Vai Bulgārija varētu kļūt par nākamo Kremļa ietekmes sviru Eiropā? Svētdien notikušajās Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja prokremliskā bijušā prezidenta Rumena Radeva vadītā centriski kreiso spēku koalīcija «Progresīvā Bulgārija». Radevs nekļūs par «jauno Orbānu», tomēr viņa galvenais pārbaudījums būs lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības (ES) līmenī, piemēram, par 90 miljardu eiro kredīta Ukrainai atbloķēšanu, uzskata domnīcas «Demokrātijas pētījumu institūts» analītiķis Svetoslavs Malinovs.

Igaunijas parlamenta deputāts Varro Voglaids no opozīcijā esošās labēji populistiskās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) vērsās pie parlamenta prezidija, apstrīdot aizliegumu ienest šaujamieročus likumdevēja ēkā, uzskatot šādu ierobežojumu par prettiesisku. 

Irānā izpildīts nāvessods diviem vīriešiem, kas apsūdzēti spiegošanā Izraēlas interesēs, ziņo ar Irānas tiesu varu saistītā ziņu aģentūra «Mizan». 

«Karš plosās ne tikai ar pārtraukumiem Persijas līcī vai Ukrainā, bet arī mūsu vidū,» pagājušajā nedēļā laikrakstā «Times» rakstīja Eiropas politikas analīzes centra padomnieks un politiskais komentētājs Edvards Lūkass. Latvijas Radio raidījumā «Brīvības bulvāris» viņš klāstīja savu redzējumu par ģeopolitikas krīzi, Baltijas aizsardzības scenārijiem un to, kāpēc starptautiskajā politikā jābeidzas «apmātībai» ar atsevišķām personām, piemēram, Krievijas vadoni Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu. 

ASV bruņotie spēki Omānas līcī ir pārtvēruši un pārņēmuši kontroli pār kravas kuģi ar Irānas karogu, pēc tam, kad tas mēģināja pārkāpt jūras blokādi netālu no Hormuzas šauruma, paziņoja prezidents Donalds Tramps, savukārt Teherāna solīja reaģēt.

Nule kā durvis slēguši vēlēšanu iecirkņi Bulgārijā. Tur iedzīvotāji šodien jau astoto reizi piecu gadu laikā devās pie balsošanas urnām, lai izdarītu izvēli par valsts nākotni. Salīdzinot ar citiem gadiem, prognozēts vēlētāju aktivitātes pieaugums. Bet vai izdosies izveidot stabilu valdību un kāds būs tās kurss?

Bulgārijā svētdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējusi prokrieviski un eiroskeptiski noskaņotā bijušā prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotā trīs kreiso partiju koalīcija, liecina svētdienas vakarā publiskotie trīs socioloģisko pētījumu organizāciju veikto nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti.

Luiziānas štata pilsētā Šrīvportā kāds vīrietis svētdien sarīkojis slaktiņu, kurā nogalināti astoņi bērni. Slaktiņa upuri ir vecumā no viena līdz 14 gadiem.

Āfrika nodrošina aptuveni 15 līdz 20 % no visas pasaules urāna ieguves, un par «miera atomu» pēdējos gados rit asa konkurence. Miljardiem eiro iegulda Ķīna, kontroli pār raktuvēm cenšas iegūt Krievija, bet Francija ir zaudējusi pieeju Nigēras urānam un tagad meklē jaunas iespējas Botsvānā.

Itālijas policija Sicīlijas pilsētā Katānijā aizturējusi Latvijas pilsoni, kas bija ierīkojis narkotiku ražotni un izgatavojis viltotus dokumentus, ziņo Katānijas portāls «Corriere Etneo».

Austrijā, Čehijā un Slovākijā uzņēmuma «HIPP» ražotajā bērnu pārtikā atrasta žurku inde, un policijai ir aizdomas par šantāžas mēģinājumu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī Bulgārijā svētdien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tās ir jau astotās parlamenta vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc daudzi bulgāri cer, ka pēc šī balsojuma valstī atjaunos politisko stabilitāti. Tomēr aptaujas liecina, ka arī nākamās Nacionālās asamblejas sastāvs būs sadrumstalots, tāpēc nenāksies viegli izveidot valdību. Turklāt bažas rada Krievijas iespējamā iejaukšanās balsojumā.

Rīgas iedzīvotāji un apmeklētāji jau var sākt gatavoties, lai dotos uz Uzvaras parku un baudīt japāņu ķiršu koku – sakuru – ziedēšanu. Tie ir pilnībā uzziedējuši daudzviet pasaulē, sākot no to dzimtenes Japānas līdz pat mūsu kontinentam. Aiz ķiršu ziedēšanas burvestības gan slēpjas arī pavisam nopietna rakstura jautājumi un problēmas.

Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls «SME», atsaucoties uz Fico videouzrunu.

Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis sešus cilvēkus, pavēstīja amatpersonas.

Roboti frontē veic arvien vairāk uzbrukumu, bet karavīri ir labāk pasargāti un attālināti kontrolē tehniku. Ukraina un Krievija sacenšas tehnoloģiju progresā. Ukrainai šis mērķis ir īpaši svarīgs, jo, salīdzinot ar Krieviju, Ukrainai daudz vairāk trūkst karavīru, ar ko aizstāt frontē kritušos. Par vienu no elitāriem armijas poligoniem, kur ukraiņi ar droniem uzlabo prasmes, kā uzbrukt ienaidniekam un kā saglabāt savējo dzīvības, Latvijas Televīzijas reportāža no Ukrainas.

Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis piecus cilvēkus, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Irānas centrālā militārā pavēlniecība sestdien paziņoja, ka tā atsāks Hormuza šauruma «stingru pārvaldību», atceļot lēmumu atbloķēt stratēģisko kuģu ceļu.

Ungārija tās jaunievēlētā premjerministra Pētera Maģara vadībā varētu piedzīvot pragmatiskas reformas. Taču arī jaunais valdības vadītājs pieturēsies pie konservatīvām vērtībām, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» sprieda ārpolitikas eksperti.

Krievija cenšas atgriezties starptautiskajās institūcijās un platformās, tādēļ ir jāatrod atbilstošs un efektīvs mehānisms, lai to nepieļautu. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas vietniece Mariana Betsa. Viņa skaidroja, ka Ukraina ar Latviju un citiem partneriem joprojām strādā arī pie tā, lai nepieļautu Krievijas atgriešanos Venēcijas mākslas biennālē. Savukārt karš Tuvajos Austrumos, viņasprāt, attiecīgā reģiona valstīm ir licis saprast, cik tur notiekošais ir saistīts arī ar karu Ukrainā.

Eiropai ir jāatrod veids, kā pēc kara iesaistīt Ukrainu kopīgajā kontinenta aizsardzībā – tā īpašajā intervijā radiostaciju tīklam «Euranet Plus» sacīja Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus. Savulaik viņš bija arī Lietuvas premjers. Kubiļus ir pārliecināts, ka gan Ukrainas militārā industrija, gan tās pieredzējusī armija spētu dot būtisku pienesumu pārējai Eiropai.

Irāna sestdien draudēja atkal slēgt Hormuza šaurumu, ja ASV turpinās Irānas ostu blokādi.

Lai gan Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs Pēters Maģars vēl nav oficiāli kļuvis par premjerministru, Eiropas Savienības (ES) amatpersonas jau ieradušās Budapeštā, lai tiktos ar viņu un viņa partiju «Tisza». Sarunu mērķis ir pārrunāt iesaldēto Eiropas Savienības līdzekļu atbloķēšanu.

Sīrija pēdējo 14 gadu laikā ir piedzīvojusi smagus pārbaudījumus Irānas agresijas dēļ, Irāna atbalstīja [Asada – red.] režīmu tā konfrontācijā ar Sīrijas tautu. Tomēr, neskatoties uz šiem apstākļiem, Sīrija nav iesaistījusies ASV un Izraēlas konfliktā ar Irānu, piektdien, uzstājoties Antālijas diplomātiskajā forumā, izteicies Sīrijas prezidents Ahmeds aš Šarā.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien paziņojis, ka Irāna piekritusi pilnīgai Hormuza šauruma atvēršanai kuģu satiksmei līdz pamiera beigām. ASV prezidents Donalds Tramps apsveicis šo soli.

Šodien notikušajā Baltijas valstu premjerministru preses konferencē uz jautājumiem par iespējamo ASV bruņojuma piegādes kavēšanos atbildēs saklausāmi dažādi viedokļi. Latvijas premjere saka, ka Rīga oficiālu informāciju no Vašingtonas nav saņēmusi. Savukārt viņas Igaunijas un Lietuvas kolēģu teiktais liek domāt, ka kaimiņvalstīm ir mazliet vairāk ziņu par šo tematu. 

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas valstu izmanto amerikāņu mākoņdatošanas pakalpojumus svarīgām nacionālās drošības funkcijām, norādīts šodien publicētā ziņojumā, brīdinot, ka šī atkarība varētu padarīt valdības neaizsargātas. 

Ukrainas mediji vēsta, ka bijušais Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks saņēmis pavēsti ierasties Ukrainas Augstākajā pretkorupcijas tiesā, taču nav tur parādījies. Savukārt pie prezidenta frakcijas vadītāja palīga Davida Arahamijas pērn decembrī veikta kratīšana korupcijas lietā.

ASV prezidents Donalds Tramps uz gadu ir pagarinājis Krievijas draudu dēļ noteikto ārkārtas stāvokli, kas ierobežo Krievijas kuģu kustību un piestāšanu ASV ostās, liecina Baltā nama paziņojums Federālajā reģistrā. 

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas valstu izmanto amerikāņu mākoņdatošanas pakalpojumus svarīgām nacionālās drošības funkcijām, norādīts šodien publicētā ziņojumā, brīdinot, ka šī atkarība varētu padarīt valdības neaizsargātas.

ASV pilnībā izvedušas savu karaspēku no Sīrijas. Kā pēdējo armijas vienības atstāja  gaisa spēku bāzi Hasakas provincē.

Libānas armija piektdien paziņoja, ka Izraēla ir vairākkārt pārkāpusi pamieru starp abām valstīm, kas oficiāli stājās spēkā pusnaktī.

Jau šo svētdien, 19. aprīlī, pie vēlēšanu urnām dosies Bulgārijas iedzīvotāji, lai izvēlētos jauno parlamentu. Tās būs jau astotās parlamenta vēlēšanas kopš 2021. gada. Šo vēlēšanu ciklu joprojām pavada jautājums, vai tas beidzot novedīs pie politiskās stabilitātes, ko pastiprina arī dažādas dezinformācijas kampaņas.

Ungārijā pirmo interviju pēc zaudējuma parlamenta vēlēšanās sniedzi premjers Viktors Orbāns. Tajā Orbāns atzina, ka jau pēc pirmo vēlēšanu rezultātu saņemšanas redzējis briestošās «problēmas».

Somija rosina ieviest sabiedrisko zināšanu testu tiem, kas vēlas iegūt Somijas pilsonību. Tas būtu viens no vairākiem soļiem, lai pastiprinātu prasības pilsonības iegūšanai šajā ziemeļvalstī.