Francija plāno nekavējoties sākt Ukrainas pilotu un mehāniķu apmācību iznīcinātāju «Mirage» izmantošanai, piektdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Parīzē.

Dānijas premjerministrei Metei Frederiksenai piektdien Kopenhāgenā vecpilsētas laukumā uzbrucis kāds vīrietis, atsaucoties uz premjeres biroju, vēstī ziņu aģentūra AFP. Uzbrucējs ir aizturēts.

Jaunās ASV militārās palīdzības paketes ietvaros Ukraina saņems raķetes sistēmām HAWK un munīciju sistēmām HIMARS, piektdien pavēstīja Savienoto Valstu Aizsardzības ministrija, izsakoties par ASV prezidenta Džo Baidena nule izziņoto 225 miljonus dolāru vērto palīdzību.

Šajās 4 dienās – no ceturtdienas līdz svētdienai Eiropas Parlamentā pavisam kopā jāievēl 720 deputāti no 27 valstīm. Tas ir par 15 vairāk nekā pagājušajā reizē. Arī Latviju pārstāvēs par 1 deputātu vairāk nekā iepriekš – tagad to būs 9.

«Ukrainā patlaban ir visas Eiropas drošības atslēga,» uzrunājot Francijas parlamentu Parīzē, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš turpina vizīti Francijā pēc tā dēvētās D-dienas 80. gadadienas piemiņas svinībām Normandijā un tiekas gan ar prezidentu Emanuelu Makronu, gan ar ASV līderi Džo Baidenu.

Vienu no Polijas pilsoņiem, kurš tiek turēts aizdomās par uzbrukumu Krievijas opozīcijas aktīvistam Leonīdam Volkovam Viļņā, nevar izdot Lietuvai, piektdien nolēmusi Polijas tiesa.

Referendums par pašmāju varu un politiskajām norisēm – tā daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs var raksturot gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Šis ir brīdis, kad pašmāju politiskās norises atspēlējas izvēlēs par to, kam dot zaļo gaismu ceļā uz Briseli. Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījums «Pasaules panorāma» aplūkoja, kāda priekšvēlēšanu gaisotne valda dažās ES dalībvalstīs, no kurām tiks ievēlēts skaitliski lielākais deputātu daudzums Eiropas Parlamentā.

Eiropas Komisija piektdien paziņojusi, ka Ukraina un Moldova ir izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai uzsāktu iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES), pavēstīja amatpersonas.

Uzticības līmenis Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim kopš 2022. gada maija pakāpeniski samazinās, taču joprojām ir augsts, liecina jaunākās Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta maijā veiktās aptaujas rezultāti.

25. jūlijā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā notiks ikgadējais festivāls «Jauni kā Viļņa», kurā ar bezmaksas koncertu Viņģa parkā uzstāsies arī britu popzvaigzne Rita Ora. Viļņas pašvaldībai tas izmaksās 423 500 eiro.

Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija ceturtdien Ģenerālajā asamblejā aizklātā balsojumā ieguvušas vietas ANO Drošības padomē.

Havanas ostā nākamnedēļ piestās trīs Krievijas kara flotes kuģi un kodolzemūdene «Kazaņa», paziņojušas Kubas varas iestādes.

Zviedrijā un Somijā, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā steigšus nolēma pievienoties NATO, arī gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās valsts drošība ir viens no galvenajiem jautājumiem.

Nomiris uz robežas ar Baltkrieviju kāda migranta sadurtais poļu karavīrs, ceturtdien pavēstīja Polijas armijas pavēlniecība.

Lietuvas parlaments apstiprināja valsts prezidenta Gitana Nausēdas rosinātos grozījumus Krimināllikumā, saskaņā ar kuriem tiks pastiprināta kriminālatbildība par noziegumiem pret valsti.

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV neatļauj izmantot tās ieročus triecieniem pa Maskavu un Kremli.

Šodien aprit tieši gads kopš Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta uzspridzināšanas, izraisot milzu plūdus, appludinot simtiem kvadrātkilometru un nodarot postījumus mājām, infrastruktūrai un videi. Ukraina dambja spridzināšanā ir apsūdzējusi Krieviju, kas savukārt vaino Kijivu. Ukraina iepriekš solījusi, ka dambi atjaunos, tomēr Ukrainā par šāda soļa nepieciešamību vismaz pagaidām vienprātības nav.

Francijas ziemeļos Normandijas piekrastē ceturtdien atzīmē 80. gadadienu, kopš Rietumu sabiedrotie izcēlās krastā «D-dienas» operācijā. Tā bija sākums nacisma sagrāvei Rietumeiropā un būtiski paātrināja Otrā pasaules kara beigas. Atceres pasākumos piedalās arī daļa vēl dzīvo «D–dienas» veterānu, kuri tagad ir ap 100 gadu veci. Viņiem tā, visticamāk, ir pēdējā iespēja apmeklēt senās cīņu vietas.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņojis, ka noziedzniekus, kas izdarījuši smagus noziegumus, vajadzētu deportēt pat tad, ja viņi nāk no Sīrijas vai Afganistānas. Kanclers ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad Manheimā patvēruma meklētājs no Afganistānas sadūra policistu, kurš no gūtajiem ievainojumiem mira.

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā arī mūsu reģionā ar jaunu sparu licis saprast aizsardzības un bruņošanās lielo nozīmi. Taču tas jādara ne tikai fiziski – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā īpaši nozīmīga ir arī kiberdrošība. Cik attīstīta tā ir Latvijā un kādiem kiberdrošības izaicinājumiem šobrīd pretī nākas stāties Ukrainai, – par to Latvijas Radio raidījumā «Labrīt» stāstīja kiberdrošības speciāliste un Ukrainas digitālās transformācijas ministrijas kiberdrošības padomniece Ieva Ilvesa.

Paredzams, ka Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija ceturtdien Ģenerālajā asamblejā aizklātā balsojumā iegūs vietas ANO Drošības padomē.

Ukraiņu lidroboti naktī uz ceturtdienu uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā, ziņo amatpersonas un mediji. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 5. jūnija fotogrāfijas.

Ukrainas amatpersonas pieprasa, lai ASV un citas valstis paātrina iznīcinātāju F-16 pilotu apmācību, vēsta izdevums «Politico». Kijiva atzīmē, ka pašreizējā programma nespēj apmācīt pietiekami daudz pilotu, lai lidotu ar šiem iznīcinātājiem.

Ceturtdien, 6. jūnijā, aprit 80 gadi kopš tā dēvētās «D-dienas» jeb sabiedroto izcelšanās Normandijā. Šodien tur pulcēsies vairāku valstu līderi, lai ceremonijā atzīmētu šo dienu.

Vilcienu sadursmē Čehijas pilsētā Pardubicē gājuši bojā četri cilvēki, bet vismaz 23 guvuši ievainojumus. Katastrofas iemesls pagaidām nav noskaidrots. 

Lielbritānija atļāvusi Ukrainai ar tās piegādātajiem ieročiem veikt triecienus Krievija teritorijā.  To tālruņa sarunā ar Ukrainas prezidentu apliecināja britu premjers Riši Sunaks.

Ceturtdien, 6. jūnijā, oficiāli sākas sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā pirmie pie balsošanas urnām dosies Nīderlandes iedzīvotāji.

«Jāpanāk, lai Krievija vairs nespēj uzturēt savu aizsardzības industriju,» sarunā ar LTV raidījumu «Pasaules panorāma» uzsver ASV Valsts departamenta galvenais ekonomists Čads Bouns. Taču problēmas rada valstis, kuras joprojām kalpo kā koridors nepieciešamo lietu piegādēm Krievijai un tādējādi atbalsta tās karu Ukrainā. Viens no lielākajiem tranzīta ceļiem joprojām ir Ķīna.

Tanki un droni frontē, vārdi un attēli internetā. Tie ir divi dažādi, bet vienlīdz spēcīgi karalauki. Tā atzīst eksperti un viedokļu līderi no visas pasaules, kuri Rīgā pulcējušies gadskārtējā drošībai veltītajā konferencē «Rīgas Stratcom dialogs».

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kurš pagājušajā mēnesī tika smagi ievainots atentātā, trešdien pirmo reizi uzrunājis tautu.

Ukraiņu vīrieši, kuri ir sasnieguši iesaukšanas vecumu un pastāvīgi uzturas citās valstīs, vairumā gadījumu vairs nevarēs izbraukt no Ukrainas, ja viņi apmeklēs Ukrainu.

Slovēnijas parlaments pieņēmis dekrētu par Palestīnas valsts atzīšanu. Tā otrdien vēlu vakarā nolēma deputātu vairākums, neraugoties uz opozīcijas mēģinājumiem to aizkavēt.

ASV prezidents Džo Baidens izdevis rīkojumu, saskaņā ar kuru imigrantiem, kas tiks notverti, nelegāli šķērsojot ASV un Meksikas robežu, tiks liegta iespēja pieprasīt patvērumu un viņi tiks ātri deportēti atpakaļ uz Meksiku.

Lai arī Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta ordeni Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam saistībā ar nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju, Kremlis tās plāno turpināt arī šogad.