Polijā izmeklē agrā trešdienas rītā valsts austrumos esoša ciema tuvumā notikuša sprādziena apstākļus. Sprādzienā nodarīti postījumi vairākām mājām Osinu ciemā, kas atrodas apmēram 100 km attālumā uz dienvidaustrumiem no Varšavas.

Lietuva ir aprēķinājusi, cik daudz karavīru tā varētu nosūtīt miera uzturēšanas misijā uz Ukrainu, taču Krievijai vispirms ir jāpārtrauc uguns, Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene paziņoja laikā, kad Ukrainas sabiedrotie apspriež drošības garantijas.

Jau šajā nedēļā varētu kļūt skaidrāks, kādas drošības garantijas Ukrainai piedāvās Eiropa un ASV, lai nepieļautu atkārtotu Krievijas iebrukumu pēc tam, kad būs noslēdzies pašreizējais karš. ASV prezidents Donalds Tramps ir noraidījis Ukrainas uzņemšanu NATO vai ASV karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, tāpēc tiek apsvērtas citas iespējas, kā aizsargāt Ukrainu nākotnē.

Ruandas atbalstītais bruņotais grupējums «M23» ir nogalinājis vismaz 140 civiliedzīvotājus Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos, apgalvots ziņojumā, ko trešdien publicēja cilvēktiesību organizācija «Human Rights Watch» (HRW).

Afganistānas rietumos otrdien gāja bojā 79 cilvēki, tostarp 17 bērni, autobusam, kas veda no Irānas atgriezušos afgāņu migrantus, saduroties ar kravas mašīnu un motociklu, paziņoja vietējā policija un provinces amatpersona.

Ukrainas prezidenta Volodimra Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, neraugoties uz visiem ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem, visticamāk, nenotiks, un šāds iznākums paredzams Putina vainas dēļ, uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Šodien Norvēģijā tiesas priekšā stāsies kāds bijušais ASV vēstniecības Oslo darbinieks, kurš apsūdzēts par spiegošanu Irānas un Krievijas labā. 

Igaunijā par ziedojumu Ukrainai piesavināšanos notiesāts nevalstiskās organizācijas «Infograafika ja Ergonoomika Instituut» («Infografikas un ekonomikas institūts») vienīgais valdes loceklis Anrī Laupmā. 

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans otrdien apliecināja Irānas prezidentam, ka plānotais koridors, kas savienotu Azerbaidžānas pamatteritoriju ar Nahčivanas eksklāvu, būs Armēnijas kontrolē, šādi reaģējot uz Irānas bažām par šo projektu. 

Zviedrijas tālajos ziemeļos esošajā Kirunas pilsētā uzsākta vēsturiskas baznīcas pārvietošana. Vērienīgā, sarežģītā un dārgā loģistikas operācija nepieciešama, jo baznīca atrodas blakus dzelzsrūdas raktuvēm, kuru paplašināšanās dēļ zeme baznīcas tuvumā kļūst arvien nestabilāka. 

Par to, ka, iespējams, Somijas parlamentā sev dzīvību atņēmis kāds deputāts, pirmais ziņoja somu laikraksts «Iltalehti». Pēcāk šo informāciju Somijas sabiedriskajam medijam «Yle» apstiprināja arī parlamenta drošības vadītājs.

Mumbajā, pilsētā Indijas rietumos, tika aizliegts barot baložus publiskajās vietās, jo pastāv bažas, ka putnu izkārnījumi kaitē cilvēku veselībai un bojā kultūras mantojuma objektus. Pret aizliegumu un īpašu baložu barošanas vietu nojaukšanu iestājās simtiem pilsētas iedzīvotāju, kuri protestu laikā sadūrās ar policiju.

Norvēģijas kroņprinceses Metes Māritas dēls Mariuss Borgs Hoibijs apsūdzēts 32 noziegumos, tostarp četros izvarošanas gadījumos, pirmdien paziņoja prokurors. Viņam par smagākajiem noziegumiem draud līdz pat 10 gadu cietumsods.

Krievijas Ivanovas apgabala Rodņiku rajona tiesa nolēmusi konfiscēt par labu Krievijas valstij Latvijas uzņēmējam Normundam Bomim piederošos 50% kompānijas «Rižskij hļeb» («Rīgas maize») kapitāldaļu aptuveni 1,7 miljardu rubļu (apmēram 18 miljoni eiro) vērtībā, kā arī atzinusi Latvijas fondu «Ziedot.lv» par ekstrēmistisku un aizliegusi tam darboties Krievijā, ziņo «Radio Brīvība», atsaucoties uz laikrakstu «Kommersant». 

Latvijas Sabiedriskā medija un «Ziedot.lv» akcijas Ukrainas atbalstam otrajā dienā uzmanību pievēršam tam, kā sokas ar atbalsta sniegšanu Ukrainai nevalstiskā līmenī citur Eiropā – ne tikai Latvijai tuvākās, bet arī tālākās kaimiņvalstīs. Cilvēki joprojām to dara neatlaidīgi. Tajā pašā  laikā valstu pieredze rāda, ka nav tik viegli saglabāt sabiedrības motivāciju. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 18. augusts fotogrāfijas. 

Polijas ziemeļrietumu pilsētā Ploti nojaukts padomju laiku piemineklis, kas uzstādīts par godu poļu komunistu kaujiniekiem. Vietējā pašvaldība šādu lēmumu pieņēma iepriekš, norādot, ka piemineklis bija simbols komunistu režīmam, kas apspieda Polijas neatkarību.

Šovasar Eiropu atkal ir pārņēmusi virkne intensīvu un plašu karstuma viļņu. Šādi apstākļi kārtējo reizi skaidri atklājuši Eiropas elektrotīkla ievainojamības. Enerģijas pieprasījums strauji pieaug, jo cilvēki cenšas saglabāt vēsumu, lietojot, piemēram, kondicionētājus. 

Tūkstošiem ugunsdzēsēju ar militārpersonu un ugunsdzēsības lidmašīnu atbalstu šodien turpina cīņu ar desmitiem meža ugunsgrēku Spānijā un Portugālē. Abām valstīm palīgā steiguši citu valstu glābēji. Kopš ugunsgrēku uzliesmojuma sākuma upuru skaits pieaudzis līdz sešiem. 

ASV galvaspilsētā Vašingtonā pirmdien sākusies ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās, kuras laikā abas puses cer spert reālus soļus, lai izbeigtu Krievijas sākto karu Ukrainā.

Ukrainā uzbūvēta raķete, kuras darbības rādiuss ir 3000 kilometru. Tas nozīmē, ka tā var sasniegt mērķi dziļi Krievijas teritorijā. 

Krievijas vadonis Vladimirs Putins nogalinās demonstratīvi, lai turpinātu spiedienu uz Ukrainu un Eiropu, platformā «Telegram» pirmdien pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Mjanmā vispārējo vēlēšanu pirmā kārta notiks 28. decembrī, paziņoja valsts militārā valdība. Opozīcija un neatkarīgie novērotāji apšauba vēlēšanu leģitimitāti, uzskatot, ka tās tiks falsificētas, lai militārā hunta varētu nostiprināt savu varu.

Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā naktī uz pirmdienu Krievijas dronu triecienā dauddzīvokļu ēkai nogalināti septiņi un ievainoti vismaz 18 cilvēki, paziņoja Ukrainas amatpersonas. 

Lietuvas parlaments ceturtdien, 21. augustā, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā plānots balsojums par valdošās Lietuvas Sociāldemokrātu partijas (LSDP) izvirzītās kandidātes Ingas Ruģinienes apstiprināšanu premjerministra amatā, paziņoja LSDP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Sinkevičs.

«Hamās» pārstāvji Kairā saņēmuši jaunu priekšlikumu pamieram Gazas joslā. Tas paredz uguns pātraukšanu 60 dienu garumā, kā arī divus ķīlnieku atbrīvošanas posmus.  Tā pirmdien pavēstīja kāda palestīniešu amatpersona.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 17. augusts fotogrāfijas. 

Divi labējie kandidāti sacentīsies Dienvidamerikas valsts Bolīvijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Tas noskaidrojās svētdien notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā.

Ungārijas opozīcijas līderis Pēters Maģars pieprasījis Krievijai neiejaukties Ungārijas iekšpolitikā. Tas notika pēc tam, kad Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests pagājušajā nedēļā nosauca Maģaru par «globālistu elites» pārstāvi un apgalvoja, ka Eiropas Komisija apsver «režīma maiņu Budapeštā».

ASV un Eiropai ir domstarpības par ANO miera uzturētāju misijas Libānā nākotni. ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uzskata, ka misija ir jāslēdz, savukārt eiropieši atbalsta tās turpināšanu.

Ministru prezidente Evika Siliņa («Jaunā Vienotība») svētdien piedalījās tā sauktās «Labas gribas koalīcijas» videokonferencē, kurā Eiropas valstu līderi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunāja taisnīga un noturīga miera panākšanu Ukrainā. 

Serbijā astoto nakti pēc kārtas notikuši nemieri. Protestētāji uzbruka valdošās Progresīvas partijas birojiem, bet policija atbildēja, ar spēku izdzenājot demonstrantus. Varasiestādes brīdinājušas, ka sauks pie atbildības nemieru dalībniekus. Serbijā deviņus mēnešus turpinās protesti pret valdību, kuras priekšgalā jau 13 gadus ir prezidents Aleksandrs Vučičs, kam pārmet autoritārismu.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs svētdien paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu piekritis atļaut ASV un Eiropas sabiedrotajiem piedāvāt Ukrainai drošības garantijas, kas līdzinātos NATO kolektīvās aizsardzības mandātam, kā daļu no iespējamās vienošanās, lai izbeigtu trīsarpus gadus ilgstošo karu.

Izraēlā notikuši plaši protesti pret valdības plāniem sagrābt Gazas pilsētu. Demonstrācijās piedalās arī grupējuma «Hamās» sagūstīto ķīlnieku tuvinieki, kuri uzskata, ka valdības plāni apdraud ķīlnieku dzīvību.

Krievijā valdošais režīms sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu simboliski ieguvis ļoti daudz – Krievijas diktators Vladimirs Putins sēdējis pie viena galda ar ASV un ilgtermiņā uztur Krievijas mērķi būt vienai no valstīm, kas diktē noteikumus visā pasaulē, bet tuvāk mieram Ukrainā nav nonākts, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.