Kopš ASV un Izraēla sestdien sāka uzbrukumu Irānai, Savienoto Valstu armija devusi triecienus gandrīz 2000 mērķu, otrdien paziņojusi Centrālā pavēlniecība (CENTCOM), kas ir atbildīga par ASV operācijām Tuvajos Austrumos.

ASV Kongresā šodien turpinās Baltā nama saimnieka Donalda Trampa administrācijas pārstāvju izjautāšana par militārajiem uzbrukumiem Irānai. Kongresa priekšā stāsies gan valsts sekretārs Marko Rubio, gan ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets. Galvenais jautājums – kādēļ šīs operācijas netika saskaņotas ar likumdevējiem. Jau vakar Rubio tikās ar Kongresā pārstāvēto partiju vadītājiem un sniedza pirmās atbildes.  

Izraēla otrdien deva rīkojumu bruņotajiem spēkiem ieņemt jaunas pozīcijas Libānas dienvidos, lai tur izveidotu buferzonu. 

Izraēlā pēdējos Irānas raķešu triecienos ievainoti 12 cilvēki, otrdien pavēstīja Izraēlas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests «Magen David Adom» (MDA).

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien platformā «Truth Social» paziņojis, ka Savienoto Valstu rīcībā ir teju neierobežots pasaules labāko ieroču daudzums, ar ko var karot mūžīgi.

Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra (IAEA) otrdien apstiprinājusi, ka viens no svarīgākajiem Irānas kodolobjektiem jeb Natanzas urāna bagātināšanas rūpnīca bojāta Izraēlas un ASV triecienu laikā.

ASV Kongress pirmdien publicēja videoierakstu no bijušā prezidenta Bila Klintona iztaujāšanas par viņa attiecībām ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu. 

Vācijas pilsētas Vircburgas tiesa kādam Bavārijas automobiļu tirgotājam piespriedusi sešu gadu cietumsodu par Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu, proti, 111 luksusa klases automobiļu eksportu uz Krieviju, paziņoja Vācijas muitas dienests. 

Ceturto dienu notiek ASV un Izraēlas uzsāktais karš pret Irānu, taču Vašingtona līdz šim nav skaidri pateikusi, kādi ir militārās operācijas mērķi un cik ilgi tā turpināsies. No ASV administrācijas locekļiem izskan pretrunīgi paziņojumi, kas liek domāt par ilgtermiņa stratēģijas trūkumu. 

Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu tā dēvētājai Šaujamieroču direktīvai. Tas paredz saskaņot to, kā ar šaujamieročiem saistīti noziegumi tiek definēti un sodīti visās 27 dalībvalstīs. Brisele vērš uzmanību uz to, ka noziedzīgie tīkli izmanto atšķirīgos valstu noteikumus, kas radījuši nepilnības. Priekšlikums paredz īpašu uzmanību pievērst ar 3D printeri veidotiem šaujamieročiem, kuru izplatība rada arvien lielākas problēmas.

Karš Irānā varētu būt ilgāks par četrām vai piecām nedēļām, jo ASV tam ir gatavas. Tā savā pirmajā publiskajā pasākumā pēc ASV militāro operāciju sākuma Irānā pavēstījis ASV prezidents Donalds Tramps. Pirmdien viņš piedalījās karavīru godināšanas ceremonijā. 

Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības dēļ trīspusējās miera sarunas starp ASV, Ukrainu un Krieviju nav atceltas, taču nav skaidrs, vai tās notiks Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī. Tā pirmdien izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Amsterdamas Nacionālais muzejs («Rijksmuseum»), izmantojot modernu skenēšanas tehnoloģiju un stilistisko analīzi, atklājis jaunu nīderlandiešu mākslinieka Rembranta gleznu.

ASV un Izraēlas triecienos Irānas galvaspilsētai Teherānai nedēļas nogalē tika nogalināts šīs valsts augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmenejī. Irānas režīma kontrolētie mediji ziņojuši, ka līdz jaunā līdera iecelšanai izpildvaru valstī pārņems Pagaidu padome. LSM skaidro, kāda ir Irānas varas struktūra, kā varētu notikt nākamā augstākā līdera izvirzīšana un kas ir potenciālie kandidāti augstākajam amatam Irānā.

Igaunijas policija neredz pamatu sākt izmeklēšanu par amerikāņu finansista un dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiālos atrodamo informāciju. Tā paziņojis Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro («Igaunija 200») atbildē uz Rīgikogu deputāta Aleksandra Čapligina («Centra partija») vēstuli. Pie šāda secinājuma policija nonāca, jo publiskotajos materiālos neesot atklājusi ziņas par Igaunijā veiktiem noziegumiem.

Trīs ASV armijas iznīcinātājus svētdienas vakarā kļūdaini notrieca Kuveitas pretgaisa aizsardzība, paziņoja ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM), norādot, ka incidents notika aktīvas kaujas laikā saistībā ar Irānas uzbrukumiem.

Saistībā ar pieaugošo militāro konfrontāciju Tuvajos austrumos palielinās kodolnegadījumu risks, pirmdien brīdināja Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi.

Izraēlas spēki pirmdien sākuši uzlidojumus Libānai, tostarp galvaspilsētai Beirūtai, triecienus veicot pēc tam, kad Teherānas atbalstītais kaujinieku grupējums «Hizbullāh», atriebjoties par Irānas augstākā līdera ājatollas Alī Hāmeneī nogalināšanu, izšāva raķetes uz Izraēlu. 

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar telekanālu ABC sacīja, ka karš ar Irānu varētu turpināties vēl četras vai piecas nedēļas. Taču Baltā nama saimnieka interesēs nav ilgstoša militārā kampaņa, jo aptaujas rāda, ka vairums ASV pilsoņu neatbalsta uzbrukumus Irānai. Ziņu aģentūras «Reuters» pasūtītā aptaujā tikai 27% respondentu atbalstīja karu ar Irānu, bet 43 % atbildēja, ka neatbalsta to.

Ņemot vērā aktuālo drošības situāciju Tuvajos Austrumos, vairākas Līča valstis ir izdevušas steidzamus sabiedrības drošības brīdinājumus par rīcību pēc raķešu un dronu uzbrukumiem un to pārtveršanas, saziņas platformā «X» norāda Ārlietu ministrija (ĀM).

Pēc ilggadējā Irānas režīma garīgā līdera ājatollas Alī Hāmenejī nogalināšanas Irānas vadība ir izveidojusi pārejas vadības padomi. Ir sagaidāms, ka jaunais garīgais līderis varētu tikt izvēlēts tuvāko dienu laikā. Tikmēr Izraēla un ASV turpina veikt raķešu triecienus, tostarp pa objektiem Teherānas centrā. Savukārt Irāna veic apšaudes pa objektiem Izraēlā un daudzviet citur reģionā. Izraēla paziņojusi, ka turpinās militārās operācijas, cik ilgi nepieciešams, bet Irānas valdība sola atbildēt. 

Ukrainas bruņotie spēki ik dienu frontē izmanto tūkstošiem dažāda veida dronu, lai izturētu Krievijas uzbrukumus. Dronu loma turpina augt, un arvien svarīgākas ir arī apgādes ķēdes.

Ukrainā šogad aktīvas cīņas turpinās ne vien kaujas, bet arī diplomātiskajā frontē. Lai gan ar ASV starpniecību jau notikušas vairākas Kijivas un Maskavas sarunu kārtas, agresors joprojām turpina uzstāt uz ļoti augstām prasībām, kas pēc būtības nozīmētu Ukrainas kapitulāciju. Ārpolitikas eksperti Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» norāda, ka Kremļa taktika šajās miera sarunās ir dot morālu triecienu ne tikai Ukrainas sabiedrībai, bet jo īpaši – valsts bruņotajiem spēkiem.

Irāna pēc valsts līdera ājatollas Alī Hāmenejī nogalināšanas ir tuvāk režīma maiņai, to intervijā Latvijas Radio atzina Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Kultūras diplomātijā valoda, māksla, izglītība un kultūra kļūst par instrumentu valstu attiecību stiprināšanai un pozitīva tēla radīšanai. Demokrātiskās valstīs tā balstās uz līdzvērtību, atklātību un draudzību, taču ne visas valstis to pielieto līdzīgiem mērķiem. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kā Krievijas nami, tostarp Maskavas nams Latvijā, ir kļuvuši par ietekmes rīkiem informācijas ieguvei un prokrievisko naratīvu izplatīšanai.

Sestdien, 28. februārī, ASV un Izraēla veikušas gaisa triecienus Irānai, mērķējot arī valsts līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidencei. Naktī uz svētdienu valsts režīmam pakļautā Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī ir izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Tikmēr citās Persijas valstīs svētdienas rītā ir dzirdami jauni sprādzieni.

Droni ir radikāli mainījuši situāciju kara laukā, un Latvijas karavīriem jāmāk lietot dronu tikpat labi kā šaut ar šaujamieroci. To intervijā Latvijas Radio sacīja Darja Borisenko, Ukrainas Nacionālās gvardes bezpilota lidaparātu sistēmu apkalpes komandiere. Intervijā viņa norādīja, ka Ukrainas partneriem jādomā par to, kā dronu tehnoloģijās izglītot iedzīvotājus jau no mazotnes. Darja atzīst – darbā ar droniem jūtas visnoderīgākā, taču kara laikā nācies bombardēt arī savu pilsētu, kas ļoti sāp.

Izraēlas mediji sestdien vakarā ziņo, ka triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka Hāmenejī «vairs nav ar mums».

Izraēlas mediji sestdien vakarā ziņo, ka triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka Hāmenejī «vairs nav ar mums».

Ārlietu ministrija (ĀM) pagaidām nav paredzējusi speciālus reisus Latvijas valstspiederīgo aizgādāšanai prom no Tuvo Austrumu valstīm, bet tur nokļuvušajiem iedzīvotājiem sniedz telefoniskas un rakstiskas konsultācijas, izriet no ĀM sniegtās atbildes aģentūrai LETA.

ASV un Izraēlas gaisa triecieni var nodarīt lielu kaitējumu Irānā valdošajam režīmam, taču bez sauszemes karaspēka operācijām būs ļoti grūti sasniegt ASV un Izraēlas līderu deklarēto mērķi par režīma maiņu Irānā, intervijā Latvijas Televīzijai secina Tuvo Austrumu politikas pētnieks Toms Rātfelders.

ASV sabiedrībā uzreiz pēc triecieniem Irānai parādījušies ļoti dažādi viedokļi. Atbalstu prezidenta Donalda Trampa lēmumam pauduši Republikāņu partijas līderi abās Kongresa palātās. Tā kā republikāņiem ir vairākums Kongresā, tad šis atbalsts ir svarīgs.

Tuvojas Baltijas interešu aizstāvības dienas ASV, kad Vašingtonā atkal pulcēsies baltiešu izcelsmes amerikāņi un Baltijas reģiona atbalstītāji, lai tiktos ar ASV Kongresa locekļu biroju komandām – senatoru un kongresmeņu padotajiem. Tieši viņi ir cilvēki, kuri sagatavo likumdošanas pozīcijas, raksta politikas memorandus un konsultē ievēlētās amatpersonas. Pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības jautājumi ASV politiskajā procesā tiek aktualizēti īstajos «atslēgas» brīžos.

Stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir būtiska globālajai drošībai, aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība»). Viņa norādīja, ka Latvija rūpīgi seko notikumiem Tuvajos Austrumos un ir pastāvīgā saskarsmē ar Latvijas vēstniecībām, Eiropas Savienības (ES) valstīm un citām valstīm.

«Ķīna kļūst redzama visās arēnās, un dažādo sistēmu sadursme nonāk arī pie mums. Tāpēc vajag kritizēt vai slavēt, pārzinot reālo situāciju. Lēmumiem jābalstās faktos, nevis priekšstatos,» Radio NABA raidījumā «Zinātnes vārdā» pauž Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja un Āzijas programmas vadītāja Latvijas Ārpolitikas institūtā Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Eksperte intervijā klāsta svarīgākās atziņas par Ķīnas iekšpolitiku, ārpolitiku un ekonomisko stratēģiju, kas nu nesusi augļus.