Nobela Miera prēmijas saņēmēji nevar atteikties no apbalvojuma vai dalīt to ar citām personām, paziņojis Norvēģijas Nobela institūts. Šādi institūts reaģējis uz Venecuēlas opozīcijas līderes Marijas Korinas Mačado izteikumiem, ka viņa varētu atdot sev pagājušajā gadā piešķirto Nobela Miera prēmiju Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentam Donaldam Trampam.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā jau 34. reizi aizvadīts starptautisks piemiņas skrējiens «Dzīvības un nāves ceļš». Tas ir veltījums Lietuvas brīvības aizstāvjiem, kurus 1991. gada 13. janvāra naktī nonāvēja padomju karaspēks.

Sīrijas kurdu kaujinieki ir pametuši valsts otro lielāko pilsētu Alepo pēc šonedēļ notikušajām bruņotajām sadursmēm ar Sīrijas valdības spēkiem. Kaujās nogalināja vismaz 22 civiliedzīvotāju, bet vēl 155 tūkstošiem nācās pamest savas mājas. Sadursmes izdevās pārtraukt, jo karojošās puses vienojās par pamieru, tomēr pēdējie notikumi kārtējo reizi apliecināja, cik trausla ir drošības situācija Sīrijā.

Tūkstošiem laimes meklētāju no Rietumāfrikas valsts Gambijas ik gadu dodas ceļā uz Kanāriju salām, tuvāko Eiropas Savienības punktu, bet daudzi atrod tikai nāvi. Nezaudē vienīgi cilvēku kontrabandisti – katrs pasažieris par vietu laivā samaksā vismaz 855 eiro, un šiem biznesmeņiem daudz neinteresē, vai ceļojums beigsies krastā vai dzelmē.

Ķīnas nepārtrauktais spiediens uz Taivānu ir radījis paradoksu – pretodamies autoritārai varai un aizsargādama valsts suverenitāti, Taivāna ir spiesta ātri reaģēt, pieņemot nepārredzamus lēmums. Lai gan starptautiski Taivānu bieži slavē par liberālas sistēmas ieviešanu, ātra stingru lēmumu pieņemšana raisa jautājumus par to, cik demokrātiski ir valsts iekšpolitiskie procesi.

Irānā nerimst plašie iedzīvotāju protesti, kas turpinās jau 14 dienas. Irāņi iziet ielās un cenšas informēt pasauli par notiekošo, neraugoties uz to, ka varasiestādes vairākas dienas ir bloķējušas internetu. Pienāk ziņas par arvien plašākām varasiestāžu represijām un simtiem nogalināto un ievainoto. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ir gatavs sniegt palīdzību irāņiem. 

Pakistānā izveidos īpašu policijas vienību, kas rūpēsies par valstī dzīvojošo ķīniešu aizsardzību. Pēdējos gados Pakistānā ir pastiprinājušies uzbrukumi valstī strādājošajiem ķīniešiem, radot saspīlējumu starp Islamābādu un Pekinu.

ASV un tās partnervalstu bruņotie spēki ir veikuši plaša mēroga uzlidojumus pret teroristu grupējuma «Islāma valsts» mērķiem Sīrijā, atsaucoties uz ASV Centrālās komandas (Centcom) paziņojumu, vēsta BBC.

Vairākās Teherānas slimnīcās izsludināts krīzes stāvoklis protestētāju un varas iestāžu sadursmju dēļ. Tā paziņojuši vairāki Irānas veselības aprūpes darbinieki.

Apritējusi nedēļa, kopš Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bruņoties spēki iebruka Venecuēlā un sagūstīja valsts autoritāro vadītāju Nikolasu Maduro. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Vašingtona kontrolē Venecuēlas valdību un naftas ieguvi. Venecuēla ir Kubas tuvākais sabiedrotais, taču pēc Maduro krišanas Havanā ir bažas, ka tā varētu zaudēt Karakasas atbalstu. Savukārt ASV nav izslēgušas, ka varētu vērsties arī pret Kubu.

Taivāna jau vairākus gadus uzmanīgi vēro notikumu attīstību Ukrainas karā, jo raizējas, ka komunistiskā Ķīna varētu mācīties no Krievijas kļūdām un sarīkot efektīvāku uzbrukumu Taivānai. Pēdējā laikā šīm bažām pievienojies arī satraukums par ASV rīcību, jo Donalda Trampa vadībā Vašingtona iezīmē jaunu pasaules kārtību, kurā lielvalstis sadala ietekmes zonas savā starpā.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps noraidīja iespēju, ka ASV varētu mēģināt notvert Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu – tāpat kā Venecuēlas vadītāju Nikolasu Maduro.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) nākamnedēļ plāno priekšlaicīgu misijas «Crew-11» atgriešanos uz Zemes no Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS), jo vienam no komandas locekļiem ir pasliktinājies veselības stāvoklis.

Grenlandieši nevēlas būt amerikāņi. To uzsvērušas Grenlandes vadošās politiskās partijas, reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, ka viņš darīs visu, lai iegūtu salu savā īpašumā. Arī vairākums Grenlandes iedzīvotāju ir satraukti par Trampa teritoriālajiem tīkojumiem.

Ziemeļkorejas armija ir apsūdzējusi Dienvidkoreju tās suverenitātes pārkāpšanā, paziņojot, ka Ziemeļkorejas gaisa telpā ielidoja novērošanas drons, kas tika notriekts, sestdien ziņoja Phenjanas valsts ziņu aģentūra KCNA. Dienvidkoreja to noliedz.

Vizītē ASV jau nākamajā nedēļā plāno ierasties Dānijas un Grenlandes ārlietu ministri. Diplomātiskie centieni saprast ASV nolūkus pārņemt Dānijai piederošo Grenlandi un izskaidrot eiropiešu pozīciju turpinās. Cik nopietni Vašingtona tiešām apsver šo soli, un vai tas vairāk ir spiediens Dānijai ieguldīt Grenlandes drošībā?

Kolumbijas prezidents Gustavo Petro intervijā britu raidsabiedrībai BBC paudis bažas par «reāliem draudiem», ka ASV varētu uzsākt militāras darbības pret Kolumbiju. ASV karaspēks nesen jau veica militāro operāciju Kolumbijas kaimiņvalstī Venecuēlā, kur sagūstīja tās līderi Nikolasu Maduro un viņa sievu.

Šveicē piektdien bija izsludinātas sēras par 40 cilvēku nāvi; Jaungada svinību laikā viņi gāja bojā ugunsgrēkā kalnu kūrortpilsētas Kransmontānas bārā. Bojāgājušos pieminēja ar minūti ilgu klusuma brīdi, baznīcu zvanu zvanīšanu.

ASV sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis traģisks incidents Mineapoles pilsētā, kur imigrācijas dienesta aģenti uz ielas konflikta laikā nošāvuši 37 gadus vecu sievieti. Tikmēr citā incidentā Portlendas pilsētā aģenti sašāvuši vēl divus cilvēkus.

Latvija lūgs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas «barbarisko uzbrukumu» Ukrainai, tostarp izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti netālu no Eiropas Savienības un NATO robežas, vēsta ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība»).

Tūkstošiem cilvēku pagājušajā naktī izgāja Irānas lielāko pilsētu ielās, lai turpinātu protestus pret valstī valdošo autoritāro režīmu. Demonstrācijās piedalījies liels skaits cilvēku, neraugoties uz to, ka varasiestādes daudzviet atslēdza internetu un traucēja telefona sakarus. 

Imigrācijas politiku Lietuvā vajadzētu pastiprināt tā, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un dokumentu viltošanu no Lietuvā ieceļojošu trešo valstu pilsoņu puses. Tā sarunā ar Lietuvas sabiedrisko radio «LRT» izteikusies jaunā Lietuvas Migrācijas dienesta vadītāja Indre Gaspere.

Eiropas Komisija (EK) apsver noteikt saziņas lietotnei «WhatsApp» lielāku atbildību cīņā pret nelegāla un kaitīga satura izplatību šajā platformā, žurnālistiem paziņojis EK pārstāvis.

ASV vēl gadiem varētu uzraudzīt Venecuēlu un kontrolēt tās naftas ieņēmumus, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņojis, ka ASV ir pienākums pildīt savas finansiālās saistības pret ANO pēc tam, kad ASV paziņoja par plāniem izstāties no vairākām ANO paspārnē esošām organizācijām. 

Bijušais ANO sūtnis Tuvo Austrumu reģionā Bulgārijas diplomāts Nikolajs Mladenovs vadīs ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomi, lai pārraudzītu pamieru Gazas joslā. Par to pēc sarunas ar diplomātu paziņoja Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu. 

Tūkstošiem cilvēku ceturtdienas vakarā bija izgājuši Irānas galvaspilsētās Teherānas un citu pilsētu ielās, lai turpinātu protestus pret valstī valdošo autoritāro režīmu. 

Vismaz četri cilvēki nogalināti, bet vēl 18 ievainoti aizvadītajā naktī notikušā Krievijas masveida dronu un raķešu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.

Sīrija valdība pasludinājusi pamieru vairākos rajonos valsts otrajā lielākajā pilsētā Alepo pēc tam, kad tur vairākas dienas notika nāvējošas sadursmes ar kurdu kaujiniekiem. Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pamiers būs spēkā trīs dzīvojamos rajonos, lai nepieļautu jaunu militāru eskalāciju.

ASV valdība apsver dažādas iespējas, kā iegūt kontroli pār Dānijai piederošo Grenlandi. Viena no tām esot salas iedzīvotāju labvēlības uzpirkšana, vēsta ziņu aģentūra «Reuters».

Ja ASV iebruks Grenlandē, Dānijas karavīriem saskaņā ar armijas noteikumiem būs vispirms jāšauj un tikai pēc tam jāuzdod jautājumi. Tā vēsta Dānijas izdevums «Berlingske». Šādu rīcību paredz 1952. gadā pieņemtais noteikums. 

Neraugoties uz transatlantisko spriedzi, Eiropa un ASV ir paudušas neparasti vienotu nostāju par drošības garantijām Ukrainai, kas stātos spēkā pamiera gadījumā. Taču ASV līdzdalības izpausme drošības garantijās joprojām ir ļoti neskaidra. 

Jau 12 dienu Irānā turpinās protesti, kas vēršas plašumā. Ceturtdien, lai izklīdinātu protestētājus, drošības spēki izmantojuši asaru gāzi un kaujas munīciju. Trimdā esošās opozīcijas grupas mudina uz jauniem protestiem, kā arī streikiem.

Pēc ASV veiktās operācijas Venecuēlā un kareivīgās nostājas Grenlandes jautājumā arvien vairāk Eiropas amatpersonu kritizē ASV. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka ASV atraujas no starptautiskajiem noteikumiem un pakāpeniski novēršas no dažiem saviem sabiedrotajiem. Kritiski par ASV izteicies arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

Pēdējo gadu lielākajos protestos Irānā sadursmēs ar likumsargiem nogalināti vismaz 36 cilvēki. Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei izstrādājis evakuācijas plānu gadījumā, ja protestus neizdodas apspiest, tā vēsta britu laikraksts «The Times». Spiediens ir ne tikai no iekšpuses, bet arī ārpuses – ja Irāna turpinās vardarbīgi vērsties pret demonstrantiem, ASV draudējušas iejaukties.