Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi, ka Viktora Orbāna laikā pieņemtie likumi saistībā ar LGBTQ+ kopienu pārkāpj dažādus bloka likumus, to skaitā Eiropas Savienības līguma 2. pantu par cilvēka cieņas aizsardzību. Tas ir princips, ko tiesa iepriekš nebija atzinusi par pārkāptu nevienā dalībvalstī. 

Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien izsaukusi Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteikusi stingru nosodījumu Tomskas pilsētas domei, kas šā gada 19. aprīlī demontējusi pilsētas Piemiņas skvērā uzstādītos politisko represiju upuru piemiņas akmeņus, tajā skaitā piemiņas akmeni politiski represētajiem latviešiem. 

ASV ir ļoti spēcīgās pozīcijās sarunām ar Irānu, otrdien pavēstījis Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, Vašingtonas sūtņiem gatavojoties sarunu otrajai kārtai Pakistānā.

Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušais Pēters Maģars pirmdien paziņoja, ka ir apņēmies apturēt Ungārijas izstāšanos no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT), ko uzsācis līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns.

Pēdējā laikā pastiprinājušās runas par iespējām izveidot tā saukto «musulmaņu NATO», kas varētu apvienot tādas musulmaņu valstis kā Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija un Pakistāna. Šo valstu ārlietu ministru tikšanās iezīmēja pieaugošu tendenci ciešāk koordinēt drošības politiku.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pirmdien paziņoja, ka ASV ir apturējušas bruņojuma piegādes Igaunijai vismaz līdz kara beigām Irānā. Ja konflikts ieilgs, Igaunija varētu sākt pārskatīt savus iepriekšējos lēmumus par ieroču iepirkumiem, viņš piebilda.

No amata atstādinātais Lielbritānijas ārlietu ministrijas ierēdnis Olijs Robinss, liecinot parlamenta ārlietu komisijā, paziņojis, ka izjuta spiedienu pēc iespējas ātrāk vēstnieka ASV amatā iecelt notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna paziņu Pīteru Mandelsonu.

Kārtējo spēcīgo Krievijas dronu uzbrukumu šonakt piedzīvojusi Sumu pilsēta Ukrainā. Tajā cietuši 15 cilvēki, tostarp trīs bērni. Iebrucējs arī pastiprinājis centienus ielauzties dziļāk iekšzemē pie robežas Sumu apgabalā, kur Kremlis iecerējis izveidot buferzonu.

Ungārijas nākamais valdības vadītājs Pēters Maģars paziņojis, ka Ukrainai ir jāatļauj Krievijas jēlnaftas transportēšana pa cauruļvadu «Družba», ja tas ir darba kārtībā. Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirmdien Eiropas Parlamentā paziņoja, ka cauruļvada «Družba» izmantošanu varētu atsākt jau šonedēļ. 

Eiropas izmeklētāji ir uzgājuši pēdas vairāk nekā 40 ukraiņu bērniem, kuri pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir piespiedu kārtā aizvesti uz okupētajām teritorijām vai Krieviju, vēsta telekanāls «Euronews».

Sašūpojusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Rumānijas valdība. Par izstāšanos no konservatīvā premjera Ilijes Boložana vadītās koalīcijas pirmdien paziņoja Sociāldemokrātiskā partija, kurai valdībā bija seši ministri.

Kāds vīrietis sarīkojis apšaudi pie piramīdas Meksikas senpilsētā Teotivakanā. Notikums radījis lielu rezonansi visā pasaulē, jo šo vēstures pieminekli katru gadu pameklē tūkstošiem ārvalstu tūristu.

Vairākās Eiropas valstīs arvien aktīvāk tiek diskutēts par to, ka bērniem un jauniešiem nevajadzētu lietot sociālos medijus. Visbiežāk tiek runāts par 14 vai 15 gadu slieksni, līdz kuram pieeja tādām platformām kā «TikTok», «Instagram» un «Facebook» tiktu liegta. 

Drūmu ainu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē iezīmē nevalstiskās organizācijas «Amnesty International» 21. aprīlī publicētais ikgadējais ziņojums. Tajā apgalvots, ka pagājušajā gadā visā pasaulē pieauga cilvēktiesību pārkāpumu skaits, ko pastrādāja gan valstis, gan nevalstiskās struktūras. Turklāt vairumā gadījumu vainīgie paliek nesodīti.

Pirmo reizi kopš postošā ugunsgrēka Honkongas dzīvojamo māju kompleksā pagājušā gada novembrī amatpersonas atļāvušas tā iedzīvotājiem atgriezties dzīvokļos, lai savāktu viņiem piederošās mantas. Amatpersonas atļāvušas apmēram 6000 iedzīvotāju savākt savas mantas no 20. aprīļa līdz maija sākumam.

Krievijas kara dēļ Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) jaunu noplūžu riski saglabājas augsti, arī tās konstrukcijas ir nolietojušās. Lai gādātu par drošību un apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus, tur joprojām strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Šonedēļ apritēs 40 gadu, kopš Ukrainā padomju varas laikā Čornobiļas AES notika viena no pasaulē lielākajām kodolkatastrofām. 

Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram pirmdien parlamentā nācās atbildēt uz deputātu jautājumiem par pagājušogad notikušo partijas biedra Pītera Mandelsona virzīšanu Lielbritānijas vēstnieka ASV amatam. Notiesātā dzimunoziedznieka Džefrija Epstīna paziņa Mandelsons tika atstādināts no diplomāta amata 2025. gada septembrī pēc tam, kad atklātībā nāca ziņas par daudz dziļākām abu personu saitēm, nekā iepriekš ticis uzskatīts. 

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Bagaei apstiprinājis iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Teherānai «pašlaik nav plānu piedalīties nākamajā Irānas un ASV sarunu kārtā».

Vai Bulgārija varētu kļūt par nākamo Kremļa ietekmes sviru Eiropā? Svētdien notikušajās Bulgārijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja prokremliskā bijušā prezidenta Rumena Radeva vadītā centriski kreiso spēku koalīcija «Progresīvā Bulgārija». Radevs nekļūs par «jauno Orbānu», tomēr viņa galvenais pārbaudījums būs lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības (ES) līmenī, piemēram, par 90 miljardu eiro kredīta Ukrainai atbloķēšanu, uzskata domnīcas «Demokrātijas pētījumu institūts» analītiķis Svetoslavs Malinovs.

Igaunijas parlamenta deputāts Varro Voglaids no opozīcijā esošās labēji populistiskās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) vērsās pie parlamenta prezidija, apstrīdot aizliegumu ienest šaujamieročus likumdevēja ēkā, uzskatot šādu ierobežojumu par prettiesisku. 

Irānā izpildīts nāvessods diviem vīriešiem, kas apsūdzēti spiegošanā Izraēlas interesēs, ziņo ar Irānas tiesu varu saistītā ziņu aģentūra «Mizan». 

«Karš plosās ne tikai ar pārtraukumiem Persijas līcī vai Ukrainā, bet arī mūsu vidū,» pagājušajā nedēļā laikrakstā «Times» rakstīja Eiropas politikas analīzes centra padomnieks un politiskais komentētājs Edvards Lūkass. Latvijas Radio raidījumā «Brīvības bulvāris» viņš klāstīja savu redzējumu par ģeopolitikas krīzi, Baltijas aizsardzības scenārijiem un to, kāpēc starptautiskajā politikā jābeidzas «apmātībai» ar atsevišķām personām, piemēram, Krievijas vadoni Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu. 

ASV bruņotie spēki Omānas līcī ir pārtvēruši un pārņēmuši kontroli pār kravas kuģi ar Irānas karogu, pēc tam, kad tas mēģināja pārkāpt jūras blokādi netālu no Hormuzas šauruma, paziņoja prezidents Donalds Tramps, savukārt Teherāna solīja reaģēt.

Nule kā durvis slēguši vēlēšanu iecirkņi Bulgārijā. Tur iedzīvotāji šodien jau astoto reizi piecu gadu laikā devās pie balsošanas urnām, lai izdarītu izvēli par valsts nākotni. Salīdzinot ar citiem gadiem, prognozēts vēlētāju aktivitātes pieaugums. Bet vai izdosies izveidot stabilu valdību un kāds būs tās kurss?

Bulgārijā svētdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējusi prokrieviski un eiroskeptiski noskaņotā bijušā prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotā trīs kreiso partiju koalīcija, liecina svētdienas vakarā publiskotie trīs socioloģisko pētījumu organizāciju veikto nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti.

Luiziānas štata pilsētā Šrīvportā kāds vīrietis svētdien sarīkojis slaktiņu, kurā nogalināti astoņi bērni. Slaktiņa upuri ir vecumā no viena līdz 14 gadiem.

Āfrika nodrošina aptuveni 15 līdz 20 % no visas pasaules urāna ieguves, un par «miera atomu» pēdējos gados rit asa konkurence. Miljardiem eiro iegulda Ķīna, kontroli pār raktuvēm cenšas iegūt Krievija, bet Francija ir zaudējusi pieeju Nigēras urānam un tagad meklē jaunas iespējas Botsvānā.

Itālijas policija Sicīlijas pilsētā Katānijā aizturējusi Latvijas pilsoni, kas bija ierīkojis narkotiku ražotni un izgatavojis viltotus dokumentus, ziņo Katānijas portāls «Corriere Etneo».

Austrijā, Čehijā un Slovākijā uzņēmuma «HIPP» ražotajā bērnu pārtikā atrasta žurku inde, un policijai ir aizdomas par šantāžas mēģinājumu.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī Bulgārijā svētdien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Tās ir jau astotās parlamenta vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc daudzi bulgāri cer, ka pēc šī balsojuma valstī atjaunos politisko stabilitāti. Tomēr aptaujas liecina, ka arī nākamās Nacionālās asamblejas sastāvs būs sadrumstalots, tāpēc nenāksies viegli izveidot valdību. Turklāt bažas rada Krievijas iespējamā iejaukšanās balsojumā.

Rīgas iedzīvotāji un apmeklētāji jau var sākt gatavoties, lai dotos uz Uzvaras parku un baudīt japāņu ķiršu koku – sakuru – ziedēšanu. Tie ir pilnībā uzziedējuši daudzviet pasaulē, sākot no to dzimtenes Japānas līdz pat mūsu kontinentam. Aiz ķiršu ziedēšanas burvestības gan slēpjas arī pavisam nopietna rakstura jautājumi un problēmas.

Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls «SME», atsaucoties uz Fico videouzrunu.

Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis sešus cilvēkus, pavēstīja amatpersonas.

Roboti frontē veic arvien vairāk uzbrukumu, bet karavīri ir labāk pasargāti un attālināti kontrolē tehniku. Ukraina un Krievija sacenšas tehnoloģiju progresā. Ukrainai šis mērķis ir īpaši svarīgs, jo, salīdzinot ar Krieviju, Ukrainai daudz vairāk trūkst karavīru, ar ko aizstāt frontē kritušos. Par vienu no elitāriem armijas poligoniem, kur ukraiņi ar droniem uzlabo prasmes, kā uzbrukt ienaidniekam un kā saglabāt savējo dzīvības, Latvijas Televīzijas reportāža no Ukrainas.

Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis piecus cilvēkus, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.