Izraēlā no Gazas joslas nogādāts teroristu grupējuma «Hamās» kaujinieku 2023. gada 7. oktobrī nolaupīta Taizemes pilsoņa līķis.

Francijas Šampaņas reģiona galvaspilsētā Reimsā elektriskā skrejriteņa izraisītā ugunsgrēkā desmitstāvu dzīvojamā ēkā gājuši bojā četri cilvēki, paziņojušas varasiestādes.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka «nepieciešamības gadījumā» piemēros papildu sankcijas pret Krieviju, ja turpināsies karš ar Ukrainu.

Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) pētniecisko žurnālistu grupa veikusi pētījumu par Krievijas pasūtītajiem hibrīduzbrukumiem Eiropā, ieskaitot to, kā Krievija izmanto «vienreizlietojamos» aģentus, kurus rekrūtē sociālo mediju platformās un kuri dažādās Eiropas valstīs veic kiberuzbrukumus, ļaunprātīgas dedzināšanas, vandālismu, sabotāžu un izplata dezinformāciju. Samazinoties pieredzējušu izlūkdienesta aģentu skaitam Eiropā, Krievija arvien vairāk izmanto zema līmeņa operatīvos darbiniekus, kas savervēti un vadīti tiešsaistē.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas otrajai lielākajai pilsētai Harkivai naktī uz sestdienu nogalināti vismaz trīs cilvēki un vēl 17 ievainoti, atsaucoties uz pilsētas mēru Ihoru Terehovu, vēsta britu raidsabiedrība BBC. 

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Harkivai ar droniem un raķetēm, ievainojot vismaz desmit cilvēkus, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) plāno militāro operāciju pret Krievijas Klusā okeāna kara floti, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta laikraksts «The Washington Post». 

Krievija ar droniem un raķetēm smagi apšaudījusi plašu Ukrainas teritoriju, nogalinot vismaz četrus cilvēkus un ievainojot desmitiem citu. Uzbrukumi skāruši arī tādas vietas, kurās parasti trauksme skan reti. Pagājušo svētdien Ukrainas armija veiksmīgi uzbruka Maskavas stratēģisko bumbvedēju flotei, tāpēc šie apjomīgie uzbrukumi tiek saistīti ar Krievijas vēlmi atriebties.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē, ko mēdz dēvēt arī par Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu, jau kopš 2024. gada 9. jūnija nav izveidota reģionālā valdība. Briseles funkcionēšana bez reģionālās valdības ir iespējama Beļģijas sarežģītās politiskās sistēmas dēļ, tomēr iedzīvotāji raizējas par pilsētas ekonomisko un politisko stagnāciju.

Amerikas Savienotās Valstis šonedēļ piemērojušas sankcijas četrām Starptautiskās krimināltiesas (SKT) tiesnesēm saistībā ar tiesas izmeklēšanu par Izraēlas un ASV iespējamiem kara noziegumiem. Neapmierinātību ar šādu Donalda Trampa administrācijas lēmumu paudusi gan Eiropas Savienība (ES), gan arī ANO.

Ceturtdien, 5. jūnijā, notikusi telefonsaruna starp Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu. Tā bija abu pasaulē lielāko ekonomiku vadītāju pirmā telefonsaruna kopš februāra, kad Tramps noteica jaunas ievedmuitas importam no Ķīnas. Tramps pusotru stundu ilgo telefonsarunu nodēvēja par «ļoti labu».

Turkmenistāna ceturtdien paziņoja, ka tai ir izdevies ievērojami samazināt ugunsgrēku, kas jau plosās pusgadsimtu un ko dēvē par «Vārtiem uz elli». Ugunsgrēka dēļ vidē izplūdis liels daudzums metāna gāzes, kas veicinājis gaisa piesārņojumu.

Polijas premjerministram Donaldam Tuskam jāgatavojas «spēcīgai pretestībai no prezidenta pils», brīdinājis Polijas jaunievēlētais prezidents Karols Navrockis.

Lietuvas valdība ir devusi zaļo gaismu divu stratēģiski nozīmīgu militārās infrastruktūras projektu attīstībai Palangā un Šauļos. Projekti tiks īstenoti teritorijās ar kopējo platību 29 hektāri, kur paredzēts izvietot sabiedroto sakaru sistēmas un uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru.

Krievija naktī uz piektdienu, 6. jūniju, veikusi spēcīgus gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām. Nogalināti četri cilvēki un daudzi ievainoti, kā arī nodarīti postījumi, piektdien paziņoja Ukrainas amatpersonas. Eksperti jau iepriekš brīdināja, ka Maskava šādā veidā varētu atriebties par uzbrukumiem tās lidlaukiem.

Tas, kas notiek Gazas joslā, nav karš, bet gan genocīds, ko labi apmācīta armija veic pret sievietēm un bērniem. Tā ceturtdien Parīzē, kopīgā preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, izteicies Brazīlijas valsts galva Luiss Inasiu Lula da Silva.

Miljardieris Īlons Masks ceturtdien paziņoja, ka Donalds Tramps bez viņa atbalsta būtu zaudējis ASV prezidenta vēlēšanās.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien paziņoja, ka, iespējams, būtu labāk ļaut Ukrainai un Krievijai vēl kādu laiku cīnīties, pirms tās nošķirt un panākt mieru. 

Krievijā Voroņežas apgabalā saspridzinātas dzelzceļa sliedes un apturēta vilcienu kustība, ceturtdien pavēstīja varasiestādes.

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ceturtdien paziņoja, ka NATO sabiedrotie ir tuvu vienošanās panākšanai par aizsardzības izdevumiem, lai apmierinātu prezidenta Donalda Trampa prasību par pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, arvien nemierīgāk kļūst Sumu apgabalā Ukrainas ziemeļos, kur okupantiem pēdējo nedēļu laikā izdevies ieņemt virkni ciemu.

Ungārijā valdošā nacionālkonservatīvā partija «Fidesz» atlikusi parlamenta balsojumu par likumprojektu, kas vēršas pret organizācijām, kuras saņem ārvalstu finansējumu.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 4. jūnija fotogrāfijas. 

Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts Gruzijas promaskaviskā valdība slēgs ES un NATO informācijas centru galvaspilsētā Tbilisi. Gruzijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā pārņems centra funkcijas, bet daļu no centra darbiniekiem atlaidīs.

Briselē, Eiropas Parlamenta (EP) ēkas priekšā, lasot deportēto vārdus, trešdien pieminēja padomju masu deportāciju upurus. Laikā no 1939. gada līdz 1945. gadam padomju režīms uz Sibīriju izsūtīja 2,7 miljonus cilvēku. Kā norāda pasākuma organizatori – nekas vēl nav beidzies, jo no Krievijas okupētajām teritorijām uz Krieviju tiek deportēti bērni. 

Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei trešdien paziņojis, ka atteikšanās no urāna bagātināšanas pilnībā neatbilst islāma republikas interesēm, tādējādi noraidot vienu no galvenajām ASV prasībām sarunās ar Irānu par Teherānas kodolprogrammu, vēsta ziņu aģentūra «Reuters». 

Izraēla pagājušajā nedēļā pieņēmusi lēmumu ievērojami paplašināt ebreju kolonistu apmetnes okupētajā Rietumkrastā par spīti pieaugošajam starptautiskajam spiedienam. Vācija, Francija, Lielbritānija un deviņas citas rietumvalstis kritizējušas Izraēlas politiku okupētajā Rietumkrastā, brīdinot, ka desmitiem tūkstošu palestīniešu draud augsts piespiedu pārvietošanas risks pieaugošās kolonistu vardarbības dēļ. 

Viena no aktīvākajām latviešu biedrībām atrodas Īrijā, un tā nupat nosvinējusi 20 gadu jubileju kopā ar krāšņu latviešu bērnu un jauniešu konkursu. Pirms 20 gadiem biedrību dibināja trīs uzņēmīgi latvieši, viņu ģimenes, draugi un domubiedri. Tā radās pirmā latviešu diasporas organizācija Īrijā.

Vjetnama ir nolēmusi atcelt tā saukto «divu bērnu politiku», kas ierobežoja bērnu skaitu ģimenē. Dienvidaustrumāzijas valsts, kur gandrīz 40 gadus tika ievērota politika, kas liedza ģimenēm pasaulē laist vairāk par diviem bērniem, saskākusies ar demogrāfisko krīzi. Lai cīnītos pret darbaspēka iespējamo trūkumu nākotnē, valdība lēma mainīt tradicionālo nostāju par pieļaujamo bērnu skaitu ģimenē.

ASV valsts sekretāra vietnieks Darens Bītijs, kas panācis ārvalstu dezinformācijas apkarošanas struktūras slēgšanu un iepriekš cildinoši izteicies par Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ir precējies ar Krievijas reģiona bijušā vicegubernatora māsasmeitu, trešdien vēsta britu laikraksts «Daily Telegraph».

Igaunijas parlaments trešdien pieņēma likumu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Kirgizstānas tiesa aizmuguriski piespriedusi 11 gadu un sešu mēnešu cietumsodu trimdā mītošajam bijušajam prezidentam Almazbekam Atambajevam, kas tiek apsūdzēts korupcijā un līdzdalībā masu nemieros.

Lietuvas Galvenā dienesta ētikas komisija sākusi izmeklēšanu par premjerministra Gintauta Palucka iespējamo interešu konfliktu. Tas saistīts ar pētniecisko žurnālistu atklāto, ka Paluckam daļēji piederošs uzņēmums no valsts nacionālās attīstības bankas ILTE saņēma 200 000 eiro aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem. Darījums noticis laikā, kad Palucks jau ieņēma valdības vadītāja amatu.

Kara nomocītās Gazas joslas civiliedzīvotāji trešdien nesaņems viņiem tik ļoti nepieciešamo humāno palīdzību, jo daudz kritizētais Gazas Humānās palīdzības fonds (GHF), ko atbalsta Izraēla un Amerikas Savienotās Valstis, neatvērs savus palīdzības izdales punktus.

Vācijas pilsētā Ķelnē uzietas trīs Otrā pasaules kara gadu ASV aviobumbas, un tas izraisījis kopš 1945. gada plašāko ar spridzekļu atrašanu saistīto evakuāciju, pavēstīja varasiestādes.