Neatkarīgais ungāru izdevums «VSquare» publicējis audioierakstus un sarunu stenogrammas, kas apliecina Ungārijas ārlietu ministra Pētera Sijārto gatavību pildīt Krievijas norādījumus.

Baltkrievijas tiesa par ekstrēmistiskām atzinusi britu raidsabiedrības BBC krievu redakcijas un krievu emigrantu tīmekļa izdevuma «Novaja gazeta Jevropa» interneta vietnes, liecina Baltkrievijas Informācijas ministrijas tīmekļa vietnē publicētā informācija.

Irāna veikusi jaunus uzbrukumus kaimiņvalstīm Persijas līcī, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa kārtējiem draudiem iznīcināt islāma republikas spēkstacijas, ja tā drīzumā nenoslēgs vienošanos ar Vašingtonu. Tikmēr ASV sabiedrotie reģionā mudinot Trampu vēl neizbeigt karu, jo Irāna nav pietiekami novājināta.

Igaunijas dienvidos Tartu apriņķī otrdienas rītā atrastas drona atlūzas pēc tam, kad naktī daudzviet valstī bija izsludināts brīdinājums par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu laikā, kad Ukraina turpināja uzbrukumus Krievijas ostām Baltijas jūras krastā. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 30. marta fotogrāfijas.  

Cilvēktiesību organizācija «Amnesty International» brīdina, ka daļa ārzemnieku, kuri šovasar dosies uz ASV, lai klātienē apmeklētu Pasaules kausa futbolā finālturnīru, var tikt pakļauti pastiprinātām pārbaudēm, balstoties uz viņu etnisko piederību. Organizācija arī bažījas, ka bēdīgu slavu ieguvušais ASV Imigrācijas un muitas kontroles dienests varētu sarīkot reidus futbola turnīra norises vietās.

ASV Floridas štata gubernators Rons Desantiss vakar parakstīja pavalsts likumdevēju pieņemto likumu, kas paredz pārdēvēt Palmbīčas starptautisko lidostu par Prezidenta Donalda Trampa starptautisko lidostu, vēsta telekanāls «CBS News».

Izraēlas parlaments Knesets pirmdien, 30. martā, trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas atļaus piespriest nāvessodu palestīniešiem, kuri ir atzīti par vainīgiem Izraēlas pilsoņu noslepkavošanā.

Vismaz 70 cilvēki nogalināti, bet vēl 30 ievainoti nedēļas nogalē notikušā bruņotas bandas sarīkotā slaktiņā Haiti rietumos esošajā Artibonitas reģionā, paziņojuši vietējie cilvēktiesību aktīvisti. Uzbrukuma laikā aizdedzinātas arī vairāk nekā 50 mājas, bet vairāk nekā 6000 civiliedzīvotāju ir bijuši spiesti bēgt.

Vismaz 11 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus Krievijas gaisa triecienos pa Ukrainas Sumu apgabala pilsētu Hluhivu. Postījumi nodarīti arī citās Ukrainas apdzīvotās vietās.

Kijiva šodien paziņoja, ka atvainojusies Somijai pēc tam, kad svētdien tur nokrita divi Ukrainas bezpilota lidaparāti, piebilstot, ka tos, visticamāk, no kursa novirzīja Krievijas elektroniskā pretgaisa aizsardzība. 

Tiesa Francijā pirmdien aizmuguriski piesprieda 12 mēnešu ilgu cietumsodu Krievijas tā dēvētās «ēnu flotes» kuģa «Boracay» kapteinim, Ķīnas pilsonim, un izdeva orderi viņa aizturēšanai, jo viņš nav izpildījis rīkojumu apturēt kuģi. 

Zviedrijas prokuratūra pirmdien izvirzījusi apsūdzības kādam vīrietim, kuru tur aizdomās par savas sievas seksuālo pakalpojumu pārdošanu vairāk nekā 120 vīriešiem. Viņu apsūdz sutenerismā, izvarošanā un uzbrukumā. 

Eiropas Savienībā piecu dalībvalstu valdības «konsekventi un apzināti» grauj tiesiskumu, brīdinājusi Eiropas vadošā pilsonisko brīvību grupa. Berlīnē bāzētā nevalstiskā organizācija (NVO) arī secinājusi, ka demokrātijas standarti pasliktinās vēl sešās valstīs, tostarp vēsturiski spēcīgās demokrātijās.

Lielbritānija, Francija, Vācija un Spānija paudušas bažas par Izraēlas parlamentā iesniegto likumprojektu, kas paredz paplašināt nāvessoda piemērošanu.

Igaunijas jaunuzņēmums «Frankenburg Technologies» noslēdzis pamatnolīgumu par ilgtermiņa sadarbību ar Polijas aizsardzības koncernu «Polska Grupa Zbrojeniowa» (PGZ). Saskaņā ar vienošanos, abas puses kopīgi izstrādās un ražos pretdronu raķešu sistēmas.

Karam Tuvajos Austrumos turpinoties jau mēnesi, pieaug bažas par iespējamo ASV sauszemes operāciju Irānā. Baltā nama saimnieks Donalds Tramps gan turpina apgalvot, ka notiek sarunas ar Irānu un vienošanos varētu panākt diplomātiskā ceļā. Savukārt Pakistānā turpinās sarunas par Hormuza šauruma atvēršanu kuģošanai.

Polijas varasiestādes plāno pastiprināt kontroli uz robežas ar Ukrainu, ierīkojot mūsdienīgu elektronisko aizsargbarjeru. Projekts paredz, ka gar robežu tiks ierīkoti pazemes kabeļi seismisko svārstību noteikšanai, kā arī izbūvētas optisko šķiedru sakaru līnijas un elektroapgādes kabeļu infrastruktūra. Tāpat paredzēts uzstādīt stabus ar termālās videonovērošanas kamerām, kas darbosies diennakts režīmā.

Ķīnas aviokompānija «Air China» pēc sešu gadu pārtraukuma 30. martā atsākusi tiešos lidojumus starp Ķīnu un Ziemeļkoreju.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) apstiprinājusi, ka pilotējamais lidojums uz Mēnesi varētu notikt jau 1. aprīlī – «Artemis II» misijā četri ASV astronauti aplidos Zemes dabisko pavadoni.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apliecināja, ka viņam nav problēmu ar Krievijas naftas piegādēm Kubai, šādu nostāju paužot laikā, kad Kubai tuvojās Krievijas naftas tankkuģis «Anatoly Kolodkin». 

Izraēlas parlaments apstiprinājis 2026. gada budžetu, paredzot ievērojamu militāro izdevumu palielinājumu, jo valsts joprojām ir iesaistīta karos vairākās frontēs.

Karam Tuvajos Austrumos noritot jau mēnesi, ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar kārtējiem izteikumiem par kara gaitu, paužot pārliecību, ka ASV un Izraēlas karš ir panācis režīma maiņu Irānā, pat apliecinot, ka noslēgs vienošanos ar irāņiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis pārliecību, ka Krievija dalās ar izlūkošanas informāciju ar Irānu, lai palīdzētu tai uzbrukt amerikāņu spēkiem Tuvajos Austrumos. Prezidents atsaucās uz Ukrainas izlūkošanas datiem, kas liecina, ka Krievijas satelīti Irānas labā fotografēja ASV militāros objektus Tuvajos Austrumos.

Somijas dienvidaustrumos svētdien nogāzušies divi droni, ziņo Somijas sabiedriskais medijs (Yle). Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju viens drons nogāzies uz ziemeļiem no Kouvolas pilsētas, bet otrs ietriecies zemē uz austrumiem no šīs pilsētas.

Gāztais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro un viņa sieva, kurus ASV spēki sagūstīja operācijā janvārī, savā pirmajā sociālo mediju ierakstā no cietuma pateikušies atbalstītājiem. Maduro un viņa sieva Silija Floresa gandrīz trīs mēnešus atrodas Bruklinas cietumā pēc tam, kad ASV spēki sagrāba abus Karakasā.

Sestdien ASV trešajā protestu «No kings» («Nekādu karaļu») reizē pret prezidenta Donalda Trampa politiku piedalījušies vismaz 8 miljoni cilvēku, vēstīja pasākuma rīkotāji.

Eiropā pirms Lieldienām nozagta milzīga Šveices pārtikas giganta «Nestle» kraukšķīgo «KitKat» šokolādes tāfelīšu krava, paziņojis uzņēmums, brīdinot, ka laupīšanas rezultātā veikalos tieši pirms Lieldienām varētu rasties šokolādes tāfelīšu deficīts.

Eiropas informatīvajā telpā būtiski pieaugusi ar mākslīgo intelektu radīta dezinformācija. Tā secināts jaunākajā Eiropas Digitālo mediju observatorijas ziņojumā. Šo tehnoloģiju plašās izmantošanas iespējas ļauj arvien efektīvāk maldināt sabiedrību, jo radītā satura pieaugošā kvalitāte apgrūtina viltojumu atšķiršanu no realitātes. Kā tieši pēdējā laikā visbiežāk tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai izplatītu dezinformāciju?

Pirmo reizi kopš Irānas kara sākuma no Jemenas uz Izraēlu izšauta raķete. Līdz ar to piepildījušies Irānas brīdinājumi par to, ka karā varētu tikt iesaistīts arī tās sabiedrotais, Jemenā bāzētais hutiešu nemiernieku grupējums.

«Karš Irānā – vai tas ir bijis pareizs lēmums?» – šis ir viens no jautājumiem, kas dominē ikgadējā, lielākajā ASV republikāņu kongresā, kas šoreiz norisinās Teksasā. Tajā no visas ASV ieradušies republikāņu partijas biedri un kustības «Padarīt Ameriku atkal diženu» atbalstītāji.

Aizvadītajā naktī Krievija uz Ukrainas dienvidu pilsētu Odesu palaida vairāk nekā 60 dronus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pilsētai nodarīti plaši postījumi. Triecieni naktī skāruši arī Poltavas, Dņipropetrovskas apgabalus un citus.

ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju atņemt NATO dalībvalstīm tiesības balsot lēmumu pieņemšanā, ja tās nesasniegs izdevumu mērķi – 5 % no IKP, ziņo laikraksts «The Telegraph».

Jo ilgāk turpināsies karš Tuvajos Austrumos, jo sliktāk Ukrainai. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Pasaules panorāma» vērtē Ukrainā bāzētās domnīcas Pasaules politikas institūts vadītājs Viktors Šlinčaks. Eksperts īpaši izceļ bažas par pretgaisa aizsardzības resursiem un politisko aspektu, jo ASV uzmanība no Ukrainas tagad ir novērsta. 

ASV un Izraēlas uzsāktais karš Irānā radījis bažas par ASV novēršanos no kara Ukrainā. Taču par Baltā nama pastiprināto uzmanību Tuvo Austrumu reģionam bažījas arī palestīnieši Gazā. Gandrīz sešus mēnešus pēc trauslā pamiera stāšanās spēkā Gazā palestīnieši šajā kara plosītajā teritorijā joprojām saskaras ar dažādām grūtībām. Tāpat nav skaidrs, vai un kad tiks izpildīti nākamie punkti miera plānā.