Gan ASV Kongresā, gan NATO vadībā izskan viedokļi, ka Baltijas valstis šajā drošībai sarežģītajā laikā ir jāstiprina, nevis jāapdala. Grupa ASV senatoru ir pieprasījuši Pentagonam nekavēties ar līdzekļu piešķiršanu Baltijai. Savukārt NATO plāno stiprināt tieši Austrumu flangu, kur ietilpst Baltija.

Ukrainas triecienu kampaņa Krievijā ir veiksmīga, bet ne bez nevēlamiem blakusefektiem. Tā izraisa arvien aktīvāku Maskavas reakciju un arvien biežākus dronu incidentus NATO valstīs. «Tā ir riskanta spēle» intervijā «Pasaules panorāmai» teica ukraiņu drošības eksperts, domnīcas «GLOBSEC» pētnieks Maksims Beznosjuks.

Konflikts Kongo Demokrātiskajā Republikā (Kongo DR) kavē Ebolas vīrusa uzliesmojuma apkarošanu, trešdien brīdinājis Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs Tedross Adhanoms Gebrejesuss.

Spānijas policija Madridē veic kratīšanu valdošās sociālistu partijas (PSOE) galvenajā mītnē izmeklēšanas ietvaros par iespējamiem finanšu pārkāpumiem, trešdien pavēstīja Civilā gvarde.

Kad pienāks īstais brīdis, Eiropai vajadzētu izveidot savu komunikācijas kanālu sarunām ar Krieviju par tās kara pret Ukrainu izbeigšanu. Tā intervijā medijam «Euronews» izteicies Francijas Eiropas lietu ministrs Benžamēns Adads. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašlaik realitāte ir tāda, ka Krievija neiesaistās nopietnā diplomātijā un nav ieinteresēta mierā.

Ungārijas likumdevēji trešdien ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par to, lai apturētu iepriekšējā premjerministra Viktora Orbāna iniciēto valsts izstāšanos no Starptautiskās Krimināltiesas (SKT).

Ķīnas varasiestādes ir sākušas attiecināt uz privātajiem uzņēmumiem ierobežojumus, kas paredz aizliegumu izceļot uz ārvalstīm speciālistiem, kuru darbu Pekina uzskata par stratēģiski nozīmīgu valstij, vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg». 

Pastiprinās Krievijas spiediens uz Armēniju, kuras ārpolitiskajā kursā ir noticis straujš pagrieziens Rietumu virzienā. Erevāna ir padziļinājusi divpusējās attiecības ar ASV un ir paudusi vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Reaģējot uz to, Krievija ir piedraudējusi palielināt Armēnijai cenu par energoresursiem. 

Izraēla trešdien apstiprinājusi, ka dienu iepriekš veiktajā gaisa triecienā Gazas pilsētai likvidējusi palestīniešu teroristiskā grupējuma «Hamās» bruņotā spārna jauno vadītāju. 

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi par godu Neatkarības dienai otrdien sarīkota militārā parāde un citi pasākumi. Tomēr vēlāk vakarā opozīcija sarīkoja plašu demonstrāciju pret valdošo partiju «Gruzijas sapnis». 

Kopš populista Adreja Babiša stāšanās Čehijas premjerministra amatā pērn decembrī Prāgas vadītā starptautiskā koalīcija, kas iegādājas artilērijas lādiņus nosūtīšanai uz Ukrainu, ir sarukusi no 18 valstīm uz 9, paziņojis Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Pašreiz valdošais režīms vēlas iedibināt Gruzijā tikpat autoritāru sistēmu kā kaimiņos esošajā Azerbaidžānā – tā uzskata vairāki Gruzijas opozicionāri un eksperti. Viņi pauž satraukumu par strauju vārda brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Gruzijā pēdējo divu gadu laikā. To pavada masveida propagandas kampaņa, kas mēģina iestāstīt, ka aiz kara Ukrainā stāvot Eiropa un Gruzijai būšot labi arī bez Eiropas Savienības (ES) un NATO. 

Krievija varētu pastiprināt ballistisko raķešu uzbrukumus Ukrainai, lai mēģinātu atgūt stratēģisko iniciatīvu karā, vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

Vismaz 31 cilvēks nogalināts otrdien notikušajos Izraēlas aviācijas un artilērijas uzbrukumos Libānas austrumos un dienvidos pēc tam, kad Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdien deva rīkojumu pastiprināt militāros triecienus pa šiītu radikālā grupējuma «Hizbullāh» pozīcijām. Libānas Veselības ministrija neprecizēja, cik no nogalinātajiem bija civiliedzīvotāji, bet cik – «Hizbullāh» kaujinieki.

Ķīmiskās vielas noplūdes rezultātā rūpnīcā ASV Vašingtonas štatā otrdien gājis bojā viens cilvēks, deviņi ievainoti un vēl deviņi cilvēki pēc avārijas tiek uzskatīti par pazudušiem, paziņojušas varasiestādes.

Irāna ir apsūdzējusi ASV pamiera pārkāpšanā pēc tam, kad ASV spēki otrdien veica triecienus pa raķešu palaišanas iekārtām Irānas dienvidos un karakuģiem Hormuza šaurumā.

Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks paziņojis, ka Varšava saņēmusi ASV Valsts departamenta sākotnējo piekrišanu pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» raķešu ražošanai, otrdien vēsta radiostacija RMF24. 

Portugāles valsts dzelzceļa operators pieprasījis diviem lauksaimniekiem izmaksāt kompensāciju pēc tam, kad pērn reģionālais vilciens notrieca 89 aitas.

Pēc Krievijas draudiem veikt jaunus sistemātiskus triecienus pa lēmumu pieņemšanas centriem Kijivā Ukrainas galvaspilsēta dzīvo jaunu uzbrukumu gaidās. Vienlaikus Ukrainā aug satraukums arī par iespējamu jaunu uzbrukumu no Baltkrievijas puses. Baltkrievija slēgusi mežus pie Ukrainas, Polijas un Lietuvas robežām, tomēr šobrīd tur nav vērojama karavīru pārvietošana.

Lietuvā šodien ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura Viļņā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem. Uzmanības centrā ir jautājumi par Baltijas reģiona aizsardzību, ņemot vērā nesenos dronu incidentus. 

Krievijas plāns sūdzēties ANO tiesā par Latviju ir provokācija, paziņojumā uzsver Krievijas pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un Krievijas emigrantu atbalsta asociācija (AREM).

Krievija varētu uzbrukt «Rietumu kaimiņvalstīm», ja jebkāda nākotnes miera vienošanās ar Ukrainu nebūs «taisnīga un ilgstoša». Šādu viedokli sarunā ar mediju «Euronews» paudusi Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.

Senegālas prezidents Basiru Diomajs Faje atlaidis premjeru Usmanu Sonko un izformējis valdību, radot kārtējo politisko krīzi valstī. Sonko amatā bija nedaudz vairāk par diviem gadiem. Lai gan šajā laikā viņš paspēja saasināt attiecības ar Rietumiem, izraidīt Francijas karavīrus un panākt bargākus sodus par viendzimuma attiecībām, Sonko nespēja atrisināt ekonomiskās problēmas.

Agresorvalsts Krievija ir piedraudējusi pastiprināt uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, kas pirms dažām dienām piedzīvoja vienu no plašākajiem uzlidojumiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Maskava arī mudina ārvalstis aizvest savus diplomātus no Kijivas. Tomēr Ukraina ir aicinājusi neuztvert nopietni šos Kremļa draudus. 

Francijai būtu jānosaka trīs gadu moratorijs imigrācijai, intervijā izdevumam «Le Journal du Dimanche» sacīja valsts tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns.

Tūkstošiem cilvēku ASV galvaspilsētā Vašingtonā piedalījās Piemiņas dienas pasākumos, kuros ik gadu godina kritušos karavīrus. Šogad pasākumi notika, izceļot ASV 250. gadadienu.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns devis rīkojumu atjaunot Irānas Islāma Republikā piekļuvi globālajam internetam, vēsta valsts ziņu aģentūra «Fars». Konkrēts piekļuves atjaunošanas datums gan nav zināms. Taču iepriekš Irānas mediji kā iespējamo ierobežojumu atcelšanas datumu minēja 5. jūniju. 

ASV ir gatavas uzņemties starpnieka lomu karā starp Krieviju un Ukrainu, paziņojis ASV valsts sekretārs Marko Rubio, komentējot Krievijas pirms dažām veiktos masveida dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Rubio par to paziņoja pēc pirmdien notikušās telefonsarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Bolīvijas labējais prezidents Rodrigo Pass ir paziņojis, ka viņš par 50 % samazinās savu algu, tādējādi mēģinot nomierināt iedzīvotāju protestus, kas jau vairākas nedēļas turpinās valsts administratīvajā centrā Lapasā.

Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) finansē un apbruņo kolumbiešu algotņus, kuri piedalās asiņainajā pilsoņkarā Āfrikas valstī Sudānā, paziņojusi cilvēktiesību organizācijas «Human Rights Watch» (HRW).

Polijas otras lielākās pilsētas Krakovas mērs Aleksandrs Mišalskis zaudēs amatu, jo svētdien notikušā referendumā Krakovas iedzīvotāji nobalsoja par viņa atlaišanu. Tikmēr atcelt pilsētas domi vienlaikus notikušajā referendumā nav izdevies. 

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien parakstījis likumu, kas ļauj izmantot armiju, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā, pirmdien izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns. Šis paziņojums izskanēja pēc tam, kad Irānas atbalstītā Libānas šiītu kaujinieku grupējuma «Hizbullāh» līderis Naims Kasems aicināja gāzt valsts valdību, noraidot sarunu risināšanu ar Izraēlu.

Kamēr Latvijā vasara pamazām liek par sevi manīt, Eiropas rietumi un dienvidi pašlaik piedzīvo maijam neierastu karstuma vilni. Zinātnieki runā par «karstuma kupolu», kas izraisījis rekordaugstu temperatūru Portugālē, Francijā, Lielbritānijas dienvidos un Beļģijā.

ASV vairs neuzņemas vadošo lomu Krievijas–Ukrainas miera procesa virzīšanā. Šādu viedokli sarunā ar Igaunijas Sabiedrisko mediju ERR izteicis Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.