ASV prezidents Donalds Tramps otrdien par nacionālās izlūkošanas direktora pienākumu izpildītāju iecēlis lojālistu bez pieredzes nacionālās drošības jomā Bilu Poltī, turklāt viņš saglabās arī līdzšinējo amatu, pārraugot federālo mājokļu un hipotēku politiku. 

Ukraina maijā otro mēnesi pēc kārtas atguva vairāk teritorijas, nekā zaudēja Krievijas spēkiem. Tā liecina aģentūras AFP veiktā domnīcas Kara pētījumu institūts (ISW) datu analīze. Saskaņā ar analīzi Ukrainas armija mēneša laikā ieguva 282 kvadrātkilometrus.

Armēnijas parlamenta vēlēšanu nedēļā Kremlis turpina izvērst spiedienu pret Erevānu. Armēnija noraidījusi Maskavas priekšlikumu valstī rīkot referendumu par dalību Eiropas Savienībā. Armēnijas premjerministrs Nikola Pašinjans apņēmies virzīt valsti tuvāk dalībai ES un arī tuvināties Rietumiem.

7. jūnijā Armēnijā notiks parlamenta vēlēšanas, kurās armēņi izlems valsts turpmāko virzību – tuvināšanos Rietumiem vai atgriešanos Krievijas ietekmē. Lai mazinātu sabiedrības uzticību premjeram Nikolam Pašinjanam un nodrošinātu prokrievisko spēku uzvaru, Krievija ir pārpludinājusi Armēnijas informatīvo telpu ar dezinformāciju, mēģinot diskreditēt Pašinjanu.

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu. Galvenais jaunā likumprojekta mērķis ir paātrināt un atvieglot to migrantu izraidīšanu, kuriem Eiropā atteikts patvērums. Pašlaik tikai neliela daļa no tiem, kam ir atteikta iespēja palikt Eiropā, patiešām izbrauc no tās teritorijas. Noteikumi ļaus arī izveidot migrantu atgriešanas centrus ārpus Eiropas Savienības.

Drošība un ekonomiskā sadarbība bija galvenie uzsvari Ukrainas premjerministres Jūlijas Sviridenko vizītes laikā Latvijā. Par šiem jautājumiem noteikti tiks runāts arī viņas vizītes laikā Igaunijā, kur Sviridenko devās pēc Lietuvas un Latvijas apmeklēšanas.

Lietuvas Seims otrdien apstiprināja grozījumus likumā par sabiedrisko raidorganizāciju LRT, ieviešot izmaiņas tās uzraudzības struktūrā un vadībā. Likumprojektu atbalstīja 77 deputāti, viens balsoja pret, un neviens neatturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Krievija pret Ukrainas pilsētām aizvadītajā naktī izšāva vairāk nekā 650 kaujas dronus un 73 raķetes. Galvenais uzbrukuma mērķis bija Kijiva. Uzbrukumā kārtējoreiz cietusi pilsētas civilā infrastruktūra, ziņo Latvijas Radio korespondente Kijivā Indra Sprance.

Eiropas Savienība (ES) apsūdzējusi Krieviju mēģinājumos ietekmēt šonedēļ gaidāmās Armēnijas parlamenta vēlēšanas.

ASV apsver iespēju izvietot kodolieročus vēl vairākās Eiropas valstīs, lai apliecinātu NATO sabiedrotajiem, ka plānotā ASV konvencionālo spēku samazināšana reģionā nevājinās Vašingtonas drošības garantijas, vēsta izdevums «The Financial Times».

ASV Floridas štats ir vērsies tiesā ar prasību pret mākslīgā intelekta izstrādātāju «Open AI» un tā vadītāju Semu Oltmenu, apsūdzot uzņēmumu par tā radītā rīka «ChatGPT» nespēju nodrošināt lietotāju, jo īpaši bērnu, drošību.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins un viņa iespējamo dēlu māte, mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva aptuveni 10 gadu laikā nolīguši vismaz 20 ārzemju auklītes, privātskolotājus un citus aprūpētājus, kas palīdzētu audzināt abu atvases, izpētījuši žurnālisti no medija «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība» pētnieciskās vienības «Systema». Putina dēli arī īpaši padziļināti apguvuši angļu un vācu valodas prasmes, lai tās sasniegtu «izglītotu eiropiešu» līmeni.

Autovadītāji Krievijas okupētajā Krimā pašlaik saskaras ar pieaugošu benzīna trūkumu, jo Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi ierobežojuši degvielas piegādi uz Krimu pa autoceļiem.

Irānas un ASV miera vienošanās attālinās, jo pirmdien Irāna, protestējot pret Izraēlas militāro kampaņu Libānā, atkal pātraukusi visus kontaktus ar ASV.

Reģiona valstīm ir svarīgi sadarboties ar Kijivu, lai risinātu gadījumus, kad pēdējā laikā Baltijas valstīs, kā arī citur NATO austrumu pierobežā notikuši dronu ielidošanas gadījumi. To pirmdien vizītē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā uzsvēra Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.

Pirmo reizi vairāk nekā septiņu gadu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ticies ar parlamentā strādājošo opozīcijas frakciju politiķiem. Tikšanās notika apstākļos, kad parlamentā trūkst atbalsta vairāku Ukrainas «mājasdarbu» izpildei ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), kā arī priekšnosacījumu izpildei starptautiskā finansējuma saņemšanai, kas Ukrainai ir kritiski svarīgs cīņā pret iebrucēju.

«Ja neaiziesi pats, mēs tevi atlaidīsim.» Šādi varētu raksturot Ungārijas premjera Pētera Maģara vēstījumu pašreizējam valsts prezidentam Tamāšam Šujokam. Maģars jau vēlēšanu kampaņas laikā solīja atbrīvoties no vairākām bijušā premjera Viktora Orbāna valdīšanas laikā ieceltām un viņam lojālām amatpersonām. Šujoks no amata atkāpties negrasās, tādēļ premjers draudējis iedarbināt juridiskus mehānismus, lai panāktu viņa atlaišanu.

Kipra vēlas saņemt garantijas, ka uz salas izvietotās Lielbritānijas militārās bāzes netiks izmantotas militāru operāciju īstenošanai Tuvajos Austrumos, tostarp pret Irānu, arī pēc iespējamās valdības maiņas Londonā, atsaucoties uz informētiem avotiem, tīmekļa izdevumam «Politico» pavēstījuši vairāki avoti.

Malaizijā no pirmdienas stājas spēkā aizliegums izmantot sociālos medijus bērniem un pusaudžiem, kas jaunāki par 16 gadiem. Turpmāk, visiem lietotājiem būs jāapliecina savs vecums, izmantojot tam īpaši domāto lietotni.

Irāna un ASV ir apmainījušās ar savstarpējiem uzbrukumiem Persijas līcī, neraugoties uz to, ka Vašingtona un Teherāna turpina centienus diplomātiski izbeigt karu. Kopš 8. aprīļa spēkā ir trausls pamiers, bet ASV prezidents Donalds Tramps regulāri apgalvo, ka abas puses ir tuvu tam, lai panāktu pastāvīgu vienošanos. Kamēr tas nav noticis, pasaulē saglabājas augstas energoresursu cenas. 

Eiropas Savienības dalībvalstī Maltā svētdien notika parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Tajās uzvarēja premjera Roberta Abela vadītā centriski kreisā Leiboristu partija.

Galēji labējā populistu partija «Viena nācija» pirmo reizi ir kļuvusi par populārāko politisko spēku Austrālijā.

Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē, tāpēc vismaz līdz ziemai ir iespēja panākt reālu diplomātisko risinājumu, lai izbeigtu Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Cīņa ar algoritmiem un saturs, kas piesaista uzmanību. Tie ir daži svarīgākie izaicinājumi, kas jāņem vērā sabiedriskajiem medijiem Eiropā laikā, kad par bērnu un jauniešu uzmanību ir jācīnās ar daudziem spēlētājiem un platformām.

Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis normalizēt situāciju Libānā. Paziņojums izskanēja pēc viņa tikšanās ar Persijas līča reģiona valstu līderiem.

Dienvidamerikas valstī Kolumbijā būs jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta, jo svētdien notikušajā pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neieguva vairāk par 50 % balsu.

Igaunijas dienvidaustrumos pie sauszemes robežas ar Krieviju uzstādītas pirmās stacionārās dronu atklāšanas un novērošanas sistēmas. Pilnībā šo infrastruktūru paredzēts pabeigt līdz nākamajam gadam. 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir nonākusi uz bankrota sliekšņa, jo ASV un Ķīna, kas nodrošina 42 % no organizācijas budžeta ieņēmumiem, kavē maksājumus, apgalvo izdevums «The Wall Street Journal».

ASV, Aļaskas galnu grēdā, Denali nogāzē turpinās glābšanas operācija, lai mūsu trīs bojā gājušos alpīnistus – Inesi Pučeku, Viju Olti un Renāru Kunigu-Salaku - nogādātu lejā un veiktu izmeklēšanu medicīnas ekspertīzes centrā, apstiprina Ārlietu ministrija.

Beļģijas Kasācijas tiesa pilnībā noraidījusi valsts apelāciju, apstiprinot, ka jauktas rases bērnu piespiedu atņemšana mātēm koloniālajā Kongo, kas šobrīd pazīstama kā Kongo Demokrātiskā Republika (Kongo DR), bija noziegums pret cilvēci. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad Eiropas valstij juridiski tika piespriests maksāt kompensācijas par koloniālajā laikmetā veiktajiem noziegumiem.

Eiropas Savienība (ES) nav paplašinājusies jau 13 gadu. Pēdējā, kas blokam pievienojās, bija Horvātija, kļūstot par 27. dalībvalsti. Šobrīd iestāties ES vēlas vairākas valstis, taču par vienu no perspektīvākajām kandidātēm pašreiz tiek uzskatīta Melnkalne, kas cer finiša taisni sasniegt jau šogad. Latvijas Televīzijas raidījums «Pasaules Panorāma» skaidro, kāda ietekme uz to varētu būt Krievijai, kura savulaik neveiksmīgi centās apturēt Melnkalnes iestāšanos NATO.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pieprasījis veikt vairākas izmaiņas topošās vienošanās tekstā ar Irānu. Tā ar atsaucēm uz avotiem Baltajā namā vēsta vairāki starptautiskie plašsaziņas līdzekļi. Savukārt Tramps publiski paziņoja, ka Irāna esot piekritusi nemēģināt iegūt atomieročus. Turpretī Teherānas pārstāvji līdz šim ir apgalvojuši, ka viņi negrasās atteikties no savas kodolprogrammas.

Ukrainā armijas darbnīcas pie frontes strādā diennakti, tāpat kā karavīri kaujas pozīcijās. Savstarpējā saziņā ar tiem, kas frontes līnijā, tās aizmugurē esošie ražo, testē un uzlabo ieročus, aprīkojumu un munīciju.

Ukrainas karavīra Nazara Daļecka ģimene viņu apglabāja pirms vairāk nekā trim gadiem. Bēdu sagrauztā Nazara māte nesen saņēma vēl vienu šokējošu vēsti – viņai piezvanīja dēls. Nazars visu laiku bijis Krievijas gūstā, lai gan varas iestādes apgalvoja, ka DNS testi apstiprinājuši viņa nāvi. Šis gadījums pievērsis uzmanību jautājumam par kritušo karavīru atpazīšanu.

Eiropa joprojām ir pasaulē populārākais tūrisma galamērķis. Nozare nodrošina darbu vairāk nekā 12 miljoniem cilvēku un veido vairāk nekā desmito daļu no Eiropas ekonomikas. Taču aiz skaistajām pastkartēm slēpjas arvien pieaugoša problēma – pārmērīgs tūrisms. Kā Eiropa plāno to risināt?