Savulaik Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko pietuvinātā, vēlāk uzticību zaudējušā oligarha Jurija Čiža dēli 12 gadus esot izmantojuši Lietuvas pases. Par to vēstīts kopīgā Lietuvas pētnieciskās žurnālistikas centra «Siena» un neatkarīgā baltkrievu izdevuma «Bjuro» pētījumā. Žurnālisti atklāja, ka abām Čiža atvasēm pilsonība tika piešķirta laikā, kad viņu tēvs bija iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. 

Krievijas radītie apdraudējumi un ASV atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. 

Ukrainā prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis Gaisa spēkiem, Aizsardzības ministrijai un uzņēmumam «Ukrenergo» sagatavot papildu aizsardzības pasākumus, ņemot vērā izlūkdienestu ziņojumus, ka Krievija gatavo jaunu masveida triecienu.

Vācija vēl pusgadu saglabās robežkontroli. Kontroli jau 2024. gada septembrī ieviesa bijušā kanclera Olafa Šolca valdība, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju. 

Dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas sāgā bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone apsūdzējusi ASV prezidentu Donaldu Trampu ar lietu saistīto materiālu slēpšanas organizēšanā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 16. februāra fotogrāfijas.  

Janvāra beigās Spānijas premjerministra Pedro Sančesa kreisā mazākuma valdība paziņoja par lēmumu piešķirt legālu statusu daudziem valstī dzīvojošiem nereģistrētiem imigrantiem. Opozīcijā esošie konservatīvie politiskie spēki norādīja, ka lēmums kaitēs spāņiem un sūtīs nepareizu signālu pasaulei. Vienlaikus bažas saistībā ar lēmumu tika paustas Eiropas Komisijas (EK) varas gaiteņos. Tikmēr ekspertu vidū izskan viedoklis, ka Spānijas valdības rīcība sniegs politiskus labumus gan kreisā, gan labējā politiskā spektra spēkiem.

Kamēr ukraiņu karavīri frontē cīnās par katru metru, Ukrainas enerģētikas nozares darbiniekiem nākas turpināt cīņu par siltumu. Krievija mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas energoinfrastruktūras uzņēmumiem, tā spīdzinot Kijivas un citu pilsētu civiliedzīvotājus. Kijivas siltumtīklu darbinieki sarunā ar LTV šo rīcību nosauca par teroru. 

Čehijas eiroskeptiskajā koalīcijas valdībā strādājošā labēji populistiskā partija «Autobraucēji sev» pirmdien izvirzīja parlamenta deputātu Igoru Červeniju vides ministra amatam. Premjerministrs Andrejs Babišs cer, ka tas ļaus mazināt saspīlējumu starp valdību un Čehijas prezidentu Petru Pavelu. 

Vācijas Bundestāga Aizsardzības lietu komisijas vadītājs pieļauj sūtīt iesaucamos uz obligāto dienestu Lietuvā esošajā bruņoto spēku brigādē. Kristīgo demokrātu politiķa Tomasa Rēvekampa teiktais vērtējams kā reakcija uz nesen žurnālā «Der Spiegel» publicēto rakstu, kurā teikts, ka dienestam t.s. Lietuvas brigādē pieteikušies pārāk maz brīvprātīgo. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija «iedzīts stūrī» un nevarēja atļauties atteikt ASV uzstājīgajam aicinājumam valstī sarīkot prezidenta vēlēšanas, Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane. Tajā pat laikā joprojām svarīgs un neatrisināts jautājums ir, kā un vai vispār pašreizējos apstākļos šīs vēlēšanas varētu sarīkot.

Vācijā nedēļas nogalē noslēdzās pasaulē ietekmīgākais drošības forums – Minhenes drošības konference. Pēc virknes notikumu, kas iedragājuši uzticību starp ASV un Eiropu, uzmanības centrā bija transatlantiskās attiecības un Eiropas spēja kļūt spēcīgākai.

Pirmdien aprit divi gadi kopš Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāves ieslodzījumā. Vairākas Eiropas valstis pēc veiktās izmeklēšanas apgalvo, ka Navaļniju noindēja ar ārkārtīgi retu un nāvējošu toksīnu, kas iegūstams no Dienvidamerikas vardēm. Kremļa pārstāvji šīs apsūdzības nosaukuši par Rietumu sacerētām «pasakām».

Ukraiņu baznīca Vašingtonā sarīkojusi īpašu labdarības slidojumu Ukrainas atbalstam smagajā ziemā. Draudze aktīvi praktiski palīdz Ukrainai visus kara gadus, vieno savu sabiedrību un piesaista arī amerikāņus, kuri vēlas piedalīties un palīdzēt. 

Ilgstoša valdošā austrumu vēja dēļ Baltijas jūrā ūdens līmenis nokrities līdz 50 gados zemākajam līmenim. Šī iemesla dēļ Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas piekrastē redzams sen nogrimuša kuģa vraks, bet vēl būtiskāku iespaidu fenomens atstās uz  jūras ekosistēmu.  

Izraēlas varasiestādes paziņojušas par īpašumtiesību juridisku sakārtošanu daļā no tās okupētā Rietumkrasta. Neatkarīgi eksperti to dēvē par legalizētu palestīniešu zemju sagrābšanu.

Ukraiņu baznīca Vašingtonā sarīkojusi īpašu labdarības slidojumu Ukrainas atbalstam smagajā ziemā. Draudze aktīvi praktiski palīdz Ukrainai visus kara gadus, vieno savu sabiedrību un piesaista arī amerikāņus, kuri vēlas piedalīties un palīdzēt.

Lielākais drauds, ko rada Krievija, ir tās ieguvumi pie miera sarunu galda, nevis frontē Ukrainā. To Minhenē notiekošajā drošības konferencē uzsvēra Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Minhenes drošības konferencē šogad dominējuši transatlantisko attiecību jautājumi, Eiropas drošība un ar Ukrainu saistītie izaicinājumi. Kamēr ASV un Eiropas attiecības virspusēji šķiet piegludinātas un Eiropa arvien aktīvāk pārņem kontinenta aizsardzību savās rokās, attiecībā uz mieru Ukrainā optimistisku virzību neredz.

«Es nezinu, kā es visu būtu pārdzīvojusi, ja man blakus nebūtu mans uzticamais draugs ar savu slapjo degunu. Vēlme viņu pasargāt, izdarīt ko noderīgu savam mīlulim un valstij, aizsāka manu hobiju. Varbūt skarbi teikts – bet suns ir dārgs instruments, kas Ukraina palīdz cīņā pret iebrucējiem,» tā Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» sacīja Tetjana Slavinska – kinoloģe un atmīnētāja no Kijivas, kuras izveidotās suņu bruņu vestes izmanto gan karavīri frontē, gan Ukrainas prezidenta apsargi. 

Pret valsts politiku vērstos masveida protestus Irānā šajās dienās nomainījušas varas demonstrācijas – plašas cilvēku pulcēšanās, atzīmējot 1979. gada Islāma revolūcijas 47. gadadienu. Tās apliecina režīma spēku un arī spēju noturēties pie varas. Turklāt citas reģiona valstis varas maiņu Irānā drīzāk uztver kā lielāku apdraudējumu kaimiņvalstīm, nevis soli uz labo pusi, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» atzīmē ārpolitikas eksperti. 

Irāna ir gatava kompromisiem, lai panāktu vienošanos par tās kodolprogrammas nākotni. Taču ASV ir jābūt gatavām runāt par sankciju atcelšanu. Tā svētdien publicētā intervijā raidsabiedrībai BBC atzinis Irānas ārlietu ministra vietnieks Madžids Tahts-Ravanči.

Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) apstiprinājis, ka naktī uz svētdienu aizturēts bijušais valsts enerģētikas ministrs un bijušais tieslietu ministrs Hermans Haluščenko.

Vācijā sestdien, 14. februārī, turpinās Minhenes drošības konference, kur galvenā uzmanība pievērsta uzticības atjaunošanai transatlantisko partneru vidū, kā arī Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai. Konferencē ar runu uzstājās gan ASV valsts sekretārs Marko Rubio, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. ASV valsts sekretārs akcentēja, ka ASV nav ieinteresētas būt pieklājīgas un vēlas, lai Eiropa būtu stipra.

Kamēr Krievijā pie varas ir Vladimirs Putins, Kremlim uzticēties nevar, jo karš kalpo kā režīma iekšējās stabilitātes balsts, šādu viedokli intervijā pauda Kremļa opozicionārs un bijušais oligarhs Mihails Hodorkovskis. Viņš uzsvēra, ka miers ir iespējams tikai tad, ja kara turpināšana Putinam kļūst pārāk dārga, taču pat tad Eiropai jābūt gatavai ilgstošam Aukstā kara periodam un jaunam agresijas riskam.

Šī gada sākumā ASV Tieslietu departaments publiskoja miljoniem dokumentu, kas saistīti ar dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu un viņam izvirzītajām apsūdzībām cilvēku tirdzniecībā un nepilngadīgo seksuālā izmantošanā. Šī lieta pievērsusi uzmanību jautājumam, kas sniedzas daudz tālāk par vienu cilvēku, vienu tīklu vai vienu valsti.

Piecas Eiropas valstis sestdien kopīgā paziņojumā apliecināja, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2024. gadā ieslodzījumā noindēts ar nāvējošu, retu toksīnu, un uzbrukuma īstenošanā vainoja Krievijas valsti.

Lielbritānija šogad uz Arktiku nosūtīs karakuģu floti un iznīcinātājus – tā Minhenē sestdien, 14. februārī, paziņoja Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers. Operācijā piedalīsies arī NATO sabiedrotie.

Eiropas Savienības valstīm būtu jāmēģina veidot attiecības ar Ķīnu, izvērtējot pašas Pekinas stratēģiju un domājot ilgtermiņā. Savukārt neseno Japānas parlamenta apakšpalātas vēlēšanu kontekstā turpmākās Tokijas attiecības ar Pekinu ir atkarīgas no tā, kādu diplomātiju īstenos premjerministres Sanae Takaiči valdība.

«Jutām šo risku, bet neviens negaidīja, ka vienā brīdī viss sabruks,» sarunā ar LSM.lv stāsta mājsaimniece Gohara. Viņa kopā ar vēl 100 tūkstošiem armēņu 2023. gada septembrī pēc Azerbaidžānas uzsāktā zibenskara pameta Kalnu Karabahu. Un ne viņa, ne arī citi tolaik pat nespēja iedomāties, ka savas mājas, visticamāk, vairs nekad neredzēs. «Mēs ticējām, ka Krievijas [karavīru] klātbūtne nozīmē drošību. Ticējām, ka »Karabahā būs tīras debesis«.»

ASV gatavojas vairāku nedēļu ilgai militārai operācijai, ja prezidents Donalds Tramps dos pavēli uzbrukt Irānai. Tā vēstīts šonakt publicētā aģentūras «Reuters» rakstā, atsaucoties uz divām amerikāņu amatpersonām. Materiāls publicēts vien dažas stundas pēc tam, kad Baltā nama saimnieks izteicās, ka režīma maiņa Teherānā var būt labākais, kas var notikt. Vienlaikus plāni rīkot sarunas ar irāņiem otrdien Ženēvā nozīmē, ka diplomātija šobrīd nav izsmelta.

Latvijas premjere Evika Siliņa («Jaunā Vienotība») Minhenē notiekošās drošības konferences laikā tikusies ar Vācijas ieroču ražošanas uzņēmuma «Rheinmetall» un Čehijas rūpniecības un tehnoloģiju holdinga «Czechoslovak Group» pārstāvjiem. 

Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis stingrāk vērsties pret valstī vērojamajām antisemītisma izpausmēm. Elizejas pils saimnieks rosina noteikt aizliegumu kandidēt vēlēšanās cilvēkiem, kas ir atzīti par vainīgiem antisemītiskā vai rasistiskā rīcībā, tai skaitā izteikumu paušanā. 

Vairākas Eiropas valstis ir sākušas apspriest no ASV neatkarīgu kodolatturēšanas spēju attīstīšanu. Par to piektdien ziņo aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz avotiem. Publikācijā teikts, ka tā esot pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad kontinentā pārrunā savu kodolieroču spēju attīstīšanu.

Minhenē sākusies ikgadējā drošības konference, kurā piedalās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš ticies ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu, norādot, ka Vācija ir atvērusi pirmās Ukrainas dronu kopražošanas līnijas Eiropā.