Centienos izbeigt sabiezējušo konfliktu ar kaujinieku grupējumu «Hizbullāh» Libānas prezidents aicinājis uz tiešām sarunām ar Izraēlu. Vienlaikus viņš asi kritizēja Irānas atbalstīto grupējumu par valsts ievilkšanu plašākā reģionālā karā. Libānas prezidenta pārstāvis Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja, ka Libāna ir gatava sarunām, bet ne laikā, kad to apšauda Izraēla. Tikmēr Irāna paziņojusi, ka pie sarunu galda nav gatava sēsties.

Pieliekot punktu gadsimtiem senai britu politiskajai tradīcijai, Lielbritānijas parlaments nolēmis atteikties no tiesībām aristokrātiem mantot vietu Lordu palātā.

ASV un Izraēlas karš pret Irānu var apdraudēt Ukrainas spējas aizsargāties pret Krievijas raķešu uzbrukumiem, jo ASV un tās sabiedrotie tērē daudz pretgaisa aizsardzības resursu, vēsta izdevums «Politico».

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 11. marta fotogrāfijas.  

Kalnos dzīve ziemā var būt skarba ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Turcijas ziemeļaustrumos kādā kalnu ciematā vietējie iedzīvotāji devās neparastā glābšanas operācijā, lai palīdzētu vairākus mēnešus sniegā iesprostotiem zirgiem. 

ASV prezidents Donalds Tramps gadiem ilgi ir sludinājis, ka amerikāņiem galvenokārt ir jārūpējas par savām lietām un jācenšas atturēties no iesaistīšanās ārzemju konfliktos. Taču šogad Tramps pamanījies uzsākt jau divas militārās operācijas, kuru mērķis ir panākt valdošā režīma maiņu: Venecuēlā un Irānā. Abos gadījumos amerikāņiem izdevās ļoti strauji aizvākt ilggadējos režīmu līderus, taču ne Venecuēlā, ne Irānā pagaidām nekas neliecina par valdošo režīmu beigām un jaunu spēku nākšanu pie varas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (UNICEF) paziņoja, ka konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radījis katastrofālu situāciju miljoniem bērnu Tuvo Austrumu reģionā.

Konflikts starp Kijivu un Budapeštu par cauruļvadu «Družba», pa kuru tiek transportēta Krievijas nafta, trešdien saasinājies, Ungārijai paziņojot, ka tā nosūtījusi uz Ukrainu delegāciju sarunām, taču Kijiva noliegusi, ka šai delegācijai būtu oficiāls statuss. 

Ungārijā tuvojas parlamenta vēlēšanas un priekšvēlēšanu kampaņā Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā ieņēmis nozīmīgu lomu. Satraukums valda liels, jo jau 15 gadus premjera krēslā sabijušais Viktors Orbāns 12. aprīlī savu amatu varētu zaudēt opozīcijas līderim Pēteram Maģaram. Aptaujas rāda – tikai mēnesi pirms vēlēšanām viņš Orbānam ir priekšā. Laikraksts «Financial Times» vēsta, ka Kremlis sācis informātīvo kampaņu, lai palīdzētu Orbānam tomēr uzvarēt. 

Norvēģijā aizturēti trīs brāļi aizdomās par spridzināšanu pie ASV vēstniecības Oslo nedēļas nogalē, paziņojusi policija.

Maskavā un citās Krievijas pilsētās šajās dienās konstatēti tīkla darbības traucējumi. Kremlis norāda, ka tie turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai garantētu iedzīvotāju drošību.

Pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai izdevies gandrīz pilnībā atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas Dņipropetrovskas apgabalā, kā arī atstumt agresorvalsts karaspēku atpakaļ Zaporižjas apgabalā. Lai gan Ukrainai izdevās īstenot veiksmīgu operāciju, atbrīvojot vairākas teritorijas, šobrīd nav zināms, vai tajās izdosies nostiprināties. Paredzams, ka Krievija pavasarī vai vasarā varētu veikt lielu pretuzbrukumu.

Krievija un Ķīna joprojām ir visaktīvāk spiegojošās valstis Somijā, teikts otrdien publicētajā Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta «Supo» jaunākajā pārskatā par nacionālo drošību. 

Ķīna un Ziemeļkoreja pēc sešu gadu pārtraukuma atjauno tiešo dzelzceļa satiksmi starp galvaspilsētām, un šis solis atspoguļo abu valstu attiecību uzlabošanos. 

ASV un Izraēlas triecieni pret Irānu karā neviļus ierāvuši vairākas reģiona valstis. Un teju pašā šī kara sākumā Baltā nama saimnieks Donalds Tramps izteicies arī par iespēju cīņā pret Teherānas režīmu iesaistīt kurdus – tieši viņu sauszemes spēki varētu ienākt Irānā un palīdzēt gāzt režīmu. LSM.lv un Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka-Kovalevska skaidro, kas ir kurdi un kāpēc ASV tos uzlūko kā iespējamu sabiedroto. 

Ukrainas Aizsardzības spēki Brjanskā, Krievijā, veikuši triecienu raķešu vadības sistēmu rūpnīcai, otrdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Vācijā Drēzdenē pēc Otrā pasaules kara aviobumbas atrašanas līdz trešdienas plkst.9 no pilsētas centra jāevakuējas 18 000 cilvēku, otrdien pavēstīja policija.

Latviešu ārstei un zinātniecei Sandrai Lejniecei kopā ar vairākiem citiem eiropiešiem ir piešķirts Eiropas Nopelnu ordenis. Par to šodien Strasbūrā paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. 

Otrdien Irānā būs paši intensīvākie un smagākie ASV uzlidojumi, preses konferencē Vašingtonā paziņoja ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets. Viņš uzsvēra, ka karš beigsies tikai tad, kad ienaidnieks būs pilnīgi un galīgi sakauts. Tikmēr Baltā nama saimnieks Donalds Tramps liek saprast, ka kara beigas ir tuvu, tomēr līdz šim nepaužot, cik ilgi konflikts Tuvajos Austrumos varētu turpināties.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņam pirmdien bijusi «ļoti laba saruna» ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā un šī brīža saspringto situāciju Tuvajos Austrumos. Tikmēr Kremlis ziņojis, ka Tramps un Putins nav detalizēti apsprieduši sankciju pret Krieviju mazināšanu.

Mūsu pieredze un mūsu kaimiņu pieredze rāda tikai to, ka valstu izolācija nenovedīs pie labākas situācijas. Eiropā mums vajag vairāk sadarboties, vairāk integrēties un cieši strādāt kopā ar partneriem, ja gribam nākotnē nodrošināt drošību un labklājību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» pauda Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, kuru kopīgajās ilgtermiņa interesēs ir mierīga un spēcīga Eiropa, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka Krieviju atalgo, nevis soda par postošo agresiju Ukrainā. To otrdien, tiekoties Rīgā, uzsvēra Čehijas prezidents Petrs Pavels un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pavels ir uzsācis divu dienu valsts vizīti Latvijā, kuras laikā paredzēts nostiprināt abu valstu jau tā ciešās attiecības.

Turpinoties karam Tuvajos Austrumos, atkal atliktas šonedēļ iecerētās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Par sarunu atlikšanu vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka partneru uzmanība pašlaik ir pievērsta situācijai Irānā, tādēļ šonedēļ iecerētās sarunas nenotiks.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Mediji naktī uz otrdienu, 10. martu, neziņoja par plašiem Izraēlas un ASV uzbrukumiem objektiem Irānā un tās prettriecieniem, tomēr Izraēla pirmdien turpināja gaisa triecienus pa grupējuma «Hizbullāh» mērķiem Libānā, bet Bahreinas pārstāvji ziņoja par Irānas triecienos bojā gājušu sievieti.

NATO dalībvalstu kaujas grupas karavīriem Baltijas valstīs, tostarp Lietuvā, galvenais uzdevums ir iespējamās agresijas atvairīšana. Taču tā vienlaikus ir iespēja trenēt iemaņas, ko parasti siltākajā Rietumeiropā ir sarežģīti apgūt. Apmēram 270 Nīderlandes karavīri kopā ar grupas vadošās valsts Vācijas un citu bloka dalībvalstu militārpersonām poligonā netālu no Lietuvas pilsētas Ruklas trenēja izdzīvošanas spējas. 

Meteorīta fragments sabojājis kādas ēkas jumtu Vācijas pilsētā Koblencā. Cilvēki negadījumā nav cietuši. 

Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma vērsusies pie ASV prezidenta Donalda Trampa ar aicinājumu darīt vairāk, lai samazinātu ieroču kontrabandu no ASV uz Meksiku. Šeinbauma sacīja, ka no ASV ievestie ieroči stiprina organizētās noziedzības grupējumus Meksikā, kas regulāri piedzīvo vardarbības uzliesmojumus. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 9. marta fotogrāfijas.  

Pirmdien zvērestu parlamentā nodevis jaunais Portugāles prezidents – centriski kreisās Sociālistiskās partijas līderis Antoniu Zužē Seguru. Savā uzrunā viņš apliecināja gatavību strādāt, lai veicinātu politisko stabilitāti valstī. 

Glāzgovas centrā noticis plašs ugunsgrēks, kura dēļ pirmdien traucēta vilcienu satiksme Skotijā. Ugunsdzēsēji turpina darbu vietā, kur liesmas nopostīja četru stāvu vēsturisko ēku pie noslogotākās dzelzceļa stacijas Skotijā.

Irānā nedēļas nogalē izvēlēts jauns augstākais līderis – Izraēlas un ASV triecienos nogalinātā līdzšinējā valsts vadītāja ājatollas Alī Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī. Lai arī ilgu laiku viņš turējies ēnā, ietekme varas gaiteņos Modžtabam ir liela. Sabiedrībā viņa izvēle gan varētu izraisīt zināmas pretrunas – gan mantotās varas un šim amatam, iespējams, neatbilstošas reliģiskās pakāpes dēļ, gan arī tāpēc, ka Modžtaba iepriekš Irānā ierauts gan vēlēšanu, gan korupcijas skandālos.

Vairāki Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diplomāti ir izteikuši neapmierinātību ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas rīcību saistībā ar ASV un Izraēlas militārajām darbībām pret Irānu, vēsta izdevums «Politico».

Kipras varas iestādes aizdomās par terorismu un spiegošanu aizturējušas Azerbaidžānas pilsoni un Igaunijas valstspiederīgo, vēsta vietējie mediji. Policijas sniegtā informācija liecina, ka 28 gadus vecā vīrieša un 27 gadus vecās sievietes aizturēšana notikusi Larnakā neilgi pirms aizdomās turamo plānotās izlidošanas no salas. 

Irānas islāmistu režīms nav noskaņots padoties karā ar ASV vai mainīt valsts kursu. Tādi secinājumi izskan pēc ultrakonservatīvā Modžtabas Hāmenejī iecelšanas par islāma republikas augstāko garīgo līderi un faktisko vadītāju.