Igaunijas premjers Kristens Mihals intervijā Latvijas Televīzijai Baltijas valstu sadarbību apdraudējumu gadījumos vērtē kā labu. Viņš uzskata, ka visas trīs valstis ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas. Lai gan drošības situācija reģionā visu laiku mainās, Eiropa kopumā šobrīd ir daudz spēcīgāka nekā pirms gada vai pusgada.

Ukrainas pilsētā Černihivā svētdien notika dienu iepriekš atbrīvoto četru Baltkrievijas politieslodzīto preses konference, kurā viņi pastāstīja, ka nav zinājuši, ka tiks aizvesti uz Ukrainu, kā arī to, ka viņiem Baltkrievijā atņemtas pases. 

Igaunijas premjers Kristens Mihals intervijā Latvijas Televīzijai Baltijas valstu sadarbību apdraudējumu gadījumos vērtē kā labu. Viņš uzskata, ka visas trīs valstis ir aktīvākās Ukrainas atbalstītājas. Lai gan drošības situācija reģionā visu laiku mainās, Eiropa kopumā šobrīd ir daudz spēcīgāka nekā pirms gada vai pusgada.

Decembrī rit jau septītais mēnesis, kopš Polijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas kandidāts Karols Navrockis. Polijas valdību vada premjers Donalds Tusks no valdošās partijas «Pilsoniskā koalīcija». Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizēs, kā prezidenta un premjera atšķirīgās politiskās nostājas ietekmē Polijas valdības darbu.

Svētdien un pirmdien Berlīnē norisinās sarunas par Krievijas izraisītā kara Ukrainā izbeigšanu. Tajās piedalās ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kā arī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un vairāki citi Eiropas līderi.

Apšaudē universitātē ASV Rodailendas štata Providensā sestdien nogalināti divi un ievainoti deviņi studenti, paziņoja policija.

Austrālijā, Sidnejas Bondi pludmalē, svētdien divi uzbrucēji apšaudījuši ebreju Hanukas svētku pasākumu, nogalinot desmit un ievainojot 12 cilvēkus, pavēstījusi policija.

Austrālijā, Sidnejas Bondi pludmalē, svētdien divi uzbrucēji apšaudījuši ebreju Hanukas svētku pasākumu, nogalinot desmit un ievainojot 12 cilvēkus, pavēstījusi policija.

Dzelzceļa sliežu spridzināšana Polijā, zemūdens kabeļu pārraušana Baltijas jūrā un aizdomīgi droni virs lidostām un citiem kritiskās infrastruktūras objektiem ir tikai daļa no incidentiem, kuros galvenā aizdomās turamā ir Krievija. Sabotāžas gadījumu skaits Eiropā pēdējos gados ir pieaudzis, un tam ir tieša saikne ar Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā. Kamēr Krievijas armija posta Ukrainu, tikmēr Kremļa specdienestu savervēti cilvēki mēģina sēt haosu Eiropā. Taču Krievija nav vienīgā valsts, kas vēlas kaitēt eiropiešiem.

Baltkrievija ir atbrīvojusi 123 ieslodzītos, un to vidū ir arī protestu kustības līdere Marija Koļesnņikova un Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Bjaļackis, sestdien paziņoja Baltkrievijas valsts mediji un cilvēktiesību aizstāvju grupas.

Redzot ASV vadītās miera sarunas, karš Ukrainā drīzāk varētu beigties pavisam citu iemeslu un visdrīzāk –Krievijas ekonomisko spīļu dēļ. Ja ASV pieturētos pie sankcijām un saņemtos arī Eiropas Savienība, Krievijai klātos ļoti grūti. Tad tik tiešām nākamajā gadā mēs varētu piedzīvot izmaiņas, Latvijas Radio raidījumā «Brīvības bulvāris» pauda Latvijas Ģeopolitsko pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Satversmes Aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Islande šonedēļ kļuvusi par piekto valsti, kas pieteikusi boikotu Eirovīzijai Izraēlas dalības dēļ. Arī 2024. gada dziesmu konkursa uzvarētājs Nemo paziņojis, ka protestā nosūtīs atpakaļ toreiz saņemto balvu. Eirovīzijai nevajadzētu kļūt par politisku teātri – tā izteicies konkursa priekšsēdētājs. Peripetijas ap Izraēlas dalību atsauc atmiņā arī diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas izslēgšanu. LSM skaidro, vai šie gadījumi vispār ir salīdzināmi, vai Eirovīzija patiesi ir politiski neitrāla, un kāda ir Latvijas nostāja.

ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs šajā nedēļas nogalē Berlīnē plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairāku citu Eiropas valstu līderiem. Ir paredzams, ka sarunas notiks par jaunāko Ukrainas miera plāna versiju. Kā zināms, Baltais nams vēlas noslēgt vienošanos par karadarbības izbeigšanu Ukrainā jau līdz Ziemassvētkiem.

ASV valdības asā kritika pret Eiropas Savienību un tās līderiem aizvadītajās dienās daudzus mūsu kontinentā nepatīkami pārsteidza un pat aizvainoja. Tomēr Eiropas politisko līderu atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa nediplomātiskajiem izteikumiem pārsvarā bija visnotaļ atturīga. ASV un Eiropas attiecības Latvijas Radio komentēja ASV Vācijas Māršala fonda eksperte Kristīne Bērziņa. 

Ja Krieviju iedrošinās, tai atdodot teritorijas, ko tā nespēj ieņemt militāri, tā turpinās agresiju, intervijā Latvijas Televīzijai brīdināja Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Diskusijas par vienošanos par kara izbeigšanu viņš raksturoja kā smagas, taču uzsvēra, ka Ukraina jūtas komfortabli sarunās ar ASV. 

Irānas drošības spēki piektdien aizturējuši Nobela Miera prēmijas laureāti, sieviešu tiesību aktīvisti Nargesu Mohammadi, pavēstīja viņas atbalstītāji. 

NATO dalībvalstis tuvāko gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas. Tā preses konferencē Berlīnē izteicies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. 

Vācijas valdība šodien apsūdzējusi Krieviju kiberuzbrukumā gaisa satiksmes kontroles sistēmai, kā arī sistemātiskā dezinformācijas kampaņu rīkošanā, tostarp februārī notikušo Bundestāga vēlēšanu laikā.

ASV, turpinot vērst spiedienu pret Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, noteikusi viņa radiniekiem sankcijas. Amerikāņi arī varētu turpināt aizturēt tankkuģus, kas reģionā pārvadā Venecuēlas naftu.

Krievijas Centrālā banka piektdien paziņoja, ka iesūdz tiesā Beļģijā bāzēto depozitāriju «Euroclear», kurā atrodas liela daļa iesaldēto bankas aktīvu. 

Rīgā piektdien tikās visu trīs Baltijas valstu premjerministri, lai apspriestu vairākus ar reģionālo drošību saistītus jautājumus, tostarp dzelzceļa projektu «Rail Baltica». Kopīgajā preses konferencē valdību vadītāji pauda pārliecību, ka projektu visās valstīs izdosies pabeigt līdz iepriekš noteiktajam termiņam – 2030. gadam.

Tradicionālā diplomātija vairs nestrādā – sabiedrība pieprasa tiešumu. «Mūsdienu cilvēki grib autentiskumu,» piektdien intervijā Latvijas Radio raidījumā «Labrīt» sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. 

Eiropas Savienība (ES) un Kijiva ir izstrādājušas rīcības plānu, lai virzītu Ukrainu uz dalību ES un paātrinātu tehnisko darbu, neskatoties uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna bloķētajām oficiālajām sarunām. 

ASV šonedēļ aizturētais tankkuģis, kas pārvadājis naftu un ko amerikāņu spēki sagrāba pie Venecuēlas krastiem, tiks nogādāts ASV ostā. Karakasa kuģa aizturēšanu ir raksturojusi kā starptautiska pirātisma aktu. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentējis Ukrainas vēlmi attiecībā uz armijas izmēru pēc kara. Sākotnējā ASV miera plānā, kas kļuva zināms novembrī, bija minēta Ukrainas karavīru skaita maksimālā robeža – 600 000, taču pārskatītajā versijā Ukraina uzstāj, ka tai vajadzīga 800 000 karavīru liela armija. 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka protestu laikā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi 2019. gadā pārkāptas demonstrantu cilvēktiesības. Gruzijai būs jāsamaksā kompensācija cietušajiem.

Lietuvas parlaments sākotnējā lasījumā atbalstījis grozījumus Nacionālajā radio un televīzijas likumā, kas atvieglo sabiedriskā medija vadītāja atlaišanu. Pirmā šāda iniciatīva izpelnījās plašu profesionāļu un sabiedrības nosodījumu.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ceturtdien brīdinājis alianses dalībvalstis, ka tās ir Krievijas nākamais mērķis, un uzsvēris nepieciešamību nekavējoties reaģēt uz to. 

Ukrainas pilsētā Ļvivā ceturtdien notika neformāla Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksme, kuras centrālais temats bija Ukrainas integrācija blokā. Dalībnieki pārrunāja Ukrainas progresu reformu īstenošanā, sagatavošanos iestāšanās procesam un atbalstu Kijivai kara laikā. 

Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir brīdis, kas sākas nevis kalendārā, bet sirdī: kad ģimenes un draugi satiekas, lai dalītos priekā, pārrunātu atmiņas un iedegtu cerības liesmiņu tumšākajās ziemas dienās. Latviešiem Dublinas apkaimē Īrijā jau vairākus gadus ir savs, ļoti īpašs veids, kā to darīt.

Austrijas parlaments ceturtdien ar lielu balsu vairākumu atbalstījis aizliegumu meitenēm, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu, skolās valkāt tradicionālos musulmaņu galvas lakatus. 

Pēc plašiem tautas protestiem pret korupciju Bulgārijas premjerministrs Rosens Žeļazkovs ceturtdien paziņojis par valdības demisiju.

Kamēr turpinās sarunas par miera panākšanu Ukrainā, intensīvākas kļuvušas sadursmes frontē. Krievijai šobrīd ir svarīgi nodemonstrēt savus panākumus karā, un tā par katru cenu cenšas ieņemt Doneckas apgabala pilsētu Pokrovsku. Tomēr daļa pilsētas joprojām ir ukraiņu rokās.

ASV prestižā žurnāla «Time» tituls «Gada cilvēks» šogad piešķirts mākslīgā intelekta (MI) arhitektiem. Izdevums atzinis 2025. gadu par to, kad mākslīgā intelekta potenciāls ir izlaists brīvībā, norādot, ka atpakaļceļa vairs nebūs.

11. decembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzņēmis Polijas Republikas prezidentu Karolu Navrocki, kurš ieradies darba vizītē Latvijas Republikā, lai pārrunātu divpusējo sadarbību, reģionālo drošību, tostarp Latvijas un Polijas sadarbību aizsardzībā, transatlantiskās attiecības un atbalstu Ukrainai.