Bulgārijā pēc gadiem ilgās politiskās nestabilitātes vēlētāji beidzot devuši skaidru mandātu vienam politiskajam spēkam. Pagājušās nedēļas nogalē notikušajās Bulgārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva bijušā prezidenta Rumena Radeva vadītā trīs partiju alianse. Taču šī uzvara raisa jautājumu – vai valsts varētu mainīt savu ārpolitisko kursu un kļūt par jauno prokrievisko balsi Eiropas Savienībā (ES)?

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka dosies uz Maskavu, lai atzīmētu Otrā pasaules kara beigas, taču nepiedalīsies 9. maija militārajā parādē. Pērn viņš tajā piedalījās, bet Latvija un Lietuva liedza viņa lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, lai nokļūtu agresorvalstī. 

Reaģējot uz valdības likumprojektu, kas ietekmētu Čehijas sabiedrisko mediju finansējuma modeli, Čehijas Radio un Čehijas Televīzijas arodbiedrības brīdinājušas par streiku. Tikmēr valsts galvaspilsētā un citur notikuši vidusskolēnu un studentu protesti pret valdības lēmumu.

Vācijas valdība trešdien nāca klajā ar jaunu militāro stratēģiju, kurā saglabāts 2025. gadā noteiktais aktīvā militārā dienesta karavīru skaita mērķis, neraugoties uz augsta ranga militārpersonu aicinājumu būtiski palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Vācijas plāni sadalīti divos dokumentos, no kuriem liela daļa ir slepena, taču daļa svarīgāko punktu arī publicēti sabiedrībai.

[Pakistānas maršals – red.] Asims Munirs. Mēs viņu redzam maz, taču viņa ietekme sniedzas tālu aiz Pakistānas robežām. Pakistānas bruņoto spēku vadītājs Munirs šobrīd ir kļuvis par nozīmīgu spēlētāju reģionā. Viņš trīs dienu vizītē apmeklēja Irānu, kur rīkoja vairākas tikšanās ar augstām amatpersonām, tostarp [Irānas parlamenta spīkeru – red.] Mohammadu Bāgeru Galibafu. Viņa mērķis: atsākt ASV un Irānas sarunas Islāmābādā. Kas ir ietekmīgākais cilvēks Pakistānā, kurš spēlē centrālo lomu diplomātijā starp ASV un Irānu, maršals Asims Munirs?

Tā kā ASV ir uz laiku apturējušas bruņojuma piegādes Igaunijai, Tallina varētu lūgt Vašingtonai atļauju iegādāties munīciju no citiem piegādātājiem. Par to trešdien sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju ERR paziņoja Igaunijas parlamenta aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Kalevs Stoičesku.

Eiropas Savienības (ES) valstis vienojušās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas, trešdien paziņoja ES diplomāti.

Dienvidamerikas valstī Peru no amata atkāpies valsts vēlēšanu biroja vadītājs Pjero Korveto, jo uz viņu pieauga spiediens par ieilgušo balsu skaitīšanu pēc 12. aprīlī notikušajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām.

ASV valdībai notiekot sarunas ar Kongo Demokrātisko Republiku par iespēju pārvietot uz šo valsti afgāņus, kuri palīdzēja ASV vadītajiem koalīcijas spēkiem kara laikā Afganistānā.

Imigrantu skaits Eiropas Savienībā (ES) 2025. gadā pieaudzis līdz rekordaugstam līmenim - 64,2 miljoniem, un tas ir par aptuveni 2,1 miljonu vairāk nekā gadu iepriekš, teikts Berlīnes «Rockwool» fonda Migrācijas izpētes un analīzes centra pētījumā.

Lielbritānijā ir apstiprināts likumprojekts, kas aizliegs iegādāties cigaretes vai tabakas izstrādājumus iedzīvotājiem, kuri ir dzimuši pēc 2008. gada. 

Libānas radikālais grupējums «Hizbullāh» vakar vakarā ar droniem un raķetēm uzbruka Izraēlas ziemeļiem. Grupējums paziņoja, ka tā esot atbilde uz pamiera pārkāpumiem no Izraēlas armijas puses.

Taivānas prezidents Viljams Lai ir atcēlis šonedēļ plānoto vizīti Āfrikā pēc tam, kad vairākas valstis, pakļaujoties Ķīnas spiedienam, neizsniedza atļauju viņa lidmašīnas ielidošanai savā gaisa telpā.

Francijas vēlētāji pēc gada izraudzīsies nākamo prezidentu, kurš stāsies tagadējā valsts līdera Emanuela Makrona vietā. Šobrīd sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka lielākais atbalsts ir nacionālistu partijas Nacionālā apvienība līderim Žordanam Bardellam. Tomēr arī pārējās partijas negrasās padoties – tās cītīgi izvēlas kandidātus, kuri otrajā vēlēšanu kārtā varētu stāties pretī un apsteigt Bardellu.

ASV prezidents Donalds Tramps ir nolēmis uz nenoteiktu laiku pagarināt pamieru ar Irānu, lai dotu iespēju diplomātiskā ceļā izbeigt pirms gandrīz diviem mēnešiem uzsākto karu, kas ir izraisījis enerģētikas krīzi visā pasaulē.

Somija drīzumā iesauks armijas rezervistus, lai palīdzētu uzraudzīt tās teritoriju pēc nesenajiem incidentiem ar droniem pie tās dienvidaustrumu robežas, paziņoja bruņoto spēku pavēlniecība.

Nav skaidrs, vai tuvākajā laikā varētu notikt kārtējā ASV un Irānas pamiera sarunu kārta. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Bagaei otrdienas vakarā paziņojis, ka valdība vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par delegācijas sūtīšanu uz pamiera sarunām. Mediji vēsta, ka ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss otrdienas vakarā ar amatpersonām Baltajā namā pārrunā turpmāko rīcību.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa atzinusi, ka Viktora Orbāna laikā pieņemtie likumi saistībā ar LGBTQ+ kopienu pārkāpj dažādus bloka likumus, to skaitā Eiropas Savienības līguma 2. pantu par cilvēka cieņas aizsardzību. Tas ir princips, ko tiesa iepriekš nebija atzinusi par pārkāptu nevienā dalībvalstī. 

Ārlietu ministrija (ĀM) otrdien izsaukusi Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteikusi stingru nosodījumu Tomskas pilsētas domei, kas šā gada 19. aprīlī demontējusi pilsētas Piemiņas skvērā uzstādītos politisko represiju upuru piemiņas akmeņus, tajā skaitā piemiņas akmeni politiski represētajiem latviešiem. 

ASV ir ļoti spēcīgās pozīcijās sarunām ar Irānu, otrdien pavēstījis Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, Vašingtonas sūtņiem gatavojoties sarunu otrajai kārtai Pakistānā.

Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušais Pēters Maģars pirmdien paziņoja, ka ir apņēmies apturēt Ungārijas izstāšanos no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT), ko uzsācis līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns.

Pēdējā laikā pastiprinājušās runas par iespējām izveidot tā saukto «musulmaņu NATO», kas varētu apvienot tādas musulmaņu valstis kā Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija un Pakistāna. Šo valstu ārlietu ministru tikšanās iezīmēja pieaugošu tendenci ciešāk koordinēt drošības politiku.

Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs pirmdien paziņoja, ka ASV ir apturējušas bruņojuma piegādes Igaunijai vismaz līdz kara beigām Irānā. Ja konflikts ieilgs, Igaunija varētu sākt pārskatīt savus iepriekšējos lēmumus par ieroču iepirkumiem, viņš piebilda.

No amata atstādinātais Lielbritānijas ārlietu ministrijas ierēdnis Olijs Robinss, liecinot parlamenta ārlietu komisijā, paziņojis, ka izjuta spiedienu pēc iespējas ātrāk vēstnieka ASV amatā iecelt notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna paziņu Pīteru Mandelsonu.

Kārtējo spēcīgo Krievijas dronu uzbrukumu šonakt piedzīvojusi Sumu pilsēta Ukrainā. Tajā cietuši 15 cilvēki, tostarp trīs bērni. Iebrucējs arī pastiprinājis centienus ielauzties dziļāk iekšzemē pie robežas Sumu apgabalā, kur Kremlis iecerējis izveidot buferzonu.

Ungārijas nākamais valdības vadītājs Pēters Maģars paziņojis, ka Ukrainai ir jāatļauj Krievijas jēlnaftas transportēšana pa cauruļvadu «Družba», ja tas ir darba kārtībā. Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirmdien Eiropas Parlamentā paziņoja, ka cauruļvada «Družba» izmantošanu varētu atsākt jau šonedēļ. 

Eiropas izmeklētāji ir uzgājuši pēdas vairāk nekā 40 ukraiņu bērniem, kuri pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir piespiedu kārtā aizvesti uz okupētajām teritorijām vai Krieviju, vēsta telekanāls «Euronews».

Sašūpojusies Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Rumānijas valdība. Par izstāšanos no konservatīvā premjera Ilijes Boložana vadītās koalīcijas pirmdien paziņoja Sociāldemokrātiskā partija, kurai valdībā bija seši ministri.

Kāds vīrietis sarīkojis apšaudi pie piramīdas Meksikas senpilsētā Teotivakanā. Notikums radījis lielu rezonansi visā pasaulē, jo šo vēstures pieminekli katru gadu pameklē tūkstošiem ārvalstu tūristu.

Vairākās Eiropas valstīs arvien aktīvāk tiek diskutēts par to, ka bērniem un jauniešiem nevajadzētu lietot sociālos medijus. Visbiežāk tiek runāts par 14 vai 15 gadu slieksni, līdz kuram pieeja tādām platformām kā «TikTok», «Instagram» un «Facebook» tiktu liegta. 

Drūmu ainu par cilvēktiesību stāvokli pasaulē iezīmē nevalstiskās organizācijas «Amnesty International» 21. aprīlī publicētais ikgadējais ziņojums. Tajā apgalvots, ka pagājušajā gadā visā pasaulē pieauga cilvēktiesību pārkāpumu skaits, ko pastrādāja gan valstis, gan nevalstiskās struktūras. Turklāt vairumā gadījumu vainīgie paliek nesodīti.

Pirmo reizi kopš postošā ugunsgrēka Honkongas dzīvojamo māju kompleksā pagājušā gada novembrī amatpersonas atļāvušas tā iedzīvotājiem atgriezties dzīvokļos, lai savāktu viņiem piederošās mantas. Amatpersonas atļāvušas apmēram 6000 iedzīvotāju savākt savas mantas no 20. aprīļa līdz maija sākumam.

Krievijas kara dēļ Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) jaunu noplūžu riski saglabājas augsti, arī tās konstrukcijas ir nolietojušās. Lai gādātu par drošību un apsaimniekotu radioaktīvos atkritumus, tur joprojām strādā vairāk nekā 2000 darbinieku. Šonedēļ apritēs 40 gadu, kopš Ukrainā padomju varas laikā Čornobiļas AES notika viena no pasaulē lielākajām kodolkatastrofām. 

Lielbritānijas premjerministram Kīram Stārmeram pirmdien parlamentā nācās atbildēt uz deputātu jautājumiem par pagājušogad notikušo partijas biedra Pītera Mandelsona virzīšanu Lielbritānijas vēstnieka ASV amatam. Notiesātā dzimunoziedznieka Džefrija Epstīna paziņa Mandelsons tika atstādināts no diplomāta amata 2025. gada septembrī pēc tam, kad atklātībā nāca ziņas par daudz dziļākām abu personu saitēm, nekā iepriekš ticis uzskatīts. 

Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Bagaei apstiprinājis iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Teherānai «pašlaik nav plānu piedalīties nākamajā Irānas un ASV sarunu kārtā».