Ungārija no autokrātijas atkal kļūst par demokrātiju. Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars no pamatiem ir sācis izjaukt sava priekšgājēja Viktora Orbāna 16 gados uzbūvēto nedemokrātisko un korumpēto sistēmu. «Tas, ko viņš pašlaik dara, ir tieši tas, ko viņš piedāvāja vēlētājiem un par ko vēlētāji nobalsoja,» Latvijas Radio sacīja ungāru politologs un Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta jaunākais pētnieks Bālints Madlovičs. 

Irānas atbalstītie Jemenas hutiešu nemiernieki paziņojuši, ka sāk pret Saūda Arābiju vērsto jūras blokādi. Par šādas rīcības iespējamību vēl iepriekš aģentūrai «Reuters» pavēstīja avoti reģionā. Šāds hutiešu lēmums vēl vairāk apdraud Saūda Arābijas iespējas izvest ārā tās iegūto naftu, apejot Hormuza šaurumu. Attiecīgi tā sekas varētu izjust arī pasaulē.

Lielbritānijas jaunais premjers Endijs Bērnems solījis, ka līdz ar stāšanos amatā viņš valdības vadītāja tradicionālo rezidenci Londonā vēlētos papildināt ar «filiāli» Mančestrā – pilsētā, kuras mērs viņš bijis līdz šim. LSM.lv skaidro, kas līdz šim par ieceri zināms un kad šāda pārvākšanās varētu notikt.

Ņemot vērā, ka Krievija nespēj uzvarēt karā pret Ukrainu, Kremlis meklē citus veidus, kā gūt panākumus, un par saviem jauniem mērķiem izvirza Baltiju un Poliju, sarunā ar Lietuvas sabiedrisko radio sacīja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kaunas.

Lielbritānijas premjera amatā šodien oficiāli stājies Leiboristu partijas virzītais Endijs Bērnems. Viņš ir piektais Apvienotās Karalistes premjers četru gadu laikā un arī ceturtais valdības vadītājs, ko šajā amatā apstiprinājis karalis Čārzls III.

Izraēlā līdz apstiprināšanai parlamentā tomēr nav nonācis jūnija beigās pieņemtais Izraēlas valdības lēmums par genocīdu atzīt armēņu nogalināšanu Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara laikā. Visticamāk, tas tā noticis Azerbaidžānas izdarītā spiediena dēļ, vēsta laikraksts «Haaretz».

Ukraina veikusi triecienus divām Krievijas internetveikala «Wildberries» noliktavām un vienam loģistikas centram. Ukraina paziņoja, ka tie ir bijuši triecieni objektiem, kas tiek izmantoti, lai apgādātu Krievijas armiju. Tiek lēsts, ka Ukrainas dronu triecieni divām «Wildberries» noliktavām radījuši zaudējumus aptuveni 100 miljardu rubļu vērtībā. 

Lielākais ugunsgrēks miera laikos. Tā par aizvadītajā nedēļā pieredzēto ugunsnelaimi Norvēģijā raksta vietējie mediji. Ugunsgrēks dienvidu pilsētā Drammenē lielā ātrumā nopostīja vairāk nekā 100 māju un draudēja pāraugt lielā savvaļas ugunsgrēkā. Seku likvidācijas darbi un izmeklēšana joprojām turpinās. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija provizoriski piekritusi ļaut Saūda Arābijai bagātināt urānu bez garantijām, kas liegtu valstij izstrādāt kodolieročus. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta medijs CNN.

Aizvadītajā naktī ASV bruņotie spēki veica kārtējo – astoto – triecienu sēriju Irānai. Kā norādīja ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība, tas tika darīts, lai «sodītu» Islāma revolūcijas gvardes korpusu (IRGC) par divu ASV karavīru nogalināšanu Jordānijā un lai ierobežotu Irānas spējas apdraudēt komerciālo kuģošanu Hormuza šaurumā. Irāna uz ASV uzbrukumu atbildēja ar triecieniem Kuveitas teritorijā.

Ukrainā kārtējā nemierīgā un asiņainā nakts. Krievija pret tās galvaspilsētu Kijivu mazāk nekā stundas laikā raidīja 41 ballistisko raķeti. Tas bija plašākais agresora uzbrukums galvaspilsētai kopš pilna mēroga kara sākuma.

Ungārijā kopš jaunā premjera Pētera Maģara stāšanās amatā sākušās plašas reformas valsts pārvaldē, sabiedriskajos medijos un tiesu sistēmā. Jaunais valdības vadītājs apņēmies izskaust korupciju un kārtīgi «izravēt» valsts iestādes, kurās sev vēlamas personas cītīgi sastādījis viņa priekšgājējs Viktors Orbāns.

Mūsdienu kaujas lauks mainās bezprecedenta ātrumā – bezpilota sistēmām, radioelektroniskajiem kaujas līdzekļiem un tehnoloģijām, lai tiem pretdarbotos, jauni attīstības cikli ilgst dažus mēnešus. Krievijas kara pret Ukrainu apstākļos vairs nav iespējams runāt par viena drona modeļa ilgu efektivitāti – konfrontācija «radioelektroniskais karš pret bezpilota lidaparātiem» liek inženieriem pastāvīgi meklēt jaunus risinājumus un tos operatīvi ieviest tieši frontē.

Ukrainā kārtējā nemierīgā un asiņainā nakts. Krievija pret tās galvaspilsētu Kijivu mazāk nekā stundas laikā raidīja 40 ballistiskās raķetes. Nogalināts viens cilvēks un vēl vismaz 8 ievainoti. Pilsētā izcēlušies ugunsgrēki vismaz 5 rajonos.

Ukraina spēki aizvadītajā naktī veikuši dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas reģioniem. Starp mērķiem bija tiešsaistes tirdzniecības uzņēmuma «Wildberries» loģistikas centri Tambovas un Maskavas apgabalā. Vietējās amatpersonas paziņojušas, ka uzlidojumos vairāki cilvēki gājuši bojā un desmitiem guvuši ievainojumus. Sniedzot komentāru dronu uzlidojumiem loģistikas centriem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka tā ir atbilde uz Krievijas triecieniem Ukrainai.

Piecām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās atļauta eitanāzija, tagad pēc 10 gadu ilgām diskusijām pievienosies arī Francija. Francijas Nacionālā asambleja jeb parlamenta apakšpalāta pieņēma likumprojektu par palīdzību miršanā, apejot augšpalātu jeb Senātu, kur dominē labējie spēki. Ko par iespēju saņemt palīdzību, lai nomirtu, saka paši cilvēki?

Aizvadītajā naktī ASV bruņotie spēki veica jaunu triecienu sēriju Irānai. Kā norādīja ASV bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība, tā bija jau septītā militāro operāciju nakts pēc kārtas, kopš prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka uguns pārtraukšanas vienošanās ar Islāma republiku vairs nav spēkā. Tikmēr Irānas puse vēstījusi par atbildes triecieniem ASV militārajiem objektiem Tuvajos Austrumos. Vienlaikus parādās retorika un pazīmes, kas liecina par to, ka konflikts turpinās eskalēties.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsver iespēju atcelt no amata armijas virspavēlnieku Oleksandru Sirski, atsaucoties uz avotu Ukrainas administrācijā, ziņo laikraksts «Financial Times».

Milzu ugunsgrēkā Norvēģijas dienvidos nopostītas vairāk nekā 100 mājas, un vairākus simtus cilvēku nācies evakuēt, sestdien ziņo glābšanas dienestu amatpersonas.

Pirmdien Lielbritānijas premjerministra amatā stāsies ilggadējais Mančestras reģiona mērs Endijs Bērnems. Viņa paveiktie darbi un personība spēlējuši lielu lomu, lai dažu mēnešu laikā šis politiķis ne tikai pārņemtu no Kīra Stārmera Dauningstrītas 10. nama atslēgas, bet arī strauji saņemtu plašu atbalstu ievēlēšanai Leiboristu partijas līdera amatā. Atzinīgus vārdus viņam sarunā ar Latvijas Radio veltīja arī Bērnema bijusī kolēģe latviete Dzidra Nūra.

Pērn Japānā premjera amatu pirmo reizi ieņēma sieviete. Neraugoties uz šo vēsturisko notikumu, iespēja, ka Japānas imperatora troni varētu ieņemt sieviete, šķiet maz ticama. Lai gan princese Aiko bauda sabiedrības atbalstu, parlamenta piektdien, 17. jūlijā, pieņemtais grozījums imperatora pēctecības likumā neparedz, ka Krizantēmu troni varētu ieņemt sieviete. 

Ungārija piektdien iebildusi pret nākamo sadaļu atvēršanu sarunās ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Igaunijas augstākās izglītības iestādes reģistrē intereses pieaugumu par doktorantūras studijām. Lielākais pieteikumu skaitu no abiturientiem pēdējos gados saņēma Tartu Universitāte. Tāpat arvien lielāku pretendentu skaitu atzīmē arī Tallinas Tehniskā universitāte («TalTech») un Tallinas Universitāte. 

Šiītu kaujinieku grupējums «Islāma pretošanās Irākā» izsludinājis 10 miljonu ASV dolāru atlīdzību par ASV prezidenta Donalda Trampa nogalināšanu, vēsta medijs «Shafaq News». Grupējuma paziņojumā teikts, ka atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi savākti no kaujinieku un atbalstītāju brīvprātīgiem ziedojumiem.

Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro («Eesti 200») aicinājis Eiropas Savienību (ES) ieviest stingrāku vīzu politiku attiecībā uz Krievijas pilsoņiem. 

Ukrainas valdība iecēlusi Jevheniju Hmaru par aizsardzības ministra pienākumu pagaidu izpildītāju, bet Andriju Sibihu par ārlietu ministra pienākumu pagaidu izpildītāju, piektdien pavēstīja premjerministrs Serhijs Koreckis. 

Somijas premjerministrs Peteri Orpo nonācis korupcijas skandāla pašā epicentrā. Tas noticis saistībā ar valdības ieceri piešķirt desmitiem miljonu eiro vērtu finansiālo atbalstu daudzfunkcionālās sporta arēnas būvniecības projektam Helsinkos, lai gan tā realizācijas nepieciešamību apšaubīja Somijas Finanšu ministrija.

Leiboristu partijas vadītāja amatā šodien oficiāli stājies parlamenta deputāts, pirms tam – ilggadējais Mančestras reģiona mērs Endijs Bērnems. Viņu šajā amatā apstiprināja īpašā partijas konferencē.

Ungārijas jaunā valdība ierosinājusi izmeklēšanu pret bijušo ārlietu ministru Pēteru Sijārto saistībā ar viņa sakariem ar Krieviju. 

Polijas konservatīvais prezidents Karols Navrockis piektdien uzlicis veto premjera Donalda Tuska valdības ierosinātajam likumprojektam, kas paredzēja legalizēt civilās partnerattiecības.

Izraēlas parlaments piektdien nobalsojis par savu atlaišanu, paverot ceļu vēlēšanām, kas notiks 27. oktobrī. Lai gan Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu popularitāte ir sarukusi, viņš cer uzvarēt šajās vēlēšanās.

Iepriekš Ķīnas diplomātijas galvenais mērķis bija nodrošināt labvēlīgu ārējo vidi valsts attīstībai, savukārt tagad Pekina cenšas izmantot savu pieaugošo ietekmi, lai aktīvi pārveidotu starptautisko vidi, vēsta medijs «Foreign Policy».

Miljoniem sludinājumu platformā «Telegram», kuros slēpti tiek meklēti cilvēki sabotāžas un spiegošanas uzdevumu veikšanai Eiropā. Šādu ainu atklāj Polijā bāzētā medija «Vot Tak» izmeklēšana. Starp vervētāju piedāvājumiem ir veikt kaitnieciskas darbības arī Latvijā. 

Irāna ir vērsusies pie Jemenas hutiešu kaujinieku grupējuma ar aicinājumu sagatavoties Bābelmandeba šauruma blokādei, vēsta aģentūra «Reuters». Irānas puse vēlas, lai hutieši aizvērtu šaurumu, kas savieno Sarkano jūru ar Adenas līci, ja ASV veiks triecienu Irānas enerģētikas infrastruktūrai. ASV turpina triecienus pret desmitiem Irānas militāro objektu. 

Vismaz divi cilvēki nogalināti un astoņi ievainoti pēc Krievijas raķešu trieciena Odesai vēlā ceturtdienas vakarā. Pilsētas kara administrācijas vadītāja vietnieks Serhijs Krasilenko paziņojis, ka uzbrukumā ievainoto vidū ir arī divi bērni.