Parīzes Dievmātes katedrāle, kas tiek atjaunota pēc postošā 2019. gada ugunsgrēka, atguvusi savus zvanus. To skaņas pirmo reizi būs dzirdamas dievnama atklāšanas pasākumā 8. decembrī.

Igaunijā tuvāko gadu laikā plānots izveidot lielu rezervistu vienību, ko varēs izmantot iekšējās krīzes situācijās. Nākotnē šādu drošības speciālistu skaitu varētu palielināt līdz tūkstotim.

Ķīna un Krievija arvien pastiprina savu partnerību, un Ķīna ir kļuvusi par nozīmīgāko Krievijas līdzdalībnieci karā pret Ukrainu. Tāpēc ir pienācis laiks ne tikai par to skaļi runāt, bet arī rīkoties. Tā ceturtdien kopīgā preses konferencē ar ASV valsts sekretāra vietnieku Kurtu Kempbelu izteicies Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

Centienos atgūt kontroli pār savu pierobežu Krievija sākusi pretuzbrukumu Ukrainas spēkiem Kurskas apgabalā. Maskava apgalvo, ka reģionā divu dienu laikā atkarotas 10 apdzīvotas vietas.

ASV jūras spēku speciālo uzdevumu vienība «SEAL Team 6», kas savulaik īstenoja teroristu organizācijas «Al Kaida» līdera Osamas bin Ladena likvidēšanas operāciju, pilnveido savas iemaņas, lai palīdzētu Taivānai iespējamā Ķīnas iebrukuma gadījumā.

Zviedrijas valdība ceturtdien paziņoja, ka līdz 350 000 Zviedrijas kronu (30 690 eiro) palielinās maksājumus imigrantiem, kuri izvēlas pamest valsti un atgriezties mājās, lai mudinātu vairāk migrantu to darīt.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins jau ilgāku laiku nav apmeklējis Turcijas galvaspilsētu Ankaru, un kopš pagājušā gada Kremlis vairākas reizes atlicis Putina vizīti Turcijā. Iepriekš ir minēti dažādi iemesli Putina vizītes atcelšanai, piemēram, šī gada sākumā notikušās tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas.

Bijušais Peru prezidents Alberto Fuhimori, kurš pavadījis 16 gadus cietumā par noziegumiem pret cilvēci, trešdien miris galvaspilsētā Limā 86 gadu vecumā, paziņoja viņa ģimene.

Aizvadītajā naktī Krievija veica jaunus dronu uzbrukumus Ukrainas teritorijai. Konotopas pilsētā Sumu apgabalā Krievijas dronu uzbrukumu rezultātā ir ievainoti vismaz 13 cilvēki, bet visā pilsētā nebija elektrības.

Neraugoties uz plašiem protestiem, Meksikas Kongresa augšpalāta Senāts trešdien, 11. septembrī, pieņēma vērienīgas un pretrunīgi vērtētas konstitucionālās reformas, kas paredz, ka turpmāk tiesnešus ievēlēs, nevis iecels amatā. Šīs būtiskās izmaiņas tika apstiprinātas dažas stundas pēc tam, kad Senāta ēkā bija ielauzušies vairāki simti protestētāju, kuri nevēlējās pieļaut reformas pieņemšanu.

Otrdien notikušās ASV priekšvēlēšanu televīzijas debates starp viceprezidenti Kamalu Harisu un bijušo prezidentu Donaldu Trampu noskatījušies 67,1 miljons ASV iedzīvotāju, liecina tirgus pētījumu uzņēmuma «Nielsen» sniegtie dati. Tas bija par 31% vairāk nekā jūnijā aizvadītās Trampa un ASV prezidenta Džo Baidena debates, kuras skatījās 51,3 miljoni amerikāņu.

]Itālijas veselības aprūpes nozares darbinieki aicinājuši valdību piesaistīt armijas spēkus slimnīcu drošības uzlabošanai. Medicīnas darbinieki vērsās pie Itālijas valdības pēc tam, kad Itālijas dienvidu pilsētas Fodžas slimnīcā strādājošam personālam vairākas reizes nācās saskarties ar vardarbību no pacietu un viņu tuvinieku puses.

Izraēlas triecienā pa skolu Gazas joslā nogalināti seši ANO palestīniešu bēgļu aģentūras darbinieki. To apstiprinājis arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Ārvalstu mediji ziņo par dažādu kopumā šajā triecienā bojāgājušo skaitu – līdz pat vismaz 34.

Austrijas galvaspilsēta Vīne trešo gadu pēc kārtas atzīta par dzīvošanai piemērotāko pilsētu pasaulē.

Francijas tiesībsargājošās iestādes novērsušās trīs teroraktus, ko džihādisti plānojuši īstenot Parīzē un citās pilsētās olimpisko un paralimpisko spēļu norises laikā, trešdien paziņoja Francijas pretterorisma prokuratūras vadītājs Olivjē Kristēns.

Līdz šim Ukrainas sabiedrotie vilcinājās atcelt tālas darbības rādiusa ieroču izmantošanas ierobežojumus, baidoties karā pret Krieviju ievilkt arī NATO alianses valstis. Tomēr gan ziņas par Irānas raķešu piegādēm Krievijai, gan ASV vēlēšanu tuvums liek sabiedrotajiem šo jautājumu pārdomāt.

Vācija no 16. septembra uz sešiem mēnešiem ieviesīs pārbaudes uz visām savām sauszemes robežām, tā cenšoties samazināt nelegālo migrāciju. Vācijas plāns jau izraisījis rezonansi pārējā Eiropā, lai gan precīzi pasākumi vēl nav paziņoti. Arī pašā Vācijā reakcijas ir pretrunīgas.

Latvijas gaisa telpā ielidojušais Krievijas drons bija Maskavas provokācija – veids, kā pārbaudīt, cik asi šajā situācijā reaģēs NATO, to intervijā Latvijas Televīzijai trešdien sacīja Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks, uzsverot – šādās situācijās jāreaģē ļoti asi, jo Krievija saprot tikai tādu reakciju. Podoļaks aicināja Latviju un citas NATO dalībvalstis Eiropā līdzīgās situācijās rīkoties skarbi un notriekt jebkādus militārus objektus, kas ielido alianses gaisa telpā. 

Krievijas okupētajai Krimai jāatgriežas Ukrainas sastāvā atbilstoši starptautiskajām tiesībām, uzrunājot Krimas platformas dalībniekus, videovēstījumā paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

Vācijas pilsētas Drēzdenes centrālajā daļā daļēji sagruvis tilts pār Elbu. Vietējais glābšanas dienests ziņo, ka negadījumā neviens cilvēks nav cietis.

Meksikas Senāts apstiprinājis pretrunīgi vērtēto tieslietu reformu. Tā paredz tiesnešu ievēlēšanu nodot vēlētāju ziņā un atteikties no līdzšinējās kārtības, kad tiesnešus ievēlēja parlaments.

Kanādas valsts finansētā raidsabiedrība TVO (agrāk TVOntario) atteikusies no plāniem pārraidīt Krievijas režisores uzņemto «dokumentālo filmu» «Russians at War» («Krievi karā»), kas izpelnījusies nosodījumu kā Maskavas propagandas projekts, otrdien pavēstīja raidsabiedrība.

Vladimira Putina mēģinājumi atjaunot Padomju Savienību ir lemti neveiksmei, vēl jo vairāk, tie agri vai vēlu novedīs pie pašas Krievijas Federācijas kraha, intervijā LSM+ sacīja Ratgersa universitātes Ņūdžersijā (ASV) profesors Aleksandrs Motiļs.

Vācijas valdība darīs visu iespējamo, lai galēji labējā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD), kas nesen notikušajās Tīringenes un Saksijas landtāgu vēlēšanās sasniedza savus līdz šim labākos rezultātus, zaudētu politisko ietekmi valstī. Tā trešdien rīkotajās debatēs Bundestāgā izteicies Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Demokrātu kandidāte ASV prezidenta amatam Kamala Harisa šonakt notikušajās pirmajās TV debatēs bija labāka par republikāņu prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 10. septembra fotogrāfijas. 

Demokrātu kandidāte ASV prezidenta amatam Kamala Harisa šonakt notikušajās pirmajās TV debatēs bija labāka nekā republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps. Šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Taifūns Jagi Vjetnamā jau prasījis 64 cilvēku dzīvības un izraisījis plašus plūdus. Netipiski spēcīgas lietusgāzes radījušas plašus postījumus arī citās pasaules daļās, tai skaitā Marokā.

Pirmajās un, iespējams, vienīgajās TV debatēs starp ASV prezidenta amata kandidātiem Donaldu Trampu un Kamalu Harisu abi kandidāti izklāstīja krasi atšķirīgu skatījumu par to, kā atrisināt ASV un pasaules problēmas. Tas bija redzams arī jautājumā par Krievijas sākto karu Ukrainā, jo republikāņu kandidāts Tramps izvairījās sniegt tiešu atbildi uz jautājumu, vai viņš atbalsta Ukrainas uzvaru karā. Tramps paziņoja, ka atbalsta kara izbeigšanu, lai glābtu cilvēku dzīvības. Demokrātu kandidāte Harisa to interpretēja, ka patiesībā Tramps atbalsta Ukrainas padošanos.

Pēc tam, kad aizvadītajā nedēļas nogalē Krievija paziņoja par Ukrainas austrumu ciema Novohrodivkas ieņemšanu, pieaugušas bažas par ienaidnieka virzību uz stratēģiski svarīgo Pokrovsku.

Kijiva plāno piesaistīt vairāk nekā 150 valstis, tostarp Krieviju, dalībai otrajā Ukrainas miera samitā. Tā otrdien rīkotajā preses konferencē paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Jaunākajā Izraēlas triecienā Gazas joslai varētu būt nogalināti 19 cilvēki – tā ziņo «Hamās» kontrolētās palestīniešu varasiestādes. Detaļas par uzbrukumu pagaidām neskaidras – Izraēla apgalvo, ka raidījusi triecienu teroristu komandpunktam. Vienlaikus zināms, ka šajā piekrastes kopienā netālu no Hānjūnisas dzīvo liels skaits kara dēļ pārvietoto palestīniešu.

ASV, Lielbritānija, Francija un Vācija otrdien nosodīja Irānu par ballistisko raķešu piegādēm Krievijai un noteiks sankcijas vainīgajām personām.

Zviedrijas valdība padarīs bargākus sodus nepilngadīgajiem noziedzniekiem, arī cietumsodus un to ilgumu, pavēstījis tieslietu ministrs Gunnars Stremmers.

Vairāki Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu deputāti nesen atgriezušies no oficiālas vizītes Ķīnā, vēsta Igaunijas sabiedriskie mediji. Šo politiķu virzienā tagad tiek vērsta kritika, līdzīgi kā tas bija arī Latvijā, kad šī gada sākumā vairāki Saeimas deputāti devās vizītē uz Ķīnu.