Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien iecēlis augstā amatā Aizsardzības ministrijā savu radinieci Annu Civiļovu.

Pagājušā naktī Krievija kārtējo reizi uzbruka Ukrainas otrai lielākajai pilsētai Harkivai. Uz pilsētu tika palaistas trīs vadāmās aviobumbas. Uzbrukumi Harkivai un tās apgabalam turpinās arī pirmdien.

Lai protestētu pret Lietuvas varas iestāžu lēmumu izraidīt viņu no valsts, kāds Baltkrievijas pilsonis pirmdienas pēcpusdienā uzkāpa sakaru tornī Viļņā.

Pirmdienas vakarā Briselē sāksies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu tikšanās – tā visiem būs pirmā pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, un gaidāms, ka tajā tiks sadalīti amati uz ES galvenajiem amatiem. Šoreiz šī nav Eiropadome, bet gan neformālas līderu vakariņas, tomēr ir iecerēts runāt par to, kas vadīs ES institūcijas nākamajos piecos gados.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir izformējis kara kabinetu. Tas tika izveidots īsi pēc teroristu grupējuma «Hamās» uzbrukuma Izraēlai pagājušā gada oktobrī.

NATO aliansē notiek sarunas par lielāka skaita kodolieroču izvietošanu kaujas gatavībā. Par to intervijā laikrakstam «The Telegraph» paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tikmēr Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts pirmdien publicējis jaunu ziņojumu, kurā norādīts, ka kodolvalstis stiprina savus atomieroču arsenālus un kaujas gatavībā esošo kodolgalviņu skaits strauji pieaug.

Vācijā labējie ekstrēmisti lielākoties uzturas īpašumos valsts austrumu zemēs, kas savulaik atradušās komunistiskā režīma jūgā, pirmdien paziņojusi Saksijas–Anhaltes Iekšlietu ministrija.

Norvēģija un Kanāda kopā piešķirs vairāk nekā 100 miljonus eiro Ukrainas enerģētikas infrastruktūras atjaunošanai. Krievijas gaisa triecienu dēļ valstī ir regulāri elektrības padeves pārtraukumi un iedzīvotāji ar bažām gaida ziemu.

Krievijas iebrukuma dēļ savas mājvietas pametuši daudzi Harkivas un Sumu apgabala pierobežas rajonu iedzīvotāji. Nepārtrauktās apšaudes liek līdzīgu lēmumu pieņemt arī cilvēkiem blakus esošajā Čerņihivas apgabalā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 13. jūnija fotogrāfijas.

Nav teju nevienas latviešu ģimenes, kuru nebūtu skārušas komunistiskā režīma represijas vai deportācijas. Tas vienlīdz attiecināms arī uz latviešu ģimenēm tuvu un tālu ārpus Latvijas robežām, tāpēc arī citviet pasaulē šajā nedēļas nogalē aizvadīti komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Lielbritānijā visu trīs Baltijas valstu pārstāvji kā ik gadu vienojās kopīgā piemiņas dievkalpojumā pašā Londonas centrā, piedaloties visu trīs valstu koriem. Tikmēr Beļģijā šorīt svētbrīdis norisinājās Lommeles Brāļu kapos.

No labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) izslēgtie un izstājušies biedri dibinās jaunu partiju, svētdien ziņo laikraksts «Postimees».

Lai izbeigtu karu Ukrainā, ir nepieciešams dialogs starp visām pusēm – tā tiek norādīts Šveicē notikušā Ukrainas miera samita noslēguma paziņojumā. Starptautiskās sanāksmes otrās dienas izskaņā vairums tajā pārstāvēto valstu politiķu atzina, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tomēr tādas valstis kā Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma.

Azerbaidžānas un Armēnijas attiecību normalizācijas process uzņem apgriezienus, tomēr Azerbaidžānas ambiciozās prasības pret Armēniju apdraud šī procesa ilgtermiņa perspektīvas, padarot Krieviju par galveno ieguvēju Kaukāzā.

Ar Krievijas režīmu saistīti boti jeb interneta roboti kopš piektdienas vakara  platformā «X» publicējuši vairāk nekā 100 000 ierakstu ar viltotiem slavenību citātiem, kas vērsti pret Ukrainu, vēsta «Telegram» kanāls «Agenstvo».

Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka ik dienu ievēros taktisku pauzi karadarbībā Gazas joslas dienvidu daļā, lai dotu iespēju piegādāt humāno palīdzību.

Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina priekšlikumi par to, kā izbeigt viņa uzsākto karu pret Ukrainu, Šveices miera samitā netiek apspriesti, žurnālistiem paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, piebilstot, ka Putina priekšlikums neesot nopietns. Savukārt ASV viceprezidente Kamala Harisa sanāksmes laikā paziņoja par jaunu Vašingtonas atbalsta pakotni Ukrainai.

Ukrainas miera samits Šveicē ir labs sākums un jautājumu par Krievijas karu pret Ukrainu atgriež starptautiskajā dienaskārtībā, taču milzīgs progress šeit nav gaidāms, jo sarunās nav Ķīnas un Krievijas, intervijā LTV sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šveicē pie Lucernas sākas augsta līmeņa samits par mieru Ukrainā, kurā pārstāvētas desmitiem pasaules valstu. Šī ir pirmā šāda veida un mēroga sanāksme kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā, kur frontē pašlaik turpinās smagas cīņas.

Ungārijas opozīcijas partija «Cieņas un brīvības» Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā pievienosies Eiropas Tautas partijas grupai, ko savulaik pameta Vitora Orbāna partija.

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu vēstnieki piektdien «principā vienojās» par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu 25.jūnijā, paziņoja ES prezidējošā valsts Beļģija.

Parīzē ir gaidāma demonstrācija pret galēji labējo politiķu iespējamo nākšanu pie varas. Tikmēr politiķi aktīvi gatavojas jau šā mēneša beigās gaidāmajām vēlēšanām Francijas parlamentā. Kreisi noskaņotās partijas ir paziņojušas par kopīgu startu vēlēšanās. Savukārt skandālu izraisījušo konservatīvās Republikāņu partijas līderu Ēriku Čoti tiesa ir atjaunosi amatā.

Krievijas bumbvedējs SU-24 pārkāpis Zviedrijas gaisa telpas robežu netālu no stratēģiskās Baltijas jūras salas Gotlandes, pametot to tikai pēc tam, kad Zviedrija bija pacēlusi gaisā divus iznīcinātājus JAS-39. Tā, atsaucoties uz Zviedrijas armijas paziņojumu, vēsta ziņu aģentūra AFP.

NATO ministri, tiekoties Briselē, apstiprināja plānu, kas paredz uzticamu ilgtermiņa drošības palīdzību Ukrainai, kā arī militāro apmācību nodrošināšanu. Misija, kurai dots nosaukums «NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai», paredz pirmo reizi piegādāt Ukrainai militāro palīdzību oficiālo NATO struktūru pakļautībā.

Policija Eiropā un Savienotajās Valstīs likvidējusi serverus, kas uzturēja ar teroristu grupējumu «Islāma valsts» saistītus medijus, kuri kūdīja uz terorismu vismaz 30 valodās, piektdien paziņojušas Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības iestādes.

Starptautiskās krimināltiesas prokurori izmeklē Krievijas kiberuzbrukumus Ukrainas civilajai infrastruktūrai kā iespējamus kara noziegumus, vēsta aģentūra «Reuters», atsaucoties uz četriem informētiem avotiem.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums sasaukt ārkārtas parlamenta vēlēšanas izraisīja politisko zemestrīci konservatīvā Republikāņu partijā. Tās vadītājs Ēriks Čoti negaidīti vienpersoniski paziņoja, ka viņa partija startēs kopā ar Marinas Lepēnas Nacionālo apvienību.

Itālijas dienvidaustrumos piektdien noslēdzas G7 jeb lielā septītnieka valstu grupas vadītāju tikšanās, kas sākās ceturtdien. Šobrīd samita dalībniekus uzrunā Romas pāvests Francisks, kurš pirmo reizi piedalās šāda formāta pasākumā. Piektdien darba kārtībā ir jautājumi par migrāciju un Ķīnas ietekmi. Bet joprojām galvenais, ko šodien analizē, ir pieņemtais lēmums par 50 miljardu dolāru aizdevumu Ukrainai.

Reaģējot uz tā dēvētajiem miera priekšlikumiem, kurus piektdien, Šveices miera samita priekšvakarā, izvirzījis Krievijas diktators Vladimirs Putins, Ukraina norādījusi, ka viņš vien spējis kārtējo reizi izklāstīt «agresora standarta komplektu».

Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstī Moldovā 20. oktobrī notiks prezidenta vēlēšanas un referendums par valsts dalību ES. Tie būs svarīgi balsojumi, kas noteiks turpmāko valsts ģeopolitisko kursu, tāpēc Krievija ir uzsākusi kaitnieciskas darbības, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu šajos balsojumos, brīdinājušas ASV, Lielbritānija un Kanāda.

Ķīnas žurnālistei, kura popularizēja kustību #MeToo, piektdien piespriests piecu gadu cietumsods par «kūdīšanu uz valsts varas graušanu», paziņoja atbalstītāju grupa.

Lietuvas Seims lēmis par labu reformām iesaukšanai militārajā dienestā. Turpmāk iesaucamo sarakstā iekļaus arī 17 gadus vecus jauniešus, savukārt 18 līdz 22 gadus vecos iesauks militārajā dienestā, kura ilgums ir no trim līdz deviņiem mēnešiem, vēstīja lietuviešu sabiedriskais medijs LRT.

Eiropas Savienības tiesībsargāšanas aģentūra «Eiropols» sadarbībā ar dalībvalstu policiju sagrāvusi plašu narkotiku kontrabandas tīklu – aizturēti 40 cilvēki un konfiscētas astoņas tonnas kokaīna.

ASV Augstākā tiesa ceturtdien, 13. jūnijā, vienbalsīgi noraidīja mēģinājumu ierobežot pieeju medikamentam mifepristonam, ko izmanto grūtniecības medikamentozai pārtraukšanai.

Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstī Moldovā 20. oktobrī notiks prezidenta vēlēšanas un referendums par valsts dalību ES. Tie būs svarīgi balsojumi, kas noteiks turpmāko valsts ģeopolitisko kursu, tāpēc Krievija ir uzsākusi kaitnieciskas darbības, lai panāktu sev labvēlīgu iznākumu šajos balsojumos, brīdinājušas ASV, Lielbritānija un Kanāda.