Igaunijas parlaments Rīgikogu pieņēmis paziņojumu, kurā nosoda Maskavas patriarhāta darbību, attaisnojot un atbalstot Krievijas agresiju pret Ukrainu, un pasludina Maskavas patriarhātu par institūciju, kas atbalsta Krievijas militāro agresiju. Rīgikogu uzsvēra, ka tas attiecas uz Maskavas patriarhātu kā institūciju un pārvaldes iestādi, nevis uz cilvēkiem, kuri ievēro pareizticības tradīcijas.
Lielākā daļa Eiropas valstu boikotēs Krievijas vadoņa Vladimira Putina inaugurācijas ceremoniju Maskavā, tomēr vairāku valstu – Ungārijas, Slovākijas un Francijas – pārstāvji to apmeklēs.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 6. maija fotogrāfijas.
Teroristiskās organizācijas «Hamās» vadība paziņojusi, ka pieņem Ēģiptes un Kataras priekšlikumu par pamieru, lai apturētu septiņus mēnešus ilgstošo karu ar Izraēlu.
Latvijas lielākā vēstniecība atrodas Briselē – tā ir Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā (ES). Un lai arī tajā ir 81 darbinieks, kas ir daudz – tā ir otra mazākā aiz Maltas. Salīdzinājumam Lietuvas pārstāvniecībā ir 96, bet Igaunijas 85 darbinieki. Kā notiek Latvijas interešu aizstāvība Briselē? Par to Latvijas Televīzija (LTV) izvaicāja Latvijas vēstnieci ES Leldi Līci-Līcīti.
Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu jeb tā dēvētos Baltā galdauta svētkus aizvadītajā nedēļas nogalē plaši svinēja ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs mītošie tautieši. Vairāki desmiti latviešu Vācijā šo dienu pavadīja Freiburgas pilsētā, kur Cēringenas kalnā slejas latviešu centrs «Bērzaine».
Eiropa vēlas, lai Ķīna izmantotu savu ietekmi Krievijas kara Ukrainā izbeigšanai, kā arī ievērotu godīgus starptautiskās tirdzniecības noteikumus. To pirmdien, 6. maijā, Parīzē, tiekoties ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, uzsvēra Francijas prezidents Emanuels Makrons un Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. Ķīnas līderis ir uzsācis savu pirmo vizīti Eiropā kopš 2019. gada un tās mērķis ir apliecināt Pekinas apņemšanos uzlabot attiecības ar Eiropu.
Kas ir palestīnieši, kuri pēdējo mēnešu laikā ziņās parādās gan kā teroristi un ķīlnieku sagrābēji, gan kā brīvības cīnītāji un nevainīgi upuri Izraēlas un «Hamās» karā? Atbilde uz šo šķietami vienkāršo jautājumu nemaz nav tik vienkārša.
Briseles cīņai ar Poliju par likuma varas ievērošanu pienācis gals. Eiropas Komisija (EK) lēmusi izbeigt pirms vairāk nekā sešiem gadiem sākto pārkāpuma procedūru pret Varšavu par iespējamiem likuma varas pārkāpumiem, jo jaunā proeiropeiskā valdība un tās uzņemtais kurss pārliecinājis Briseli, ka problēmas tiks atrisinātas.
Vācijas armijas brigādes izvietošana Lietuvā ir jāpaātrina, ņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju reģionā. To pirmdien, 6. maijā, pēc tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Izraēlas armija gatavojas sauszemes operācijai Rafahas pilsētā Gazas joslas dienvidos, lai iznīcinātu tur esošās teroristu grupējuma «Hamās» vienības. Izraēlieši ir aicinājuši civiliedzīvotājus pamest Rafahas austrumu daļu. ANO brīdināja, ka iespējamais Izraēlas iebrukums Rafahā var apdraudēt simtiem tūkstošiem civiliedzīvotāju.
Lai gan pirmais ASV apsolītais miljards Ukrainā nonācis ātri, pārējai palīdzībai būs vajadzīgs laiks, tāpēc maijs un jūnijs Ukrainas frontē būs grūti mēneši. Ņemot vērā, ka Ukrainai labi apmācīto karavīru skaits ir sāpīgākā problēma, lai viņus pasargātu, tiek un tiks zaudētas teritorijas. Šīs ziņas ir drūmas, bet sagaidāmas, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.