Baumas par «neizbēgamu katastrofu» un Kremļa īstenota informatīvi-psiholoģiska operācija, kas izskatās kā valsts oficiālā vai dienestu informācija – tie ir tikai daži paņēmieni, kurus Krievija šobrīd izmanto, lai iebiedētu Harkivas iedzīvotājus. Amatpersonas mudina iedzīvotājus sekot tikai oficiālajiem informācijas kanāliem.

Tā dēvētā Krievijas «ēnu flote» katru dienu pārvietojas Baltijas jūrā, pārvadājot simtiem tūkstošus tonnu naftas produktu. Zviedrijas jūras spēki pirmo reizi apstiprinājuši, ka uzrauga šos kuģus. Turklāt esot pierādījumi, ka daži no tiem izmantoti spiegošanai.

Kaut arī ASV likumprojekts par vērienīgu militāro palīdzību Ukrainai vēl nav saņēmis galīgo apstiprinājumu, Vašingtona, sagaidot šī dokumenta drīzu pieņemšanu, jau nogādājusi noliktavās Vācijā un Polijā lielu pirmajā palīdzības paketē iekļautā bruņojuma daļu, ziņoja amerikāņu televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem.

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības  rūpniecības objektu būvniecību valstī.

ASV vairākās elitārās universitātēs vēršas plašumā protesti pret karu Gazas joslā, un policija aizturējusi vairākus desmitus studentu.

Cilvēktiesību aizstāvji ir kritizējuši Apvienotās Karalistes plānu nosūtīt uz Āfrikas valsti Ruandu daļu patvēruma meklētāju, kuri britu salās ir ieradušies nelikumīgi. Apvienotās Karalistes parlamenta apakšnams – Lordu palāta – pirmdien atbalstīja valdošās Konservatīvās partijas virzīto likumprojektu, kura galvenais mērķis ir apturēt migrantus no ierašanās valstī, nedrošos peldlīdzekļos šķērsojot Lamanša šaurumu. 

Krievijas raķešu trieciens, kas sagrāva televīzijas torni Harkivā ir daļa no Kremļa centieniem iebiedēt Ukrainas otru lielāko pilsētu, kas pēdējās nedēļās arvien biežāk pakļauta okupantu uzbrukumiem, pavēstījis valsts prezidents Volodimirs Zelenskis.

Armēnija un Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka ir sākušas robežu demarkācijas darbus, kas ir daļa no centieniem normalizēt abu jau gadu desmitiem konfliktējošo valstu attiecības.

ANO palestīniešu aģentūras darbības pārskata grupa savā ziņojumā konstatējusi dažas «ar neitralitāti saistītas problēmas», taču norādīja, ka Izraēlai ir jāsniedz pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumus, ka aģentūras darbinieki ir teroristisku organizāciju biedri.

Pēc ASV Pārstāvju palātas pozitīvā balsojuma par palīdzību Ukrainai otrdien gaidāms balsojums arī Senātā, kam vēlāk sekos arī prezidenta Džo Baidena paraksts. Tad ilgi gaidītā palīdzība šonedēļ varētu uzsākt ceļu uz Ukrainu. Tikmēr par iespējām nodrošināt plašāku palīdzību Ukrainai domā arī Eiropas valstis. Piemēram, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks otrdien izziņos rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 580 miljonu eiro apjomā.

Aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā aizturēts Eiropas Parlamenta (AP) deputāta no labējās eiroskeptiķu partijas «Alternatīva Vācijai»(AfD) palīgs, otrdien pavēstīja Vācijas federālā prokuratūra.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā debatēs un balsos par pirmo Eiropas Savienības (ES) invaliditātes karti un autostāvvietas karti personām ar invaliditāti. Līdz ar šīs kartes ieviešanu visā bloka teritorijā plānots nodrošināt to, ka cilvēkiem ar invaliditāti ceļojumu laikā ir vienlīdzīga piekļuve dažādiem atvieglojumiem.

Lielbritānijas premjers Riši Sunaks apsolīs rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu britu mārciņu jeb 580 miljonu eiro apmērā.

Ziemeļkorejā notikušas kodolspēku mācības. Divas dienas iepriekš Phenjana ziņoja arī par spārnotās raķetes kaujas galviņas un jaunas pretgaisa raķetes izmēģinājumiem.

Polijas lauksaimnieki pārtraukuši protesta akciju pie lielākā Polijas - Ukrainas robežas šķērsošanas punkta. Ilgstošās akcijas iemesls bija lētāko produktu imports no austrumu kaimiņvalsts.