Eiropas Savienība (ES) iespējamās Ukrainas miera vienošanās ietvaros plāno pieprasīt Krievijai izvest tās karaspēku no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras. Šāds punkts ir iekļauts diskusiju dokumentā, ko ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa izplatījusi starp bloka dalībvalstīm, vēsta raidsabiedrība «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība».

Lielbritānijas varasiestādes ceturtdien arestējušas bijušo britu princi Endrū, kurš ilgu laiku bijis saistīts ar amerikāņu dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu un tiek turēts aizdomās arī par slepenas Lielbritānijas biznesa informācijas nodošanu Epstīnam.

Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem trešdien Ženēvā bijusi atsevišķa tikšanās jau pēc trīspusējām sarunām, kurās piedalījās arī ASV pārstāvji, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija, atsaucoties uz Ukrainas delegācijas vadītāja Nacionālās aizsardzības un drošības padomes sekretāra Rustema Umerova preses sekretāri Diānu Davitjanu.

Polijā sašūpojies valdošās centriski liberālās koalīcijas vairākums parlamentā. Klimata ministre Paulīna Henniga–Kloska trešdien paziņoja par aiziešanu no valdībā pārstāvētās partijas «Polija 2050» un jaunas parlamenta frakcijas izveidi. 

ASV paplašina savu bruņoto spēku klātbūtni tuvu Irānas teritorijai. Tas audzē bažas par iespējamiem militāriem triecieniem. Tas notiek laikā, kad turpinās ASV un Irānas kodolsarunas, kurās zināms progress esot panākts, taču priekšā vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu. 

Ukrainas armijas gūstā krituši arī daudzi Āfrikas un citu tālu valstu pilsoņi. Visi kā viens apgalvo, ka aizvilināti uz Krieviju ar solījumiem par darbu civilās profesijās vai studijām, bet tā vietā piespiesti parakstīt līgumu ar armiju un attapušies frontē. Tomēr ziņas no Kenijas liecina, ka algotņi labi zina, kur dodas.

Trīspusējās sarunās Ženēvā, kas ilgušas divas dienas, Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji mēģināja vienoties par pasākumiem, kas kaut mazliet pietuvinātu Maskavas sāktā kara beigas. No amatpersonu paziņojumiem var secināt, ka dažos jautājumos ir panākta vienprātība, tomēr svarīgākajos saglabājas domstarpības.

Dienvidāustrumāzijas valsts Filipīnu viceprezidente Sāra Duterte trešdien paziņoja par nodomu kandidēt 2028. gada prezidenta vēlēšanās. 47 gadus vecā politiķe sacīja, ka viņa ir gatava ziedot «savu dzīvi, spēku un nākotni», lai kalpotu Filipīnu labā.

Krievijas karš pret Ukrainu būtiski ietekmē valstis un reģionus, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tā atzīst Eiropas Komisija, kas šodien nāca klajā ar stratēģiju, kā sniegt papildu atbalstu deviņām Eiropas Savienības valstīm, tostarp arī Latvijai.

Šveices pilsētā Ženēvā trešdien noslēdzās kārtējā trīspusējo Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunu kārta. Nekādu būtisku progresu ceļā uz mieru šajās sarunās nav izdevies panākt.

Ukraina trešdien piemērojusi sankcijas Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko par materiālās palīdzības sniegšanu Krievijai, atbalstot tās iebrukumu Ukrainā un ukraiņu nogalināšanu. 

Japānas parlaments trešdien premjerministra amatā atkārtoti apstiprinājis valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) līderi Sanaji Takaiči.

Tiesa Ukrainā piemērojusi 60 dienu apcietinājumu aizturētajam bijušajam enerģētikas ministram Hermanam Haluščenko. Viņam izvirzītas apsūdzības par naudas atmazgāšanu un līdzdalību noziedzīgā organizācijā. 

Savukārt Gruzijas valdošā partija «Gruzijas sapnis» vēlas veikt izmaiņas kriminālkodeksā, paredzot, ka pastāvīgi publiski aicinājumi uz masveida nepakļaušanos valdības institūcijām tiktu uzskatīti par krimināli sodāmiem un paredzētu cietumsodu līdz trim gadiem.

Francijas varas iestādes atbrīvojušas aizturēto naftas tankkuģi «Grinch», ko pieskaitīja tā dēvētai  Krievijas «ēnu flotei». Tas kļuva iespējams pēc kuģa īpašnieku samaksātās soda naudas.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs nācis klajā ar vairāku miljardu dolāru vērtu plānu Kanādas militāro spēju stiprināšanai un tās atkarības mazināšanai no Amerikas Savienotajām Valstīm.

ASV sabiedrības atbalsts prezidenta Donalda Trampa imigrācijas politikai ir nokrities līdz zemākajam līmenim kopš viņa atgriešanās Baltajā namā, liecina aģentūru « Reuters» un «Ipsos» rīkota aptauja.

Atklājoties Krievijas vervēšanas shēmām, Nigērija brīdinājusi savus pilsoņus uzmanīties no mēģinājumiem savervēt viņus dalībai bruņotos konfliktos ārzemēs. Valsts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā paustas «nopietnas bažas par pieaugošajiem un satraucošajiem gadījumiem, kad Nigērijas pilsoņi tiek nelikumīgi vervēti dalībai ārvalstu bruņotos konfliktos». Nigērijas paziņojumā Krievija netika pieminēta.

Spānija un Īrija otrdien paziņojušas, ka sāk izmeklēšanu pret tehnoloģiju milžiem saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu bērnu pornogrāfijas radīšanai.

84 gadu vecumā miris Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsoņu tiesību kustības līderis un politiķis Džesijs Džeksons, šodien paziņoja viņa ģimene.

Šveices pilsētā Ženēvā noslēgušās Irānas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) netiešās diplomātiskās sarunas. To centrālais temats bija islāma republikas kodolprogramma, ko par eksistenciālu draudu uzskata ASV sabiedrotā Izraēla. Pirms sarunām Irāna paziņoja par militārajām mācībām Hormuza jūras šaurumā, caur kuru tiek pārvadāts ievērojams daudzums pasaulē patērētās naftas.

Izraēla plāno 2023. gada 7. oktobra uzbrukumos apsūdzētos nodot īpašam kara tribunālam, otrdien, atsaucoties uz ģenerālprokurori Gali Baharavu-Miaru, ziņo Izraēlas mediji.

«Mēs gatavojamies karam ar Franciju,» visā nopietnībā paziņojis Nigēras militārās huntas līdera labā roka, Ģenerālštāba priekšnieks Amadū Ibro, aicinot šīs Rietumāfrikas valsts pilsoņus būt gataviem mobilizācijai.

Kārtējās pret Krieviju vērstās Eiropas Savienības sankciju pakotnes pieņemšanu varētu aizkavēt Ungārijas nostāja. Kā vēsta izdevums «Politico», atsaucoties uz saviem avotiem, šī valsts mēģina panākt vadošo Krievijas sporta funkcionāru izņemšanu no saraksta.

Savulaik Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko pietuvinātā, vēlāk uzticību zaudējušā oligarha Jurija Čiža dēli 12 gadus esot izmantojuši Lietuvas pases. Par to vēstīts kopīgā Lietuvas pētnieciskās žurnālistikas centra «Siena» un neatkarīgā baltkrievu izdevuma «Bjuro» pētījumā. Žurnālisti atklāja, ka abām Čiža atvasēm pilsonība tika piešķirta laikā, kad viņu tēvs bija iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. 

Krievijas radītie apdraudējumi un ASV atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. 

Ukrainā prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis Gaisa spēkiem, Aizsardzības ministrijai un uzņēmumam «Ukrenergo» sagatavot papildu aizsardzības pasākumus, ņemot vērā izlūkdienestu ziņojumus, ka Krievija gatavo jaunu masveida triecienu.

Vācija vēl pusgadu saglabās robežkontroli. Kontroli jau 2024. gada septembrī ieviesa bijušā kanclera Olafa Šolca valdība, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju. 

Dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas sāgā bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone apsūdzējusi ASV prezidentu Donaldu Trampu ar lietu saistīto materiālu slēpšanas organizēšanā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 16. februāra fotogrāfijas.  

Janvāra beigās Spānijas premjerministra Pedro Sančesa kreisā mazākuma valdība paziņoja par lēmumu piešķirt legālu statusu daudziem valstī dzīvojošiem nereģistrētiem imigrantiem. Opozīcijā esošie konservatīvie politiskie spēki norādīja, ka lēmums kaitēs spāņiem un sūtīs nepareizu signālu pasaulei. Vienlaikus bažas saistībā ar lēmumu tika paustas Eiropas Komisijas (EK) varas gaiteņos. Tikmēr ekspertu vidū izskan viedoklis, ka Spānijas valdības rīcība sniegs politiskus labumus gan kreisā, gan labējā politiskā spektra spēkiem.

Kamēr ukraiņu karavīri frontē cīnās par katru metru, Ukrainas enerģētikas nozares darbiniekiem nākas turpināt cīņu par siltumu. Krievija mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas energoinfrastruktūras uzņēmumiem, tā spīdzinot Kijivas un citu pilsētu civiliedzīvotājus. Kijivas siltumtīklu darbinieki sarunā ar LTV šo rīcību nosauca par teroru. 

Čehijas eiroskeptiskajā koalīcijas valdībā strādājošā labēji populistiskā partija «Autobraucēji sev» pirmdien izvirzīja parlamenta deputātu Igoru Červeniju vides ministra amatam. Premjerministrs Andrejs Babišs cer, ka tas ļaus mazināt saspīlējumu starp valdību un Čehijas prezidentu Petru Pavelu. 

Vācijas Bundestāga Aizsardzības lietu komisijas vadītājs pieļauj sūtīt iesaucamos uz obligāto dienestu Lietuvā esošajā bruņoto spēku brigādē. Kristīgo demokrātu politiķa Tomasa Rēvekampa teiktais vērtējams kā reakcija uz nesen žurnālā «Der Spiegel» publicēto rakstu, kurā teikts, ka dienestam t.s. Lietuvas brigādē pieteikušies pārāk maz brīvprātīgo. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija «iedzīts stūrī» un nevarēja atļauties atteikt ASV uzstājīgajam aicinājumam valstī sarīkot prezidenta vēlēšanas, Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane. Tajā pat laikā joprojām svarīgs un neatrisināts jautājums ir, kā un vai vispār pašreizējos apstākļos šīs vēlēšanas varētu sarīkot.