Eiropas Savienība (ES) izstrādā sankcijas pret 12 uzņēmumiem, kas pārkāpj pret Krieviju vērstos tirdzniecības ierobežojumus, piegādājot Maskavai Rietumvalstīs ražotas iekārtas, liecina ziņu aģentūras «Bloomberg» rīcībā nonākušais sankciju dokuments.

Moldovas policija cilvēkiem, kas atgriezās valstī no moldāvu prokrievisko partiju sanāksmes Maskavā, konfiscējusi nelikumīgu politisko finansējumu miljona eiro apjomā.

Baumas par «neizbēgamu katastrofu» un Kremļa īstenota informatīvi-psiholoģiska operācija, kas izskatās kā valsts oficiālā vai dienestu informācija – tie ir tikai daži paņēmieni, kurus Krievija šobrīd izmanto, lai iebiedētu Harkivas iedzīvotājus. Amatpersonas mudina iedzīvotājus sekot tikai oficiālajiem informācijas kanāliem.

Tā dēvētā Krievijas «ēnu flote» katru dienu pārvietojas Baltijas jūrā, pārvadājot simtiem tūkstošus tonnu naftas produktu. Zviedrijas jūras spēki pirmo reizi apstiprinājuši, ka uzrauga šos kuģus. Turklāt esot pierādījumi, ka daži no tiem izmantoti spiegošanai.

Kaut arī ASV likumprojekts par vērienīgu militāro palīdzību Ukrainai vēl nav saņēmis galīgo apstiprinājumu, Vašingtona, sagaidot šī dokumenta drīzu pieņemšanu, jau nogādājusi noliktavās Vācijā un Polijā lielu pirmajā palīdzības paketē iekļautā bruņojuma daļu, ziņoja amerikāņu televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz saviem avotiem.

Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likuma grozījumus, kas atvieglos un paātrinās aizsardzības  rūpniecības objektu būvniecību valstī.

ASV vairākās elitārās universitātēs vēršas plašumā protesti pret karu Gazas joslā, un policija aizturējusi vairākus desmitus studentu.

Cilvēktiesību aizstāvji ir kritizējuši Apvienotās Karalistes plānu nosūtīt uz Āfrikas valsti Ruandu daļu patvēruma meklētāju, kuri britu salās ir ieradušies nelikumīgi. Apvienotās Karalistes parlamenta apakšnams – Lordu palāta – pirmdien atbalstīja valdošās Konservatīvās partijas virzīto likumprojektu, kura galvenais mērķis ir apturēt migrantus no ierašanās valstī, nedrošos peldlīdzekļos šķērsojot Lamanša šaurumu. 

Krievijas raķešu trieciens, kas sagrāva televīzijas torni Harkivā ir daļa no Kremļa centieniem iebiedēt Ukrainas otru lielāko pilsētu, kas pēdējās nedēļās arvien biežāk pakļauta okupantu uzbrukumiem, pavēstījis valsts prezidents Volodimirs Zelenskis.

Armēnija un Azerbaidžāna otrdien paziņoja, ka ir sākušas robežu demarkācijas darbus, kas ir daļa no centieniem normalizēt abu jau gadu desmitiem konfliktējošo valstu attiecības.

ANO palestīniešu aģentūras darbības pārskata grupa savā ziņojumā konstatējusi dažas «ar neitralitāti saistītas problēmas», taču norādīja, ka Izraēlai ir jāsniedz pierādījumi, kas pamatotu apgalvojumus, ka aģentūras darbinieki ir teroristisku organizāciju biedri.

Pēc ASV Pārstāvju palātas pozitīvā balsojuma par palīdzību Ukrainai otrdien gaidāms balsojums arī Senātā, kam vēlāk sekos arī prezidenta Džo Baidena paraksts. Tad ilgi gaidītā palīdzība šonedēļ varētu uzsākt ceļu uz Ukrainu. Tikmēr par iespējām nodrošināt plašāku palīdzību Ukrainai domā arī Eiropas valstis. Piemēram, Lielbritānijas premjers Riši Sunaks otrdien izziņos rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 580 miljonu eiro apjomā.

Aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā aizturēts Eiropas Parlamenta (AP) deputāta no labējās eiroskeptiķu partijas «Alternatīva Vācijai»(AfD) palīgs, otrdien pavēstīja Vācijas federālā prokuratūra.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā debatēs un balsos par pirmo Eiropas Savienības (ES) invaliditātes karti un autostāvvietas karti personām ar invaliditāti. Līdz ar šīs kartes ieviešanu visā bloka teritorijā plānots nodrošināt to, ka cilvēkiem ar invaliditāti ceļojumu laikā ir vienlīdzīga piekļuve dažādiem atvieglojumiem.

Lielbritānijas premjers Riši Sunaks apsolīs rekordlielu militārās palīdzības paketi Ukrainai 500 miljonu britu mārciņu jeb 580 miljonu eiro apmērā.

Ziemeļkorejā notikušas kodolspēku mācības. Divas dienas iepriekš Phenjana ziņoja arī par spārnotās raķetes kaujas galviņas un jaunas pretgaisa raķetes izmēģinājumiem.

Polijas lauksaimnieki pārtraukuši protesta akciju pie lielākā Polijas - Ukrainas robežas šķērsošanas punkta. Ilgstošās akcijas iemesls bija lētāko produktu imports no austrumu kaimiņvalsts.

ASV rīkosies ātri, lai nodrošinātu Ukrainai jaunu militāro atbalstu tās karā pret Krievijas agresiju, pirmdien ASV prezidents Džo Baidens sacīja telefonsarunā Ukrainas kolēģim Volodimiram Zelenskim.

Krievijas spēki pirmdienas vakarā sašāvuši Harkivas televīzijas torni, ziņo Ukrainas mediji. Harkivā traucēts digitālās televīzijas signāls.

Līdz ar balsojumu republikāņu kontrolētajā ASV Pārstāvju palātā mēnešiem gaidītais 60 miljardu dolāru vērtais militārais atbalsts Ukrainā pārvarējis lielāko šķērsli. Pēc galīgā balsojuma demokrātu kontrolētajā Senātā, kas varētu notikt jau rīt un ir vairāk birokrātiska procedūra, jo pirmo reizi Senāts militāro palīdzību atbalstīja jau februārī, – Pentagons ir gatavs palīdzību nosūtīt nekavējoties.

Pirmdien Luksemburgā noslēdzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministru sanāksme, kurā cita starpā tika pārrunāts atbalsts Ukrainai. Pēc sanāksmes ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka bloka dalībvalstīm ir skaidra izpratne par nepieciešamību nodrošināt Ukrainu ar moderniem pretgaisa aizsardzības līdzekļiem.

Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks pirmdien solījis, ka pirmais reiss ar valstī atraidītajiem patvēruma meklētājiem izlidos uz Ruandu pēc 10 - 12 nedēļām. Uzstājoties preses konferencē, Sunaks norādīja, ka neizklāstīs visas pretrunīgi vērtētā patvēruma meklētāju izraidīšanas plāna detaļas, taču sacīja, ka valdība ir veikusi konkrētus sagatavošanās darbus tā īstenojumam.

Eiropai jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai, neraugoties uz ASV apstiprināto papildu palīdzību Kijivai. Šāda atziņa izskanēja no amatpersonām, kuras pirmdien piedalās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmē Luksemburgā.

Norvēģijas sabiedriskais medijs NRK vēsta, ka jūrā uz dienvidaustrumiem no Svalbāras atrasts Latvijas jūrnieka Romana Solovjova līķis. Pagājušā gada janvārī Solovjovs iekrita jūrā no sniega krabju zvejas kuģa «Hunter» un pazuda bez vēsts.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) amatpersonas pārsteidzis Irānas aizvadītajā nedēļā veiktais bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukuma Izraēlai apmērs. Tā vēsta laikraksts «The Wall Street Journal», atsaucoties uz izdevuma citētajām amatpersonām.

Pēc ASV Kongresa apakšpalātas balsojuma sestdien, kurā apstiprināta palīdzība Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, amatpersonas un iedzīvotāji ir gandarīti par pieņemto lēmumu. Tiesa, situācija frontē un Krievijas uzbrukumi tikai apliecina, ka Ukrainai sabiedroto palīdzība ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk. Krievija arī svētdien uzbrukusi vairākām vietām Ukrainā, un ir ziņas par cietušajiem.

Prieku par palīdzības piešķiršanu neslēpj kā augstu stāvošas amatpersonas Rietumos un Kijivā, tā arī Ukrainas iedzīvotāji. Bet starp atvieglojumu un cerību arī atgādinājums – kamēr karš nav uzvarēts, miera nav.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens nākamnedēļ vizītes laikā Ķīnā plāno brīdināt, ka Vašingtona noteiks sankcijas, ja Pekina nepārtrauks piegādāt Krievijai militārās un divējāda lietojuma tehnoloģijas, ziņo laikraksts «Financial Times» (FT) un aģentūra «Bloomberg».

Viens cilvēks gāja bojā un septiņi pazuduši bez vēsts pēc negadījuma, kurā naktī uz svētdienu sadūrās divi Japānas militārie helikopteri un pēc tam iegāzās jūrā, svētdien paziņoja amatpersonas.

Ukrainai frontē trūkst bruņojuma, piemēram, artilērijas šāviņu, tādēļ bijis grūti noturēt Krievijas karaspēka kaut lēnu, tomēr virzīšanos uz priekšu. Lai mainītu šīs tendences, Ukraina strādā pie savas militārās ražošanas attīstības un efektivitātes uzlabošanas. «Karā uzvar ne tas, kam vairāk resursu, bet tas, kurš tos efektīvāk izmanto,» intervijā LTV uzsver Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins.

Vakar vakarā ASV Kongresa apakšpalāta ar 311 balsīm par un 112 pret apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru vērtībā. Daudzi cerēja uz pozitīvu šī balsojuma iznākumu un izteica atzinības vārdus par pieņemto lēmumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tūlīt pēc balsojuma sociālajos tīklos pateicās ASV par pieņemto lēmumu, norādot, ka tas «saglabā pareizo vēstures gaitu».

Prezidents, kurš spēs saliedēt tautu un sastrādāties ar valdību ģeopolitiski sarežģītos laikos – šādus uzdevumus paredz nākamajam Lietuvas prezidentam. Vēlēšanas kamiņvalstī notiks teju pēc mēneša, jau maijā.

Jau pavasarī vai vasarā Krievijas armija plāno īstenot jaunu liela mēroga uzbrukuma operāciju – par to jau ilgstoši brīdina Ukrainas varas iestādes. Un to neizslēdz arī ASV bāzētā domnīca «Kara izpētes institūts», kas nepārtraukti seko līdzi attīstībai Ukrainas frontē. Patlaban tur klājas smagi un Rietumu atbalsta kavēšanās ļauj Krievijai rauties uz priekšu kaujas laukā un tās nav labas ziņas arī NATO, saka eksperti.

ASV Pārstāvju palāta sestdien, 20. aprīlī, nobalsoja par likumprojektu, kas paredz piešķirt ilgi aizkavēto palīdzību Ukrainai.

ASV Pārstāvju palāta, sestdien, 20. aprīlī, balsojot par vairākiem ar iekšējo un ārējo drošību saistītiem likumprojektiem, atbalstīja lēmumu, kas paredz aizliegt sociālo tīklu «TikTok», ja gada laikā tā Ķīnā bāzētā īpašniece nepārdos savus aktīvus.