Vairākas Eiropas valstis ir sākušas apspriest no ASV neatkarīgu kodolatturēšanas spēju attīstīšanu. Par to piektdien ziņo aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz avotiem. Publikācijā teikts, ka tā esot pirmā reize kopš Aukstā kara beigām, kad kontinentā pārrunā savu kodolieroču spēju attīstīšanu.

Minhenē sākusies ikgadējā drošības konference, kurā piedalās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš ticies ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu, norādot, ka Vācija ir atvērusi pirmās Ukrainas dronu kopražošanas līnijas Eiropā.

Vai iespējams atjaunot iedragāto uzticību starp ASV un Eiropu? Un kā Eiropai kļūt spēcīgākai un pašpietiekamākai gan ekonomiski, gan militāri? Šie ir tikai daži no galvenajiem jautājumiem, par kuriem Minhenes drošības konferencē šajā nedēļas nogalē spriež simtiem valstu līderu, amatpersonu un ekspertu.

ASV izlūki sākuši aktīvu informatīvo kampaņu, kura vērsta uz lojalitātes graušanu Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas iekšienē. Šī ASV stratēģija izmanto militārpersonu vidū radušos neapmierinātību, kas izriet no nesenajiem augsta ranga Ķīnas amatpersonu arestiem.

Ņemot vērā pieaugošo spriedzi attiecībās ar Irānu, ASV nolēmusi no Karību jūras uz Persijas līci nosūtīt aviācijas bāzes kuģi «Gerald R. Ford». Par to, atsaucoties uz četrām amerikāņu amatpersonām, vēsta laikraksts «The New York Times».

Ukraina un darba nedēļas izskaņā arī Krievija paziņojusi, ka nākamais sarunu raunds ar ASV iesaisti paredzēts jau nākamnedēļ.

Pēc Epstīna failu publiskošanas Eiropā amatus zaudē diplomāti, padomnieki, karalisko ģimeņu pārstāvji un apdraudēta pat Lielbritānijas valdības stabilitāte. Tikmēr ASV līdz šim atbildību uzņēmies vien retais.

Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu nogalināti vai ievainoti aptuveni 6000 Ziemeļkorejas karavīri, atsaucoties uz Dienvidkorejas izlūkdienestu, vēsta ziņu aģentūra «Yonhap». 

Lai panāktu Krievijas izvērstā kara izbeigšanu, Ukraina varētu piekrist maksimālajai Maskavas prasībai, proti, atvilkt savu karaspēku no Doneckas apgabala daļas, ko Krievijas karaspēkam nav izdevies sagrābt. Par to, atsaucoties uz diviem Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomniekiem, vēsta žurnāls «The Atlantic».

Šveicē jūnijā notiks referendums par to, vai noteikt maksimālo valsts iedzīvotāju skaita slieksni, paziņojusi valdība.

Eiropas Komisijā Beļģijas galvaspilsētā Briselē veikta kratīšana. Tā saistīta ar Eiropas prokuratūras uzsākto izmeklēšanu par vairāku tai piederošu ēku pārdošanu 2024. gadā. 

Šodien Vācijas pilsētā Minhenē sākusies ikgadējā drošības konference. Šo forumu trīs dienu laikā apmeklēs vairāk nekā 1000 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Ik gadu pirms šī pasākuma tā organizatori publicē Minhenes drošības ziņojumu, kas kalpo kā ceļakarte konferencei. 

Briselē ceturtdien tikās NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, lai censtos mazināt plaisu starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV, ko izraisījusi amerikāņu vēlme iegūt savā īpašumā Grenlandi.

ASV pilsētā Mineapolē beigušās vairākus mēnešus ilgās imigrācijas aģentu operācijas. To ceturtdien preses konferencē paziņoja Donalda Trampa administrācijas uz Mineapoli nosūtītais pārstāvis Toms Homans. 

Izraēlas biežie un arī sekmīgie uzbrukumi Gazas joslā bāzēto palestīniešu teroristisko grupējumu «Hamās» un «Islāma džihāds» līderiem un funkcionāriem pamudinājuši tos pastiprināt savu vadoņu aizsardzību. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta arābu laikraksts «Aš Šark Al Ausat». 

Itālijas valdība atbalstījusi likumprojektu, kas ļautu īslaicīgi īstenot jūras blokādi, lai apturētu migrantu laivas «īpaša spiediena» periodos pie valsts robežām. Šis solis sekoja Eiropas Parlamenta (EP) šonedēļ atbalstītajām izmaiņām Eiropas Savienības (ES) patvēruma piešķiršanas noteikumos, kas pieņemtas, reaģējot uz bloka dalībvalstu, tostarp Itālijas, prasībām pēc stingrākas migrācijas politikas.

Vēl vienu Krievijas terora nakti pārdzīvojuši Ukrainas iedzīvotāji. Pēc ienaidnieku uzbrukumiem ar ballistiskajām raķetēm galvaspilsētā Kijivā bez apkures palikušas vēl aptuveni 2600 mājas. Ārkārtas dienesti dara visu iespējamo, lai atjaunotu siltuma padevi. Krievijas raķešu un dronu uzbrukumos Dnipro pilsētai ievainots zīdainis, kuram vēl nav apritējis pat mēnesis. Mediķi viņa stāvokli raksturojuši kā vidēji smagu. Tikmēr frontē turpinās cīņas, kurās iebrucēji cieš milzīgus dzīvā spēka zaudējumus.

Pēdējā gada laikā Sīrijā novērsti pieci atentāta mēģinājumi pret prezidentu Ahmadu aš Šarā un citām augsta ranga valsts amatpersonām, teikts šonedēļ publicētajā ANO ziņojumā.

Šogad ziema bijusi īpaši barga un lielais sals daudzviet Baltijas jūras piekrastē uzaudzējis brangu ledus kārtu. Igaunijā sals izrādījies tik liels, ka atkal atvērts ceļš starp divām lielākajām salām – Hījumā un Sāremā. Bargākās ziemās abas salas savieno aptuveni 17 kilometru garš ledus ceļš, pa kuru atļauts braukt jebkurai vieglajai automašīnai, taču tikai, ja ievēro stingrus drošības noteikumus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis jebkurā miera līgumā, ar kuru tiks izbeigts Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, iekļaut konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā (ES).

Austrālijas parlamenta ēkas dārzos Kanberā izlaisti tūkstošiem mārīšu – dabiskie kaitēkļu mednieki, kas kļuvuši par daļu no integrētās kaitēkļu apkarošanas sistēmas. Nelielos kukaiņus šeit izmanto, lai cīnītos ar laputīm, kas masveidā savairojušās apstādījumos. 

Nesot miera un nacionālās vienotības vēstījumu, ASV galvaspilsētā Vašingtonā savu 108 dienu ilgo gājienu noslēgusi 19 budistu mūku grupa. Viņu mērķis – nest mieru valstī, kas viņu ieskatā ir nomocīta, un īpaši galvaspilsētai, kas atrodoties varas un politisko nesaskaņu centrā.

Francijas valdība publicējusi ziņojumu, kurā cilvēki tiek mudināti mazāk lietot uzturā gaļu. Šādu aicinājumu autori pamato ne tikai cilvēku veselības labad, bet arī lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Taču, kā vēsta aģentūra AFP, ne visi šajā valstī ir gandarīti par ziņojuma ieteikumiem. 

Eiropas Savienība (ES) ir balstīta uz demokrātijas principiem, tostarp brīvu presi. Tomēr pēdējos gados tradicionālie mediji ES arvien biežāk piedzīvo amatpersonu uzbrukumus un centienus tos apklusināt. Turklāt daļa politiķu uzskata, ka viņiem nav pienākums runāt ar žurnālistiem, kas uzdod neērtus jautājumus. Tā vietā viņi izvēlas gozēties sociālo mediju platformās, kas ļauj izplatīt sev vēlamus vēstījumus. 

Gandrīz trīs stundas ilgās ASV prezidenta Donalda Trampa un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu tikšanās laikā trešdien galvenā uzmanība bija pievērsta Irānai. Šī bija septītā reize kopš Trampa atgriešanās prezidenta amatā pagājušā gada janvārī, kad tikās ASV prezidents un Izraēlas premjerministrs.

Samazinoties ASV atbalstam, militārā palīdzība Ukrainai 2025. gadā ievērojami saruka un bija pat mazāka nekā 2022. gadā, secinājis Ķīles institūts.

Polija vismaz pagaidām nepievienosies ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Miera padomei. Tā trešdien valdības sēdes laikā paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kuras parlamenta vadītājs parakstījis ASV un Izraēlas spīkeru virzīto vēstuli, lai izteiktu atbalstu ASV prezidenta Donalda Trampa nominēšanai Nobela Miera prēmijai.

Lai īstenotu Gazas joslas pamiera otro posmu, ASV apsver kompromisa risinājumu palestīniešu teroristiskā grupējuma «Hamās» atbruņošanas jautājumā, vēsta amerikāņu laikraksts «The New York Times».

Vācijas valdība ir uzsākusi izlūkdienestu un kiberdrošības reformu, kas nodrošinās valsts drošības dienestiem spēju efektīvāk aizsargāties pret naidīgu valstu hakeru uzbrukumiem, veicot arī atbildes uzbrukuma kiberoperācijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno izziņot sagatavošanās darbus prezidenta vēlēšanām un referendumam par mieru Ukrainā, ziņo izdevums «Financial Times», atsaucoties uz amatpersonām Eiropas Savienībā. 

Komentējot ideju par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES) «avansā», kas izskanējusi tīmekļa izdevuma «Politico» slejās, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka Brisele un Kijiva pieteikušas Budapeštai karu.

Somālijas aviokompānijas «Starsky Aviation» pilotam izdevies veiksmīgi nosēdināt lidmašīnu, iebraucot seklā ūdenī pie Mogadīšo starptautiskās lidostas. Neviens no 50 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem nav cietis.

Britu Kolumbijas provinces Tamblerridžas pilsētā otrdien nošauti deviņi cilvēki, tai skaitā septiņi vietējā vidusskolā un divi kādā mājoklī, paziņoja Kanādas federālā policija.

Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa rosinās izstrādāt prasību sarakstu, kas blokam būtu jāizvirza Krievijai, lai panāktu vienošanos par tās uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu.