ASV sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas «Chatam House» Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre.

Slovākijas pilsētu ielās otrdien, 14. aprīlī, izgāja tūkstošiem cilvēku, protestējot pret plānotām izmaiņām vēlēšanu likumā, kas paredz atcelt balsošanu pa pastu no ārvalstīm.

Japānas Ārlietu ministrija publicējusi savu ikgadējo zilo grāmatu, kurā sīki izklāstīts Tokijas oficiālais diplomātiskais viedoklis un atkārtoti pausta nostāja pret Ziemeļkorejas kodolieročiem. Šajā dokumentā Japāna paudusi bažas par to, ka Ziemeļkoreja ir nosūtījusi karaspēku un munīciju uz Krieviju, lai palīdzētu pret Ukrainu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka armija pirmo reizi ieņēmusi Krievijas pozīciju, izmantojot tikai dronus un bezpilota sauszemes transportlīdzekļus. Operācija noritējusi bez kājniekiem un bez zaudējumiem Ukrainas pusē, teica Zelenskis, piebilstot, ka Krievijas karavīri padevušies.

Krievijas Valsts dome pirmajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu par armijas «eksteritoriālu» izmantošanu, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārvalstīs, ziņo režīma propagandas rupori TASS un «RIA Novosti». 

Mobilizācijas vecuma vīriešiem, kas devušies uz ārzemēm, ir jāatgriežas Ukrainā, otrdien vizītē Vācijā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Krievijas karaspēka triecienos otrdien Ukrainā nogalināti septiņi cilvēki – pieci Dnipro, bet vēl divi Hersonā un Čerkasu apgabalā, pavēstīja amatpersonas. 

Lietuvas parlaments otrdien pirmajā balsojumā noraidīja ierosinātos konstitucionālos grozījumus, kas paredz pašvaldību un mēru vēlēšanās ļaut balsot no 16 gadu vecuma. 

Vācija un Ukraina vienojušās par ciešāku sadarbību aizsardzībā, īpašu uzmanību pievēršot dronu attīstībai. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītē Berlīnē abu valstu vadītāji atgādināja, ka Ukrainai jāsaņem militārais atbalsts, kamēr nebūs beidzies Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. 

Ukraina šonedēļ gatavojas sarunām ar Eiropas sabiedrotajiem par kopīgu gaisa telpas aizsardzību, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ukraina pilnapmēra kara gados ieguvusi nozīmīgu pieredzi cīņā pret Krievijas raķetēm un kaujas droniem un ir gatava dalīties savās zināšanās.

Neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas šerpo leksiku attiecībā uz NATO, šīs lielvaras izstāšanās no militārās alianses tuvākajā laikā tomēr nav gaidāma, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» spriež ārpolitikas eksperti. Alianse pēdējās nedēļās ziņu virsrakstos piesaukta arī cita iemesla dēļ – sabiedrībā plašas diskusijas izraisījuši atsevišķi bijušā NATO vadītāja Jensa Stoltenberga izteikumi, kas saistīti ar Baltijas valstu drošību.

Īrijā pastiprinājies spiediens pret valdību pēc sabiedrības protestiem, kas bija vērsti pret degvielas cenu kāpumu. Īrijas parlamentā otrdien gaidāms neuzticības balsojums. Lai arī nedēļas nogalē valdība paziņoja par palīdzības pasākumu kopu vairāk nekā pusmiljarda eiro vērtībā, iedzīvotāji Īrijā dažādi reaģē uz šādu valdības rīcību.

Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušās partijas «Tisza» līderis Pēters Maģars vēlas, lai aizejošais parlaments tiktu nekavējoties atlaists un darbu varētu uzsākt jaunievēlētais likumdevējs. Taču maz ticams, ka tas notiks, tāpēc vēl vairākas nedēļas varu saglabās vēlēšanās sakāvi cietušais premjerministrs Viktors Orbāns. Viņam šajā laikā nebūs gandrīz nekādu šķēršļu, lai pieņemtu lēmumus, kas varētu apgrūtināt nākamās valdības darbu.

Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs – konservatīvās Cieņas un brīvības partijas («Tisza») līderis Pēters Maģars – paziņojis, ka nebloķēs Eiropas Savienības 90 miljardu eiro kredīta piešķiršanu Ukrainai. Tomēr viņa valsts saglabāšot tiesības atteikties no dalības aizdevumā. 

Laikraksts «The New York Times» vēsta, ka Vašingtonā, atzīmējot ASV 250. gadadienu, plānots uzcelt 76 metrus augstu triumfa arku. Projektu iesniegusi prezidenta Donalda Trampa administrācija.

ASV Floridas štata apgabaltiesa noraidījusi ASV prezidenta Donalda Trampa prasību piedzīt no laikraksta «The Wall Street Journal» (WSJ) izdevējiem kompensāciju desmit miljardu dolāru apmērā par goda un cieņas aizskaršanu, pirmdienas vakarā ziņoja WSJ.

Spānijas premjera Pedro Sančesa sievai Begonai Gomesai izvirzītas apsūdzības korupcijā pēc gadiem ilgas kriminālizmeklēšanas.

Austrālija lēmusi palielināt izdevumus droniem līdz 3,6 miljardiem ASV dolāru, reaģējot uz karadarbību Tuvajos Austrumos.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 13. aprīļa fotogrāfijas.  

Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» lidmašīnu stjuarti gatavojas trešdien un ceturtdien streikot, pirmdien paziņojusi arodbiedrība UFO.

Krievija neapsveiks konservatīvās Cieņas un brīvības partijas («Tisza») līderi Pēteri Maģaru ar uzvaru Ungārijas parlamenta vēlēšanās, paziņojis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Katoļu bīskapi ASV un Itālijā pauduši atbalstu Romas pāvestam Leonam XIV pēc tam, kad viņa nostāju kritizējis ASV prezidents Donalds Tramps. Romas katoļu baznīcas galvas virzienā Baltā nama saimnieks kritiku pēdējās diennakts laikā izteicis ne tikai savā sociālajā medijā «Truth Social», bet arī tiekoties ar žurnālistiem.

Ukraina ar atvieglojumu ir sagaidījusi Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus. Līdz ar premjera Viktora Orbāna sakāvi Krievijas diktators Vladimirs Putins ir zaudējis savu ciešo sabiedroto Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar to Kijiva sagaida, ka Budapešta vairs neliks šķēršļus nedz ES aizdevumam Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā, nedz Ukrainas turpmākajai eirointegrācijai.

Ungārijas parlamenta vēlēšanu uzvarētājs konservatīvās Cieņas un brīvības partijas («Tisza») līderis Pēters Maģars plāno savā pirmajā ārvalstu vizītē doties uz Poliju, lai stiprinātu «tūkstoš gadu seno poļu un ungāru draudzību».

Viens no svarīgākajiem Norvēģijas slepenā dienesta uzdevumiem ir informēt sabiedrību par notiekošo laikā, kad globālā drošības situācija ir nopietna, sarunā Latvijas Radio raidījumā «Mediju anatomija» sacīja Norvēģijas Policijas drošības dienesta vecākais padomnieks, bijušais žurnālists Eiriks Veums. Caur medijiem sabiedrība tiek izglītota, turklāt sabiedrības uzticība slepenajam dienestam vajadzīga arī uzdevumu izpildei.

Eiforija pārņēma Budapeštu un citas Ungārijas pilsētas pēc tam, kad svētdienas vakarā kļuva zināms, ka parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi opozīcijas partija «Tisza» ar Pēteru Maģaru priekšgalā. Tas nozīmē beigas 16 gadus ilgušajai nacionālkonservatīvās partijas «Fidesz» un premjera Viktora Orbāna valdīšanai. Daudzi ungāri cer, ka varas maiņa nesīs arī pozitīvas pārmaiņas valstī. 

Tuvajos Austrumos, kur karadarbība pierimusi, situācija atkal kļūst nokaitēta. Nedēļas nogalē notikušās sarunas starp ASV un Irānu beigušās bez rezultāta, un ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu bloķēt Hormuza šaurumu. Uz jaunāko notikumu attīstību jau reaģējuši tirgi, un atkal kāpušas naftas cenas.

Briselē reģistrētā nevalstiskā organizācija (NVO) «Hindas Radžabas fonds» mēģina panākt Lietuvā studējošā Izraēlas pilsoņa Šona Gora saukšanu pie atbildības saistībā ar viņa dalību Izraēlas armijas īstenotajā militārajā operācijā Gazas joslā. Organizācija apgalvo, ka viņš ir saistīts ar palestīniešu meitenītes Hindas Radžabas un citu civiliedzīvotāju nogalināšanu.

Dienvidamerikas valstī Peru nedēļas nogalē notikušas prezidenta vēlēšanas. Visvairāk balsu pirmajā kārtā, saskaņā ar «exit poll» datiem, ieguvusi eksprezidenta Alberto Fuhimori meita Keiko Fuhimori, kas prezidenta vēlēšanās kandidē jau ceturto reizi.

Ukrainā beidzies Lieldienu pamiers, kura laikā puses vainojušas viena otru tā pārkāpšanā. Tas nav nekas jauns, jo arī citu iepriekš izsludināto pamieru laikā konstatētas apšaudes. 

Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka pārliecinošu vairākumu parlamentā izcīnījusi opozīcijas partija «Tisza» ar Pēteru Maģaru priekšgalā. Tas nozīmē, ka Ungārijā beigusies 16 gadu ilgusī premjera Viktora Orbāna un viņa partijas «Fidesz» valdīšana.

Ungārijā pulksten 19.00 (20.00 pēc Latvijas laika) slēgti vēlēšanu iecirkņi un tuvojas patiesības mirklis – vai Ungārija un tās premjers Viktors Orbāns turpinās bloķēt visus Eiropas Savienība lēmumus par Ukrainu, vai tomēr gaidāmas pārmaiņas. Orbāns vēlēšanās ir uzvarējis četras reizes pēc kārtas. Bet vai tas viņam izdosies arī piektajā reizē – šodien tas vēl ir jautājums. 

12. aprīļa rītā Kalvi pludmalē Rietumviru apriņķī Igaunijas ziemeļos kāds vietējais iedzīvotājs uzgājis lidrobota fragmentu.

ASV prezidents Donalds Tramps 12. aprīlī paziņojis, ka ASV kara flote nekavējoties sāks Hormuza šauruma blokādi, apturot tajā ieejošos un no tā izejošos kuģus.

Ungārijā 12. aprīlī notiek parlamenta vēlēšanas. Tajās izšķirsies, vai amatā paliks 16 gadus valdījušais promaskaviskais premjerministrs Viktors Orbāns, vai pie varas nāks populārākais opozīcijas politiķis Pēters Maģars. Līdz pulksten 13.00 Ungārijā nobalsojuši jau 54,14 %, kas ir rekordaugsts rādītājs.