Kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma Ukrainā arvien biežāk tiek apspriesta Maskavas ietekmes mazināšanās Centrālāzijā. Krievijas militārās neveiksmes ir stipri iedragājušas tās autoritāti, ļaujot varas vakuumu aizpildīt Ķīnai. Tomēr Maskavas ietekme reģionā vēl joprojām saglabājas.

Pasaules medijos visvairāk uzmanības svētdien, 31. augustā, pievērsts Ķīnas vadītās Šanhajas sadarbības organizācijas samitam. Ar tā apmeklējumu sākas Krievijas vadoņa Vladimira Putina četru dienu vizīte Ķīnā. Tajā netrūkst simbolisma un aktīvas Ķīnas diplomātijas.

Sidnejā un citur Austrālijā tūkstošiem cilvēku svētdien protestēja pret masu imigrāciju, vēsta Austrālijas mediji.

Lai arī Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps vakar publicētā intervijā pauda pārliecību par to, ka notiks trīspusējas ASV, Ukrainas un Krievijas līderu tikšanās, vairākas mediju publikācijas liek domāt, ka Baltajā namā valda neapmierinātība par to, kā rit centieni pēc nesen notikušā samita Aļaskā izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā. Analītiķi prognozē, ka tuvākajā laikā pretinieks var pastiprināt uzbrukumus pret Ukrainas energosistēmu.

Izraēla svētdien devusi triecienu kaujinieku grupējuma «Hizbollah» infrastruktūrai Libānas dienvidos, paziņojusi Izraēlas armija.

Amerikāņu militārā un aizsardzības industrija regulāri izvērtē, kā izskatītos frontes līnija, ja tā būtu jānovelk šodien vai pavisam tuvā nākotnē. Viens no lielākajiem forumiem ir ikgadējā konference un izstāde Vašingtonā «Jaunākās aizsardzības tehnoloģas», kur satiekas pašas nozares, valdības un pētniecības institūtu pārstāvji.

Ķīnas ziemeļaustrumos esošajā ostas pilsētā Tiaņdzjiņā sāksies divu dienu ilgais Šanhajas Sadarbības organizācijas samits, kurā pulcēsies līdz šim plašākais pasaules valstu līderu loks. Ar šo pasākumu Pekina cer parādīt publisku un vienotu atbalstu redzējumam par tādu starptautisko kārtību, kas ir pretstatā ASV atbalstītajai.

Eiropas Savienības (ES) valstīm nākamnedēļ jāiesniedz priekšlikumi nākamajai sankciju pakotnei pret Krieviju. Tā sestdien pēc divu dienu ilgās neformālās 27 valstu bloka ārlietu ministru sanāksmes Kopenhāgenā paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās Kallasa.

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā, ko sestdien publicējis tīmekļa izdevums «Daily Caller», pauda pārliecību, ka trīspusēja tikšanās, kurā piedalītos viņš, kā arī Ukrainas un Krievijas līderi, notiks.

Ēģiptes ziemeļrietumos sestdien, pasažieru vilcienam noskrienot no sliedēm, trīs cilvēki gājuši bojā un vēl 94 ievainoti, paziņoja Veselības ministrija.

Lielākā daļa prezidenta Donalda Trampa noteikto tarifu ir nelikumīgi. Tā lēmusi ASV apelāciju tiesa.

Eiropas Savienības (ES) valstīm nākamnedēļ jāiesniedz priekšlikumi nākamajai sankciju pakotnei pret Krieviju. Tā sestdien pēc divu dienu ilgās neformālās 27 valstu bloka ārlietu ministru sanāksmes Kopenhāgenā paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās Kallasa.

Eiropas Savienībā (ES) radīto atkritumu apjoms turpina pieaugt. Aptuveni trešdaļa no šiem atkritumiem tiek eksportēta nelegāli, tostarp uz Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas valstīm. Bīstamie atkritumi ne tikai piesārņo šo valstu vidi, veicinot globālo sasilšanu, bet arī rada nopietnas veselības problēmas šo un citu valstu iedzīvotājiem.

Britu raidsabiedrība BBC atklājusi satura veidotāju tīklu, kas sociālos tīklos izplata nepatiesas mākslīgā intelekta (MI) radītās bildes, kurās it kā attēloti holokausta upuri. Pastāv bažas, ka šādas «spēles ar emocijām» neglābjami sagrozīs atmiņas par Otrā pasaules kara notikumiem.

Vismaz viens cilvēks gājis bojā un 28 ievainoti pēc Krievijas spēku kombinētā uzbrukuma Zaporižjai. Trauksme tika izsludināta vēl piektdienas vakarā, bet uzbrukums turpinājās līdz pat agram rītam. Tajā tika izmantoti droni un raķetes. Uzbrukumā postījumi nodarīti vairākiem desmitiem dzīvojamo māju. Tiešos pretinieka triecienos postījumi nodarīti septiņām dzīvojamajām mājām.

Pēc nepilna mēneša, 28. septembrī, Moldovā notiks parlamenta vēlēšanas. Tām gatavojas ne tikai politiskās partijas, bet arī dezinformācijas izplatītāji, mēģinot panākt, ka pie vēlēšanu urnām iedzīvotāji lemj par labu Maskavai draudzīgiem politiskajiem spēkiem.

Eiropas valstu diplomāti uzskata, ka Irāna varētu ierobežot Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoru piekļuvi, jo Teherāna baidās, ka varētu gūt neatkarīgu apstiprinājumu tam, ka Izraēlas triecienos ir iznīcināta 30 gadus ilgā valsts kodolprogramma. Tā sestdien vēsta britu laikraksts «The Guardian».

Starptautiskās sabiedrības, tostarp Eiropas Savienības, arsenālā ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai sauktu Izraēlu pie atbildības laikā, kad Gazas joslas teritorijā, kur norisinās Izraēlas karš pret palestīniešu teroristisko grupējumu «Hamās», ir iestājies bads. Šādu uzskatu sarunā ar Latvijas Radio pauda Palestīnas ārlietu un diasporas lietu ministre Varsena Agabekjana Šāhīna, kas šonedēļ bija ieradusies vizītē Latvijā.

Ukraina naktī uz sestdienu Krievijā veikusi triecienus Krasnodaras un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcām, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Ukrainā straujiem soļiem tuvojas jaunais mācību gads. Kamēr bērni gatavojas mācībām, varasiestādēm jāturpina strādāt pie tā, lai skolēni varētu mācīties drošībā. No septembra Ukrainā darbosies 32 pazemes skolas, kurās skolēni varēs pilnvērtīgi mācīties, nevis tikai uzturēties tur gaisa trauksmes laikā. 

Vācijā atvērta Eiropā lielākā munīcijas rūpnīca, kas ļaus strauji kāpināt lādiņu ražošanu un apmierināt Ukrainas pieaugošo pieprasījumu pēc tiem. Vācu aizsardzības industrijas uzņēmums «Rheinmetall» rūpnīcu uzcēlis zibenīgā tempā. Jau šogad paredzēts saražot desmitiem tūkstošu artilērijas lādiņu. 

Uzņēmums «Fire Point», kas izstrādājis Ukrainas jauno tālas darbības rādiusa raķeti «Flamingo», iesaistīts korupcijas izmeklēšanā. Par to vēsta laikraksts «Kyiv Independent», atsaucoties uz vairākiem avotiem, kas pārzina izmeklēšanu.

Krievija turpina uzbrukt Ukrainas pilsētām, un dara to aizvien intensīvāk, bet tikmēr sarūk cerības par Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanos, kas varētu iezīmēt progresu ceļā uz mieru.

Taizemes Konstitucionālā tiesa ir lēmusi no amata atstādināt premjerministri Petongtarnu Šinavatru. Tiesa atzina viņu par vainīgu ētikas pārkāpumos nopludinātā telefonsarunā ar bijušo Kambodžas līderi Hunu Senu.

«Eiropas Savienība ir droša tikai tad, ja tās austrumu robeža ir droša,» piektdien preses konferencē ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Amatpersona šodien ieradās vizītē Rīgā, tā uzsākot preses tūri vairākās Baltijas jūras valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēcāk fon der Leiena arī plānojusi apmeklēt Bulgāriju un Rumāniju. 

Krievijā, netālu no tā dēvētās «Putina pils» Melnās jūras kūrortā Gelendžikā, Krasnodaras novadā izcēlies ugunsgrēks, ko izraisīja nogāzušās Ukrainas bezpilota lidaparāta atlūzas. Vietējie mediji ziņo, ka liesmas plosās tikai 10 kilometru attālumā no Krievijas vadoņa rezidences. 

Remontdarbi Ukrainas dronu triecienā cietušajā Krievijas Ustjlugas ostas kompleksā «Novatek» varētu ilgt vairākus mēnešus, vēsta ziņu aģentūra «Reuters».

Šodien Latvijā ieradusies Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņai paredzēta tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu («Jaunā Vienotība»). 

Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests ziņojumā vēsta, ka Krievija arvien vairāk izmanto pret imigrāciju vērstu retoriku, lai novērstu iedzīvotāju uzmanību no kara uz «ārējiem ienaidniekiem». 

Francijas pilsētā Tulonā piektdien tiksies Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Tur norisināsies Francijas un Vācijas Aizsardzības un drošības padomes sanāksme. Tā notiek divas reizes gadā, parasti nepiesaistot lielu sabiedrības uzmanību. Bet šoreiz valstis sanāksmes laikā cer atrisināt jautājumu par iznīcinātāja «Eurofighter» pēcteča izstrādi. 

Eiropas līderi apsver iespēju veidot 40 kilometrus platu buferzonu gar pašreizējo frontes līniju Ukrainā, atsaucoties uz avotiem diplomātu aprindās, vēsta tīmekļa izdevums «Politico». 

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs, tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pārkāpis standarta protokolu, tādējādi pārprotot Putinu un ASV prezidentam un Eiropas līderiem atstāstot nepareizas Putina prasības kara izbeigšanai Ukrainai, vēsta «Reuters».

Ukrainā joprojām sēro par naktī uz ceturtdienu Krievijas īstenotajiem triecieniem, kuros Kijivā nogalināti 23 cilvēki, bet vēl 63 ievainoti, no tiem 35 atrodas slimnīcā. 

Ukrainas triecieni militārajiem un ar naftas rūpniecību saistītajiem objektiem Krievijas teritorijā ir efektīgi, turklāt ietekmē ne vien agresorvalsts iedzīvotājus, bet arī Maskavas sadarbības partnerus un pasaules tirgu kopumā, Latvijas Radio raidījumā «Divas puslodes» vērtē ārpolitikas eksperti. Un, lai arī Ukraina paziņojusi par jaunas tālas darbības raķetes izveidi un pat veiksmīgu izmēģinājumu, arī tuvākā laikā galvenie šī kara ieroči, visticamāk, būs kaujas droni.

Ceturtdien vizītē Latvijā bija ieradusies Palestīnas ārlietu un diasporas lietu ministre Varsena Agabekjana Šāhīna, kura centās panākt Latvijas atbalstu palestīniešu valsts atzīšanai.