Nodziestot gaismai, var izdzist dzīvība. Ukrainas mediķiem šī nav metafora, bet gan skarba ikdiena operāciju zālēs. Pateicoties Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, uz Kijivas «Sirds institūtu» ir nogādātas sešas jaudīgas uzlādes stacijas. Tās kalpo kā drošības spilvens kritiskajos mirkļos, kad pazūd kopējais spriegums, bet līdz ģeneratoru iedarbināšanai vēl jāgaida vairākas sekundes.

Bijušais Hersonas mērs Volodimirs Nikolajenko pievienojās Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā. Kad Krievijas karaspēks 2022. gada marta sākumā okupēja dienvidu pilsētu, 62 gadus vecais bijušais ierēdnis devās pagrīdē. Tā paša gada aprīlī Krievijas spēki viņu nolaupīja. Viņš vairāk nekā divas nedēļas tika turēts Hersonas policijas iecirknī, kuru Krievijas armija bija pārveidojusi par pagaidu aizturēšanas un spīdzināšanas vietu. Saskaņā ar gūsta ziņojumiem viņš tika pakļauts atkārtotai sišanai, pratināšanai un vardarbībai. 

Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, raķešu apšaudes un gaisa telpas slēgšanu, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas. Tāpat ministrija piekodina tos ceļotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, sazināties ar konsulāro departamentu. Šobrīd ministrija ir informēta par četriem ceļotājiem, kas reģistrēti Konsulārajā dienestā.

Viņi nolika malā dzīvi mierā un drošībā. Paņēma rokās ieročus un devās aizstāvēt Ukrainu. Vitālijs Smirnovs, Edgars Platonovs un Ņikita Sļadzevskis – viņi ir trīs publiski zināmie brīvprātīgie karavīri no Latvijas, kas ir krituši kaujās kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma sākuma. Sākoties nu jau piektajam šī kara gadam, Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju piemin mūsu pilsoņus, kas samaksājuši augstāko cenu par Ukrainas, Eiropas un arī mūsu brīvību.

ASV un Izraēlas spēki ir sākuši uzbrukumu Irānai, lai mēģinātu gāzt režīmu, kas jau gadu desmitiem vairo nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Izraēlas drošības politikas pētnieks Kobi Maikls šonedēļ intervijā LTV raidījumam «Pasaules Panorāma» gan atzina, ka nav pilnīgas pārliecības, vai šāds uzbrukums patiešām novedīs pie režīma maiņas Irānā.

Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, raķešu apšaudes un gaisa telpas slēgšanu, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas. Tāpat ministrija piekodina tos ceļotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, sazināties ar konsulāro departamentu. Šobrīd ministrija ir informēta par četriem ceļotājiem, kas reģistrēti Konsulārajā dienestā.

Nīderlandes pilsētas Utrehtas pašvaldība oficiāli pārtraukusi piemērot naudas sodus cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas par nakšņošanu zem klajas debess. Attiecīgais lēmums pēc ilgstošām diskusijām tika pieņemts ar pārliecinošu pilsētas domes deputātu balsu vairākumu. 

Bijušais ASV prezidents Bils Klintons piektdien kongresmeņiem paziņojis, ka neesot neko zinājis par Džefrija Epstīna noziegumiem un pārtraucis ar viņu attiecības, pirms tie nākuši gaismā. 

Krievija noliegusi jebkādu saistību ar Zviedrijā notikušo incidentu, kad Francijas lidmašīnu bāzes kuģim «Charles de Gaulle» pietuvojies nezināmas izcelsmes drons. Zviedrijas amatpersonas iepriekš pieļāvušas, ka tā bijusi kārtējā Krievijas provokācija pret NATO. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs šādus apgalvojumus nosaucis par absurdiem. 

Polijā plāno aizliegt bērniem līdz 15 gadu vecumam izmantot sociālos medijus. Kā intervijā aģentūrai «Bloomberg» pavēstīja Polijas izglītības ministre Barbara Novacka, šāds aizliegums varētu stāties spēkā 2027. gada sākumā.

Valsts departaments «drošības risku dēļ» atļāvis daļai ASV vēstniecības darbinieku atstāt Izraēlu, piektdien pavēstīja vēstniecība.

Irāna un vidutāja Omāna paziņojušas, ka Ženēvā notikušajās ASV un Irānas sarunās par kodolprogrammu esot «sasniegts ievērojams progress». Jau panākta vienošanās par turpmākām sarunām nākamnedēļ. Lai gan sarunas nav vieglas un domstarpības saglabājas, šķiet, ka ASV ir apņēmīga panākt diplomātisku risinājumu, jo militāras darbības Irānā varētu nenest rezultātu. 

Kamēr Eiropas Savienība (ES) lielāko uzmanību velta bloka paplašināšanai uz austrumiem, trīs ziemeļu zemes – Islande, Norvēģija un Dānijas sastāvā esošā Grenlande – arvien biežāk sākušas runāt par iespējamo pievienošanos ES. Vēlme ietekmēt Briselē pieņemtos lēmumus, ASV mainīgā politika un tirdzniecības kari, kā arī pieaugošais apdraudējums no Krievijas puses mudina visas trīs nācijas apsvērt dalību ES. Grenlande savulaik jau bija ES sastāvā, bet 1985. gadā no tās izstājās. 

Eiropas Komisija (EK) uzdevusi Eiropas birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēt bijušā Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona saistību ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu laikā, kad Mandelsons bija ES tirdzniecības komisārs.

Pakistānas gaisa spēki naktī uz piektdienu bombardējuši Kabulu un citas Afganistānas lielākās pilsētas. Islāmābāda to dēvē par atbildi kaimiņvalsts uzbrukumiem uz robežas, savukārt Kabula vaino Pakistānu par iepriekš īstenotajiem gaisa triecieniem. 

Medijs «Kyiv Independent» raksta par Krievijas centieniem ietekmēt Ukrainas karagūstekņu radiniekus. Kā norāda Petro Jacenko, Ukrainas Koordinācijas štāba rīcībai ar karagūstekņiem pārstāvis, Krievija jau kopš 2022. gada cenšas noskaņot ģimenes pret Ukrainas varas iestādēm.

Igaunijas prokuratūra ir nosūtījusi valsts tieslietu kancleram bezpartejiskā politiķa Tenisa Meldra krimināllietas materiālus un oficiālu pieprasījumu iesniegt Igaunijas parlamentam priekšlikumu par viņa imunitātes atcelšanu.

Kāds velobraucējs no Bukarestes pēc 12 gadus ilgušās tiesvedības uzvarējis lietā pret Rumānijas galvaspilsētas pašvaldību saistībā ar smagu traumu, ko viņš guva, iebraucot dziļā bedrē uz ceļa. 

Ženēvā ceturtdien noslēgušās ASV un Irānas pārstāvju sarunas. Pēc to beigām vidutājas Omānas ārlietu ministrs Badrs al Busaidi paziņoja, ka nākamnedēļ Vīnē notiks pušu sarunas tehniskā līmenī. 

Islandieši drīzumā balsos par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par ziemeļvalsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Islandē atkal nopietni domā par iestāšanos blokā, jo bažas ir radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme sagrābt kaimiņos esošo Grenlandi. Islandes pievienošanās ES paplašinātu bloka klātbūtni stratēģiski svarīgajā Arktikas reģionā.

Francijas aviācijas bāzes kuģim «Charles de Gaulle» Zviedrijā bija pietuvojies Krievijas spēku drons. Tā šodien vēsta Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT.

Polijas vicepremjers un ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šodien uzrunāja Polijas Seimu un izklāstīja valsts ārpolitikas prioritātes. Cita starpā Polijas ārlietu resora vadītājs norādīja uz apdraudējumiem, kas izriet no Krievijas rīcības. 

Pēc mēneša, 24. martā, Dānijas iedzīvotāji dosies vēlēt jauno valsts likumdevēju. Par vēlēšanu izsludināšanu ceturtdien, uzrunājot parlamentu, paziņoja Ziemeļvalsts premjere Mete Frederiksena. Šāds valdošās sociāldemokrātu partijas politiķes gājiens sperts laikā, kad Kopenhāgena starptautiskajā vidē cenšas sev nodrošināt atbalstu strīdā ar ASV par Grenlandes turpmāko piederību.

Islandieši drīzumā balsos par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par ziemeļvalsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Islandē atkal nopietni domā par iestāšanos blokā, jo bažas ir radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme sagrābt kaimiņos esošo Grenlandi. Islandes pievienošanās ES paplašinātu bloka klātbūtni stratēģiski svarīgajā Arktikas reģionā.

ASV prezidenta Donalda Trampa vecākie padomnieki pauduši nostāju, ka būtu vēlams, lai Izraēla īstenotu militāru triecienu Irānai, pirms Amerikas Savienotās Valstis uzsāktu uzbrukumu šai Tuvo Austrumu valstij. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta izdevums «Politico».

Ženēvā ceturtdien tiksies ASV un Ukrainas pārstāvji, lai runātu par kara izbeigšanu. Ženēvā Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs tiksies ar ASV sūtni Stīvenu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Pirms abu pušu tikšanās trešdienas vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sazvanījies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Eiropas valstis joprojām finansē Krievijas karu pret Ukrainu, pērkot agresorvalsts naftu un gāzi, intervijā britu telekanālam «Sky News» atzina Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola. 

Krievija aizvadītajā naktī veikusi kombinētu uzbrukumu vairākām lielajām Ukrainas pilsētām. Tā rezultātā cietuši vismaz 26 cilvēki. Triecieni notikuši neilgi pirms ASV un Ukrainas pārstāvju tikšanās Ženēvā, lai runātu par miera panākšanu. 

Kubas valdība paziņojusi, ka tās armija nogalinājusi četrus, bet ievainojusi sešus cilvēkus uz ASV Floridas štatā reģistrētas ātrlaivas. Pagaidām nav skaidrs, vai incidents palielinās spriedzi saspīlētajās abu valstu attiecībās.

ASV Apvienoto štābu ģenerālis Dens Keins vairākās Pentagona sanāksmēs ir skaļi izteicis bažas par lielas pret Irānu vērstas militāras operācijas uzsākšanas potenciālajiem trūkumiem, tā vēsta telekanāls CNN, turpinoties spriedzei ASV un Irānas attiecībās.

Meksikā pēc ietekmīgā narkokarteļa līdera «El Menčo» nogalināšanas vairākos reģionos izcēlusies vardarbība un haoss. Eksperti brīdina, ka šādi notikumi nereti rada varas vakuumu noziedzīgajā pasaulē, kas var izraisīt jaunas cīņas par teritorijām un ietekmi. Tikmēr Meksikā dzīvojošā latviete paudusi, – pārsteigumu radīja tas, ka kaujinieki uz motocikliem visatļautībā rāva ārā cilvēkus no mašīnām un tās aizdedzināja ar degšķidrumu.

Ungārijas premjers Viktors Orbāns trešdien pēc drošības padomes sēdes paziņojis, ka devis rīkojumu piesaistīt armiju valsts kritiski svarīgās enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzībai. 

Aizdomās par korupciju aizturēts Ukrainas Drošības dienesta Žitomiras apgabala direktorāta vadītājs, kā arī Gaisa spēku loģistikas komandieris. Tiek uzskatīts, ka viņi piesavinājušies līdzekļus no lidmašīnu slēptuvju būvniecībai paredzētā budžeta.

Drošība kļuvusi par prioritāti. Valstis daudz vairāk atvēl aizsardzībai, būvē rūpnīcas un ražo arvien modernākus dronus. Latvijas Televīzija Ukrainas austrumos iepazina Latvijā ražotā bruņutransportiera «Patria» darbību nevis mācību poligonā, bet frontes līnijā. 

Itālijas pilsētā Asīzē pirmo reizi publiski izstādīti 12. un 13. gadsimtā dzīvojošā Svēta Franciska kauli. Ticīgajiem šī ir iespēja lūgties pie franciskāņu mūku ordeņa dibinātāja mirstīgajām atliekām, kā arī saglabāt viņa piemiņu.