Lietuvas valdošās Sociāldemokrātu partijas (LSDP) padome sestdien, 6. jūnijā, lēma par populistiskās partijas «Nemunas rītausma» izslēgšanu no koalīcijas. LSDP jau ir sākusi sarunas ar Demokrātu savienības «Lietuvas vārdā» par jaunas koalīcijas izveidi. Pārmaiņas koalīcijā varētu skart vairāku ministru mandātus un, iespējams, pat premjeres Ingas Ruģinienes nomaiņu.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta otrdien apstiprināja 70 miljardu dolāru (60 miljardi eiro) finansējumu prezidenta Donalda Trampa imigrācijas politikas īstenošanai.

Ukraina turpina veiksmīgus uzbrukumus Krievijai gan tās teritorijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā slēgta satiksme uz Čonharas tilta. Tas noticis pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma.

Ukraina pamazām turpina ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un veic reformas.

Apvienotās Karalistes daļas Ziemeļīrijas pilsētā Belfāstā sākušies vardarbīgi protesti pret imigrāciju. To iemesls ir kāda sudānieša pastrādāts noziegums.

Īrijā valdība sākusi izmeklēšanu par apgalvojumiem, ka alumīnija rūpnīcas eksports ir veicinājis Krievijas militārā kompleksa attīstību.

Ceturtdien ASV, Kanādā un Meksikā sāksies Pasaules kausa futbolā finālturnīrs. Neilgi pirms šī gada lielākā sporta sarīkojuma ASV ir vērsušās pie Eiropas valstīm ar prasību stingrāk ierobežot ieceļošanu no Centrālāfrikas, kur ir uzliesmojis Ebolas vīrusa rets paveids.

ASV armija pēc prezidenta Donalda Trampa pavēles veikusi gaisa triecienus pa militāriem mērķiem Irānā. Tā bija atbilde uz ASV militārā helikoptera «Apache» notriekšanu Omānas piekrastes tuvumā.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien iepazīstināja ar Mēness misijas «Artemis III» apkalpi, kuras starts paredzēts nākamā gada beigās.

«Vienreiz pietiek!» Tā ANO Drošības padomes sēdē, vēršoties pie Krievijas ar prasību izbeigt karu Ukrainā, paziņoja ASV pārstāvis Dens Negrea, un to atbalsoja arī citas Rietumu sabiedrotās. Drošības padomē Ņujorkā arvien pieaug spiediens Krievijai izbeigt karu Ukrainā un sākt sarunas, ko aktīvi atbalsta arī Latvija. Taču Krievija atsakās ieklausīties un turpina melu propagandu.

Ķīna un Ziemeļkoreja esot vienojušās paplašināt sadarbību dažādās jomās. Tas izriet no Pekinas un Phenjanas oficiālo ziņu aģentūru paziņojumiem, kas publicēti pēc divu dienu ilgās Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina vizītes Ziemeļkorejā beigām.

Eiropas Komisija otrdien nākusi klajā ar 21. sankciju kārtu pret Krieviju. Tā rosina papildu pasākumus, lai mazinātu Krievijas ienākumus no naftas pārdošanas, piedāvā ierobežot kriptoaktīvu tirdzniecību, kā arī neļaut Eiropā ievest Krievijas zivju produkciju un liegt iebraukšanu Eiropā cilvēkiem, kas Krievijas pusē ir karojuši pret Ukrainu.

Šogad aprit 85 gadi kopš padomju režīma veiktajām pirmajām masu deportācijām. Lai pieminētu represiju upurus, Briselē pie Eiropas Parlamenta, Solidaritātes laukumā otrdien nolasīja uz Sibīriju izsūtīto vārdus.

Polijas prezidents Karols Navrockis tuvākajā laikā varētu izlemt par to, vai atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim iepriekš piešķirto Polijas valsts augstāko valsts apbalvojumu. Jauns saspīlējums Polijas un Ukrainas attiecībās radies pēc Zelenska lēmuma vienai no Ukrainas bruņoto spēku vienībām piešķirt Ukraiņu Sacelšanās armijas varoņu nosaukumu.

Ganas galvaspilsētā jūnija sākumā notikusi Āfrikas starpparlamentārā konference, kurā galvenais notikums bijis strīdīgās Akras hartas pieņemšana. Savā ziņā to var dēvēt par ideoloģisku pretsvaru Stambulas konvencijai, oficiālais nosaukums – Āfrikas Harta par ģimeni, suverenitāti un vērtībām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ar Lielbritānijas premjeru Kīru Stārmeru apspriedis Krievijas oligarha Romana Abramoviča naudas izmantošanu Ukrainas aizsardzības stiprināšanai.

Krievijā bažās par tās vadoņa Vladimira Putina drošību, atslēgta viņa apsargāšanai izveidotā novērošanas sistēma. Šādi rīkoties Maskavu pamudināja notikumi Irānā  – proti, Izraēla, pateicoties uzlauztām novērošanas kamerām, spēja noteikt precīzu nogalinātā valsts augstākā līdera ājatollas Alī Hāmenejī atrašanās vietu.

Albānijā vairākās pilsētās pēdējās dienās notikuši plaši protesti pret korupciju un ASV prezidenta Donalda Trampa meitas Ivankas un znota Džareda Kušnera atbalstītu nekustamā īpašuma projektu. Tas paredz uz kādas salas un pludmales teritorijā būvēt luksusa kūrortu, taču vietējie iedzīvotāji un dabas aizstāvji ceļ trauksmi. Viņi aicina kārtīgi izvērtēt šī projekta ietekmi uz dabu, un līdz tam visus uzsāktos darbus apturēt. LSM.lv skaidro, kas ir šis projekts un kāpēc tas izsaucis sabiedrības neapmierinātību.

ASV prezidents Donalds Tramps ir atbalstījis ideju iesaistīt Jeruzalemes pareizticīgo patriarhu Teofilu III kā starpnieku miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu, atsaucoties uz avotiem, kas ir informēti par Trampa un patriarha tikšanos Baltajā namā, vēsta medijs «Ynet».

Medijs «Kyiv Independent» vēsta, ka Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centrs (VCIOM), kas ir valsts kontrolēta aptauju iestāde, ir pārtraucis publicēt diktatora Vladimira Putina atklāto uzticības reitingu.

Čīlei izdevies konfiscēt tās vēsturē lielāko narkotiku kravu – kokmateriālos paslēptas 100 tonnas narkotiku. Čīles varas iestādes paziņoja, ka narkotikas paslēptas kokmateriālu kravās, proti, kokmateriāli piesūcināti ar narkotikām.

Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta pētījuma datiem, kas publicēti otrdien, deviņas kodolieroču valstis pagājušajā gadā kopā saviem kodolarsenāliem iztērēja gandrīz 119 miljardus dolāru, kas ir par 19 % vairāk nekā 2024. gadā.

Rietumu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar karu Ukrainā, Krievijai jau izmaksājušas aptuveni 1,2 līdz 1,5 triljonus dolāru, paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Kopš aprīļa, kad starp abām valstīm stājās spēkā trausls pamiers, Izraēla uzbrukusi Libānai gandrīz 3500 reižu, pirmdien paziņojis Libānas premjerministrs Navafs Salams.

Krievijas tiesa aizmuguriski piespriedusi trimdā dzīvojošajam Kremļa kritiķim Mihailam Hodorkovskim desmit gadu cietumsodu apsūdzībās par viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju.

Vairāk nekā deviņus gadus pēc divu Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu noslepkavošanas Kongo Demokrātiskajā Republikā valsts Augstākā kara tiesa pasludinājusi galīgo spriedumu. Visiem 54 apsūdzētajiem piespriests nāvessods.

Moldovas austrumos laukā netālu no Ukrainas robežas avarējis un eksplodējis drons, pirmdien paziņojušas varasiestādes.

Ukrainas Bruņotie spēki, turpinot sekmīgus dronu triecienus Krievijas iekšzemē un okupētajās teritorijās, kopš šā gada sākuma atguvuši 600 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes. Turklāt maijā Ukrainas spēkiem izdevies atbrīvot par 100 kvadrātkilometriem vairāk teritorijas, nekā ienaidniekam sagrābt, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Latvijā jau tuvākajās nedēļās ieradīsies ukraiņu eksperti, lai palīdzētu izveidot tehnisko un apmācību plānu valsts aizsardzībai pret droniem, kopīgā preses konferencē ar Igaunijas premjerministru Kristenu Mihalu paziņoja Latvijas valdības vadītājs Andris Kulbergs. Abu valstu amatpersonas arī uzsvēra nepieciešamību sadarboties Baltijas valstu gaisa telpas sargāšanā.

Austrālijas lidsabiedrība «Qantas» ir vēl vienu soli tuvāk projekta «Saullēkts» īstenošanai. Francijas pilsētā Tulūzā savā pirmajā testa lidojumā devusies Eiropas aviācijas milža «Airbus» radītā lidmašīna, kas spēj veikt vairāk nekā 17 tūkstošus kilometru lielu attālumu.

Irāna pirmdien raidījusi raķetes uz Izraēlu, pavēstīja Izraēlas armija. Abām valstīm apmainoties triecieniem, pasaules biržās strauji pieauga naftas cenas.

Svētdien notikušajās Armēnijas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi līdzšinējā premjera Nikola Pašinjana vadītā centriskā partija «Pilsoniskais līgums», ziņo Armēnijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Ukrainas, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderi vienojušies par pieciem nosacījumiem taisnīga un ilgstoša miera panākšanai Ukrainā.

Spēcīga zemestrīce skārusi Filipīnu dienvidu daļu. Vairākas reģiona valstis, tostarp Filipīnas, Indonēzija un Japāna, ir izdevušas cunami brīdinājumus.

Parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās Kosovā uzvarējusi premjerministra Albina Kurti partija, iegūstot 43 % balsu. Taču tai pietrūkst vairākuma, kas nepieciešams, lai izbeigtu valsts ieilgušo politisko krīzi.