Neraugoties uz zaudējumiem Krievijas armijas rindās, okupantu virzība Doneckas apgabala Avdijivkas rajonā ir paātrinājusies, jaunākajā analīzē par situāciju kara plosītajā Ukrainā atzinuši britu izlūki.

ASV augstskolās plašumā vēršas studentu protesti pret Izraēlas militārajām operācijām Gazas joslā. Protestētāji apsūdz Izraēlu kara noziegumos pret palestīniešiem un pieprasa savām mācību iestādēm pārtraukt jebkādu sadarbību ar Izraēlu. Protestu laikā ir izcēlušās sadursmes starp demonstrantiem un likumsargiem, bet ebreju izcelsmes studenti un pasniedzēji ziņo par antisemītiskiem uzbrukumiem.

Eiropas ātrās reaģēšanas spēki varētu sākt darboties jau nākamgad, piektdien paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.

Nākamnedēļ aprit 20 gadu, kopš Eiropas Savienība (ES) pieredzēja lielāko paplašināšanos. Blokam pievienojās desmit valstis. Toskait Latvija. Šo notikumu tolaik salīdzināja ar dzelzs priekškara krišanu pašā Eiropā. Ko tas deva Latvijai un ko Eiropai?

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 25. aprīļa fotogrāfijas.

Pēc tam, kad ASV nobalsots par palīdzības pakotni Ukrainai un pirmais militārais sūtījums viena miljarda ASV dolāru apmērā ir ceļā uz Ukrainu, ASV jau gatavojas paziņot par nākamo, vienu no vēsturē lielākajām militārās palīdzības pakotnēm Ukrainai, vēsta izdevums «Politico», norādot, ka šīs pakotnes kopējā summa būs 6 miljardi ASV dolāru.

Amerikas Savienoto Valstu armija sākusi būvēt pagaidu ostu Gazas joslas piekrastē humānās palīdzības piegādēm. Par šo projektu Pentagons pavēstīja jau marta sākumā, taču darbi aizkavējās.  

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, kurā stingri nosoda Kremļa centienus graut Eiropas demokrātiskos procesus.  Deputāti arī aicina Eiropas Savienības un tās dalībvalstu politisko vadību steidzami un enerģiski vērsties pret šādiem mēģinājumiem.  

Ņujorkas augstākā tiesa ceturtdien atcēla 2020. gadā pieņemto notiesājošo spriedumu kinoproducentam Hārvijam Vainstīnam par apsūdzībām dzimumnoziegumos un lika šo lietu izskatīt jaunā prāvā.

Ņujorkas augstākā tiesa ceturtdien atcēla 2020. gadā pieņemto notiesājošo spriedumu kinoproducentam Hārvijam Vainstīnam par apsūdzībām dzimumnoziegumos un lika šo lietu izskatīt jaunā prāvā.

Lietuvas Seima deputāts Remiģijus Žemaitaitis ar saviem antisemītiskajiem ierakstiem sociālajos tīklos ir pārkāpis deputāta zvērestu un konstitūciju, ceturtdien paziņoja Lietuvas Konstitucionālā tiesa.

Krievijas Ārlietu ministrijā ceturtdien Latvijas pagaidu pilnvarotajai lietvedei iesniegta nota par divu Latvijas diplomātu izraidīšanu, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.

Polijas galvenais ārpolitikas mērķis ir valsts drošības nodrošināšana, attīstot valsts militāros resursus, stiprinot attiecības ar NATO sabiedrotajiem un neļaujot Krievijai uzvarēt karā pret Ukrainu. Tā ceturtdien, uzstājoties Polijas Seimā ar ziņojumu par paveikto un iecerēto Polijas ārpolitikā, paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

ANO Drošības padomē noticis balsojums par ASV un Japānas ierosinātu ANO rezolūciju pret bruņošanās sacensību kosmosā. Taču rezolūcija noraidīta, jo Krievija nolēma tai uzlikt veto. 

Aizvadītajā naktī Francijas galvaspilsētā nogāzušies leģendārie Mulenrūžas vējdzirnavu spārni, kas ir viens no populārākajiem Parīzes tūrisma objektiem. Glābēji paziņoja, ka pašām vējdzirnavām briesmas nedraud.

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) šomēnes slepeni piegādājušas Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes ATACMS, trešdien apstiprināja ASV Valsts departaments.

Dens Raiss ir militārais eksperts ar praktisku pieredzi. Beidzis prestižo Vestpointas militāro akadēmiju. Irākas kara veterāns un patlaban ir Kijivas Amerikas Universitātes prezidents. Pateicoties viņa pūlēm, Ukraina ieguva kasešu munīciju, kas, pēc Raisa domām, ir viens no efektīvākajiem ieročiem un nesa pusi no visiem zaudējumiem Krievijas armijai. 

Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos, trešdien paziņojis Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants. Taču ministrs neprecizēja, vai karavīri ir šķērsojuši abu valstu robežu. Viņš sacīja, ka pie robežas ir izvietoti lieli spēki un armija veic ofensīvas darbības visā Libānas dienvidu daļā.

Nevalstiskā organizācija «Amnesty International» publicējusi savu jaunāko ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē. Publikācijas autori cēla trauksmi par to, ka valstu valdības un lielās korporācijas ar savu rīcību apdraud pastāvošo starptautiskajos likumos balstīto kārtību un tehnoloģiju attīstība sekmē arvien lielāku sabiedrības sašķeltību.

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien norisinājās īpaša ceremonija par godu 20 gadu jubilejai kopš Latvijas un deviņu citu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai. Tā bija lielākā paplašināšanās valstu bloka vēsturē. 

Slovākijas valdība trešdien apstiprinājusi sabiedriskās raidsabiedrības RTVS reorganizāciju, kas, pēc kritiķu domām, novedīs pie šīs mediju organizācijas pilnīgas pakļaušanas valdības kontrolei.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir aicinājusi veikt izmeklēšanu saistībā ar pēdējās dienās izskanējušajām vēstīm par masu kapiem Gazas joslas slimnīcās. Iepriekš varas iestādes «Hamās» kontrolētajā Gazas joslā paziņojušas par liela daudzuma cilvēku mirstīgo atlieku atrašanu vienā no slimnīcu teritorijām. Izraēlas armija ir noliegusi apsūdzības par masveida cilvēku līķu aprakšanu.

Aculiecinieki ziņo par ugunsgrēku Smoļenskas naftas pārstrādes rūpnīcā, kas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. Reģiona gubernators apstiprinājis, ka pēc bezpilota lidaparātu uzbrukumiem ir izcēlies ugunsgrēks degvielas un enerģētikas objektos.

Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils uz trim gadiem aizliedzis kalpot Dimitrijam Safronovam, Maskavas Vissvētākās Dievmātes Aizsardzības baznīcas priesterim, kurš šī gada martā piedalījās Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija bērēs un pēcāk novadīja dievkalpojumu viņa piemiņai.

Francijas uzņēmums turpina piegādāt aviācijas elektroniku un cita veida elektroniku Krievijas lidmašīnām, ko izmanto augsta ranga militārpersonas un politikas amatpersonas, liecina franču laikraksta «Le Parisien» veiktā izmeklēšana.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 23. aprīļa fotogrāfijas.

Zviedrijai piederošajā Gotlandes salā Baltijas jūrā sākušās pirmās militārās mācības pēc valsts pievienošanās NATO. To laikā tiks izspēlēta cīņā pret iespējamo Krievijas armijas desantu.

ASV domnīcas «Kara studiju institūts» analītiķi savā jaunākajā ziņojumā norādījuši, ka Krievijas spēki tuvāko nedēļu laikā, visticamāk, pastiprinās bezpilota lidaparātu un raķešu triecienus, lai nodarītu maksimālu kaitējumu Ukrainas loģistikas un aizsardzības infrastruktūrai un pirms ASV palīdzības ierašanās.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa augšpalāta - Senāts - apstiprinājis likumu paketi, kas paredz militāro un cita veida  palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā.  Pēc prezidenta Džo Baidena apstiprinājuma Kijiva drīzumā varētu saņemt miljardu dolāru vērtu bruņojumu.

Eiropas Savienība (ES) izstrādā sankcijas pret 12 uzņēmumiem, kas pārkāpj pret Krieviju vērstos tirdzniecības ierobežojumus, piegādājot Maskavai Rietumvalstīs ražotas iekārtas, liecina ziņu aģentūras «Bloomberg» rīcībā nonākušais sankciju dokuments.

Moldovas policija cilvēkiem, kas atgriezās valstī no moldāvu prokrievisko partiju sanāksmes Maskavā, konfiscējusi nelikumīgu politisko finansējumu miljona eiro apjomā.

Baumas par «neizbēgamu katastrofu» un Kremļa īstenota informatīvi-psiholoģiska operācija, kas izskatās kā valsts oficiālā vai dienestu informācija – tie ir tikai daži paņēmieni, kurus Krievija šobrīd izmanto, lai iebiedētu Harkivas iedzīvotājus. Amatpersonas mudina iedzīvotājus sekot tikai oficiālajiem informācijas kanāliem.

Tā dēvētā Krievijas «ēnu flote» katru dienu pārvietojas Baltijas jūrā, pārvadājot simtiem tūkstošus tonnu naftas produktu. Zviedrijas jūras spēki pirmo reizi apstiprinājuši, ka uzrauga šos kuģus. Turklāt esot pierādījumi, ka daži no tiem izmantoti spiegošanai.

Kaut arī ASV likumprojekts par vērienīgu militāro palīdzību Ukrainai vēl nav saņēmis galīgo apstiprinājumu, Vašingtona, sagaidot šī dokumenta drīzu pieņemšanu, jau nogādājusi noliktavās Vācijā un Polijā lielu pirmajā palīdzības paketē iekļautā bruņojuma daļu, ziņoja amerikāņu televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem.