Vardarbības pārņemtajā Haiti ceturtdien iecēla jaunu valsts pagaidu vadītāju. Par to ir kļuvis miljonārs Lorāns Senkīrs, kura uzdevums būs mēģināt atjaunot kārtību Haiti, kur jau vairākus gadus notiek regulāras sadursmes starp valdības spēkiem un bruņotām noziedznieku bandām. Drošības situācija valstī ir tik slikta, ka bandas pilnībā kontrolē lielāko daļu apkaimju galvaspilsētā Portoprensā.

Dezinformācijas kampaņas un propaganda ir ar senu vēsturi un, lai gan mainās kanāli, pa kuriem šie vēstījumi nonāk pie mums, atslēga cīņai ar to ir nemainīga – izglītība un kritiskā domāšana. Somijā jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem sabiedrības medijpratība ir daļa no izglītības sistēmas – tā ir tradīcija, kas nodrošina to, ka medijpratības indeksa augšgalā regulāri redzama tieši šī valsts. 

Naktī uz piektdienu izdevies savaldīt plašos savvaļas ugunsgrēkus Francijas dienvidos esošajā Odas reģionā. 

Budapeštas centrā ceturtdienas pēcpusdienā bija vērojams neierasts skats – kamieļu karavāna, kuru pavadīja lauksaimnieki, zinātnieki un vides aizsardzības aktīvisti. Viņi Ungārijas galvaspilsētā pulcējās, lai pievērstu uzmanību pārtuksnešošanās problēmai un pieprasītu valdībai rīkoties.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien izdevis rīkojumu, kas paredz, ka turpmāk ASV augstskolām jāsniedz dati par uzņemtajiem studentiem, lai pierādītu, ka uzņemšanā netiek ņemta vērā reflektantu rase. 

Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi Ukrainai šī gada laikā ir vairāk nekā divkāršojušies, liecina Ukrainas Gaisa spēku dati. Ar šiem ieročiem agresorvalsts tupina apšaudīt Ukrainas kritisko infrastruktūru, frontes aizmuguri un arī apdzīvotas vietas un civiliedzīvotājus. LSM.lv aptaujātie militārie eksperti skaidro – šādi triecieni Krievijai ir ekonomiski izdevīgi un kalpo tās līdz šim vestā kara taktikai. Turklāt būtiskas izmaiņas Krievijas rīcībā, visticamāk, drīzumā nav gaidāmas. 

Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu pirms ceturtdien notiekošās valsts drošības kabineta sēdes paziņojis, ka Izraēlas nolūks ir pārņemt savā kontrolē visu Gazas joslas teritoriju, lai atbrīvotu to no «Hamās» teroristiem, taču pēc tam Izraēla negrasās to paturēt.

Lietuvas Sociāldemokrātu partijas izvirzītā premjerministra amata kandidāte, sociālās aizsardzības un darba lietu ministre Inga Ruģiniene vēlas saglabāt koalīciju ar populistisko partiju «Nemunas rītausma», lai gan trešā koalīcijas partnere – centriski kreisā Demokrātu savienība «Lietuvas vārdā» – ir pieļāvusi iespēju pieprasīt nomainīt «Nemunas rītausmu» pret kādu citu politisko spēku.

Ķīnas dienvidu provincē Guandunā varasiestādes ir ieviesušas stingrus piesardzības pasākumus, lai samazinātu čikunguņjas vīrusa izplatību.

Krievija cenšas sēt nesaskaņas ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā, kas ir daļa no plašākiem centieniem izvairīties no sankcijām, uzskata Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi.

Noliktavā Beļģijā atrodas liels daudzums kontracepcijas līdzekļu, kas savulaik bija iegādāti par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) budžeta līdzekļiem, lai tos nosūtītu nabadzīgajām valstīm. Taču pēc konservatīvā prezidenta Donalda Trampa atgriešanās pie varas ASV šie kontracepcijas līdzekļi ir burtiski iestrēguši Eiropā un tos varētu iznīcināt. Vietējie politiķi un nevalstiskās organizācijas ir aicinājušas Eiropas Savienību (ES) palīdzēt izglābt kontracepcijas līdzekļus.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 6. augusts fotogrāfijas. 

Ķīnas dienvidu provincē Guandunā varasiestādes ir ieviesušas stingrus piesardzības pasākumus, lai samazinātu Čikunguņjas vīrusa izplatību.

Vācijas Ārlietu ministrija kritiski novērtējusi vairāku Vācijas pilsētu priekšlikumu uzņemt bērnus no kara skartās Gazas joslas. Vācijas diplomātiskā dienesta pārstāve Serapa Gilera norādīja, ka šāds priekšlikums labi izklausītos priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros, taču tas nesniedz reālu palīdzību pašiem cilvēkiem. 

Lietuvas mediji vēsta, ka Sociāldemokrātiskās partijas vadība trešdien vienojusies premjerministra amatam izvirzīt līdzšinējo sociālās aizsardzības un darba lietu ministri Ingu Ruginieni. Premjera vieta atbrīvojās, kad pagājušonedēļ no amata atkāpās dažādu skandālu nomocītais sociāldemokrātu līderis Gintauts Palucks.

Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu rītvakar sasauks drošības kabineta sēdi. Gaidāms, ka tās laikā apstiprinās pilnīgu Gazas joslas okupāciju, neskatoties uz opozīcijas un armijas amatpersonu iebildumiem, ziņo «Times of Israel». Izskanējušos plānus par iespējamo okupāciju plaši kritizējusi starptautiskā sabiedrība.

Japānā un citviet pasaulē šodien piemin 80. gadadienu kopš ASV nometa atombumbu virs Hirosimas. Trīs dienas vēlāk netālu esošo Nagasaki pilsētu iznīcināja otra ASV atombumba.

Krievijā Sanktpēterburgas tiesa atteikusies apcietināt cilvēktiesību aktīvisti Jeļenu Popovu, kas savulaik izveidojusi kustību no dienesta armijā pārliecības pēc atteikušos pilsoņu atbalstam, vēsta izdevumi «Bumaga» un «Mediazona».

Ukrainas valdība trešdien Ekonomiskās drošības biroja vadītāja amatā apstiprināja atklātā konkursā uzvarējušo bijušo Ukrainas korupcijas apkarošanas biroja izmeklētāju Oleksandru Civinski. Pirms tam Civinskis izgājis pārbaudi ar melu detektoru.

Maskavā agrā trešdienas pēcpusdienā noslēgusies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa tikšanās ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu. Amerikāņu diplomāta vizīte Krievijas galvaspilsētā notiek īsi pirms beidzas Donalda Trampa noteiktais termiņš Krievijai apturēt savu nepamatoto iebrukumu Ukrainā.

Kijivā šonedēļ pēdējā gaitā sāk izvadīt 31. jūlijā Krievijas uzbrukumā nogalinātos cilvēkus. Tas bija viens no asiņainākajiem «Šahed» kaujas dronu un raķešu uzbrukumiem Ukrainas galvalstpilsētā. Dzīvību zaudēja 31 cilvēks, to vidū pieci bērni. 

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) par «ļoti satraucošām» ir nodēvējusi ziņas, ka Izraēla gatavojas paplašināt militārās operācijas Gazas joslā. 

Trešdien amatā stāsies Polijas jaunais prezidents Karols Navrockis. 

Pēc pagājušajā nedēļā Krievijā notikušās spēcīgās zemestrīces Kamčatkā atmodušies septiņi vulkāni, tostarp Krašeņiņņikova un Avačinskas vulkāni, kā arī Eirāzijā augstākais – Kļuču Sopka.

Ja Krievijas diktators Vladimirs Putins līdz 8. augustam nepiekritīs uguns pārtraukšanai Ukrainā, ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju noteikt jaunas sankcijas pret «ēnu floti», ko Maskava izmanto līdzšinējo Rietumu sankciju apiešanai, atsaucoties uz vairākiem informētiem avotiem Baltajā namā, vēsta laikraksts «Financial Times».

ASV Pārstāvju palātas Uzraudzības komiteja izsaukusi noklaušināšanai bijušo prezidentu Bilu Klintonu un bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni, lai liecinātu dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietā. 

Naftas cenu kritums piespiedīs Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu izbeigt karu Ukrainā, tā otrdien, 5. augustā, telefonintervijā amerikāņu telekanālam «CNBC» paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. 

Lietuvu satricinājusi pusaudža slepkavība. Svētdienas rītā Viļņā atrasts nežēlīgi noslepkavota 15 gadu veca jaunieša līķis. Puisis kopš sestdienas tika meklēts kā pazudis. 

Otrdien, 5. augustā, pasaulē vērienīgākajā izstādē «Expo 2025 Osaka» Ukraina svin Nacionālo dienu. Atbalstot Ukrainas tautu un tās ilgstošo cīņu par mieru, vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Latvija un Lietuva, organizēja solidaritātes akcijas un pasākumus, lai apliecinātu nelokāmu atbalstu tiem, kuri cīnās par brīvību, kā arī izceltu Ukrainas drosmi un nesalaužamo garu, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Bezpilota lidaparāts, kas pagājušajā nedēļā no Baltkrievijas ielidoja Lietuvā un nokrita Gaižūnu militārajā poligonā, bija aprīkots ar sprāgstvielām, otrdien paziņoja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 4. augusts fotogrāfijas. 

Ukraina naktī uz otrdienu pieredzējusi kārtējos Krievijas uzbrukumus. Vismaz divi cilvēki ievainoti drona uzlidojumā Biļenkes ciemam Zaporižjas apgabalā un vairāki ievainoti Lozovas pilsētā Harkivas apgabalā. Arī Ukraina pagājušā nedēļā veikusi vairākus veiksmīgus gaisa triecienus, bojājot Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas. 

Ķīnas varas iestādes nolēmušas Pekinā evakuēt vairāk nekā 80 000 cilvēku, izskanot brīdinājumiem par spēcīgām lietavām. Pagājušajā nedēļā Pekinas priekšpilsētās plūdos gāja bojā desmitiem cilvēku.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Rumānija izsludinājusi ārkārtas situāciju enerģētikas jomā. Šāds lēmums pieņemts, lai papildinātu valsts naftas krājumus pēc tam, kad no Azerbaidžānas saņemtā jēlnafta izrādījās piesārņota.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir izlēmis, ka Izraēlas bruņotajiem spēkiem vajadzētu okupēt visu Gazas joslu, tā, atsaucoties uz avotiem valdībā, ziņo Izraēlas mediji.