ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss trešdien aicināja Krieviju un Ukrainu sākt tiešas sarunas par kara izbeigšanu, norādot arī, ka Krievijas prasītās koncesijas ir pārmērīgas.

Ukraiņu droni naktī uz trešdienu Krievijā trāpījuši militārajām rūpnīcām Piemaskavā un Tulā, britu raidsabiedrībai BBC apliecināja avots Ukrainas Drošības dienestā (SBU).

Romas katoļu baznīcas kardināli trešdien tiekas aiz slēgtās Siksta kapelas durvīm, lai vēlētu jaunu Romas pāvestu, kurš turpmākos gadus pārvaldīs vairāk nekā 1,4 miljardu cilvēku lielo katoļu baznīcu. 

Lai gan Latvija un Lietuva ir aizliegušas Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča lidmašīnai ceļā uz 9. maija svinībām Maskavā šķērsot abu Baltijas valstu gaisa telpu, viņš jau esot devies ceļā. Liegums pārlidot Lietuvu un Latviju attiecināts arī uz Slovākijas premjera Roberta Fico lidmašīnu. Latvijas Radio skaidro, kā abu valstu līderi beigās plānojuši nokļūt Krievijas galvaspilsētā.

Vācijai un Francijai vajadzētu detalizēti izpētīt jautājumu par kopīgā Eiropas «kodollietussarga» izveidi. Tomēr tam būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj pašreizējais NATO kodolatturēšanas mehānisms, paudis jaunieceltais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pēc viesošanās Elizejas pilī. Tā bija Merca pirmā oficiālā vizīte pēc apstiprināšanas amatā.

Rietumvalstu un Āzijas līderi trešdien mudinājuši Indiju un Pakistānu deeskalēt no jauna uzplaiksnījušo konfliktu starp abām kodolvalstīm. Tikmēr Pakistānas drošības ministru kabinets Indijas aizvadītās nakts raķešu triecienus tās teritorijai nodēvējis par karadarbību, tāpēc pilnvarojis valsts bruņotos spēkus atbildēt, trešdien paziņoja premjerministra birojs.

Krievijas karā pret Ukrainu kritis Krievijas Pleskavas desanta divīzijas komandieris pulkvedis Abdulazizs Šihabidovs, vēsta tīmekļa izdevums «Agenstvo», atsaucoties uz atklātos avotos publicēto informāciju.

Spēcīgu Krievijas raķešu un «Šahed» kaujas dronu uzbrukumu naktī uz trešdienu piedzīvojusi Ukrainas galvaspilsēta Kijiva. Lieli postījumi nodarīti dzīvojamām ēkām galvaspilsētas pievārtē. Uzbrukumā arī nogalināti 2, bet ievainoti 7 cilvēki, tostarp 4 bērni.

ASV kara aviācijas reaktīvais iznīcinātājs «F/A-18F Super Hornet» otrdien neveiksmīgi mēģinājis nolaisties uz aviācijas bāzes kuģa «Harry S. Truman» un iegāzies Sarkanajā jūrā, pavēstīja ASV armija.

Atbildot uz asiņaino teroru, arī Ukraina sākusi plašus dronu uzlidojumus pa mērķiem Krievijā. Pēdējo trīs dienu laikā trauksme izsludināta un postījumi nodarīti arī galvaspilsētā Maskavā.

Pirmā izgatavotā virsskaņas pasažieru lidmašīna «Concorde» atzīta par Francijas vēstures pieminekli. Leģendārais lidaparāts apskatāms muzejā netālu no Tulūzas pilsētas.

Latvija un Lietuva aizliegušas Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča lidmašīnai šķērsot to gaisa telpu ceļā uz Maskavu, kurp Vučičs gatavojas doties, lai apmeklētu pasākumus, kuros tiks atzīmēta Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 80. gadadiena, ziņo portāls «Meduza», atsaucoties uz Serbijas medijiem.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs, otrdien tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, noraidīja viņa aicinājumu Kanādai kļūt par ASV štatu.

Ukrainas iedzīvotājiem aizbēgt no kara šausmām palīdz arī teātris. To apliecina Ļvivas Nacionālā operas un baleta teātra izrāžu popularitāte.

Lielbritānija gatavojas iespējamam Krievijas militārajam uzbrukumam un atjaunina kara gadījumam paredzēto rīcības plānu, kas pēdējo reizi pārskatīts 2005. gadā, vēsta laikraksts «The Telegraph».

Eiropas Parlaments (EP) otrdien nobalsoja par tiesiskās imunitātes atņemšanu no Lietuvas ievēlētajam deputātam Petram Gražulim, kurš pārstāv galēji labējo grupu «Suverēno nāciju Eiropa».

ASV un Jemenas hutieši ir panākuši vienošanos par pamieru, otrdien paziņoja starpniece Omāna, norādot, ka šī vienošanās nodrošinās kuģošanas brīvību Sarkanajā jūrā, kur Irānas atbalstītie nemiernieki ir uzbrukuši kuģiem.

Rumānija – Eiropas Savienības un NATO austrumu flanga valsts – pēc nedēļas nogalē aizvadīto prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas nonākusi vēl dziļākos politisko nemieru ūdeņos.

Vācijas parlamenta deputāti otrajā balsojumā kanclera amatā ievēlējuši Kristīgo demokrātu savienības/Kristīgi sociālā savienības (CDU/CSU) līderi Frīdrihu Mercu. Aizklātā balsojumā viņa kandidatūru valdības vadītāja amatam atbalstīja 325 parlamenta deputāti. Pret balsoja 289. 

ASV Iekšzemes drošības departaments (DHS) paziņojis par jaunas tā dēvētās «pašdeportācijas» programmas uzsākšanu. Programma paredz, ka tiem ASV teritorijā nelegāli ieceļojušajiem migrantiem, kuri izvēlēsies brīvprātīgi pamest valsti, tiks piedāvāta finansiālā palīdzība.

Otrdien Kijivā ieradušies Latvijas Samariešu asociācijas, Rīgas domes un vairāku starptautisku organizāciju pārstāvji, lai pārrunātu kopīga ievainoto karavīru un viņu ģimenes locekļu atbalsta centra izveidi Kijivā. 

Izraēlas valdība vienojusies pastiprināt karu pret teroristu grupējumu «Hamās» Gazas joslā, paredzot ieņemt plašāku teritoriju un iesaukt desmitiem tūkstošu rezerves karavīru, kā arī pārvietot palestīniešus. Šie plāni izsaukuši bažas ne tikai palestīniešos un daļā izraēliešu, bet arī Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO).

Vācijas konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs otrdien pirmajā balsojumā Bundestāgā negaidīti neieguva pietiekami daudz balsu apstiprināšanai par kancleru.

Naktī uz otrdienu Krievija piedzīvojusi lielu dronu uzbrukumu, kura dēļ uz laiku pārtraukta satiksme daudzās lidostās, liecina Krievijas amatpersonu sniegtā informācija. Ukraina notikušo nav komentējusi. 

Sociāldemokrātus pārstāvošais Vācijas federālais kanclers Olafs Šolcs svinīgā ceremonijā atvadījies no sava amata. Jau otrdien par jauno valdības vadītāju kļūs Kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 5. maija fotogrāfijas. 

Kanādas Mediju producentu asociācija brīdinājusi, ka nodeva ārzemēs producētām filmām radīs «ekonomiskas grūtības» Kanādā un ASV. Tas nebūtu pārsteigums, ja reiz Holivudas filmas un lielākās ASV televīzijas programmas regulāri tiek filmētas Kanādā. Jau vēstīts, ka ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka izdod rīkojumu noteikt 100% nodevu visām filmām, kas uzņemtas ārpus ASV.

Šajā nedēļā Eiropā tiks atzīmēta 80. gadskārta, kopš nacistiskās Vācijas kapitulācija sabiedroto spēkiem pielika punktu Otrajam pasaules karam Eiropā. Jau pirmdien Lielbritānijā sākās četru dienu ilgie pasākumi. Vislielākā uzmanība tika pievērsta parādei Londonā. Tikmēr Krievijā sākas gatavošanās tās atzīmējamajai kara beigu gadadienai 9. maijā.

Par atkāpšanos no amata pirmdien paziņoja Rumānijas premjerministrs Marčels Čolaku. Šādi viņš ir uzņēmies politisko atbildību par valdošās koalīcijas neveiksmi vakar notikušajā Rumānijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. 

Lai diplomātijai tiktu dota reāla iespēja, pamieram  ar Krieviju vajadzētu ilgt vismaz 30 dienu.  Tā, reaģējot uz Putina priekšlikumu par trīs dienu pamieru, izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ar galēji labējā Džordžes Simiona pārliecinošu uzvaru noslēdzās vakar notikusī Rumānijas atkārtoto prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Otro vietu sīvā cīņā ieguva galvaspilsētas Bukarestes mērs Nikušors Dans. Tas nozīmē, ka Simions un Dans pēc nepilnām divām nedēļām, 18. maijā, tiksies vēlēšanu otrajā kārtā, kurā izšķirsies, kas nākamos piecus gadus būs šīs stratēģiski nozīmīgās Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts līderis.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka devis rīkojumu amatpersonām atjaunot un no jauna atvērt bēdīgi slaveno Alkatrasas cietumu, kas tika slēgts pirms sešiem gadu desmitiem.

Izraēlas valdība pirmdien vienojās pastiprināt karu pret teroristu grupējumu «Hamās» Gazas joslā, plānojot ieņemt vairāk teritoriju un iesaukt desmitiem tūkstošu rezerves karavīru.

Latvieši visā pasaulē ar lepnumu un vienotības sajūtu atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu. No Vācijas līdz Īrijai, no Kanādas līdz Francijai, no Norvēģijas līdz tālajai Austrālijai – diasporas kopienas pulcējas svinīgos pasākumos, lai godinātu 1990. gada 4. maija vēsturisko notikumu un apliecinātu savu piederību Latvijai, saglabājot valodu, kultūru un tradīcijas arī tālumā no dzimtenes.

Rumānijā ir noslēgusies balsošana prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Oficiālie rezultāti vēl nav zināmi, bet mediju publicētie «exit poll» jeb vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem liecina, ka visvairāk balsu varētu būt ieguvis galēji labējais kandidāts Džordže Simions.