Irānas islāmistu režīms nav noskaņots padoties karā ar ASV vai mainīt valsts kursu. Tādi secinājumi izskan pēc ultrakonservatīvā Modžtabas Hāmenejī iecelšanas par islāma republikas augstāko garīgo līderi un faktisko vadītāju. 

Polijas lielākā opozīcijas partija «Likums un taisnīgums» (PiS) par savu vadītāju un premjerministra amata kandidātu izraudzījusies Pšemislavu Čarneku, kura vadībā nacionālkonservatīvais spēks cer uzvarēt nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Ieslodzītais Turcijas lielākās pilsētas Stambulas mērs Ekrems Imamoglu pirmdien stāsies tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām smagajām apsūdzībām korupcijā. 

Par jauno Irānas augstāko līderi izraudzīts ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī dēls, 56 gadus vecais Modžtaba Hāmenejī, pavēstījuši Irānas valsts mediji.

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklāja, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65 % organizāciju ziņoja par tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40 % ziņoja par finansējuma samazināšanu. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to Briselē sprieda Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas dalībnieki, kuriem institucionālā līmenī pievienojusies arī Latvija.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu ritot jau otro nedēļu, Islāma republikā drīzumā šķietami tiks iecelts jauns garīgais līderis un faktiskais valsts vadītājs. Saskaņā ar vietējā medija publiskoto informāciju, Irānas Ekspertu sapulce faktiski pieņēmusi lēmumu par to, kurš būs ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī pēctecis, tomēr viņa vārdu vēl neatklāj. Tikmēr Izraēlas armija paziņojusi, ka turpinās vērsties pret jauno faktisko Irānas līderi.

Krievijas armija, visticamāk, pārvieto elites vienības uz Ukrainas dienvidiem, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām Zaporižjas un Dņepropetrovskas sektoros. Šīs vienības ir no 76. gaisa desanta divīzijas, kas iepriekš izvietota, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām dažādos sektoros. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka Maskava 2026. gada pavasarī un vasarā bija iecerējusi izvērst ofensīvu šajos sektoros, taču veiksmīgā Ukrainas operācija to izjauca.

Japānā 8. februārī notikušās ārkārtas vēlēšanas ir iezīmējušas izšķirošu brīdi valsts iekšpolitikai un ārpolitikai. Vēlēšanās uzvarējusi Liberāldemokrātiskā partija (LDP), bet tās līdere Sanaje Takaiči atkārtoti apstiprināta par premjeri. Uzvara vēlēšanās kļuva par Takaiči stratēģisko triumfu. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ Takaiči vēlas stiprināt Japānas aizsardzības spējas, mainot valsts konstitūcijā noteiktos pacifisma principus.

Krievijas armija, visticamāk, pārvieto elites vienības uz Ukrainas dienvidiem, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām Zaporižjas un Dņepropetrovskas sektoros. Šīs vienības ir no 76. gaisa desanta divīzijas, kas iepriekš izvietota, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām dažādos sektoros. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka Maskava 2026. gada pavasarī un vasarā bija iecerējusi izvērst ofensīvu šajos sektoros, taču veiksmīgā Ukrainas operācija to izjauca.

Turpinoties ASV un Izraēlas karam pret Irānu, aizvadītajā naktī vairāki Islāma republikas naftas nozares objekti tika pakļauti triecieniem. Pēc šiem uzbrukumiem Izraēla signalizēja, ka tuvākajās dienās konflikta eskalācija pastiprināsies. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps apliecinājis vēlmi spēlēt izšķirošu lomu jaunā Irānas līdera iecelšanā.

Svētdienas rītā 5,3 magnitūdu zemestrīce satricināja daļu Grieķijas ziemeļrietumu un reģionu ap populāro kūrortsalu Korfu.

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē – «Šūšanas rota» četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos karā Ukrainā un saglabāt viņu cieņu. Viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» stāstīja, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām.

Izraēlas armija paziņojusi, ka veikusi triecienu Irānas elitāro spēku «Quds» galvenajiem komandieriem Beirūtā. Tikmēr Irāna aizvadītajā naktī turpinājusi apšaudīt Persijas līča valstis, vainojot tās sadarbībā ar ASV un Izraēlas spēkiem.

Svētdienas agrā rītā pie ASV vēstniecības Oslo nograndis sprādziens, taču neviens cilvēks nav cietis, paziņoja Norvēģijas galvaspilsētas policija.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien noraidīja iespēju iesaistīt kurdu kaujiniekus karā Irānā.

Pagājuši četri gadi kopš rīta, kad pamodāmies un sapratām – Eiropā ir sācies pilna mēroga karš. 2022. gada 24. februāris: Krievijas tanki Ukrainā, raķetes Kijivā, miljoniem cilvēku bēg. Tomēr Ukrainas konflikts ar Krieviju nesākās vienā dienā.

Zviedrijas krasta apsardze un policija piektdien aizturēja kravas kuģi ar viltotiem reģistrācijas dokumentiem, un pastāv aizdomas, ka kuģis pieder Krievijas «ēnu flotei» un pārvadā zagtus Ukrainas graudus, sestdien paziņoja Zviedrijas varasiestādes.

Francijas prezidents Emmanuels Makrons paziņojis par būtisku izmaiņu valsts kodolieroču politikā – Francija palielinās savu kodolieroču skaitu un piedāvās ciešāku sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, lai stiprinātu kontinenta drošību. Eiropā uz šo lēmumu raugās kā uz vēsturisku pagrieziena punktu.

Turpinoties ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu, Islāma republikas varasiestādes paziņoja, ka nedēļas laikā amerikāņu un izraēliešu triecienos nogalināti vairāk nekā 1330 civiliedzīvotāju. Arī aizvadītajā naktī vairākus Irānas reģionus satricināja spēcīgi sprādzieni. Tikmēr Irānas prezidents Masuds Pezeškjāns nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm.

Naktī uz sestdienu Krievija pret Ukrainu palaidusi kopumā 29 raķetes un 480 dronus, vēsta Ukrainas Gaisa spēki. Pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja vai neitralizēja 19 raķetes un 453 dronus, savukārt uzbrukumos Harkivā nogalināti septiņi cilvēki.

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Persijas līcī kara dēļ ir iestrēguši aptuveni 20 000 jūrnieku, piektdien paziņoja Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) ģenerālsekretārs Arsenio Domingess.

Irānas droni piektdien trāpīja lidostām un naftas rūpniecības objektiem Irākā, un ASV vadītie spēki notrieca vēl dažus dronus virs Irākas Kurdistānas galvaspilsētas Erbīlas pēc brīdinājuma par iespējamiem uzbrukumiem viesnīcām.

Islandē tautas nobalsošana par to, vai atsākt sarunas par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), notiks 29. augustā. Islandes valdība piektdien atbalstīja parlamenta rezolūciju, kurā rosināts rīkot šādu referendumu. 

Ņemot vērā bažas par Gruzijas valdības atkāpšanos no demokrātijas normām un opozīcijas apspiešanu, Eiropas Savienība (ES) pieņēmusi lēmumu apturēt bezvīzu ceļošanu Gruzijas amatpersonām. 

Krievija sniedz Irānai izlūkošanas informāciju par ASV karakuģu un lidmašīnu izvietojumu Tuvajos Austrumos, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts «The Washington Post».

Lai arī šajās dienās ieplānotās Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas par miera noregulējumu Ukrainā atceltas uz nenoteiktu laiku, vakar un šodien abas karojošās valstis apmainījās ar kara gūstekņiem.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien intervijā telekanālam CNN pavēstījis, ka Irānā valdošais režīms esot «izkastrēts» un Vašingtona būs gatava sadarboties ar nākamo līderi, kurš būšot amerikāņiem draudzīgs. Tramps arīdzan paziņoja, ka drīzumā gaidāma varas maiņa arī Kubā, kur kopš 1959. gada valda ASV nedraudzīgs sociālistu režīms.

Lietuvas Satiksmes ministrija ir parakstījusi līgumu ar Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) aviokompāniju «flydubai» par Lietuvas pilsoņu repatriāciju no Dubaijas. 

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un Izraēlas karš pret Irānu ir pārņēmis visu Persijas līča reģionu, jo Irāna ik dienu veic raķešu un dronu uzbrukumus kaimiņos esošajām arābu valstīm.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta ceturtdien noraidīja rezolūciju, kas paredzēja ierobežot prezidenta Donalda Trampa pilnvaras vest karu pret Irānu.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir uzdevis polittehnologiem un Krievijas militārajam izlūkdienestam iejaukties aprīlī gaidāmajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās. Par to, atsaucoties uz avotiem Eiropas drošības dienestos, vēsta žurnālistikas projekts «VSquare».

ASV prezidents Donalds Tramps atlaidis iekšzemes drošības sekretāri Kristi Noemu, pieaugot neapmierinātībai Baltā nama amatpersonu un Republikāņu partijas likumdevēju vidū. 

Bez Latvijas nav daudz tādu vietu pasaulē, kur augstkolā iespējams studēt tieši latviešu valodu. Viena no tām atrodas Francijā, Parīzē, kur pašlaik latviešu valodas bakalaura vai maģistra grādu iegūst ap 20 studentu. Tiesa, franču studentu vidū vispopulārākās ir japāņu, korejiešu, ķīniešu un arābu valodas, tomēr studentu daudzums nenosaka kvalitāti, pasniedzējiem norādot, ka ir liels gods pasniegt valodu kaut vienam studentam.