Četras dienas ilgu valsts vizīti ASV turpina Lielbritānijas karalis Čārlzs III un karaliene konsorte Kamilla. Otrdien ir gaidāma karaļa uzruna ASV Kongresā. Tai ir ne tikai simboliska, bet arī praktiska nozīme, jo pēdējā laikā ASV un Lielbritānijas attiecības ir pasliktinājušās. 

NATO apspriež iespēju atteikties no nesen ieviestajiem ikgadējiem samitiem un pāriet uz retāku alianses līderu tikšanās formātu, atsaucoties uz sešiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra «Reuters». 

Lietuvas pilsētā Marijampolē otrdien ģimnāzijā skolnieks ar nazi uzbrucis skolasbiedriem, ievainojot divas meitenes un vienu zēnu, liecina policijas un ģimnāzijas sniegtā informācija. 

Ukrainas militārā ombuda pētījumā atklājies, ka karavīriem, kas izvietoti frontes pozīcijās ilgāk par 40 dienām, attīstās apātija un tiem pārstāj rūpēt tas, vai viņi izdzīvo vai ne. 

Ukraina ir izsaukusi Izraēlas vēstnieku, lai aicinātu uz rīcību saistībā ar kuģi, kas mēģina izkraut zagtu Ukrainas graudu kravu Haifas ostā.

Vācijas pilsētas Koblencas administratīvā tiesa atzinusi, ka valdības atjaunotā robežkontrole pārkāpj Šengenas līgumu par brīvu pārvietošanos. Taču lēmumu iespējams pārsūdzēt, un tiešu juridisku seku tam pagaidām nebūs.  

Pēc koordinētiem uzbrukumiem stratēģiski svarīgām huntas pozīcijām Mali tuaregu nemiernieki un džihādisti sagrābuši savā kontrolē Kidalu, ziņoja vietējie avoti. 

Polija gatavo «dronu armādas» izveides plānu, kura īstenošanā paredzēts izmantot Ukrainas tehnisko pieredzi un tās attīstītās bezpilota lidaparātu spējas. Par to šodien, uzstājoties Ukrainas atjaunošanas konferencē, paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. 

2024. gada rudenī ukrainis Oleksandrs (vārds mainīts drošības apsvērumu dēļ) kopā ar sievu, maziem bērniem un kaķi izkāpa no autobusa uz Igaunijas un Krievijas robežas un devās tālāk – uz Rīgu. Vīrietim aiz muguras bija divas diennaktis ceļā, trīs Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) veiktas kratīšanas un gandrīz seši darba gadi Eiropas lielākajā atomelektrostacijā (AES) Zaporižjā. 

Bruņotais vīrietis, kurš sestdien mēģināja ielauzties viesnīcas «Hilton» zālē Baltā nama korespondentu apvienības ikgadējo vakariņu laikā, identificēts kā 31 gadu vecais Kols Tomass Alens. Medijos arī noplūdis viņa rakstītais manifests, ko saņēmuši Alena tuvinieki.

Lietuvā nosaka aizdomās turētā statusu 13 cilvēkiem par Krievijas pilsoņa un Lietuvas pilsoņa noslepkavošanas plānošanu terorisma nolūkos

Jau 11. gadu pēc kārtas pieauguši globālie militārie izdevumi, un 2025. gadā tie sasniedza teju 2,9 triljonus dolāru, teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) pētījumā.

Irāna pazemo ASV, un karš Tuvajos Austrumos, visticamāk, drīz nebeigsies. Tā pirmdien paziņojis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Jauns posms Sīrijas pārejas tiesiskuma jomā. Tā tiek vērtēta pirmā publiskā tiesas prāva pret Bašara al Asada režīma amatpersonām. Uz apsūdzēto sola nonāca viens no augsta ranga Asada līdzgaitniekiem. Pats Asads, kas kopā ar viņa brāli Maheru tiek apsūdzēts smagos noziegumos, ir pametis Sīriju un tiek tiesāts aizmuguriski. 

Britu karaliskā ģimene pirmdien sāks četru dienu vizīti ASV. Londonas un Vašingtonas attiecības nav bijušas no tām labākajām, īpaši pēdējā laikā, kad Tramps kritizējis britus par nevēlēšanos palīdzēt amerikāņiem karā Irānā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 26. aprīļa fotogrāfijas.  

Izraēlā apvienojušies divi bijušie premjeri, lai šī gada vēlēšanās izaicinātu premjeru Benjaminu Netanjahu. 

Mali ziemeļu pilsētā Kidalā šodien izcēlušās jaunas kaujas starp nemierniekiem un valdības spēkiem, kurus atbalsta krievu algotņi. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs nosodījis vardarbību Mali un aicinājis sniegt koordinētu starptautisku atbalstu, lai risinātu pieaugošos vardarbīgā ekstrēmisma un terorisma draudus un apmierinātu steidzamās humānās palīdzības vajadzības.

Rietumāfrikas valsts Mali piedzīvojusi vienu no lielākajiem teroristu uzbrukumiem pēdējo gadu laikā. «Al Jazeera» avoti pavēstījuši, ka nogalināts aizsardzības ministrs, ģenerālis Sadio Kamara.

40 gadus kopš pasaulē lielākās kodolkatastrofas Čornobiļā notikušais aizvien ir sāpīga vēsture un baiss atgādinājums. Tā joprojām ir šodiena tūkstošiem cilvēku, kuri likvidēja katastrofas sekas, sagraujot savu veselību.

Sākoties maijam, gaiss Latvijā kļūs ievērojami siltāks, liecina jaunākās prognozes. Aprīļa pēdējās dienās saglabāsies auksts laiks – gaisa temperatūra dienās galvenokārt gaidāma zem +10 grādiem, nakts stundās tā daudzviet noslīdēs zem nulles.

Parasti vīrieti priecē ziņa, ka viņš kļūs par tēvu, bet ar virkni britu karavīru bijis citādi. Pēc viņu dienesta armijas mācību bāzē Kenijā daudzas vietējās sievietes palikušas ar mazuli uz rokām, un tagad, pat pēc daudziem gadiem, meklē taisnību Lielbritānijas tiesās, vēsta «BBC World Service».

Krievija bieži tiek apsūdzēta kiberuzbrukumu un sabotāžas aktu veikšanā visā Eiropā, un Maskava šos apgalvojumus atkārtoti ir noliegusi. Vācijas drošības dienesti tagad atkārtoti izdevuši brīdinājumu par pikšķerēšanas uzbrukumiem, kas vērsti pret politiķiem un augsta ranga valdības amatpersonām.

Damaskā svētdien sākusies pirmā publiskā prāva pret diktatora Bašara al Asada režīma amatpersonām.

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā Jaroslavļā naktī uz svētdienu izcēlies ugunsgrēks, paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs. Droni uzbrukuši arī dzelzceļam okupētajā Krimas pussalā.

40 gadus pēc avārijas Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) taustāmā piesārņojuma sekas aizvien visvairāk ir Ukrainā un abās tās kaimiņvalstīs esošajās slēgtajās zonās. Lielāka gan ir notikuma ietekme uz cilvēku domāšanu, izjūtām un arī politiku. Tā var secināt no Latvijas Radio uzrunāto kodollietu ekspertu teiktā.

Šodien aprit 40 gadi kopš Čornobiļas atomelektrostacijas avārijas. Valstī šajā dienā noskaņojums ir drūms, ņemot vērā gan šo kodolavāriju, gan Eiropā lielākās jeb Zaporižjas atomelektrostacijas pašreizējo okupāciju un regulāros Krievijas uzbrukumus Ukrainai, kuru laikā tiek apdraudētas arī pārējās, šobrīd vēl strādājošās atomelektrostacijas. Bijuši arī gadījumi, kad uzbrukumu dēļ bojātas elektropadeves līnijas, kas savienotas ar atomelektrostacijām.

Kas kopīgs karam Tuvajos Austrumos un «Lego» konstruktora figūriņām? Tās pavisam negaidīti kļuvušas par vienu no galvenajiem ieročiem Irānas informatīvajā karā pret ASV un tās sabiedrotajiem. Pēdējos mēnešos internetā arvien lielāku popularitāti guvuši īsas ar mākslīgo intelektu veidotas animācijas, kur par «Lego» pārtapis gan ASV prezidents Tramps, gan arī citi ar šo karu saistīti tēli.

Ar vairākiem šaujamieročiem bruņojies uzbrucējs sestdien vakarā sarīkoja apšaudi Baltā nama korespondentu vakariņās, kas notika «Hilton» viesnīcā Vašingtonā. Šajā pasākumā piedalījās arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš steigšus tika novests no skatuves un uzbrukumā nav cietis. Uzbrukumā sašauts viens no Trampa apsardzes komandas locekļiem, bet viņa dzīvību glābusi bruņuveste.

Pirmdien vizīti ASV kopā ar dzīvesbiedri karalieni Kamilu sāks Lielbritānijas karalis Čārlzs III. Laikā, kad ASV un Lielbritānijas attiecības ir nonākušas zemā punktā, tiek gaidīts, ka britu monarhs spēs vismaz uz laiku ieviest diplomātisko atkusni. Karaļpārim paredzēta gan īpaša uzņemšana Baltajā namā, gan Kongresā, gan arī došanās uz vairākiem citiem ASV štatiem. Prezidents Tramps pirms vizītes izteicies, ka Čārlzs III ir «fantastisks vīrs».

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps ir atcēlis delegācijas vizīti Pakistānā, kur bija paredzēts ierasties sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram, lai turpinātu sarunas ar Irānu. Par Trampa lēmumu ziņo telekompānija «Fox News».

Ungārijas līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns sestdien paziņoja, ka atkāpsies no parlamenta pēc tam, kad viņa koalīcija cieta smagu sakāvi vēlēšanās, kas pielika punktu viņa 16 gadu ilgajai valdīšanai.

Pirms 40 gadiem naktī no sestdienas uz svētdienu Čornobiļā notika kodolkatastrofa, kas radioaktīvo izmešu mākoņus aiznesa plaši pasaulē. Padomju vara nespēja apturēt radiācijas izplatību, taču centās bloķēt informāciju par to. Slēpa patiesību no saviem iedzīvotājiem un arī no starptautiskās sabiedrības. Ko Ukrainā atceras tie, kuri to piedzīvoja un dzīvo katastrofas ēnā arī tagad – turpat netālu no slēgtās zonas?

Situācija Hormuza šaurumā nav iedrošinošs signāls kuģošanas brīvības nākotnei. Arī citas līdzīgas vietas, kuras ir svarīgas globālajai ekonomikai, var nokļūt konfliktu krustugunīs arvien biežāk, brīdina Francijas Ārpolitikas institūta direktors Tomass Gomārs.

Naktī uz sestdienu Krievijas īstenotajos raķešu un dronu triecienos Ukrainas teritorijā nogalināti vismaz pieci cilvēki un ievainoti vismaz 32.