NATO valstis ir ievērojami pārsniegušas mērķi turēt augstas gatavības režīmā 300 000 karavīru, ceturtdien paziņojusi augsta ranga NATO amatpersona.

Pieaugot spriedzei Armēnijas un Baltkrievijas attiecībās, abas valstis atsaukušas savus vēstniekus konsultācijām. 

Ķīna, kas nepiedalīsies nedēļas nogalē Šveicē gaidāmajā samitā par mieru Ukrainā, aktīvi uzrunā valstis atbalstīt Pekinas sagatavoto miera plānu, vēstījusi aģentūra «Reuters», atsaucoties uz desmit anonīmiem diplomātiem. Ārvalstu diplomātu pārliecināšanai Ķīnas diplomāti izmanto ne tikai klātienes tikšanās un tālruņa sarunas, bet pat raksta ziņas Ķīnas viedtālruņu lietotnē «WeChat».

Armēnija paziņojusi par nodomu izstāties no Krievijas vadītās Kolektīvā drošības līguma organizācijas. Tas saistīts ar pieaugošo saspīlējumu abu valstu attiecībās, pavēstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.

NATO dalībvalstis ceturtdien apstiprinājušas plānu Ukrainas atbalsta misijai, ziņo avoti militārajā aliansē.

Krievijas karaspēkam pēdējo dienu laikā ir izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu Vovčanskas, Siverskas, Avdijivkas virzienos Ukrainā, kā arī Zaporižjas apgabala rietumos, ziņo ASV domnīca «Kara pētījumu institūts». Taču tā tiek vērtēta kā neliela, nebūtiska pavirzīšanas uz priekšu, nevis būtisks izrāviens.

G7 grupas valstu līderi ceturtdien Itālijā notiekošajā samitā vienojušies piešķirt Ukrainai jaunu aizdevumu 50 miljardu ASV dolāru jeb 46 miljardu eiro vērtībā, izmantojot peļņu no iesaldētajiem Krievijas līdzekļiem, pavēstījusi kāda ASV amatpersona.

Ungārijai ir jāmaksā 200 miljonu eiro sods un vēl vienu miljonu eiro dienā par Eiropas Savienības Tiesas sprieduma nepildīšanu, ceturtdien lēmusi šī tiesa. Sākotnējais spriedums 2020. gadā skāra migrantu tiesības. Toreiz tiesa secināja, ka Ungārija pārkāpj ne tikai migrantu tiesības palikt valstī, kamēr viņu patvēruma lūgums tiek izskatīts, bet arī noveļ savu atbildību uz pārējām bloka valstīm.

Šveices valdības tīmekļa vietnes ceturtdien skāris kiberuzbrukums, kam, domājams, sekos vēl citi pirms nedēļas nogalē Bernē gaidāmā Ukrainas miera samita.

Lietuvas sociālās aizsardzības un darba lietu ministre Monika Navickiene nolēmusi atkāpties no amata, jo atklātībā parādījušās ziņas par viņas saitēm ar personu, kas notiesāta par finanšu noziegumiem.

Astoņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri vēstulē bloka augstākajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā aicinājuši ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos Šengenas zonā.

Polija no ceturtdienas, 13. jūnija, atjaunojusi ierobežotas piekļuves buferzonu pie Baltkrievijas robežas. Šī soļa mērķis ir atturēt migrantus no nelikumīgas iekļūšanas valstī.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 12. jūnija fotogrāfijas.

Argentīnas Nacionālā kongresa augšpalātas Senāta deputāti trešdien vakarā atbalstīja valsts labējā prezidenta Havjera Mileja ierosināto radikālo ekonomisko reformu tālāku izskatīšanu parlamentā. Senatoru balsis sadalījās 36 pret 36, taču ar to pietika, lai reformas virzītu uz priekšu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vēsta, ka panācis vienošanos ar Ungāriju, kas solījusi vairs nebloķēt palīdzību Ukrainai.

Lietuvā robežsargi otrdien, 11. jūnijā, aizturējuši vīrieti ar uzturēšanās atļauju, kura izsniegta Latvijā. Vīrietis mēģinājis no Baltkrievijas ievest Lietuvā ieroču detaļas. Tagad Lietuvas atbildīgās iestādes veic izmeklēšanu. Iespējams, Latvijā tiks anulēta viņam izsniegtā uzturēšanās atļauja.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka Armēnija mēneša laikā parakstītu miera līgumu ar Azerbaidžānu. Sarunā ar žurnālistiem viņš norādīja, ka Erevānas ieskatā pašreizējā vienošanās teksta redakcija ir «pietiekami nobriedusi».

Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas pilsētā Krivijrihā trešdien nogalināti deviņi cilvēki un 29 ievainoti. Uzbrukuma vietā turpina strādāt glābšanas dienesti.

Krievija izvedusi visus savus karavīrus no Kalnu Karabahas, ko Azerbaidžāna pagājušajā gadā atkaroja Armēnijai, trešdien paziņojušas Azerbaidžānas amatpersonas.

Ukrainas deputāti ierosinājuši likumprojektu, kas ļautu uzņēmumiem atbrīvot savus darbiniekus no militārā dienesta, maksājot 450 eiro mēnesī par katru darbinieku.

Krievijas raķešu uzbrukumā Ukrainas pilsētā Krivijrihā trešdien nogalināti septiņi cilvēki un 20 ievainoti. Uzbrukuma vietā turpina strādāt glābšanas dienesti.

Saistībā ar ģeopolitisko situāciju un jaunu apdraudējumu rašanos Lietuvas Iekšlietu ministrija ierosinājusi atņemt Lietuvas pilsonību dubultpilsoņiem, ja viņi atbalsta agresoru un apdraud nacionālo drošību.

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) novēro arvien vairāk labējo ekstrēmistu, paziņojis BfV vadītājs Tomass Haldenvangs.

Grieķijas populārākais tūristu apskates objekts – Atēnu Akropole – trešdien dienas vidū būs slēgts apmeklētājiem saistībā ar karstuma vilni valstī, paziņojusi Grieķijas Kultūras ministrija.

Kārtējo raķešu uzbrukumu šonakt piedzīvojusi Ukraina, tajā skaitā galvaspilsēta Kijiva. Gaisa trauksme valstī atskanēja īsi pirms trijiem naktī un ilga aptuveni divas stundas.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 11. jūnija fotogrāfijas.

Pēc pieciem mēnešiem – novembrī – arī ASV izvēlēsies nākamo līderi. Jau tagad ir zināms, ka prezidenta vēlēšanās sacentīsies pašreizējais valsts vadītājs demokrāts Džo Baidens un bijušais prezidents republikānis Donalds Tramps.

Spānijā stājies spēkā  katalāņu separātistu amnestijas likums. Tas izraisīja asas diskusijas, jo premjers Pedro Sančess dokumentu atbalstīja apmaiņā pret katalāņu partiju deputātu balsīm, kas bija nepieciešamas viņa pārvēlēšanai.

Starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju atsākas tā dēvētais skaļruņu karš. Propagandas atskaņošana pāri robežai ir kārtējais mēģinājums ietekmēt otras valsts iedzīvotājus.

Šveices pilsētā Bāzelē sākusies viena no Eiropā lielākajām mākslas izstādēm publiskajā vidē. Darbi izvietoti ielās un laukumos, kā arī dažādās sabiedriskās vietās un ēkās.

NATO sabiedrotie ir snieguši lielu atbalstu Ukrainai, un Latvija ir starp tām valstīm, kas patiešām rāda piemēru, ekskluzīvā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī norādīja, ka NATO ir jāuzņemas koordinatora loma, lai atbalsts Ukrainai noritētu bez pārtraukumiem un aizkavēšanās.

Austrumeiropas balsī NATO ieklausās un to ņem vērā, pauda Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš šonedēļ ieradies galvaspilsētā Rīgā, kur norisinās NATO austrumu flanga valstu (B9) samits. «Esmu pārliecināts, ka gadu gaitā samits bijis ārkārtīgi svarīgs sabiedrotajiem. Turklāt par to liecina tas, ka Bukarestes devītnieka sanāksmēs teju vienmēr piedalījies NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un vienmēr piedalās ASV pārstāvis,» viņš teica.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien publicētā intervijā paziņojis, ka neatkāpsies no amata neatkarīgi no ārkārtas vēlēšanu iznākuma.

Berlīnē trešdien sākas starptautiskā Ukrainas atjaunošanas konference. Tā būs jau trešā reize, kad vairāku valstu, organizāciju un iestāžu amatpersonas pulcējas šādā konferencē, lai veicinātu partneru iesaisti Ukrainas attīstības un atjaunošanas centienos. Sanāksmē no vairāk nekā 60 valstīm piedalās aptuveni 2000 politiķu, politisko līderu un amatpersonu no starptautiskajām organizācijām.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 10. jūnija fotogrāfijas.