Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) pirmdien paziņojis, ka atentātā pret Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) priekšnieka vietnieku ģenerāli Vladimiru Aleksejevu esot iesaistīti Polijas izlūkdienesti. 

Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera biroja vadītājs Morgans Maksvīnijs paziņojis par atkāpšanos no amata. Šādi Maksvīnijs ir uzņēmies atbildību par to, ka viņš ieteica Stārmeram iecelt Pīteru Mendelsonu par Lielbritānijas vēstnieku ASV, neraugoties uz Mendelsona savulaik ciešajām saitēm ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.

Venecuēlas autoritārais sociālistu režīms svētdien, 8. februārī, atbrīvojis no cietumiem vēl vairākus opozīcijas politiķus un cilvēktiesību aktīvistus. Atbrīvoto vidū bija arī viens no pazīstamākajiem opozīcijas politiķiem un opozīcijas līderes Marijas Korinas Mačado tuvs līdzgaitnieks Huans Pablo Gvanipa, kuru neilgi pēc atbrīvošanas nolaupījuši bruņoti uzbrucēji, ziņoja viņa ģimene un politiskie sabiedrotie.

Jau pēc dažām dienām visā pasaulē atzīmēs Svētā Valentīna dienu, kuras neatņemama daļa ir mīļotajiem cilvēkiem dāvātie ziedi. ASV tirgū lielākā daļa no tiem nāk no Latīņamerikas valstīm.

Dāniju šoziem pārsteidzis sen nepieredzēts sals, un ilgstošais aukstums sāk nopietni ietekmēt jūras satiksmi. Piekrastēs un šaurumos veidojas bieza ledus kārta, kas apgrūtina prāmju kustību un vietām to pat pilnībā paralizē. Vairākās salās iedzīvotājiem radušās bažas, ka drīzumā viņi varētu palikt bez regulāra savienojuma ar pārējo valsti.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns svētdien priekšvēlēšanu kampaņas runā nosauca Ukrainu par Ungārijas ienaidnieci.

Irānas tiesa piespriedusi sešu gadu cietumsodu Nobela Miera prēmijas laureātei Nargesai Mohammadi, svētdien paziņoja viņas advokāts.

Notikumu attīstība frontē Ukrainā liecina, ka Krievija gatavojas jaunam kara posmam, apsverot iespēju vienlaikus veikt uzbrukumus vairākos virzienos, teikts ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu jaunākajā ziņojumā.

Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) aizturēts un izdots Krievijai aizdomās turamais par Krievijas militārā izlūkdienesta GRU priekšnieka pirmā vietnieka ģenerālleitnanta Vladimira Aleksejeva sašaušanu, svētdien vēsta mediji, atsaucoties uz Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) paziņojumu.

Arktika ir kļuvusi par reģionu, kur vērojamas straujas pārmaiņas – ne tikai klimata, bet arī drošības un ekonomikas ziņā. Ledus atkāpjas, kuģošanas sezona pagarinās, un līdz ar to pieaug lielvalstu interese par reģionu, kas ilgu laiku šķita attāls un nepieejams.

Francijā atkāpies no amata Arābu pasaules institūta vadītājs Džeks Langs, kas minēts notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiālos.

Svētdien notikušajās Japānas parlamenta apakšpalātas pirmstermiņa vēlēšanās vairāk nekā pusi vietu ieguvusi premjerministres Sanajes Takaiči vadītā konservatīvā Liberāldemokrātiskā partija (LDP), liecina telekanāla NHK prognozes, kas balstītas uz pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem un nobalsojušo vēlētāju aptaujām.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumu, ar kuru ASV ražoto ieroču pircēju sarakstā tiks noteiktas jaunas prioritātes par labu tām valstīm, kurām ir lielāki izdevumi aizsardzībai un kuras ir stratēģiski nozīmīgas savā reģionā, ziņo aģentūra «Reuters».

Veļika Omeļjanas ciemā Ukrainas rietumos kara laikā izveidota pirmā sieviešu brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigāde – tajā strādā skolotājas, mediķes, kultūras darbinieces un citu profesiju pārstāves, kuras nekad nebija plānojušas šādu darbu, bet nu aizpilda vajadzību, kas radusies, ciema vīriem dodoties uz fronti. Vienības dalībniece Tetjana Omeļaņčuka stāstīja par izsaukumiem uz ugunsgrēkiem, pirmo medicīnisko un psiholoģiskio palīdzību, skepsi, kas pārtapusi cieņā, un komandas moto: «Ja ne mēs, tad kurš?»

Šķietami visa pasaule ir iemācījusies sadzīvot ar Mjanmas pilsoņu karu. Piecu gadu laikā nogalināti vairāk nekā 92 000 cilvēku, bet vairāk nekā 16 miljoniem iedzīvotāju nepieciešama humānā palīdzība. Lai gan par vienu no smagākajiem pilsoņu kariem pasaulē ir ērtāk noklusēt, Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» spriež, kādēļ rietumvalstis nav spējušas to apturēt vai ietekmēt un kādus labumus no tā gūst Krievija un Ķīna.

Grieķijas varasiestādes šonedēļ aizturēja augsta ranga Gaisa spēku virsnieku, kuru apsūdz spiegošanā, atsaucoties uz avotu Grieķijas Aizsardzības ministrijā, vēsta ziņu aģentūra AFP. Grieķu laikraksta «Kathimerini» rīcībā esošā informācija liecina, ka aizturētais ir 54 gadus vecs pulkvedis, kuru apsūdz slepenas militārās informācijas nodošanā Ķīnai. 

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu varasiestādes ir tiesīgas konfiscēt automašīnas, kas no Krievijas tiek ievestas bloka teritorijā, pārkāpjot spēkā esošās sankcijas. Šādu lēmumu šonedēļ pieņēma Eiropas Savienības Vispārējā tiesa. Lēmums tika pieņemts Vācijas pilsētā Diseldorfā dzīvojošā Krievijas pilsoņa lietā, kura automašīnu pēc ievešanas Vācijā konfiscēja.

«Kādam tas ir jādara» – tāda ir devīze brīvprātīgajiem no Līvāniem, kuri pēc iespējas turpina piegādāt palīdzību Ukrainai, it īpaši automašīnas. Pēdējā braucienā viņi tikuši arī pie ukraiņu boksa zvaigznes Oleksandra Usika autogrāfa.

«WeChat» Ķīnā, «Rubika» Irānā un salīdzinoši nesen arī «MAX» Krievijā kļuvuši par gana pamanāmiem valdošās varas centieniem kontrolēt tautu un to, ko šo valstu pilsoņi publicē sociālajos tīklos. LSM.lv skaidro, kas ir šīs superlietotnes un kā tām sokas pašmājās.

«Barikāžu laiks» – tā Mineapolē saka latvieši, raksturojot atmosfēru, kāda valda pilsētā, kopš tajā turpinās imigrācijas aģentu jeb ICE reidi. Lai gan ASV varas iestādes ir paziņojušas par daļas aģentu izvešanu, vismaz 2000 pilsētā paliek un aresti turpinās. Nedrošība skar arī latviešu draudzi, kas atrodas vienā no karstākajiem aģentu darbības rajoniem.

Krievijas lidrobotus laikus pamanīt un notriekt kļūst arvien grūtāk. Ne tikai tāpēc, ka pieaug to skaits – tie arvien labāk spēj izvairīties no gaisa izlūku acīm. Tā saka Ukrainas Gaisa spēku karavīri, ar kuriem tikās Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.

ASV žurnālisti turpina šķetināt Epstīna lietu un informāciju no publicētajiem failiem. Tomēr šo gadu laikā palaists garām daudz iespēju, lai sauktu pie atbildības ne tikai pašu Epstīnu, bet arī citus, kas viņam bija apkārt. Tā intervijā LTV raidījumam «Pasaules Panorāma» atzina ASV izdevuma «The Atlantic» iekšpolitikas žurnālists Deivids Greiems.

Pēc 7. februāra nakts Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Ukrainas valsts uzņēmums «Ukrenergo» vērsies pēc palīdzības pie Polijas. Par to vietnē «Telegram» paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš arī norādīja, ka Krievijas nakts uzbrukuma mērķi bija apakšstacijas un elektrības pārvades līnijas – «enerģētiskā tīkla pamats».

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) vēlas, lai Ukraina un Krievija līdz jūnijam panāktu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, un piedāvājušas nākamnedēļ rīkot nākamo sarunu kārtu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukraiņu vēsturnieks un politologs Serhijs Pahomenko dzīvo Kijivā, kas pastāvīgi pakļauta Krievijas karaspēka uzbrukumiem. Bet 2022. gada pavasarī viņš vairākas nedēļas bija aplenktajā Mariupolē. Pēc viņa teiktā, agresora rīcības algoritms ir vienāds – tas cenšas saārdīt normālas dzīves iespējas un demoralizēt iedzīvotājus. «Un nevienu nesatrauc, ka šāda rīcība atgādina to, kas tika darīts pret blokādē esošās Ļeņingradas iedzīvotājiem,» intervijā LSM.lv sacīja Pahomenko.

Bijušo Somijas prezidentu Sauli Nīnisti varētu iecelt par īpašo Eiropas Savienības (ES) sūtni sarunām ar Krieviju par kara Ukrainā izbeigšanu, vēsta itāļu laikraksts «La Repubblica». Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju šo jautājumu šonedēļ Parīzē apsprieda Francijas prezidents Emanuels Makrons, Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.

ASV neredz Krieviju kā draudu savai drošībai, tomēr atzīst, ka Eiropas valstis uzskata to par apdraudējumu. ASV uzsver, ka Eiropai pašai ir jātiek galā ar šo draudu. Tā ir fundamentāla pārbīde ASV ārpolitikā. Latvijas Radio raidījumā «Brīvības bulvāris» Minhenes Bundesvēra universitātes politikas zinātnes profesors un grāmatas «Ja Krievija uzvar. Scenārijs» autors Karlo Mazala analizē, kāda ir Eiropas drošības arhitektūra pēc izmaiņām ASV retorikā par NATO un kā tai būtu jārīkojas, lai atturētu iespējamo Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstīm tuvākā nākotnē.

Krievija naktī veica masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un citiem objektiem, izšaujot aptuveni 40 raķetes un palaižot vairāk nekā 400 dronu, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

ASV prezidents Donalds Tramps atteicies atvainoties par viņa sociālo mediju kontā publicēto un vēlāk dzēsto video, kurā bijušais prezidents Baraks Obama un viņa sieva Mišela attēloti kā pērtiķi. Tramps uzstāja, ka nav redzējis video beigu kadrus ar aizvainojošo saturu, un notikušajā vainoja kādu no Baltā nama darbiniekiem. Tikmēr apskatnieku vidū izskan viedoklis, ka gan demokrātu gan republikāņu partijas pārstāvju nosodījumu izpelnījušais notikums atbalsosies novembrī gaidāmajās starpvēlēšanās.

Japānā svētdien,  8. februārī, gaidāmas pirmstermiņa vēlēšanas, kurās premjere Sanaje Takaiči cer gūt vairākumu parlamenta apakšnamā jeb Pārstāvju palātā. Takaiči šobrīd bauda plašu vēlētāju atbalstu, tomēr kārtējās vēlēšanas Japānā apdraud pērn ceturtās lielākās ekonomikas pasaulē politisko stabilitāti. Vēlēšanām cītīgi seko arī ASV, cerot uz Takaiči uzvaru, un Ķīna, sagaidot, ka Takaiči zaudēs vairākumu. 

Turpinoties lietavām, Lielbritānijā izsludināti vairāk nekā 80 brīdinājumi par iespējamiem plūdiem.

Slovākijas ziemeļos Augsto Tatru kalnos piektdien notika sniega lavīnas nogruvums, kurā gājuši bojā divi Ungārijas pilsoņi, paziņoja vietējās varas iestādes.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir izsūtījis vēstuli dalībvalstīm ar brīdinājumu, ka organizācija ir bankrota priekšā. Valstu iemaksas ir sarukušas līdz tādai pakāpei, ka tas apdraud ANO pastāvēšanu. Kopš ASV ir apstiprinājušas jauno budžetu, kurā ir paredzēts maksājums ANO, ir parādījusies cerību gaisma, taču tas vēl nav piešķirts un nav pilnas skaidrības, kā situācija attīstīsies tālāk. 

ASV vēstnieks Varšavā sarāvis kontaktus ar Polijas Seima priekšsēdētāju. Amerikāņu diplomātu Tomu Rozu aizvainojis Vlodzimeža Čažastija teiktais, ka viņš neatbalstīs Donalda Trampa kandidatūru Nobela miera prēmijai, jo ASV prezidents to neesot pelnījis. 

Ar vēstuli e-pastā no darba atbrīvota trešā daļa ietekmīgā izdevuma «The Washington Post» darbinieku. Slēgti biroji arī ārzemēs, tostarp Ukrainā. Izdevums, kura žurnālistu raksti vairāk nekā 70 reižu ir apbalvoti ar prestižo Pulicera balvu, šobrīd nav drošs par savu pastāvēšanu. Tā īpašnieks, miljardieris Džefs Bezoss notikušo sauc par restartu, taču darbinieki domā citādāk – viņuprāt, tas ir trauksmes signāls visai ASV žurnālistikai kopumā.