«ASV nesamazina karavīru skaitu Polijā, bet pagaidām aptur papildu nosūtīšanu, jo tas ir ASV drošības interesēs,» tā, tiekoties ar žurnālistiem Baltajā namā Vašingtonā, sacīja ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss. Viņš neapstiprināja, vai karavīrus, kuriem bija plānots doties uz Poliju, turp nosūtīs vēlāk, bet neizslēdza, ka spēkus arī varētu izvietot citur, taču galīgais lēmums vēl neesot pieņemts.

Latvijas ārste un profesore Sandra Lejniece otrdien Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā saņēma jauno Eiropas Nopelnu ordeni. Lejniece ir starp 20 pirmajiem šī ordeņa ieguvējiem no dažādām Eiropas valstīm. 

Krievija pašlaik ir pilnībā aizņemta ar karadarbību Ukrainā, un tās rīcībā nav resursu, lai uzsāktu bruņotu konfliktu ar NATO, taču Krievija var izmantot dažādas provokācijas, lai izdarītu spiedienu uz Baltijas valstīm un mēģinātu vājināt to atbalstu Ukrainai. Šādu viedokli sarunā ar Latvijas Televīziju otrdien pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. 

Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes otrdien ANO Drošības padomes sēdē pavēstīja, ka Krievijas meli, agresīvā dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme. 

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) otrdien izplatīja paziņojumu ar provokatīvu virsrakstu «Ukraina no Latvijas teritorijas gatavo triecienus pa Krieviju», apsūdzot Latviju līdzdalībā Ukrainas «terora aktu» rīkošanā pret mērķiem Krievijas teritorijā.

Ukrainas Augstākās radas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs ceļ trauksmi par humanitāro katastrofu Krievijas okupētajā Olešku pilsētā un apkaimē Hersonas apgabalā. Tur iesprostoti tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju bez pārtikas piegādēm, dzeramā ūdens un medicīniskās palīdzības.

Arī Igaunijas dienvidu daļā otrdien tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums, paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēki. Vēlāk Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs medijiem ziņoja, ka Igaunijā ielidojušais drons tika notriekts.

Otrdien Krievijas ziemeļrietumu reģionā noticis Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums. Lai nodrošinātu lidojumu drošību uz laiku tika pārtraukts Pleskavas lidostas un Sanktpēterburgas «Pulkovas» lidostas darbs.

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins beigās varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, vēsta britu laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz Vašingtonas sagatavotajiem materiāliem pēc ASV un Ķīnas līderu sarunām Pekinā. 

Arī Igaunijas dienvidu daļā otrdien tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums, paziņoja Igaunijas Aizsardzības spēki. Vēlāk Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs medijiem ziņoja, ka Igaunijā ielidojušais drons tika notriekts.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņojusi par gandrīz 1,8 miljardus dolāru vērtā fonda izveidi, kura mērķis būs izmaksāt kompensācijas viņa atbalstītājiem, kas, kā tiek apgalvots, iepriekšējās administrācijas laikā esot nepamatoti pakļauti vajāšanai. 

Eiropas prokurori izmeklē to, kā Grieķija izmantojusi Eiropas Savienības (ES) līdzekļus migrantu nometņu būvniecībai, vēsta izdevums «Politico». Eiropas Prokuratūra savu izmeklēšanu koncentrējusi uz divu migrantu uzņemšanas un izmitināšanas centru būvniecību laikā no 2020. līdz 2021. gadam Covid-19 pandēmijas laikā.

Kļūt par 28. Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti līdz 2028. gadam – šādu ambiciozu mērķi sev ir uzstādījusi viena no Eiropas jaunākajām valstīm Melnkalne. Tā ir izvirzījusies par līderi starp ES kandidātvalstīm un cer līdz gada beigām noslēgt visas atlikušās iestāšanās sarunu sadaļas. Taču līdz brīdim, kad tā kļūs par pilnvērtīgu ES locekli, Melnkalnei būs jāpaveic vēl daudzi svarīgi mājasdarbi. 

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels paziņoja, ka iespējamais ASV militārais uzbrukums valstij novestu pie asiņaina slaktiņa ar neparedzamām sekām. Pēc Kubas līdera teiktā, sala nerada nekādus draudus ASV un tai nav agresīvu nodomu pret nevienu valsti. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Kubai ir likumīgas tiesības aizstāvēties pret ārēju agresiju. 

Bolīvijā pirmdien samilzuši protesti, kuros cilvēki pieprasa uzlabojumus valstī un centriski labējā prezidenta Rodrigo Pasa atkāpšanos no amata.

Argentīnas dienvidos zinātnieki sākuši hantavīrusa meklēšanu, izvietojot pirmos slazdus, lai noķertu grauzējus, kas varētu būt slimības pārnēsātāji.

Ukraina un Ungārija vienojušās rīkot sarunas par ungāru minoritāšu tiesībām Ukrainā, paziņojusi Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbāna.

Stenforda Universitātē ASV Kalifornijas štatā glabājas digitalizētas latviešu videostāstu liecības par okupāciju, izsūtījumu un padomju gadiem. Latvijas cilvēku liecību kopijas Stenforda Universitātē pēta studenti, dziļāk apgūstot Baltijas vēsturi. Baltijas studijas nav atsevišķs akadēmisks priekšmets, taču par iespēju uzzināt vairāk gādā Baltijas studiju programma. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nav atvērts piekāpties Irānai pēc tam, kad no Teherānas esot saņemta atbilde uz jaunāko Vašingtonas konflikta izbeigšanas piedāvājumu.

No nepilniem pieciem līdz gandrīz astoņiem tūkstošiem eiro mēnesī – šādas algas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpmāk sola pirmajās līnijās karojošajiem Ukrainas bruņoto spēku kājiniekiem. Armijas reformas ietvaros arī plānotas citas izmaiņas karavīru iesaukšanā un darba kārtībā, turklāt dienaskārtībā atgriezies jautājums par mobilizēto dienesta termiņiem.

Polija esot tikusi brīdināta par ASV lēmumu apturēt plānoto amerikāņu karavīru izvietošanu valstī, taču ziņa esot iestrēgusi klasificēto e-pastu sistēmā un Varšava par lēmumu uzzinājusi no medijiem, vēsta izdevums «Politico», atsaucoties uz avotiem. 

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska bijušais kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks atbrīvots no pirmstiesas apcietinājuma, jo viņam noteiktajā laikā izdevies savākt tiesas noteikto drošības naudu. 

Četras dienas ilgu valsts vizīti ASV turpina Lielbritānijas karalis Čārlzs III un karaliene konsorte Kamilla. Otrdien ir gaidāma karaļa uzruna ASV Kongresā. Tai ir ne tikai simboliska, bet arī praktiska nozīme, jo pēdējā laikā ASV un Lielbritānijas attiecības ir pasliktinājušās. 

NATO apspriež iespēju atteikties no nesen ieviestajiem ikgadējiem samitiem un pāriet uz retāku alianses līderu tikšanās formātu, atsaucoties uz sešiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra «Reuters». 

Lietuvas pilsētā Marijampolē otrdien ģimnāzijā skolnieks ar nazi uzbrucis skolasbiedriem, ievainojot divas meitenes un vienu zēnu, liecina policijas un ģimnāzijas sniegtā informācija. 

Ukrainas militārā ombuda pētījumā atklājies, ka karavīriem, kas izvietoti frontes pozīcijās ilgāk par 40 dienām, attīstās apātija un tiem pārstāj rūpēt tas, vai viņi izdzīvo vai ne. 

Ukraina ir izsaukusi Izraēlas vēstnieku, lai aicinātu uz rīcību saistībā ar kuģi, kas mēģina izkraut zagtu Ukrainas graudu kravu Haifas ostā.

Vācijas pilsētas Koblencas administratīvā tiesa atzinusi, ka valdības atjaunotā robežkontrole pārkāpj Šengenas līgumu par brīvu pārvietošanos. Taču lēmumu iespējams pārsūdzēt, un tiešu juridisku seku tam pagaidām nebūs.  

Pēc koordinētiem uzbrukumiem stratēģiski svarīgām huntas pozīcijām Mali tuaregu nemiernieki un džihādisti sagrābuši savā kontrolē Kidalu, ziņoja vietējie avoti. 

Polija gatavo «dronu armādas» izveides plānu, kura īstenošanā paredzēts izmantot Ukrainas tehnisko pieredzi un tās attīstītās bezpilota lidaparātu spējas. Par to šodien, uzstājoties Ukrainas atjaunošanas konferencē, paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. 

2024. gada rudenī ukrainis Oleksandrs (vārds mainīts drošības apsvērumu dēļ) kopā ar sievu, maziem bērniem un kaķi izkāpa no autobusa uz Igaunijas un Krievijas robežas un devās tālāk – uz Rīgu. Vīrietim aiz muguras bija divas diennaktis ceļā, trīs Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) veiktas kratīšanas un gandrīz seši darba gadi Eiropas lielākajā atomelektrostacijā (AES) Zaporižjā. 

Bruņotais vīrietis, kurš sestdien mēģināja ielauzties viesnīcas «Hilton» zālē Baltā nama korespondentu apvienības ikgadējo vakariņu laikā, identificēts kā 31 gadu vecais Kols Tomass Alens. Medijos arī noplūdis viņa rakstītais manifests, ko saņēmuši Alena tuvinieki.

Lietuvā nosaka aizdomās turētā statusu 13 cilvēkiem par Krievijas pilsoņa un Lietuvas pilsoņa noslepkavošanas plānošanu terorisma nolūkos

Jau 11. gadu pēc kārtas pieauguši globālie militārie izdevumi, un 2025. gadā tie sasniedza teju 2,9 triljonus dolāru, teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta (SIPRI) pētījumā.

Irāna pazemo ASV, un karš Tuvajos Austrumos, visticamāk, drīz nebeigsies. Tā pirmdien paziņojis Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.