Teroristu grupējums «Hamās» svētdienas, 2. novembra, vakarā atdevis Izraēlai vēl trīs gūstekņu mirstīgās atliekas. Tiesu medicīnas eksperti veiks mirstīgo atlieku ekspertīzi, lai noskaidrotu, kam tās pieder.

Vienīgais aizdomās turamais vairāku cilvēku saduršanā vilcienā Anglijā ir 32 gadus vecs vīrietis, paziņojusi policija. Uzbrukumi ar nazi notika 1. novembrī, vilcienā Anglijas Kembridžšīras grāfistē.

Neidentificētu dronu dēļ svētdien bija traucēts Vācijas pilsētas Brēmenes lidostas darbs. Līdzīga situācija pirms dažām dienām izveidojās arī galvaspilsētā Berlīnē. 

Vācija Ukrainai esot nodevusi visas apsolītās «Patriot» pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tā vēlā pēcpusdienā sociālajos medijos paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Valsts galva norādījis, ka risinās sarunas par turpmāko pretgaisa aizsardzības sistēmu nodrošināšanu gan ar valstīm, gan arī ar sistēmu ražotājiem, solot, ka šādām sarunām būs iznākums. Tikmēr frontē cīņas turpinās Pokrovskas apkārtnē, kur ukraiņu spēkiem nākas cīnīties pret Krievijas spēku virzīšanos.

Vēl pirms pāris gadiem Zviedrija un Somija stingri turējās pie militārās neitralitātes politikas, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā radīja milzu satricinājumu Eiropas drošības arhitektūrā. Bažas par Krievijas agresiju Baltijas jūras reģionā pavēra ceļu tam, lai Stokholma un Helsinki pārsteidzoši ātri lemtu par pievienošanos NATO – laužot gadu desmitiem ilgušo neitralitāti. Tieši drošības tēma šonedēļ bija viena no centrālajām Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.

Aizbēgt no Maskavas uz Tallinu, pilnīgi no nulles uzsākt jurista karjeru un atvērt pirti ziemas peldētājiem. Tas izdevies kādam uzņēmīgam juristam no Krievijas. Putina režīma pretinieki savā pirtī tagad uzņem ceļotājus no visas pasaules un šeit jau sildījušies viesi no vairāk nekā 60 valstīm.

Latvijas brīvprātīgie šoferi ar ātrās palīdzības mašīnām Ukrainā palīdzējuši jau simtiem ievainoto. Tas ir latviešu organizācijas «Ganta fonds» projekts, kas turpinās joprojām, lai palīdzētu ukraiņu mediķiem un ievainotajiem karavīriem.

ASV prezidents Donalds Tramps draudējis nosūtīt karaspēku uz Nigēriju, ja šīs Rietumāfrikas valsts valdība nerīkosies, lai pārtrauktu kristiešu nogalināšanu, ko veic islāmistu kaujinieki.

Krievijas raķešu un dronu triecienos sestdienas vakarā un aizvadītajā naktī Ukrainā nogalināti septiņi cilvēki un vairāki ievainoti, svētdien paziņojušas vietējās amatpersonas.

Mūsdienās piekļuve informācijai ir nepieredzēti liela un pašizpausmes iespējas demokrātiskajās sabiedrībās brīvas, tomēr cilvēki arvien biežāk saskaras ar apklusināšanu. Izraēlas un palestīniešu konflikts, no vienas puses, radīja daudz viedokļu, bet, no otras, paspilgtināja «cancel culture» jeb atcelšanas kultūras problemātiku. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ brīdī, kad cilvēku viedokļi spēj izplatīties ātrāk un tālāk nekā jebkad agrāk, daudzi cilvēki izvairās runāt par politiski aktuālām tēmām.

«Z paaudzes» vadītajos protestos desmitiem tūkstošiem jauniešu Dienvidāzijā un Āfrikā izgāja ielās, pieprasot valdībām izskaust korupciju un mazināt sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Protestu rezultātā vairāku valstu ministri un vadītāji bija spiesti atkāpties. Pēdējos mēnešos uzplaiksnījušie «Z paaudzes» protesti atšķiras no citiem – jauniešu kustība radusies un nostiprinājusies sociālajos tīklos.

Pēc nedēļas Brazīlijā sāksies lielais klimata samits COP30, kurā Eiropas Komisija (EK) bija ieplānojusi prezentēt jauno plānu – Eiropas apņemšanos līdz 2040. gadam samazināt CO2 emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Taču šis plāns ir izraisījis dalībvalstu neapmierinātību. Vai Eiropa pamazām atkāpjas no Zaļā kursa?

Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas pilna mēroga uzbrukumu, visai pasaulei kļuva skaidrs – droni kaujaslaukā ienāk uz palikšanu un maina militārās operācijas. Tie maina arī karavīru darbu. Tā Ukrainas armijas dronu pilote ar iesauku Lana, karam sākoties, studēja jurisprudenci, bet nolēma doties karā. Un, kā izrādījies, savā militārajā profesijā darbojas tik veiksmīgi, ka nesen viņai izdevies ar dronu saņemt gūstā Krievijas karavīru.

Slovākijas kreisi populistiskās partijas «Smer-SD» likumdevējs Ļubomirs Važnijs, kurš ierosināja ātruma ierobežojumu uz ietvēm, viesis skaidrību, ka ierobežojums neattieksies uz gājējiem, bet tikai uz riteņbraucējiem un skrejriteņu vadītājiem, kas pārvietojas pa ietvēm.

ASV pēdējā laika militārās aktivitātes Karību jūrā un Venecuēlas piekrastē izraisījušas minējumus, ka ASV mēģinās gāzt Venecuēlas līderi Nikolasu Maduro.

Nīderlandē par iespējamo nākamās valdības veidotāju tiek uzskatīts bijušais enerģētikas ministrs Robs Jetens, kura vadītā liberālā partija «Demokrāti 66» (D66) nupat notikušajās parlamenta vēlēšanās guvusi būtiskus panākumus un tiek uzskatīta par galveno uzvarētāju. LSM.lv skaidro, kas ir Jetens – iespējams, viņš būs jaunākais valdības vadītājs Nīderlandes vēsturē.

Desmitiem tūkstoši cilvēku pulcējās Serbijas ziemeļos esošajā Novisadā, godinot pirms gada notikušās traģēdijas upuru piemiņu. Sabrūkot nojumei virs dzelzceļa stacijas ieejas, dzīvību zaudēja 16 cilvēku. Kopš tā laika valstī izvērsušies plaši pret korupciju un valdību vērsti protesti. Līdz šim apsūdzības izvirzītas tikai vienam cilvēkam, taču tiesas process vēl nav sācies.

Parlamenta un prezidenta vēlēšanas Tanzānijā, kas sākās mierpilni, izvērtušās ielu protestos un slaktiņā. Karavīri atklāja uguni pret saviem «brāļiem un māsām», kā šeit pieņemts saukt citam citu, nogalināti vismaz 500 cilvēki.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes operācijas rezultātā piektdien trīs vietās bojāts naftas produktu cauruļvads Maskavas apgabala Ramenskas rajonā, sestdien paziņojusi Kijiva.

Krievijas uzbrukumos Ukrainai aizvadīto stundu laikā vairāki ievainotie un vismaz viens cilvēks miris pēc ballistiskās raķetes trieciena Mikolajivai. Frontē sīvākās cīņas turpinās Pokrovskas virzienā, kur ukraiņu spēki mēģina mazināt Krievijas spiedienu. Mediji vēsta, ka šajās dienās pilsētā mērķa sasniegšanai ir ieradušies ukraiņu izlūki. Tikmēr par atbalstu Ukrainas energoinfrastruktūras atjaunošanā paziņojuši lielā septītnieka valstu enerģētikas un vides ministri.

Teroristiskās organizācijas «Hamās» pirms diviem gadiem sarīkotais slaktiņš simtiem izraēliešu ģimenēs atstājis dziļas un neizdzēšamas brūces. Latvijas Televīzijai pagājušonedēļ bija iespēja satikties ar divām sievietēm – vienai «Hamās» bija sagūstījis vecākus, bet otras ģimene no gūsta paglābās tikai par mata tiesu. Abas atzina – lai arī pamiers noslēgts, dvēselē miera vēl ilgi nebūs. 

Ukrainas ziemeļos vismaz pieci cilvēki ir gājuši bojā un divi ievainoti sprādzienā, automašīnai mežā uzbraucot kājnieku mīnai, piektdien paziņoja policija.

Krievijas lidrobotu nakts uzbrukumos nodarīti plaši postījumi daudzviet Ukrainā. Lielākie no tiem Sumos, valsts ziemeļos. Droni trāpīja kādā daudzdzīvokļu ēkā un vairākās privātmājās. Ievainoti 11 cilvēki, četri no viņiem bērni. 

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien paziņoja, ka centīsies pārliecināt Amerikas Savienotās Valstis (ASV) neattiecināt uz Ungāriju nesen izziņotās sankcijas pret Krievijas lielākajiem naftas ražotājiem «Rosņeftj» un «Lukoil». 

ASV Aizsardzības ministrija piekritusi piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa spārnotās raķetes «Tomahawk», taču galīgais lēmums jāpieņem ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tā piektdien ziņoja telekanāls CNN, atsaucoties uz trim ASV un Eiropas amatpersonām.

Krievija pēdējo mēnešu laikā uzbrukusi Ukrainai ar spārnotajām raķetēm «9M729», kuru izstrādes dēļ ASV prezidents Donals Tramps pirmās prezidentūras laikā 2019. gadā izstājās no kodolieroču kontroles pakta ar Maskavu, intervijā ziņu aģentūrai «Reuters» sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Daudzviet pasaulē gatavojas Visu svēto dienai, ko ievadīs Halovīna nakts. To īpaši atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā.

Virkne pasaules mediju ir pievērsuši uzmanību Saeimas ceturtdienas lēmumam par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas.

Rīt aprit gads kopš traģēdijas Serbijas ziemeļos esošajā Novisadā. Sabrūkot nojumei dzelzceļa stacijā, dzīvību zaudēja 16 cilvēki. Nelaimes cēloņos saskatāmas zināmas līdzības ar Zolitūdes traģēdiju. Nerimstošo protestu vilnis, kura priekšgalā ir studenti, veicinājis pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret valdību. Valdības pieeja, reaģējot uz šo kustību, aizvadītā gada laikā ir mainījusies. Izšķiroša loma tam, vai valstī varētu notikt kādas pārmaiņas, varētu būt nākamajām vēlēšanām. 

Lietuvas atbilde uz kārtējo kontrabandas meteoroloģisko balonu ielidošanu valstī no Baltkrievijas būs stingra, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, norādot, ka valsts izmantos «visus iespējamos līdzekļus», arī militāru spēku, lai vērstos pret tādiem hibrīduzbrukumiem.

Izdevums «Politico» vēsta par spriedzi Vācijas koalīcijā, kur novērojami strīdi gan par iesaukšanu armijā un pensijām, gan par problēmām autobūves nozarē un lēno ekonomikas izaugsmi. Kanclers Frīdrihs Mercs gan norāda, ka publiskas diskusijas par šiem jautājumiem nenozīmējot, ka tie ir strīdi. Tomēr domstarpības ir acīmredzamas.

Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro policija šonedēļ veica operāciju pret bandu ar nosaukumu «Sarkanā komanda». Policijas operācija izvērtās par asiņaināko reģiona vēsturē – nogalināti vairāk nekā 120 cilvēki, tostarp policisti. 

Ukrainas mediji vēsta par vairākiem pēdējās dienas laikā šķietami veiksmīgiem triecieniem enerģētikas objektiem Krievijā un Ukrainas okupētajā daļā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis likumus par karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas pagarināšanu līdz nākamā gada 3. februārim. Taču Kijiva jau augusta beigās mīkstināja izbraukšanas noteikumus, tāpēc kaimiņvalstīs vērojams gados jaunu ukraiņu pieplūdums.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija būtiski – līdz 7500 cilvēkiem gadā, ierobežos bēgļu uzņemšanu. Priekšrocības turpmāk būs baltādainajiem Dienvidāfrikas Republikas pilsoņiem.