Krievija sniedz Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts «The Washington Post».

Lai arī šajās dienās ieplānotās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas par miera noregulējumu Ukrainā atceltas uz nenoteiktu laiku, vakar un šodien abas karojošās valstis apmainījās ar kara gūstekņiem.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien intervijā telekanālam CNN pavēstījis, ka Irānā valdošais režīms esot «izkastrēts» un Vašingtona būs gatava sadarboties ar nākamo līderi, kurš būšot amerikāņiem draudzīgs. Tramps arīdzan paziņoja, ka drīzumā gaidāma varas maiņa arī Kubā, kur kopš 1959. gada valda ASV nedraudzīgs sociālistu režīms.

Lietuvas Satiksmes ministrija ir parakstījusi līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviokompāniju «flydubai» par Lietuvas pilsoņu repatriāciju no Dubaijas. 

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Izraēlas karš pret Irānu ir pārņēmis visu Persijas līča reģionu, jo Irāna ik dienu veic raķešu un dronu uzbrukumus kaimiņos esošajām arābu valstīm.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta ceturtdien noraidīja rezolūciju, kas paredzēja ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras vest karu pret Irānu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir uzdevis polittehnologiem un Krievijas militārajam izlūkdienestam iejaukties aprīlī gaidāmajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās. Par to, atsaucoties uz avotiem Eiropas drošības dienestos, vēsta žurnālistikas projekts «VSquare».

ASV prezidents Donalds Tramps atlaidis iekšzemes drošības sekretāri Kristi Noemu, pieaugot neapmierinātībai Baltā nama amatpersonu un Republikāņu partijas likumdevēju vidū. 

Bez Latvijas nav daudz tādu vietu pasaulē, kur augstkolā iespējams studēt tieši latviešu valodu. Viena no tām atrodas Francijā, Parīzē, kur pašlaik latviešu valodas bakalaura vai maģistra grādu iegūst ap 20 studentu. Tiesa, franču studentu vidū vispopulārākās ir japāņu, korejiešu, ķīniešu un arābu valodas, tomēr studentu daudzums nenosaka kvalitāti, pasniedzējiem norādot, ka ir liels gods pasniegt valodu kaut vienam studentam. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka cauruļvads «Družba», pa kuru Krievijas nafta nonāk atsevišķās Eiropas valstīs un kas tika bojāts Krievijas uzbrukumu laikā janvārī, varētu sākt darboties tikai pēc četrām līdz sešām nedēļām. 

Sākt kravāt koferus vai tomēr atcelt lidojumu? Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, daudzas Latvijas ģimenes ir šādas izvēles priekšā. Lai gan oficiāla aizlieguma ceļot uz Ēģipti, Turciju vai Kipru nav, drošības situācija Tuvajos Austrumos liek būt piesardzīgiem. Virkne valstu aicina savus pilsoņus šo reģionu pamest. Vai plānotais atvaļinājums Šarm eš Šeihā tagad ir drošs, skaidroja Latvijas Televīzija. 

Francijai pieder vienīgais neatkarīgais kodolpotenciāls Eiropā un tā ir arī vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kuras arsenālā ir šie ieroči. Tāpēc Francijas prezidenta paziņojumu – gatavību zem tās «kodollietussarga» pasargāt arī citas valstu bloka valstis – ārpolitikas eksperti Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» vērtēja kā ļoti pozitīvu signālu. 

Ukrainas iznīcinātājiem F-16 vairāk nekā trīs nedēļas nebija pietiekami daudz raķešu, lai notriektu Krievijas dronus un ballistiskās raķetes, krājumiem izsīkstot tieši laikā, kad Krievija gatavoja lielu gaisa uzbrukumu, vēsta ziņu aģentūra «Reuters», atsaucoties uz trim avotiem.

Makšķernieks no Latvijas Peipusa ezerā šķērsojis kontroles līniju starp Igauniju un Krieviju un neatļauti iegājis Krievijas pusē, kur viņu aizturējuši Krievijas robežsargi.

ASV Senāts trešdien noraidīja demokrātu un republikāņu deputātu kopīgi izstrādātu rezolūciju, kuras mērķis bija ierobežot prezidenta Donalda Trampa iespējas turpināt militārās operācijas Tuvajos Austrumos. Ja likumdevējā Tramps vēl bauda atbalstu, tad vairums ASV iedzīvotāju neatbalsta triecienus Irānā. Neapmierinātība pieaug arī ASV galēji konservatīvajā spārnā, kas ir Trampa galvenā atbalsta bāze. Vairāki pazīstami Trampa atbalstītāji ir publiski kritizējuši karu. 

Kara Tuvajos Austrumos dēļ nav zināms, kad varētu notikt nākamās trīspusējās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par kara Ukrainā izbeigšanu, trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Irāna ceturtdienas rītā sākusi jaunus triecienus pret Izraēlu un ASV armijas bāzēm Persijas līča valstīs, pēc tam kad ASV un Izraēla bija pastiprinājušas Irānas bombardēšanu, bet ASV Jūras spēku zemūdene Indijas okeānā bija nogremdējusi Irānas karakuģi.

ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība ir lūgusi Pentagonu nosūtīt vairāk militārās izlūkošanas darbinieku uz tās štābu Floridā, lai atbalstītu operācijas pret Irānu vismaz 100 dienas, bet, visticamāk, līdz septembrim, vēsta tīmekļa izdevums «Politico».

ASV un Izraēlas mērķis ir panākt režīma maiņu Irānā, kur kopš 1979. gada valda islāma fundamentālistu režīms. Triecienos nogalināts Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī un virkne citu amatpersonu, taču Teherānas režīms negrasās padoties. 

Polija ir galvenais mērķis Krievijas izvērstajām sabotāžas operācijām Eiropā, teikts Starptautiskā pretterorisma centra jaunākajā ziņojumā.

Tuvajos Austrumos jau piekto dienu turpinās karš. Lai arī pamatā triecieni notiek starp ASV-Izraēlas spēkiem un Irānu, karadarbībā ierautas arī citas reģiona valstis, kur izvietoti Irānas atbalstītie kaujinieki, amerikāņu militārās bāzes un ieroči. LSM.lv skaidro, kas līdz šim zināms par šī kara apmēriem un Irānas militārajām spējām, kuras ASV un Izraēla apņēmušās iznīcināt.

ASV parlamenta augšpalāta – Senāts – noraidījusi rezolūciju, kuras mērķis bija ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras turpināt militāros triecienus Irānai. 

Militārais konflikts Tuvajos Austrumos turpinās. 28. februārī ASV un Izraēla veica triecienus pret mērķiem Irānas teritorijā, uz ko Irāna atbildējusi ar uzbrukumiem Izraēlai un Persijas līča valstīm. Konfliktam saasinoties, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta arī informatīvajai telpai, kur vērojama plaša dezinformācijas izplatība saistībā ar reģionā notiekošo.

Omānas karaflote trešdien izglābusi 24 jūrniekus no Maltā reģistrēta kravas kuģa, kam Hormuza šaurumā trāpīja raķetes, ziņoja Omānas mediji.

ASV un Izraēla var bombardēt Irānu daudz un efektīvi, taču tas nenozīmē, ka tās iegūs tādu Irānu, uz kādu cer, un sekas kontrolēt nevar, intervijā Latvijas Televīzijai pauda Oksfordas Universitātes profesors, vēsturnieks Pīters Frankopans. Viņaprāt, Irānas militārā stratēģija ir diezgan attīstīta un kompetenta, jo Teherāna cīņai ar citām valstīm reģionā izmanto daudz lētākus resursus. Savukārt Persijas līča valstu militārie krājumi drīzumā varētu izsīkt.

Gruzijas parlaments trešdien pieņēmis likuma grozījumus, kas pastiprina kontroli pār ārvalstu finansējumu. Vietējie kritiķi un starptautiskās cilvēktiesību grupas apgalvo, ka šis pasākums varētu vēl vairāk ierobežot politisko aktivitāti valstī. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumprojektu, kas policijai nodrošina tiesības evakuēt bērnus no aktīvas karadarbības skartām teritorijām arī bez vecāku piekrišanas. Likums pieņemts, lai glābtu bērnus, kuru vecāki ilgstoši atsakās evakuēties no frontes apgabaliem, taču tas raisījis jautājumus par iespējami nesamērīgu valsts iejaukšanos ģimenes dzīvē.

Pirmā speciālā reisa, ko Igaunijas Ārlietu ministrija organizē no Maskatas lidostas Omānā, izlidošana plānota ceturtdien, paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

ASV prezidenta Donalda Trampa sāktais karš Irānā ir padziļinājis domstarpības starp ASV un amerikāņu sabiedrotajiem Eiropā. Tramps piedraudējis pārtraukt tirdzniecību ar Spāniju, jo tās premjerministrs Pedro Sančess neatļāva izmantot valsts militārās bāzes ASV operācijā pret Irānu. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs vizītes laikā Vašingtonā aicinājis ASV prezidentu Donaldu Trampu izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu. Viņš arī  pieprasīja iekļaut Eiropas valstu  pārstāvjus sarunās par mieru Ukrainā.

ASV un Izraēlai uzsākot militāro vēršanos pret Irānu, tika nogalināts šīs Tuvo Austrumu valsts ilggadējais faktiskais līderis ājatolla Alī Hāmenejī un citas augsta ranga Irānas Islāma Republikas amatpersonas. Politisko un militāro līderu likvidēšanai šķietami vajadzēja kalpot kā potenciāli izšķirošam triecienam Irānas režīmam. Tomēr prognozētā režīma krišana pagaidām nav notikusi, bet varas sistēma demonstrēja spēju ātri pielāgoties jaunai realitātei, īstenojot prettriecienus Izraēlai un ASV militārajiem objektiem Persija līča reģionā. 

Tuvo Austrumu reģionā jau piekto dienu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Visnopietnākais drauds žurnālistiem joprojām ir Krievijas karš Ukrainā, kura rezultātā pērn nogalināti četri mediju darbinieki, citi ievainoti, un daudzi joprojām ir aizturēti okupētajās teritorijās vai ir pazuduši. Tā secināts šonedēļ publicētajā «Eiropas Preses brīvības ziņojumā». 

Kopš ASV un Izraēla sestdien sāka uzbrukumu Irānai, Savienoto Valstu armija devusi triecienus gandrīz 2000 mērķu, otrdien paziņojusi Centrālā pavēlniecība (CENTCOM), kas ir atbildīga par ASV operācijām Tuvajos Austrumos.

ASV Kongresā šodien turpinās Baltā nama saimnieka Donalda Trampa administrācijas pārstāvju izjautāšana par militārajiem uzbrukumiem Irānai. Kongresa priekšā stāsies gan valsts sekretārs Marko Rubio, gan ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets. Galvenais jautājums – kādēļ šīs operācijas netika saskaņotas ar likumdevējiem. Jau vakar Rubio tikās ar Kongresā pārstāvēto partiju vadītājiem un sniedza pirmās atbildes.