Kamēr Ukraina vēl gaida ASV militāro palīdzību, Ukrainas aizstāvjiem nākas izcīnīt ļoti smagas kaujas Donbasā, īpaši, Časivjaras apkārtnē. ASV domnīcas «Kara studiju institūts» analītiķi secinājuši, ka Krievijas armija palēninājusi virzību pie Avdijivkas, lai uzkrātu rezerves un virzītos uz priekšu Časivjaras virzienā. Jo ātrāk amerikāņu palīdzība sasniegs fronti, jo ātrāk Ukrainai būs iespējams Krievijas ofensīvu apturēt.

Gruzijas policija šodien paziņojusi, ka protestā pret ārvalstu aģentu likumu, kura laikā tika pielietota asaru gāze un gumijas lodes, tā arestējusi 63 cilvēkus. Vardarbību nosodījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

Amerikas Savienotajās Valstīs, turpinoties studentu protestiem pret karu Gazas joslā, policija Ņujorkā izklīdinājusi un arestējusi jauniešus, kas bija iebarikādējušies vienā no Kolumbijas Universitātes pilsētiņas ēkām. Policijas reids noticis laikā, kad vairāku universitāšu vadītāji ASV nedēļām ilgi cīnās, lai ierobežotu palestīniešus atbalstošās demonstrācijas, kas norisinās daudzas studentu pilsētiņās.

Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā (ES). Katra valsts gāja savu attīstības ceļu, taču visas kopīgi skāra daudzi izaicinājumi, to vidū dažādas krīzes. Kā šīs valstis attīstījušās un kā salīdzināmas gan politiski, gan ekonomiski?

Tuvojoties vasarai, situācija frontē Ukrainā ir saasinājusies, īpaši valsts austrumos, kur Krievija pastiprina uzbrukumus. Tāpēc Ukrainas armijā gaida jaunu rietumvalstu militārās palīdzības piegādes vilni, noskaidroja Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa, kas atrodas Donbasā.

Veicot dienesta pienākumus, četri policisti nogalināti un vēl četri smagi ievainoti apšaudē ASV Ziemeļkarolīnas štata Šarlotas pilsētā. Sadursme izcēlās starp likumsargiem un bēgošu noziedznieku.

Ukrainā bloķētas ap 2500 interneta adreses, kurās piedāvāti nelicenzēti azartspēļu pakalpojumi, un kopš aprīļa otrās puses Ukrainas karavīriem liegta piekļuve interneta azartspēlēm.

Sapnis par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) drīz kļūs par realitāti Ukrainai, Balkānu valstīm, Moldovai un Gruzijai. Šādu pārliecību otrdien videouzrunā Prāgas pilī rīkotās konferences dalībniekiem, kas bija sapulcējušies par godu Čehijas iestāšanās ES 20. gadadienai, paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Diskusijas par iespējamo kodolieroču izvietošanu Polijas teritorijā padziļinājušas nesaskaņas starp valsts prezidentu Andžeju Dudu un premjerministra Donalda Tuska valdību. Atsevišķu valdības locekļu neizpratni izsaukuši Dudas paziņojumi par Polijas gatavību uzņemt NATO kodolieročus, lai atturētu Krieviju no iespējama militāra uzbrukuma. Viņi apgalvo, ka prezidents savus paziņojumus nav saskaņojis ar valdību.

Ukrainā izstrādā vadāmus kaujas robotus, kas spēj veikt dažādus uzdevumus frontē. Speciālisti neslēpj, ka idejas aizgūtas no līdzīgiem rietumvalstu analogiem.

Gandrīz 600 tūkstoši Igaunijas mājsaimniecību drīzumā saņems pamācību, kā rīkoties krīzes situācijā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 29. aprīļa fotogrāfijas.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpaplašinās, vai arī tā saskarsies ar «jaunu dzelzs priekškaru» tās austrumu flangā. Par to brīdinājis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels 

Pirmdienas, 29.aprīļa, vakarā Krievijas raķešu triecienā pa Ukrainas pilsētu Odesu nogalināti četri, bet ievainoti 32 cilvēki.

Austrija aicinājusi īstenot jaunus centienus, lai regulētu mākslīgā intelekta izmantošanu ieroču sistēmās. Aicinājums izskan laikā, kad Vīnē norisinās konference, kuras mērķis ir atdzīvināt iestrēgušās diskusijas šajā jautājumā.

Krievija izmanto Rietumu ieroču piegādes aizkavēšanos, lai īstenotu ofensīvu, bet ukraiņi cer, ka ātrākas piegādes no sabiedrotajiem stiprinātu frontes līniju Ukrainā. Tā kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pirmdien Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

NATO militārās plānošanas dokumentos par vienu no neaizsargātākajām vietām aliansē atzīts Suvalku koridors. To nereti dēvē par NATO Ahilleja papēdi. Suvalku koridors ir aptuveni 70 kilometrus gara josla uz Lietuvas un Polijas robežas, un tā vienlaikus atdala Krievijas Kēnigsbergas (Kaļiņingradas) anklāvu no Baltkrievijas. Lai trenētos aizsargāt šo stratēģiski ievainojamo teritoriju, Lietuvas dienvidos noritēja militārās mācības.   

Ukrainas parlaments ir pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu starptautiskajām organizācijām palīdzēt atbrīvot Krievijas gūstā esošos ukraiņu žurnālistus.

Čehijas policija ir pabeigusi izmeklēšanu lietā par diviem sprādzieniem bruņoto spēku noliktavās Čehijas austrumos pirms desmit gadiem. Izmeklētāji secinājuši, ka sprādzienus organizējuši Krievijas militārā izlūkdienesta aģenti.

Polijas lauksaimnieki atcēluši blokādes visos robežšķērsošanas punktos ar Ukrainu, pārtraucot divus mēnešus ilgos protestus pret lauksaimniecības produktu importu no kara plosītās kaimiņvalsts.

Ukrainas pilsētā Rivnē demontēts padomju okupācijas režīmu slavinošais piemineklis - «Slavas kalna» komplekss. To atklāja 1985. gada 9. maijā, lai atzīmētu uzvaras Otrā pasaules karā 40. gadadienu.

Aptuveni 20 tūkstoši cilvēku šonakt izgāja Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās, lai protestētu pret tā dēvēto «ārzemju ietekmes» likumu. Tas paredz īpašu reģistrācijas kārtību medijiem un organizācijām, kas saņem finansējumu no ārvalstīm.

Pareizticīgie visā pasaulē svētdien, 28. aprīlī, atzīmēja Palmu jeb Pūpolsvētdienu par godu Jēzus Kristus ienākšanai Jeruzalemē. Klusās nedēļas ievadu atzīmēja arī šajā svētajā pilsētā.

Ukrainas armijas komandieris Oleksandrs Sirskis ir paziņojis par situācijas pasliktināšanos frontē un Krievijas karaspēka taktiskajiem panākumiem.

ASV universitāšu studentu vidū aizvien nerimst protesti pret Gazas karu un atbalstu Izraēlai. Vairāki simti demonstrantu nedēļas nogalē tikuši aizturēti.

Ukrainā aiz būšanas frontē viens no bīstamākajiem darbiem ir elektrostacijās, kas ir viens no Krievijas raķešu triecienu galvenajiem mērķiem. Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzijai (LTV) lūgts neatklāt izpostītās termoelektrostacijas atrašanās vietu.

Ja igauniete Trīnu Perve būtu valsts, Ukrainai ziedoto līdzekļu apjomā viņa apsteigtu ne vienu vien pasaules valsti, jo gada laikā spējusi piesaistīt tuvu pusmiljonam eiro, lai palīdzētu Ukrainas armijas vienībām. Karš sagrieza kājām gaisā viņas dzīvi, pilnībā mainot viņu kā cilvēku. Sākusi palīdzot Ukrainas bēgļiem Igaunijā, līdzekļu vākšanai viņa pievērsās vien pagājušā gada pavasarī. Šobrīd viņa ir jau savā ceturtajā braucienā uz piefrontes zonu Ukrainai. Līdzekļu vākšanas kampaņas Perve galvenokārt rīko sociālajā tīklā «X».

Situācija frontē Ukrainā aizvien saasinās, ienaidniekam uzbrūkot visā frontes līnijas garumā. Tāpēc Ukrainas armijai nācies trijos frontes punktos nedaudz atkāpties.

Trimdas latvieši pēckara gados Lielbritānijā pierādīja, ka apvienojoties ir iespējams izdarīt neiespējamo, un nu diasporas latvieši ir sasparojušies pierādīt, ka arī jaunākās paaudzes spēj to pašu. Šonedēļ no malu malām sabrauca talcinieki, lai latviešu centrā Straumēnos Lielajā divu dienu talkā ne tikai pļautu zāli un uzraktu dobes, bet apdarītu nopietnākus darbus, tādus kā muižas meža sakārtošana un telpu remonts.

Saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienestu aplēsēm, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedzis aptuveni 450 000, bet zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedzis 10 000.

Un valstis, kuras ir Eiropas Savienībā var dalīties arī idejās. Urbāno dārzu projekts Amsterdamā ir tas, kurš saņēma galveno balvu «Jaunā Eiropas Bauhaus» festivālā Briselē. Tā ir Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva, kurā eksperti, iedzīvotāji, uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes kopīgi meklē jaunu skatījumu uz ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu. Tās ir inovatīvas idejas, kuru galvenais mērķis ir nevis aicināt nopelnīt, bet domāt, ko šīs idejas sniegs iedzīvotājiem. Starp šā gada finālistiem bija arī kāda Latvijas komanda.

Konflikts Gazā ir viens no centrālajiem tematiem svētdien un pirmdien Saūda Arābijā notiekošajā Pasaules ekonomikas foruma īpašajā sanāksmē. To apmeklē ASV, Eiropas un Tuvo Austrumu politiķi, tostarp palestīniešu amatpersonas, bet Izraēla šajā tikšanās reizē nebūs pārstāvēta. Līdz ar to oficiālie mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un teroristisko grupējumu «Hamās» notiks citur.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 27. aprīļa fotogrāfijas.

Aizdomās par retu un ļoti vērtīgu grāmatu zagšanu no bibliotēkām Eiropas valstīs aizturēti vairāki Gruzijas pilsoņi. Uzskata, ka tā ir daļa no lielākas noziedznieku grupas, kas savulaik apzaga arī Latvijas Nacionālo bibliotēku. No bibliotēkām Eiropā galvenokārt zagti Aleksandra Puškina un Nikolaja Gogoļa darbu izdevumi, kas pēc tam pārdoti Krievijā rīkotās izsolēs.

Krievija naktī uz sestdienu atkal izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai – apšaudīti objekti trijos valsts apgabalos. Apšaudē nodarīti postījumi četrām termoelektrostacijām, ir arī cietušie.