ASV sabiedrībā plašu rezonansi izraisījis traģisks incidents Mineapoles pilsētā, kur imigrācijas dienesta aģenti uz ielas konflikta laikā nošāvuši 37 gadus vecu sievieti. Tikmēr citā incidentā Portlendas pilsētā aģenti sašāvuši vēl divus cilvēkus.

Latvija lūgs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar Krievijas «barbarisko uzbrukumu» Ukrainai, tostarp izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti netālu no Eiropas Savienības un NATO robežas, vēsta ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība»).

Tūkstošiem cilvēku pagājušajā naktī izgāja Irānas lielāko pilsētu ielās, lai turpinātu protestus pret valstī valdošo autoritāro režīmu. Demonstrācijās piedalījies liels skaits cilvēku, neraugoties uz to, ka varasiestādes daudzviet atslēdza internetu un traucēja telefona sakarus. 

Imigrācijas politiku Lietuvā vajadzētu pastiprināt tā, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību un dokumentu viltošanu no Lietuvā ieceļojošu trešo valstu pilsoņu puses. Tā sarunā ar Lietuvas sabiedrisko radio «LRT» izteikusies jaunā Lietuvas Migrācijas dienesta vadītāja Indre Gaspere.

Eiropas Komisija (EK) apsver noteikt saziņas lietotnei «WhatsApp» lielāku atbildību cīņā pret nelegāla un kaitīga satura izplatību šajā platformā, žurnālistiem paziņojis EK pārstāvis.

ASV vēl gadiem varētu uzraudzīt Venecuēlu un kontrolēt tās naftas ieņēmumus, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņojis, ka ASV ir pienākums pildīt savas finansiālās saistības pret ANO pēc tam, kad ASV paziņoja par plāniem izstāties no vairākām ANO paspārnē esošām organizācijām. 

Bijušais ANO sūtnis Tuvo Austrumu reģionā Bulgārijas diplomāts Nikolajs Mladenovs vadīs ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomi, lai pārraudzītu pamieru Gazas joslā. Par to pēc sarunas ar diplomātu paziņoja Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu. 

Tūkstošiem cilvēku ceturtdienas vakarā bija izgājuši Irānas galvaspilsētās Teherānas un citu pilsētu ielās, lai turpinātu protestus pret valstī valdošo autoritāro režīmu. 

Vismaz četri cilvēki nogalināti, bet vēl 18 ievainoti aizvadītajā naktī notikušā Krievijas masveida dronu un raķešu uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai Kijivai.

Sīrija valdība pasludinājusi pamieru vairākos rajonos valsts otrajā lielākajā pilsētā Alepo pēc tam, kad tur vairākas dienas notika nāvējošas sadursmes ar kurdu kaujiniekiem. Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pamiers būs spēkā trīs dzīvojamos rajonos, lai nepieļautu jaunu militāru eskalāciju.

ASV valdība apsver dažādas iespējas, kā iegūt kontroli pār Dānijai piederošo Grenlandi. Viena no tām esot salas iedzīvotāju labvēlības uzpirkšana, vēsta ziņu aģentūra «Reuters».

Ja ASV iebruks Grenlandē, Dānijas karavīriem saskaņā ar armijas noteikumiem būs vispirms jāšauj un tikai pēc tam jāuzdod jautājumi. Tā vēsta Dānijas izdevums «Berlingske». Šādu rīcību paredz 1952. gadā pieņemtais noteikums. 

Neraugoties uz transatlantisko spriedzi, Eiropa un ASV ir paudušas neparasti vienotu nostāju par drošības garantijām Ukrainai, kas stātos spēkā pamiera gadījumā. Taču ASV līdzdalības izpausme drošības garantijās joprojām ir ļoti neskaidra. 

Jau 12 dienu Irānā turpinās protesti, kas vēršas plašumā. Ceturtdien, lai izklīdinātu protestētājus, drošības spēki izmantojuši asaru gāzi un kaujas munīciju. Trimdā esošās opozīcijas grupas mudina uz jauniem protestiem, kā arī streikiem.

Pēc ASV veiktās operācijas Venecuēlā un kareivīgās nostājas Grenlandes jautājumā arvien vairāk Eiropas amatpersonu kritizē ASV. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka ASV atraujas no starptautiskajiem noteikumiem un pakāpeniski novēršas no dažiem saviem sabiedrotajiem. Kritiski par ASV izteicies arī Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

Pēdējo gadu lielākajos protestos Irānā sadursmēs ar likumsargiem nogalināti vismaz 36 cilvēki. Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei izstrādājis evakuācijas plānu gadījumā, ja protestus neizdodas apspiest, tā vēsta britu laikraksts «The Times». Spiediens ir ne tikai no iekšpuses, bet arī ārpuses – ja Irāna turpinās vardarbīgi vērsties pret demonstrantiem, ASV draudējušas iejaukties.

Ukrainas drošības dienests un Izglītības ministrija pārbaudīs vienā no Kijivas klosteriem ierīkotu nelegālo skolu, kuru jau nepilnu gadu katru dienu apmeklējuši aptuveni 60 galvaspilsētā dzīvojošie bērni. Nelegālajā skolā bērniem mācīti «krievu pasaules» pamati pēc padomju laika mācību grāmatām.

Teju mēnesi pēc uzbrukuma ebreju svētku pasākumam Sidnejas pludmalē, kurā nogalināti 15 cilvēki, Austrālijas premjerministrs Entonijs Albanīzs paziņojis, ka tiks izveidota īpaša izmeklēšanas komisija. Tās uzdevumos būs noskaidrot cēloņus decembra vidū notikušajam.

Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības savienība rosinājusi izveidot reģistru, kurā tiks iekļauti dati par cilvēkiem, kuriem aizliegts turēt mājdzīvniekus saistībā ar to labturības noteikumu pārkāpumiem. Tikmēr Igaunijas valdībā dzīvnieku tiesību aizstāvju iniciatīvu vērtēja ar piesardzību.

ASV Senāts noslēdzošajā balsojumā ir atbalstījis nākamo ASV vēstnieci Latvijā Melisu Argirosu. Viņa amatā stāsies pēc oficiālās zvēresta nodošanas. Argirosa nomainīs līdzšinējo ASV vēstnieku Latvijā Kristoferu Robinsonu. 

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņš vēlas 2027. gadā palielināt ASV aizsardzības budžetu nākamajam gadam par 50 % līdz 1,5 triljoniem ASV dolāru. Tas būtu ievērojami vairāk nekā šogad ASV aizsardzībai atvēlētie 901 miljards dolāru.

Irānas armijas komandieris ģenerālmajors Amīrs Hatami piedraudējis ar preventīvu uzbrukumu valsts ienaidniekiem saistībā ar retoriku, kas ir vērsta pret Islāma Republiku. Visticamāk, Hatami runā par ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem uzbrukt Irānai, ja tur valdošais režīms vardarbīgi apspiedīs valstī notiekošos plašos iedzīvotāju protestus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicies, ka ASV, tāpat kā Venecuēlas līdera Nikolasa Maduro sagūstīšanas gadījumā, varētu veikt līdzīgu militāru operāciju arī pret Čečenijas līderi Ramzanu Kadirovu. Šādi amerikāņi varētu izdarīt spiedienu uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai tas izbeigtu karu Ukrainā. 

ANO trešdien paziņoja, ka gadu desmitiem ilgā Izraēlas īstenotā palestīniešu diskriminācija un segregācija Rietumkrastā pastiprinās, un aicināja valsti izbeigt aparteīda sistēmu. 

Eiropas līderi izteikuši atbalstu Grenlandei pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti izrādījis interesi par šīs salas pārņemšanu.

Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns trešdien pavēlēja drošības spēkiem neapspiest valstī izcēlušos protestus, nošķirot miermīlīgus demonstrantus no bruņotiem nemierniekiem. Tie, kas nēsā šaujamieročus, nažus un mačetes un kas uzbrūk policijas iecirkņiem un militārajiem objektiem, ir nemiernieki, un šādas personas esot jānošķir no protestētājiem. 

ASV karaspēks trešdien Atlantijas okeānā veicis operāciju, pārņemot savā kontrolē Krievijas «ēnu flotes» tankkuģi «Bella 1», vēsta ASV mediji, atsaucoties uz amerikāņu amatpersonām.

Svarīgs solis pretī reāla miera panākšanai, tā Ukrainā vērtē otrdien Parīzē pēc Labas gribas koalīcijas sanāksmes parakstīto deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai un starptautiskā kontingenta izvietošanu tās teritorijā pēc pamiera panākšanas Ukrainā.

ASV ārlietu ministrs Marko Rubio esot izslēdzis iespēju, ka Grenlandē varētu atkārtoties kas līdzīgs nesen notikušajam Venecuēlā. To viņš apliecinājis otrdien sarunā ar Francijas ārlietu ministru Žanu Noelu Baro.

Čehijas jaunā valdība turpinās iepriekšējās valdības uzsākto iniciatīvu, kuras ietvaros Prāga visā pasaulē iegādājas artilērijas lādiņus Ukrainas vajadzībām, paziņojis Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs.

Austrumāfrikas valsts Somālijas Ārlietu ministrija nosodījusi Izraēlas ārlietu ministra Gideona Sāra vizīti pašpasludinātajā Somālilendas Republikā. Ministrija paziņoja, ka Sāra apmeklējums ir Somālijas suverenitātes «nopietns pārkāpums» un «nepieņemama iejaukšanās Somālijas iekšējās lietās».

Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) aģents Oldričs Eimss, kurš izcieta mūža ieslodzījumu par valsts noslēpumu pārdošanu Padomju Savienībai un Krievijai, pirmdien nomira ASV cietumā 84 gadu vecumā, paziņoja ASV varas iestādes.

Kamēr Eiropā norit diskusijas par lāču vietu dabā un to aizsardzību, Dienvidkorejas vides aizstāvji panākuši aizliegumu audzēt šos dzīvniekus žults ieguvei. Šo vielu Austrumu zemēs plaši izmanto tradicionālajā medicīnā.

Aizvadītajā gadā divkāršojies migrantu skaits, kuri caur Latviju nelikumīgi ieceļojuši Lietuvā, paziņojis Lietuvas Valsts robežapsardzes dienests.