Irāna svētdienas vakarā izšāvusi pret Izraēlu raķetes, no kurām pirmo vilni Izraēla pārtvērusi, paziņojusi Izraēlas armija.
Armēnijā svētdien notika parlamenta vēlēšanas, kas tika raksturotas kā izvēle starp tuvināšanos Rietumiem vai palikšanu Krievijas ietekmes zonā. Pirmie rezultāti rāda, ka vadībā ir līdzšinējā Armēnijas premjera Nikola Pašinjana vadītā partija «Pilsoniskais līgums», kas iestājas par ciešākām Erevānas saitēm ar Eiropu.
Ukrainā izmēģināti dažādi veidi, kā par Krievijas droniem, raķetēm un citiem draudiem apziņot sabiedrību. No šūnu apraides skaļajiem paziņojumiem mobilajos tālruņos Ukrainas iedzīvotāji atteikušies un tos izmanto reti. Iedzīvotāji informāciju par uzbrukumiem biežāk saņem lietotnēs, kuri paši uzstāda savos telefonos, vai arī «Telegram» kanālos.
Kosovā svētdien norisinās kārtējās pirmstermiņa vēlēšanas – jau trešās nedaudz vairāk nekā gada laikā. Jaunākās vēlēšanas notiek pēc tam, kad politiski polarizētais parlaments aprīlī nespēja ievēlēt prezidentu, padziļinot politisko krīzi, kas valsti pārņēmusi kopš pērnā gada februāra parlamenta vēlēšanām.
Krievija naktī uz svētdienu ar dronu uzbrukusi Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā, paziņojušas Ukrainas varasiestādes un valsts uzņēmums «Energoatom».
ASV spēki svētdien notriekuši divus Irānas dronus, kas apdraudēja Hormuza šaurumu. Tā ir jau kārtējā reize vairāku dienu laikā, kad militārās darbības apdraud trauslo pamieru. Karadarbība Tuvajos Austrumos turpinās jau 100 dienu, bet tās beigas joprojām nav redzamas, jo puses neziņo par progresu miera sarunās.
Sjerraleonē, vienā no pasaules nabadzīgākajām valstīm, dimanti veido ap 60 % eksporta ieņēmumu, bet tagad šī nozare kļūst apdraudēta. Būtisku konkurenci rada laboratorijās audzētie dimanti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien vakarā Londonā ar Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderiem spriedīs, kā pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu Ukrainā. Lai gan Ukraina ar dažāda veida triecieniem un dronu pielietošanu rada agresorvalstij arvien lielākus zaudējumus, Kremlis joprojām nav gatavs reālām sarunām par kara izbeigšanu, bet Vašingtona tikmēr ir aizņemta Irānā.
Ukrainas sievietes armijā karo ne tikai pret Krievijas iebrukumu, bet arī pret aizspriedumiem un padomju mantojumu pašas sistēmas iekšienē. Par sievietēm frontē, cīņu pret seksuālu uzmākšanos militārajā dienestā un jauno likumu, kam jāpalīdz padarīt Ukrainas armiju drošāku un taisnīgāku – ar Ukrainas sieviešu veterāņu kustības «Veteranka» līdzdibinātāju un vadītāju Katerinu Prijmaku Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» sarunājās Rihards Plūme.
Krievija pašlaik nav nopietni noskaņota runāt par pašas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, tāpēc Eiropas Savienībai (ES) nevajadzētu domāt par sava pārstāvja virzīšanu sarunām ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, bet gan stiprināt atbalstu Ukrainai un izdarīt lielāku spiedienu uz agresoru. Tā domā Latvijas Radio aptaujātās ekspertes. Viņas norāda – Krievija uztvers nopietni tikai vienotu un spēcīgu Eiropu.
Lietuvas valdošās Sociāldemokrātu partijas (LSDP) padome sestdien nolēma veidot jaunu valdības koalīciju bez populistiskās partijas «Nemunas rītausma». LSDP padome paziņoja, ka koalīcija ar «Nemunas rītausmu» vairs neatbilst politiskās uzticības, atbildības un stabilas valsts pārvaldības standartiem.
Sudānā notiekošais pilsoņu karš liek uzdot neērtu jautājumu: citas valstis patiešām nespēj iejaukties, lai to apturētu, vai arī nevēlas izjaukt ienesīgās sistēmas, kas uztur šo karu? Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kā karš Sudānā ietekmē iedzīvotājus un citas valstis, kā zelts un gumiarābiks palīdz uzturēt karu un kādēļ citas valstis neiejaucas, lai to apturētu.
Ukrainas frontē tikmēr paplašinās tā sauktā nāves zona ap frontes līniju, ko nepārtraukti novēro un apšauda ar droniem. Tas ļoti sarežģī loģistiku – arvien bīstamāk ir piegādāt armijai kaujas komplektus, pārtiku un veikt karavīru nomaiņas. Tā ir daudzviet Ukrainā. Neļaut pārraut loģistikas ķēdes cenšas dronu pārtvērēju vienības.
Eiropā cigarešu patēriņš pagājušajā gadā samazinājies par 4 %. Un, lai gan tā ir laba ziņa, nelegālo un viltoto cigarešu patēriņš ir pieaudzis par teju 6 %. Visvairāk nelegālas cigaretes tiek patērētas Francijā – ap 40 % no visa cigarešu patēriņa, bet Latvija izceļas kā nelegālo cigarešu ražotāja. Tas nozīmē gan nodokļos nesamaksātu naudu, gan arī kriminālo grupu arvien pieaugošu biznesu.
Ukraina aizvadītajā naktī veikusi plaša mēroga triecienus vairākos Krievijas reģionos, sasniedzot Krievijas teritoriju līdz 1000 kilometru dziļumā un trāpot vairākiem mērķiem. Par to šodien paziņojis prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kāds 17 gadus vecs skolēns no Lielbritānijas, domājams, kļuvis par jaunāko personu, pret kuru Krievija ir noteikusi sankcijas, vēsta britu laikraksta «The Times». Sankcijas Krievija noteikusi par to, ka puisis vārdā Aleksandrs Brauders atklājis Maskavas atbalstītu kriptovalūtu atmazgāšanas tīklu, kas radīts, lai finansētu karu Ukrainā.
Svētdien gaidāmās parlamenta vēlēšanas Armēnijā lielā mērā būs referendums par to, vai Erevāna turpinās pēdējos gados uzsākto tuvināšanos Rietumiem vai arī pilnībā atgriezīsies Krievijas ietekmes zonā.
Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un viens no spilgtākajiem piemēriem ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts, kas ir ienācis ikkatra dzīvē. Šobrīd tiek plaši apsvērtas ne tikai iespējas to ieviest dažādās nozarēs, bet arī tā radītais apdraudējums. Un daudziem šajos jautājumos viedoklis atšķiras – Eiropa cenšas regulēt, ASV ļauj brīvu vaļu, bet Vatikāns brīdina par radītiem riskiem.
Melnajā jūrā uz rietumiem no Krievijas okupētās Krimas pussalas piektdien triecienā cietis Turcijas zvejas kuģis, pavēstīja Turcijas krasta apsardze, norādot, ka viens cilvēks gājis bojā, bet četri ievainoti.
Sešas lielākās Eiropas Savienības ekonomikas – Vācija, Francija, Itālija, Polija, Spānija un Nīderlande – ir vienojušās par plānu, kas dotu iespēju Eiropai konkurēt ar amerikāņu Volstrītu un finanšu tirgiem. Plāna centrā ir ideja par vienotu finanšu tirgu uzraudzību Eiropas līmenī. Tas nozīmētu, ka lielākās pārrobežu biržas un finanšu platformas nākotnē uzraudzītu Eiropas, nevis nacionālās institūcijas.
«Latvijas skaņa bērnam» – tieši tā Dānijas latvieši nodevējuši nometni bērniem vecumā no 8 gadiem, kur divas dienas tiek pavadītas, muzicējot un radoši darbojoties bez vecāku klātbūtnes. Šogad nometnē piedalīties varēja tikai 20 bērni 10 darbinieku uzraudzībā, un interese bija tik liela, ka visas vietas rezervēja jau mēnesi pirms nometnes.
Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien Sanktpēterburgas ekonomikas foruma plenārsēdē sacīja, ka pagaidām neredz jēgu tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Gruzijas eksprezidentam Mihailam Saakašvili savulaik bija liela loma šīs Kaukāza valsts attīstībā, mēģinot panākt Gruzijas tuvināšanos Eiropas Savienībai un NATO. Taču nu jau gandrīz piecus gadus Saakašvili atrodas ieslodzījumā un spiests noskatīties, kā valdošā partija «Gruzijas sapnis» atkal veido ciešākas saites ar Maskavu.
Bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir piekritis atzīt savu vainu apsūdzībā par slepenu dokumentu nelikumīgu apriti.
ASV valdība gatavojas atcelt vienošanos par tālas darbības rādiusa spārnoto raķešu «Tomahawk» izvietošanu Vācijā, baidoties, ka tas varētu nepatikt Krievijai, atsaucoties uz vairākiem avotiem ASV un Eiropā, vēsta izdevums «Politico».
Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli.
Ungārijas varasiestādes ir atsaukušas apsūdzības pret pērn valsts galvaspilsētā Budapeštā notikušā praida gājiena organizatoriem.
ASV pilsētā Čikāgā izveidots eksprezidenta Baraka Obamas centrs. Tā oficiālā atklāšana gaidāma 18. jūnijā, bet durvis apmeklētājiem jaunais centrs vērs dienu vēlāk.
ASV Kongresa Pārstāvju palāta ceturtdien pieņēma likumprojektu par palīdzības sniegšanu Ukrainai un jaunu sankciju piemērošanu Krievijai.
ASV ir noteikušas jaunas sankcijas pret komunistisko Kubu.
Okeānijas salu valsts Fidži ceturtdien paziņoja, ka nepieņem Austrālijas miljardiera Īana Malufa plānus dedzināt atkritumus šajā arhipelāgā, lai no tā gūtu enerģiju. Fidži vides ministrijas lēmums seko pēc tam, kad uzņēmēja ieceri kritizēja tradicionālās zemes īpašnieki un tūroperatori.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izdevumi tā sauktajai «patriotiskajai audzināšanai» agresorvalstī Krievijā pieauguši 20 reizes, ceturtdien vēsta neatkarīgais izdevums «Novaja Gazeta».
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien atklātā vēstulē Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam piedāvājis tikties klātienē, lai apspriestu kara izbeigšanu, un paziņojis, ka Ukraina ir gatava abu valstu līderu tiešām sarunām.
Neraugoties uz Izraēlas un Libānas vienošanos par pamieru, «Hizbullāh» uguni atsakās pārtraukt. Irānas sabiedrotais grupējums sola turpināt uzbrukumus, kamēr vien turpināsies Izraēlas agresija. Tikmēr ASV Kongresā tiek virzīts likumprojekts, kas pieprasa ASV prezidentu Donaldu Trampu izbeigt karu pret Irānu. Tas tiek vērtēts kā līdz šim lielākais politiskais trieciens Trampa sāktajai militārajai kampaņai.
Eiropas valstu grupa aicinājusi Eiropas Savienību (ES) padarīt stingrāku vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, lai mazinātu iespējas pavadīt brīvdienas Eiropā, kamēr viņu valsts turpina karu pret Ukrainu. Valstu parakstītajā vēstulē ES ārpolitikas vadītājai Kajai Kallasai un migrācijas komisāram Magnusam Brunneram teikts, ka krieviem nevajadzētu sauļoties Eiropas pludmalēs, kamēr ukraiņi mirst kaujaslaukā.
