Krievijas uzbrukumi Ukrainas energoinfrastruktūrai pēdējā apkures sezonā būtiski pieauguši gan intensitātes, gan precizitātes ziņā. Čerņihivas apgabals Krievijas triecienos enerģētikas objektiem ir cietis bieži. Elektrības atjaunošana Ukrainas iedzīvotāju mājās gulstas uz enerģētikas darbinieku pleciem. Viņus nereti dēvē par «gaismas karotājiem». Lai atjaunotu elektrības piegādi, reizēm nākas strādāt diennaktīm un septiņas dienas nedēļā, vienlaikus riskējot ar savu dzīvību Krievijas armijas atkārtoto triecienu dēļ.

Sākoties trešajai karadarbības nedēļai Tuvajos Austrumos, nav pazīmju, ka tā tuvākajā laikā apsīktu. ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka nav gatavs noslēgt vienošanos ar Irānu, lai gan Teherāna to vēloties. Irānas Islāma revolucionārā gvarde savukārt draud vajāt Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu tik ilgi, kamēr viņš nav nogalināts. Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka uzsākusi plaša mēroga triecienu vilni Irānas rietumos.

Naftas vada «Družba» atjaunošana ne ar ko neatšķiras no sankciju atcelšanas. Tā sestdien sarunā ar žurnālistiem uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopš karadarbības Tuvajos Austrumos sākuma gan ASV un Izraēla, gan Irānas atbalstītie militārie grupējumi ir veikuši triecienus dažādiem mērķiem Irākas teritorijā. Pēc ASV iebrukuma Irākā 2003. gadā un tā rezultātā notikušās režīma maiņas Bagdāde un Teherāna kļuva par stratēģiskajiem partneriem. Tomēr ASV un Izraēlas uzsāktie triecieni Irānai varētu atbalsoties arī strukturālajās izmaiņās Irākā, radot lielāku plaisu starp Bagdādi un Teherānu.

irs ASV vēstniecības Venecuēlā sestdien pirmo reizi septiņu gadu laikā tika pacelts ASV karogs pēc tam, kad ASV aizturēja autoritāro līderi Nikolasu Maduro un atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko daļu politieslodzīto atbrīvoja sankciju, nevis cilvēcības dēļ, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Baltkrievijas opozīcijas un demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska.

Irānas režīms, kas šobrīd paralizējis Tuvos Austrumus un naftas tirdzniecību, nav radies nejaušību rezultātā. Pašreizējās represīvās teokrātiskās iekārtas saknes meklējamas krietni senos notikumos – tai skaitā ar Rietumu īstenotu valsts apvērsumu, kas noveda pie Islāma revolūcijas un milzīga naida pret ASV.

Vācijā 96 gadu vecumā miris viens no ievērojamākajiem mūsdienu sociologiem un filozofiem Jirgens Hābermāss, paziņoja Hābermāsa izdevējs «Suhrkamp».

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sestdien vienojās pagarināt sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem, informēja Latvija Ārlietu ministrijā (ĀM).

Latvija jau vairāk nekā divus mēnešus darbojas ANO Drošības padomē kā tās nepastāvīgā locekle. Rekordiste šajā ziņā ir Japāna, kas šo krēslu ieņēmusi 12 reizes. Latvijas Televīzijas raidījums «Pasaules panorāma» sarunā ar šīs valsts vēstnieku Latvijā skaidro, kāda ir šīs padomes ietekme, pret to vērstā kritika un iespējas, ko rada šobrīd Latvijai piešķirtais gods.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Irānai piederošajā Hārkas salā esot pilnībā iznīcināti visi militārie mērķi. Caur šo stratēģiski nozīmīgo salu tiek vesti 90 % visas Irānas eksporta jēlnaftas. Salā esošā naftas infrastruktūra nav cietusi. Tikmēr Irānas Revolucionārās gvardes korpuss paziņojis, ka vērsīsies pret ASV sabiedroto Tuvo Austrumu valstu naftas un enerģētikas infrastruktūru, ja būšot veikts uzbrukums Irānas enerģijas aktīviem.

Aizvadītajā naktī Krievijas triecienos Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināti četri cilvēki un ievainoti vismaz 15 cilvēki. Naktī uz sestdienu Krievijas spēki veica plašu uzbrukumu Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, uz to reaģējot Polija gaisā pacēla iznīcinātājus.

Demogrāfiskā katastrofa. Tā par iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos Ukrainā saka eksperti. Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija augsti mirstības un zemi dzimstības rādītāji, bet daudzi cilvēki darbspējīgā vecumā devās labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Taču četrus gadus ilgušais karš ir paātrinājis negatīvos demogrāfiskos procesus.

«ASV Centrālā pavēlniecība ir veikusi vienu no spēcīgākajiem bombardēšanas reidiem Tuvo Austrumu vēsturē un pilnībā iznīcinājusi visus militāros mērķus Irānas dārgakmenī - Hārkas salā,» vietnē «Truth Social» ir paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. «Esmu izvēlējies neiznīcināt naftas infrastruktūru salā. Tomēr, ja Irāna vai kāds cits darīs kaut ko, lai traucētu kuģu brīvu un drošu pārvietošanos caur Hormuza šaurumu, es nekavējoties pārskatīšu šo lēmumu,» turpināja prezidents. Viņš aicināja Irānu nolikt ieročus un «glābt to, kas no valsts vēl atlicis».

Francija un Itālija uzsākušas sarunas ar Irānu, lai tā ļautu abu minēto Eiropas valstu kuģiem droši šķērsot Hormuza šaurumu. Par to piektdien vēsta britu laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz cilvēkiem, kas pārzina sarunu gaitu.

Zviedrijas varasiestādes apturējušas tankkuģi «Sea Owl I», par ko radušās aizdomas, ka tas ir Krievijas ēnu flotes kuģis, pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels apstiprinājis, ka valsts amatpersonas ir sākušas sarunas ar ASV amatpersonām. Viņš pavēstīja, ka sarunas notikušas, lai risinātu pušu starpā esošās viedokļu atšķirības un meklētu sadarbības iespējas. 

«Lukašenko ir Krievijas marionete. Ja Putins kaut ko teiks, Lukašenko sekos.» Šāds viedoklis par situāciju Baltkrievijā piektdien izskanēja diskusijā Rīgā, ko rīkoja Austrumeiropas politikas pētījumu centrs. Eksperti un aktīvisti apsprieda rietumvalstu ieviestās sankcijas. Arī to, kā Lukašenko režīmu ietekmē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) lēmums daļēji atcelt sankcijas pret Krievijas naftu. 

Pirms gada ASV prezidents Donalds Tramps pārmeta Ukrainai kāršu trūkumu karā pret Krieviju, bet tagad Vašingtona varētu izmantot Kijivas palīdzību cīņā pret Irānas droniem «Šahed».

Iespējams, tuvākajā laikā varētu tikt atbalstīts liela mēroga ASV apbruņojuma sūtījums Taivānai. Atsaucoties uz vairākiem zinošiem avotiem, aģentūra «Reuters» ziņo, ka Baltā nama saimnieks Donalds Tramps varētu uzlikt savu parakstu attiecīgajam dokumentam pēc tam, kad atgriezīsies no vizītes Ķīnā, kas plānota mēneša beigās.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs piektdien kritizēja prezidenta Karola Navrocka lēmumu uzlikt veto Polijas parlamenta pieņemtam likumam, kas ļautu Varšavai piekļūt Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem aizsardzības aizdevumiem teju 44 miljardu eiro apmērā.

Ukrainā pretkorupcijas iestādes atklājušas kārtējo korupcijas gadījumu aizsardzības sektorā. Kādā valstij piederošā šīs nozares uzņēmumā personu grupa mākslīgi palielinājusi iepirkumu cenas. Šis gan nav vienīgais pēdējā laikā  gaismā nākušais korupcijas skandāls Ukrainas militārajā rūpniecībā.

Francijā svētdien notiks pašvaldību vēlēšanu pirmā kārta, kurās uz labiem panākumiem cer nacionālkonservatīvie. Otrā kārta paredzēta 22. martā. 

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs uzskata, ka Krievija ir saistīta ar to, kā Irāna karā ar ASV un Izraēlu izmanto dronus «Šahed», vēsta laikraksts «The Guardian». 

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Latvijas Radio sāk jaunu stāstu sēriju par Eiropas sabiedrisko mediju ikdienu un aktuālajām problēmām. Pirmajā epizodē stāsts par Lietuvu, kuras sabiedriskajam medijam LRT tuvākie mēneši varētu būt izšķiroši. Ceturtdien kaimiņvalsts likumdevējā sākta raidsabiedrības darbu regulējošā likuma grozījumu izskatīšana. Izskan bažas, ka tie varētu būt vēl nelabvēlīgāki LRT nekā tie, kas raisīja plašus žurnālistu un Lietuvas sabiedrības protestus pagājušā gada nogalē. 

Ungārija ir atdevusi Ukrainai divas inkasācijas automašīnas, kuras aizturēja pagājušajā nedēļā policijas operācijas laikā. Taču Ungārijas varasiestādes ir paturējušas no automašīnām izņemto zeltu un naudu aptuveni 82 miljonu dolāru vērtībā. Ungārijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, ko Ukraina noliedz.

Pakistāna naktī uz piektdienu veikusi jaunus aviācijas uzbrukumus Afganistānas galvaspilsētai Kabulai un vairākām provincēm, kas robežojas ar Pakistānu. Kabulas policija paziņoja, ka uzlidojumos ir nogalināti vismaz četri cilvēki, bet vēl 15 ievainoti.

Kanāda pastiprinās savas militārās spējas Arktikā, paziņojis Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Šim mērķim atvēlēs 35 miljardus Kanādas dolāru (22,3 miljardi eiro), vēsta ziņu aģentūra «Reuters».

Eiropas Savienības (ES) valstīm ir jāizsniedz transpersonām personu apliecinoši dokumenti, kuros ņemts vērā viņu izvēlētais dzimums, lai viņi varētu dzīvot jebkurā bloka valstī bez diskriminācijas, ceturtdien nolēma ES Tiesa.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute mudinājis militārās industrijas uzņēmumus ražot vairāk un ātrāk. Ar šādu publisku aicinājumu Rute nāca klajā ceturtdien, apmeklējot militārās nozares izstādi «Bedex», kas norisinājās Briselē. 

ASV Mičiganas štatā Detroitas priekšpilsētā ceturtdien auto ietriekts sinagogas ēkā, un bruņots uzbrucējs iesaistījies apšaudē ar apsardzi, pavēstīja likumsargi.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu turpinoties jau otro nedēļu, nav pazīmju, ka konflikts, kurš skāris arī daudzas Persijas līča valstis, varētu mazināties. Par to liecina signāli, ar kuriem apmainījās karojošās puses.

Maskavas tiesa ceturtdien notiesāja 19 cilvēkus par līdzdalību 2024. gadā notikušajā apšaudē Maskavas koncertzālē «Crocus City Hall», kur tika nogalināti 149 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 600.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.