Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir atzinusi Azerbaidžānu par vainīgu spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumā lietā, kas saistīta ar armēņu karavīru no Kalnu Karabahas, kurš tika nogalināts 2016. gada aprīlī tur notikušu bruņotu sadursmju laikā.

ASV un Irānas parakstītais saprašanās memorands par mieru Tuvajos Austrumos paredz arī karadarbības izbeigšanu Libānā, taču tur cīņu pret «Hizbullāh» kaujiniekiem turpina Izraēla. Lai gan Telaviva ar ASV uztur sarunas par šīs frontes nākotni, līdz šim Izraēlas amatpersonu paustais un arī militārās darbības reģionā liek noprast, ka Telaviva no šīs teritorijas atkāpties neplāno. LSM.lv skaidro, kas līdz šim zināms par Izraēlas pozīciju šajās pamiera sarunās.

ASV pārskatīs savu militāro klātbūtni Eiropā un ieguldījumus NATO kopējā budžetā, paziņojis ASV aizsardzības sekretārs Pīters Hegsets. Viņš vakar Briselē notikušajā NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē kārtējo reizi kritizēja Eiropas valstis par nepietiekamiem ieguldījumiem savā aizsardzībā un pārmeta sabiedrotajiem nevēlēšanos palīdzēt ASV karā pret Irānu.

Lielbritānijā arvien pasliktinās pašreizējā premjerministra Kīra Stārmera iespējas saglabāt amatu. Leiboristu partijas kandidāts Endijs Bērnems uzvarējis vakar notikušajās vēlēšanās, kurās izraudzījās Anglijas ziemeļos esošā Meikerfīldas apgabala pārstāvi parlamentā. 

Krievija Melnajā jūrā uzbrukusi diviem civilajiem kuģiem, kas kuģojuši attiecīgi zem Panamas, kā arī Sentkitsas un Nevisas karoga, piektdien paziņojis Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.

Ukrainai izdevies radīt sava veida aizsardzības nozares brīnumu – tikai četru gadu laikā tā attīstījusi aizsardzības rūpniecības produkciju no viena miljarda eiro gadā līdz 50 miljardiem, sarunā ar Latvijas Radio vērtē Eiropas Savienības aizsardzības komisārs Andrjus Kubiļus. Viņaprāt, Eiropas Savienībai no Ukrainas jāmācās un šie panākumi jāpārvērš motivācijā kļūt labākiem šajā nozarē arī pašiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien Briselē vienojās pagarināt Krievijai noteiktās sankcijas vēl uz 12 mēnešiem. Šī ir pirmā reize kopš 2014. gada, kad bloks pagarina sankcijas uz gadu, nevis kā ierasts uz pusgadu.

Eiropa Savienības (ES) Padomes prezidents Antoniu Košta ir aizstāvējis savu lēmumu atjaunot tiešu diplomātisko saziņu ar Kremli, lai noskaidrotu, vai Krievija ir noskaņota izbeigt pašas uzsākto karu Ukrainā.

Igaunijā pērn reģistrēts nedaudz vairāk nekā 161 000 traumu gadījumu, savukārt medicīniskā palīdzība bija nepieciešama gandrīz 142 000 cilvēku, vēsta igauņu sabiedriskais medijs ERR. Lai gan kopējais traumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 7 %, tīša paškaitējuma radīto traumu skaits Igaunijā ir pieaudzis, īpaši nepilngadīgo vidū.

Briselē šovakar tiekas visu 27 ES dalībvalstu vadītāji, lai apspriestu Eiropas aktuālākās ģeopolitiskās problēmas. Darba kārtībā ir karadarbība Ukrainā un Tuvajos Austrumos, kā arī bloka aizsardzības jautājumi. Daudzus arī pārsteidzis Eiropadomes prezidenta Antoniu Koštas lēmums atvērt diplomātisku saziņas kanālu ar Krieviju. 

Tallinā startēs pilotprojekts, kura mērķis ir nodrošināt ātrāku un pārskatāmāku dronu lidojumu uzraudzību pilsētas gaisa telpā. Programmas ietvaros uzņēmums «HexTech Solutions» izstrādā tehnisku izmēģinājuma risinājumu, kas apvienos vienotā platformā datus par droniem no divām dažādām sistēmām.

ASV bruņotie spēki ceturtdien atcēla vairāk nekā divus mēnešus ilgušo jūras blokādi Irānas ostām, kad tika liegta kuģu satiksme no vai uz Islāma republiku, paziņoja ASV armija.

Īrijā pirmo reizi sarīkota latviešu ģimeņu nometne «Latviski dabā». Trīs dienas bērni, jaunieši, vecāki un vecvecāki stiprināja latviešu valodu, kultūras identitāti un kopības sajūtu, izzinot dabu un piedaloties dažnedažādās aktivitātēs. 

Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs ceturtdien paziņoja, ka pārtrauc jebkādu saziņu ar Eiropas Savienības (ES) augstāko pārstāvi ārpolitikas un aizsardzības jautājumos Kaju Kallasu saistībā ar informāciju, ka Kallasa Izraēlu ir salīdzinājusi ar aparteīda režīmu, kas reiz valdīja Dienvidāfrikas Republikā.

Trīs Lietuvas centriski kreisie politiskie spēki – Sociāldemokrātu partija, Demokrātu savienība «Lietuvas vārdā» un Zemnieku un zaļo savienība – ceturtdien parakstīja līgumu par jaunu valdošo koalīciju.

Jauna karstuma viļņa dēļ ceturtdien Francijā traucēta vilcienu satiksme un atceltas mācības skolās. Lai gan astronomiskā vasara sāksies tikai svētdien, Francija piedzīvo šogad jau otro karstuma vilni.

ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Saprašanās memorands, kas ir stājies spēkā, paredz atkal pilnībā atvērt Hormuza jūras šaurumu un atcelt visas ASV sankcijas pret Irānu. Savukārt par kara galveno iemeslu – Irānas kodolprogrammu – vēl notiks sarunas, no kurām būs atkarīgs, vai Vašingtona un Teherāna vienosies par pastāvīgu mieru.

Polijā aizturēts vīrietis, ko tur aizdomās par dalību Krievijas mākslinieka – karikatūrista Semjona Skrepecka slepkavībā, šodien mikroblogošanas vietnē «X» paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Bijusī Nigērijas naftas ministre pēc 13 gadu ilgas izmeklēšanas ir attaisnota apsūdzībās par kukuļu pieņemšanu no turīgiem nozares vadītājiem greznu mājokļu uzturēšanas un vērienīgu tēriņu veidā Apvienotajā Karalistē. Britu zvērināto tiesu par viņas vainu nepārliecināja ne iespaidīgā dārglietu kolekcija, ne 125 kāzu kleitas.

Austrālijā pērn samazinājusies imigrācija, liecina ceturtdien publiskotie oficiālie dati. Imigrācijas rezultātā 28 miljonus lielais Austrālijas iedzīvotāju kopskaits pērn pieaudzis par 301 000 cilvēku.

Bulgārija trešdien paziņoja, ka noraidīs jebkādas jaunas sankcijas pret Krievijas pareizticīgās baznīcas galvu patriarhu Kirilu un Krievijas naftas lieluzņēmumu «Lukoil».

Eiropas Komisija (EK) gatavojas šomēnes Briselē uzņemt Afganistānā valdošā islāma fundamentālistu grupējuma «Taliban» amatpersonas, lai pārrunātu migrantu repatriāciju uz Afganistānu. Tikšanās tiek organizēta, neraugoties uz asu pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizāciju kritiku, kā arī pazīmēm, ka grupējums, kura pārstāvjus mēdz dēvēt par talibiem, turpina pastiprināt sieviešu tiesību ierobežojumus.

Ar varas iestāžu represijām pagājušā gadsimta otrajā pusē nācās rēķināties visu PSRS ietekmes sfērā esošo valstu iedzīvotājiem. Tā laika Rumānijas drošības dienestu metodes diktatora Nikolaje Čaušeska vadībā atspoguļotas jaunākajā Nacionālā vēstures muzeja izstādē Bukarestē.

Naktī uz ceturtdienu Ukrainas lidroboti Krievijas okupētajā Krimā uzbrukuši dzelzceļa tiltam pār Ziemeļkrimas kanālu, ziņo lietotnes «Telegram» kanāls «Krimskij veter».

 ASV prezidents Donalds Tramps ir parakstījis vienošanos ar Irānu. Tas noticis viņa vizītes laikā Francijā, pēc vakariņām ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu Versaļas pilī.

Somijas parlaments šodien pieņēmis likumprojektu, kas valsts aizsardzības vajadzībām paredz iespēju Somijas teritorijā ievest, pārvadāt, izvietot un glabāt kodolieročus. Likumprojektu atbalstīja 125 deputāti, savukārt 61 likumdevējs balsoja pret to.

Eiropadomes priekšsēdētāja Antoniu Koštas birojam bijusi īslaicīga diplomātiska saziņa ar Kremļa pārstāvjiem, lai atvērtu komunikācijas kanālus, trešdien pavēstīja kāda Eiropas Savienības (ES) amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

Polijā notikušajai Krievijas mākslinieka Semjona Skrepecka slepkavībai, visticamāk, bijis politisks motīvs. Tā šodien izteicies Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Pēc Igaunijas prezidenta Alara Karisa ierosinājuma Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars sasaucis parlamenta ārkārtas sēdi 2. septembrī, lai vēlētu valsts prezidentu, vēsta parlamenta preses dienests.

Ministru prezidents Andris Kulbergs («Apvienotais saraksts») trešdien Briselē tiekas ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, lai spriestu par Latvijas drošības stiprināšanu, palīdzību Ukrainai un citiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprinājis stingrākus patvēruma piešķiršanas noteikumus, tajā skaitā atraidīto patvēruma meklētāju deportācijas centru izveidi ārpus Eiropas Savienības (ES).

Nelokāmu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju pauduši pasaules septiņu ekonomiski attīstīto demokrātiju jeb G7 vadītāji, kuri šonedēļ tiekas Francijas kūrortā Eviānā. Līderu kopīgajam paziņojumam pievienojās arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš esot gatavs pastiprināt spiedienu uz Maskavu, lai izbeigtu karu.

Spānijā trešdien sākās divu dienu tiesas sēde, kurā bijušais premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero tiek nopratināts par tirgošanos ar ietekmi un citiem iespējamiem noziegumiem, kas saistīti ar valdības veiktajiem aviosabiedrības glābšanas pasākumiem.

ASV un Irāna saprašanās memorandu par karadarbības izbeigšanu Tuvajos Austrumos parakstīs jau šo piektdien. Līdz šim par dokumenta saturu zināms maz – vien tas, ka tas ir aptuveni pusotru lappusi garš un kalpos par pamatu tālākām abu pušu sarunām par ilgstošu mieru. LSM.lv skaidro, kas līdz šim zināms par šo vienošanos un kā šo vienošanos vērtē ārpolitikas eksperti.

Krievijas spēki naktī uz trešdienu Ukrainā ar bezpilota lidaparātu uzbruka Sumu jāšanas sporta skolas teritorijai, kā rezultātā gājuši bojā zirgi.