Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns paziņojis, ka viņa valsts starptautiskā ietekme ar katru dienu kļūst arvien spēcīgāka. To viņš sacīja ceturtdien pasākumā par godu Ziemeļkorejā valdošās Komunistiskās partijas dibināšanas 80. gadadienai. 

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado par «viņas nenogurstošo darbu, aizstāvot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un viņas cīņu par taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju».

Gruzīnus cīņā par vārda brīvību un ceļu uz Eiropas Savienību (ES) neapturēs ne represijas, ne arī draudi sodīt protestējošos. Tā sarunā ar Latvijas Televīziju pauž neatkarīgā izdevuma «Batumelebi» žurnālise Irma Dimitradze⁩ un kopš protestu sākuma pirmās politiski arestētās sievietes – tautā cienītās žurnālistes Mzias Amaglobeli krustmeita Iveta Amaglobeli. 

Beļģijā Antverpenē aizturēti trīs gados jauni cilvēki, kas tiek turēti aizdomās, ka, džihādisma iedvesmoti, plānojuši uzbrukt politiķiem ar droniem, ceturtdien pavēstīja varasiestādes.

Krievijas nolūks ar dronu pārlidojumiem NATO teritorijai nav mums uzbrukt, bet atturēt no atbalsta Ukrainai. Tā intervijā saka bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, Jūras spēku admirālis Robs Bauers. Viņš arī sacīja, ja Krievija iebruktu kādā no alianses valstīm, uz vietas esošie sabiedrotie karavīri ar virspavēlnieka lēmumu varētu iesaistīties kaujās arī bez 5. panta iedarbināšanas. Admirāli iztaujāja Latvijas Televīzijas korespondente Paula Markusa. 

Eiropas Komisija (EK) uzsākusi izmeklēšanu pēc tam, kad vairākos laikrakstos apgalvots, ka Ungārijas slepenie dienesti mēģinājuši savervēt Eiropas Savienības (ES) darbiniekus Briselē kā informatorus. Par to vēsta telekanāls «Euronews». 

Polijas prokuratūra izvirzījusi apsūdzības Varšavas domes darbiniekam par spiegošanu Krievijas izlūkdienestu labā un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, ceturtdien pavēstīja varasiestādes. 

Piektdien tiks paziņots Nobela Miera prēmijas ieguvējs, un ASV prezidents Donalds Tramps daudzkārt ir devis mājienus, ka piemērotākais kandidāts šīs balvas saņemšanai būtu viņš pats. Lai gan Tramps tiešām ir iesaistījies vairāku konfliktu risināšanā dažādās pasaules malās, ārpolitikas pētnieki spriež, ka vismaz šogad Trampam šī atzinība varētu iet secen. 

Mēs acīmredzami neesam sasnieguši punktu, kurā Krievijas diktators Vladimirs Putins ir nolēmis, ka ir pienācis laiks sarunām par mieru Ukrainā, un Putina problēma ir tā, ka, lai gan viņš ir ļoti vājš, viņš to nevar izrādīt. Tā ceturtdien Rīgas konferences laikā uzsvēra ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers. 

Pāvests Leons XIV ceturtdien uzsvēris ziņu aģentūru lomu «postpatiesības pasaulē» un brīdināja par briesmām, ko rada paļaušanās uz mākslīgo intelektu informācijas ieguvē.

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un viņas vadītā EK komanda ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu izturējusi divus uzticības balsojumus Eiropas Parlamentā (EP).

Lāzerus mūsdienās salīdzinoši plaši izmanto medicīnā un skaistumkopšanā. Slavenākā Francijas muzeja Luvras eksperti šo tehnoloģiju veiksmīgi izmanto arī mākslas darbu attīrīšanā un restaurācijā. 

ASV pilsētā Sanfrancisko turpinās plaši pašbraucošu automašīnu izmēģinājumi, kuru mērķis ir pieradināt cilvēkus pie šī modernā pārvietošanās veida. Pakalpojuma izmantotāji atzīst, ka brīžiem jūtas drošāk nekā parastajā transporta līdzeklī. 

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis rosinājumu aizliegt izmantot vārdus «burgers» un «steiks», lai ar tiem apzīmētu augu izcelsmes ēdienus. Par šo priekšlikumu nobalsoja 355 deputāti, bet pret bija 247. 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) būs spiesta samazināt savus miera uzturēšanas spēkus visā pasaulē par aptuveni 25% finansējuma trūkuma dēļ, kas lielākoties saistīts ar ASV palīdzības samazināšanu, trešdien paziņoja augsta ANO amatpersona. 

Krievijas armija pārvieto spēkus Ukrainas Dņipropetrovskas apgabala virzienā. Vienlaikus turpinās okupantu masveidīgi triecieni pa apdzīvotām vietām visā valsts teritorijā. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 8. oktobra fotogrāfijas. 

Čehijas populistiskā partija «Neapmierināto pilsoņu akcija» jeb «ANO», kas nesenajās parlamenta vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, tagad mīkstinājusi savu retoriku par valsts munīcijas iniciatīvu Ukrainai. Vēl jūlijā miljardieris, bijušais premjerministrs Andrejs Babišs sacīja, ka viņa partija atcels iniciatīvu, kas Krievijas agresijas laikā ir novirzījusi uz Ukrainu simtiem tūkstošu kritiski svarīgu artilērijas munīcijas vienību. 

Pirmdien demisionējušais Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī pēc konsultēšanās ar pariju pārstāvjiem trešdien paziņojis, ka saskata iespēju izejai no politiskās krīzes.

Pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa samita Aļaskā impulss miera līguma noslēgšanai Ukrainā ir lielā mērā zudis. Tā trešdien izteicies Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. 

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers uzskata – katru reizi, kad noticis iebrukums NATO gaisa telpā, alianse ir rīkojusies stingri. Viņš piekrīt, ka Krievijas dronu notriekšana, izmantojot iznīcinātājus, kā tas tika darīts Polijā, nav ilgtspējīgs risinājums, bet NATO meklē citus veidus gaisa telpas aizsardzībai.

Turpinoties Krievijas intensīviem uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes sistēmai, pieaug bažas par Ukrainas spēju nodrošināt iedzīvotājiem elektrību, siltumu un gāzi ziemas mēnešos. Ukraina ir nolēmusi arī par 30% palielināt gāzes importu un aicina sabiedrotos palīdzēt valstij pārziemot.

Palestīniešu teroristu grupējums «Hamās» trešdien paziņojis, ka apmainījies ar Izraēlu ar atbrīvošanai paredzēto «gūstekņu sarakstiem».

Vācijas federālā policija drīkstēs notriekt dronus, šodien paziņojis iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints. Lēmums pieņemts pēc nesen pieredzētajiem dronu incidentiem dažādās Vācijas vietās, kuros Berlīne vaino Krieviju.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbrīvojis no amata Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatoliju Kucevolu. 

Pēc tam, kad Lietuva samazināja Viļņā dzīvojošās Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas apsardzes līmeni, viņas biroja darbība uz laiku ir apturēta, trešdien vēsta Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT ziņu portāls. 

Uzņēmuma «Neoline» jaunākais kuģis «Neoliner Origin» ir pasaulē pirmais burinieks kravaskuģis, ko izmantos kravu pārvadājumiem pāri  Atlantijas okeānam. 

Mjanmā valdošās huntas bruņotie spēki ir bombardējuši festivālu un demonstrāciju, nogalinot vairāk nekā 40 cilvēkus, tai skaitā bērnus, otrdien paziņoja pasākuma dalībniece un vietējās komitejas locekle. 

Padziļinoties politiskajai krīzei Francijā, valsts prezidents Emanuels Makrons šovakar plāno nākt klajā ar paziņojumu iedzīvotājiem.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs otrdien ieradies vizītē Vašingtonā, kur tiekas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Abu kaimiņvalstu attiecības ir sarežģījušās kopš Trampa atgriešanās pie varas un viņa lēmuma ieviest augstus tarifus Kanādas precēm. 

Krievijas Finanšu monitoringa dienests otrdien «teroristu un ekstrēmistu» sarakstā iekļāvis Nīderlandē bāzētā krievu televīzijas kanāla «Doždj» galveno redaktoru Tihonu Dzjadko, informācijas dienesta vadītāju Jekaterinu Kotrikadzi un raidījumu vadītāju Valēriju Ratņikovu. 

Sīrijā aizvadītas pirmās parlamenta vēlēšanas pēc gadiem ilgā Bašara al Asada režīma gāšanas. Liela daļa sīriešu un vairākas valstis gan apgalvo, ka vēlēšanas bijušas krāpšana, lai pagaidu valdība nostiprinātu savu varu valstī. 

Vācijas rietumu pilsētā Herdekē sadurta nesen ievēlētā pilsētas galva Īrisa Štalcere, otrdien pavēstīja amatpersonas, norādot, ka ievainojumi ir dzīvībai bīstami.

Jau piekto reizi latviešu lauku īpašumā «Straumēni» Anglijas vidienē norisinājās piedzīvojumu sacensības «Zelta pastala», kur komandas dienas garumā cīnās par ceļojošo kausu, dodoties pārgājienā un kontrolpunktos izpildot dažādus nestandarta uzdevumus.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc premjera Sebastjēna Lekornī demisijas saskaras ar pieaugošu spiedienu rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas vai pat atkāpties no amata.