ASV prezidenta Donalda Trampa ambīcijas iegūt Grenlandi, visticamāk, ir daļa no prezidenta otrā termiņa un jautājuma, kādu mantojumu viņš atstās. Un, lai arī ASV ģeogrāfijas paplašināšana būtu vēsturiska, liela atbalsta tam nav ne Trampa elektorātā, ne arī Baltajā namā, spriež Latvijas Televīzijas raidījuma «Pasaules panorāma» uzrunātie eksperti.

«Amerikas Savienotajām Valstīm nav jābūt NATO pusē», tā investīciju foruma laikā Floridā paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps, atkārtoti apsūdzot sabiedrotos par to, ka tie nav atbalstījuši Vašingtonu un Izraēlu uzbrukumu laikā Irānai.

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), kam ir salīdzinoši neliela, taču moderna jūras kara flote, cenšas pārliecināt desmitiem valstu izveidot Hormuza šauruma drošības spēkus, lai aizsargātu šo jūras ceļu no Irānas uzbrukumiem un nodrošinātu kuģu pavadību, vēsta laikraksts «Financial Times».

G7 valstu ārlietu ministri piektdien aicināja Tuvo Austrumu karā pārtraukt uzbrukumus civiliedzīvotājiem un mudināja Irānu nekavējoties atjaunot kuģošanas brīvību stratēģiskajā Hormuza šaurumā. 

Lietuvai vajadzētu atsākt tiešas sarunas ar Baltkrievijas režīmu un atjaunot minerālmēslojuma tranzītu. Tādu aicinājumu paudis ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols.

Nāvējošais uzbrukums Irānas meiteņu skolai Minābā Irānas dienvidos izraisījis «dziļu šoku», piektdien paziņoja ANO Cilvēktiesību padomes augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Folkers Tirks. Amatpersona arī aicināja Vašingtonu pabeigt izmeklēšanu un pieprasīja «taisnīgu rīcību pēc nodarītā milzīgā kaitējuma».

Ukraina un Saūda Arābija prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā šodien parakstīja pretgaisa aizsardzības līgumu.

Ungārijas varasiestādes ierosinājušas krimināllietu pret pētniecisko žurnālistu Sabolču Paņi, apsūdzot viņu spiegošanā ārvalsts labā. Priekšvēlēšanu gaisotnē valdošā vara apgalvo, ka opozīcija un daļa žurnālistu darbojas Ukrainas interesēs.

Ziemeļvalstis gadu desmitiem ir stingri iestājušās par pasauli bez kodolieročiem, brīdinot, ka iespējamais atomkarš nestu milzīgus upurus un postījumus. Nestabilā ģeopolitiskā situācija un ASV attālināšanās no Eiropas ir veicinājusi šīs attieksmes maiņu, tāpēc ziemeļvalstu politiķi atklāti runā par iespējām vajadzības gadījumā izvietot kodolieročus savu valstu teritorijā. Zviedrijā un Somijā izskan kritika, ka nenotiek atklāta diskusija par šo jautājumu. 

Eiropas Parlaments atbalstījis jaunus noteikumus, kuru mērķis ir paātrināt atraidīto patvēruma meklētāju deportēšanu. Tie arī paredz iespēju izveidot imigrantu izvietošanas centrus ārpus Eiropas Savienības (ES). 

Latvijā turpinās pavasarīgi laika apstākļi, bet Austrijā, Čehijā un Horvātijā lielas problēmas radījusi spēcīgā snigšana. Nelabvēlīgi laika apstākļi centrālajā un Dienvideiropā gaidāmi arī piektdien, 27. martā.

Vašingtonā divu dienu vizītē uzturas Krievijas politiķu delegācija, kas ir pirmā šāda agresora politiķu vizīte ASV kopš Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara Ukrainā. Vizīti organizējusi republikāņu politiķe Anna Paulīna Luna, kura ir pazīstama ar savu nostāju pret ASV palīdzību Ukrainai.

Ukrainas droni trešo nakti pēc kārtas turpina uzbrukt objektiem Ļeņingradas apgabalā Krievijā, tai skaitā trāpot naftas eksporta terminālim Ustjlugas ostā un mērķiem ostas pilsētā Primorskā.

Bijušajam Ukrainas bruņoto spēku virspavēlniekam Valērijam Zalužnijam un prezidenta biroja vadītājam Kirilo Budanovam ir visaugstākie Ukrainas politiķu atzinības reitingi, liecina aptauja, ko šonedēļ Ukrainā publicēja aģentūra «Socis».

Krievija martā Irānai piegādājusi dronus, kā arī medicīnas preces un pārtiku, vēsta laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestiem. Šīs piegādes Irānas un Krievijas amatpersonas esot sākušas slepeni apspriest dažas dienas pēc tam, kad ASV un Izraēla bija sākušas karu pret Irānu. 

Neraugoties uz vēl nesen aizvadītajām sarunām starp ASV un Ukrainas delegācijām, trīspusējās miera sarunas varētu būt beigušās. Tādas bažas izteicis šim diplomātiskajam procesam tuvu stāvošais Somijas prezidents Aleksandrs Stubs. Irānas karš ne tikai novērsis ASV uzmanību no Ukrainas, bet Savienotajām Valstīm arī varētu nākties uz šo reģionu pārvirzīt Ukrainai paredzēto bruņojumu.

NATO Eiropas sabiedrotie un Kanāda 2025. gadā strauji palielinājuši aizsardzības izdevumus – par piekto daļu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tā secināms no tikko publicētā NATO ikgadējā ziņojuma. 

Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis, ka britu spēkiem turpmāk būs atļauts pārtvert Krievijas «ēnu flotes» kuģus. Stārmers paziņoja, ka Lielbritānija pievienosies Ziemeļeiropas sabiedrotajiem un sāks pārtvert tankkuģus, kas apiet sankcijas.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 25. marta fotogrāfijas.  

Ukraina kopš pērnā gada augusta cīņā pret Krieviju sākusi izmantot jaunu stratēģiju – triecienus agresorvalsts zelta dzīslai jeb naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem. Militārie eksperti skaidro, ka šāda ideja Kijivai bijusi jau sen, taču domas darbos strauji pārauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa nākšanas pie varas.

Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs paziņojis, ka Izraēlas spēku veiktā operācijā ir nogalināts Irānas Revolucionāro gvardu kara flotes komandieris Alireza Tangsiri. 

Krievijā pēc trīs nedēļu pārtraukuma piekļuve internetam Maskavā sākot stabilizēties. Krievijas varas iestādes marta sākumā ieviesa «baltā saraksta» sistēmu, kas ļāva piekļūt tikai izvēlētām tīmekļa vietnēm nepārtrauktu mobilā interneta pārtraukumu laikā. Pieejamo tīmekļa vietņu vidū bija valdību atbalstoši sociālie mediji, kanāli un oficiālās valsts tīmekļa vietnes.

Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns silti uzņēmis Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko viņa pirmajā vizītē Ziemeļkorejā. Abu valstu līderi ceturtdien parakstījuši draudzības un sadarbības līgumu. 

Irānā valdošais režīms pēc karadarbības sākuma gandrīz pilnībā ir atslēdzis internetu, tādēļ aktīvisti visā pasaulē, īpaši ASV, mobilizējas, lai palīdzētu irāņiem uzturēt savienojumu, izmantojot «Starlink» termināļus. 

Karš Tuvajos Austrumos arvien lielākus izaicinājumus rada ne tikai Persijas līča valstu civilās aviācijas sektoram, bet arī lidojumiem no Eiropas uz Āziju – mainot lidojuma koridoru, mainās arī lidojuma ilgums, kas rezultējas lielākās izmaksas. Šobrīd apgrūtināta Līča valstu lidsabiedrību darbība, bet vairāki Eiropas pārvadātāji līdz pat oktobrim atcēluši lidojumus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un citām reģiona valstīm.

Irāna noraidījusi ASV ierosināto plānu kara izbeigšanai, kuru tā Teherānai nodevusi ar Pakistānas starpniecību, vēsta vairāki mediji. Irāna uz ASV priekšlikumiem atbildējusi ar savām prasībām un sola karu turpināt tik ilgi, cik būs nepieciešams. Taču spiediens pret Irānu aug – Pentagons apstiprinājis papildu ASV sauszemes karavīru izvietošanu reģionā. 

Sadarbība ar Latviju ir stipra, un Krievijas draudi ir saprotami – šādi apliecinājumi gan no Pentagona, gan citām militārpersonām saņemti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Kaspara Pudāna vizītes laikā Vašingtonā. Tikmēr jūtams, ka ASV uzmanība šobrīd ir pievērsta Irānai, kur arī Latvija ir izteikusi gatavību iesaistīties, ja ASV prasīs. 

Ungārija pārtrauks gāzes piegādes Ukrainai līdz brīdim, kad tiks atjaunotas naftas piegādes pa naftas cauruļvadu «Družba», trešdien pavēstīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. 

Lielbritānijas sabiedriskā medija BBC vadītāja amatā aprīļa sākumā stāsies bijušais ASV tehnoloģiju uzņēmuma «Google» augstākā līmeņa menedžeris Mets Britins. 

Moldovas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli valsts enerģētikas nozarē. Tā iemesls ir Krievijas triecieni pa Ukrainā esošo elektroapgādes līniju, kas Moldovu savieno ar Eiropas valstīm.  

Otrdien, 24. martā, aizsardzības ministrs Andris Sprūds  («Progresīvie») vizītes laikā Kijivā ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu un Nacionālās drošības padomes sekretāru Rustamu Umerovu. Tikšanās laikā pārrunāta situācija frontē, Latvijas sniegtais militārais atbalsts Ukrainai, kā arī turpmākie sadarbības virzieni aizsardzības industrijas attīstībā. 

Trešdienas rītā Igaunijas ziemeļaustrumos Auveres elektrostacijas skurstenī ietriecies no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons.  Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām, tas nebija mānekļa drons, bet gan drons ar kaujas galviņu.

ASV un Izraēlas karš pret Irānu ir «politiski liktenīga kļūda». Tā otrdien, uzstājoties pasākumā Berlīnē, kas veltīts Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas atjaunošanas 75. gadadienai, paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Vācijas valsts galva pauda, ka militārā kampaņa pret Irānu «ir pretrunā starptautiskajām tiesībām», un no tās «varēja izvairīties». 

Dānijas parlamenta vēlēšanās otrdien salīdzinoši vāju atbalstu saņēmušas līdzšinējās valdošās koalīcijas partijas. Gan sociāldemokrāti, gan liberālā partija «Venstre» uzrādīja vēsturiski vājus rezultātus. Tomēr sociāldemokrātu līdere Mete Frederiksena saglabā labas izredzes palikt Dānijas valdības vadītājas postenī.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka Irāna vēlas panākt vienošanos konfliktā ar ASV un Izraēlu.