Lietuvas pilsonim Ķēstutim Kvietkum, kurš Krievijas armijas rindās karo Ukrainā,  tiks atņemta Lietuvas pilsonība, otrdien apstiprināja Lietuvas Migrācijas departaments.

Ukrainas spēki naktī uz otrdienu sarīkoja vērienīgu dronu uzbrukumu objektiem Krievijas galvaspilsētas Maskavas apkaimē, kur uzbrukumā bojātas arī vairākas daudzdzīvokļu mājas. Viens cilvēks ir gājis bojā, vairāki ievainoti.

«Tā ir laulību vienlīdzība, mums ir tādas pašas tiesības kā heteroseksuāliem pāriem,» portālam LSM.lv saka Aili Kala, Igaunijas LGBT asociācijas vadītāja. Kaimiņvalstī kopš šāgada sākuma viendzimuma pāri precas. Latvijā kopš 1. jūlija var reģistrēt partnerību, taču kopienā izskan ne tikai prieka saucieni, ka sperts solis tuvāk līdztiesīgākai, iekļaujošākai sabiedrībai, bet arī vilšanās.

«Varēsim efektīvāk reaģēt uz izaicinājumiem un rezultatīvāk strādāt uzvarai,» tā Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs izteicies pēc pagājušā nedēļā veiktajām plaša apmēra izmaiņām Ukrainas Ministru kabinetā.

Krievijas karaflote sākusi stratēģiskās mācības «Okean-2024», atsaucoties uz Krievijas Aizsardzības ministriju, ziņo aģentūra «Interfax».

Amerikas Savienotās Valstis ir aicinājušas Ķīnu izvairīties no bīstamām darbībām Dienvidķīnas jūrā, kur Pekina arvien agresīvāk izrāda savas teritoriālās pretenzijas. Tikmēr Ķīna gatavojas kopīgiem militārajiem manevriem ar Krieviju Klusajā okeānā, vēlreiz apstiprinot abu autoritāro lielvaru arvien ciešāku sadarbību.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa otrdien pieņemusi galīgo nolēmumu ASV tehnoloģiju uzņēmuma «Apple» Īrijas nodokļu lietā un apstiprinājusi Eiropas Komisijas (EK) 2016.gada lēmumu, ka Īrija uzņēmumam ir piešķīrusi nelikumīgu atbalstu 13 miljardu eiro apmērā, kas šai valstij ir jāatgūst.

Krievijas gaisa triecieni Ukrainas apdzīvotās vietās netaupa nevienu, un uzbrukumā Doneckas apgabala pilsētā Mikolajivkā nogalināti arī divi brīvprātīgie. Viņi bija ieradušies, lai šeit sterilizētu klaiņojošos mājdzīvniekus. 

2023. gadā pasaulē nogalināti vismaz 196 vides aizstāvji, paziņojusi nevalstiskā organizācija «Global Witness». Visnāvējošākās valstis vides aktīvistiem bija Kolumbija, Brazīlija, Meksika un Hondurasa, kur reģistrēti vairāk nekā 70% vides aizstāvju slepkavību.

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pirmdien pavēstījuši avoti valdībā.

Izraēlas armija gaidāmā uzbrukuma dēļ pavēlējusi evakuēties vairāku Gazas joslas ziemeļrietumu daļas rajonu iedzīvotājiem. Vienlaikus dots spēcīgs gaisa trieciens pa «Hamās» organizācijas komandcentru Hānjūnisas apkaimē.  

Velsas princese Katrīna pirmdien izplatījusi paziņojumu, kurā vēsta par progresu savā cīņā ar vēzi. Katrīna ir pabeigusi ķīmijterapijas kursu un pamazām mēģinās atgriezties pie karaļnama pienākumu pildīšanas.

Vācijas opozīcijā esošā Kristīgo demokrātu (CDU) savienība asi kritizē kancleru Olafu Šolcu par viņa sacīto intervijā Vācijas raidorganizācijai «ZDF», ka pienācis brīdis, kad ir vērts sākt diskusiju par mieru Ukrainā, kurā piedalītos arī Krievijas puse.

Vien dienu pēc tam, kad Krievijas drons nogāzās Latvijā, tika pārkāpta vēl vienas NATO dalībvalsts gaisa telpa, Krievijas dronam ielidojot Rumānijā. Bukareste reaģēja, gaisā paceļot divus «F-16» iznīcinātājus.

Polijas galvaspilsētā Varšavā ūdens līmenis Vislas upē nedēļas nogalē nokritās līdz rekordzemai atzīmei. Vienā no mērīšanas stacijām reģistrēts tikai 25 cm augsts ūdens līmenis, tādējādi par vienu centimetru pārspēts iepriekšējais rekords.

Bez pārsteigumiem noslēgušās reģionālās vēlēšanas Krievijā, kur trīs dienas ilgušā balsojuma laikā pilsoņi izraudzījās gubernatorus, vietējos likumdevējus un Valsts domes deputātus.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 8. septembra fotogrāfijas. 

Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzskata, ka pienācis laiks aktivizēt Ukrainas miera procesu. Viņš arī atbalsta agresorvalsts Krievijas iesaisti sarunās.

Augustā Ukrainā karadarbības rezultātā bojā gājuši 184 civiliedzīvotāji. Līdz ar to tas ir otrs asiņainākais mēnesis šajā karā. Lielākoties iedzīvotāji gājuši bojā Krievijas armijas apšaudēs. Uzbrukumi Ukrainas teritorijai turpinājās arī naktī, kad Krievija apšaudīja Harkivu.

Venecuēlas opozīcijas kandidāts nesen notikušajās prezidenta vēlēšanās Edmundo Gonsaless svētdien, 9. septembrī, ieradās Spānijā, kur viņš gatavojas lūgt patvērumu. 75 gadus vecajam Gonsalesam nācās pamest Venecuēlu pēc tam, kad pagājušajā nedēļā varasiestādes izdeva viņa aresta orderi saistībā ar apsūdzībām par varas sagrābšanu un kūdīšanu uz nemieriem.

Ukrainai svarīgs ir jebkāda veida atbalsts, un it īpaši ātrās palīdzības mašīnas, kas glābj dzīvības – tā Latvijas Televīzijai Ukrainā teica nodibinājuma «Ganta fonds» pārstāvji. Ar viņiem tikāmies Kijivā, kur no Latvijas bija atbraucis vēl viens ātrās palīdzības automašīnu konvojs un tika nodots Ukrainas bruņoto spēku mediķiem.

Eiropas lielvalstīs joprojām jācīnās ar bailēm no Krievijas eskalācijas draudiem un kodoldraudiem – divu kara gadu laikā tās nekur nav pazudušas, taču Ukrainas ieiešana Kurskas apgabalā ir apliecinājusi, ka Kremļa «sarkanās līnijas» ir mīts, kas izgaist katru reizi, kad tiek pārkāptas. Eiropa drīkst aizstāvēties un normāli karot, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Francijas galēji labējās «Nacionālās apvienības» politiķe Marina Lepēna ir likusi noprast, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks ir gatavs sadarboties ar jauno valsts premjerministru Mišelu Barnjē.

Nemierīga nakts bijusi Izraēlā, kur ielās izgāja tūkstošiem demonstrantu. Viņi protestēja pret Izraēlas valdības nespēju atgūt ķīlniekus, kuri arvien atrodas «Hamās» gūstā.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības notriekušas vienu vadāmo raķeti H-59 un 15 trieciendronus «Shahed», ko Krievijas karaspēks aizvadītajā naktī raidīja uz Ukrainu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ķīna vairs neļaus ārzemniekiem adoptēt valstī dzimušos bērnus. Vienīgais izņēmums attieksies uz asinsradniekiem, kuri joprojām varēs pieņemt ģimenē bez vecākiem palikušo atvasi.

Svētdien aprit divi gadi, kopš mūžībā devās Lielbritānijas karaliene Elizabete II. Viņa tronī atradās 70 gadus un 214 dienas, tādējādi kļuva par visilgāk valdījušo Apvienotās Karalistes monarhu.

Vairāki tūkstoši kreiso partiju atbalstītāju sestdien izgājuši Francijas pilsētu ielās, lai protestētu pret Mišeka Barnjē iecelšanu premjerministra amatā un nosodītu prezidenta Emanuela Makrona «varas uzurpāciju».

Četri balti zārki un aiz tiem – bēdu sagrauts vīrietis. Ļvivā notikusi atvadīšanās no Bazileviču ģimenes – mātes un trīs meitām, kas trešdien tika nogalinātas Krievijas raķešu uzbrukumā daudzdzīvokļu ēkai.      

Sumu apgabals Ukrainas ziemeļos šobrīd ir viens no karstākajiem punktiem frontē, jo blakus tam, otrpus robežai, Ukrainas armija turpina savas operācijas Krievijas teritorijā – Kurskas apgabalā. Ienaidnieks plosās, cenšoties atriebties par šo soli. Tāpēc daudz darba ir Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku 117. brigādei, kura sargā Ukrainas fronti ar droniem un mīnmetējiem.

Krievijā un tās okupētajās Ukrainas teritorijās jau otro dienu turpinās dažādu līmeņu reģionāla mēroga vēlēšanas. Gluži kā iepriekšējās reizēs, arī šoreiz vēlēšanās nav tikuši pielaisti daudzi opozīcijas kandidāti un pienāk ziņas par pārkāpumiem.

Afganistānas talibu režīms paziņojis, ka atbrīvojis pagājušajā nedēļā no Vācijas izraidītos noziedzniekus.

ASV un Lielbritānijas izlūkdienestu vadītāji kopīgā viedokļrakstā brīdina par draudiem starptautiskajai kārtībai, kādi nav pieredzēti kopš Aukstā kara laikmeta. Laikraksta «Financial Times» publikācijā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss un Lielbritānijas Slepenā izlūkošanas dienesta (plašāk zināma kā MI6) vadītājs Ričards Mūrs izceļ abu valstu sadarbības nozīmi cīņā ar draudiem, kas nāk no Krievijas, Ķīnas un Tuvajiem Austrumiem.

Neskatoties uz viņa valdības katastrofāli zemo popularitāti, Vācijas kanclers Olafs Šolcs paudis pārliecību, ka arī nākamgad paredzētajās Bundestāga vēlēšanās viņš būs sociāldemokrātu (SPD) kandidāts uz kanclera amatu.

Trīs cilvēki gājuši bojā un trīs ievainoti Krievijas spēku veiktā artilērijas apšaudē Ukrainas austrumos esošajā Kostjantiņivkā. Tā vēsta Doneckas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vadims Filaškins. Mediji ziņo, ka uzbrukums noticis pilsētas tirgum.