«Barikāžu laiks» – tā Mineapolē saka latvieši, raksturojot atmosfēru, kāda valda pilsētā, kopš tajā turpinās imigrācijas aģentu jeb ICE reidi. Lai gan ASV varas iestādes ir paziņojušas par daļas aģentu izvešanu, vismaz 2000 pilsētā paliek un aresti turpinās. Nedrošība skar arī latviešu draudzi, kas atrodas vienā no karstākajiem aģentu darbības rajoniem.

Krievijas lidrobotus laikus pamanīt un notriekt kļūst arvien grūtāk. Ne tikai tāpēc, ka pieaug to skaits – tie arvien labāk spēj izvairīties no gaisa izlūku acīm. Tā saka Ukrainas Gaisa spēku karavīri, ar kuriem tikās Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.

ASV žurnālisti turpina šķetināt Epstīna lietu un informāciju no publicētajiem failiem. Tomēr šo gadu laikā palaists garām daudz iespēju, lai sauktu pie atbildības ne tikai pašu Epstīnu, bet arī citus, kas viņam bija apkārt. Tā intervijā LTV raidījumam «Pasaules Panorāma» atzina ASV izdevuma «The Atlantic» iekšpolitikas žurnālists Deivids Greiems.

Pēc 7. februāra nakts Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Ukrainas valsts uzņēmums «Ukrenergo» vērsies pēc palīdzības pie Polijas. Par to vietnē «Telegram» paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Viņš arī norādīja, ka Krievijas nakts uzbrukuma mērķi bija apakšstacijas un elektrības pārvades līnijas – «enerģētiskā tīkla pamats».

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) vēlas, lai Ukraina un Krievija līdz jūnijam panāktu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, un piedāvājušas nākamnedēļ rīkot nākamo sarunu kārtu, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukraiņu vēsturnieks un politologs Serhijs Pahomenko dzīvo Kijivā, kas pastāvīgi pakļauta Krievijas karaspēka uzbrukumiem. Bet 2022. gada pavasarī viņš vairākas nedēļas bija aplenktajā Mariupolē. Pēc viņa teiktā, agresora rīcības algoritms ir vienāds – tas cenšas saārdīt normālas dzīves iespējas un demoralizēt iedzīvotājus. «Un nevienu nesatrauc, ka šāda rīcība atgādina to, kas tika darīts pret blokādē esošās Ļeņingradas iedzīvotājiem,» intervijā LSM.lv sacīja Pahomenko.

Bijušo Somijas prezidentu Sauli Nīnisti varētu iecelt par īpašo Eiropas Savienības (ES) sūtni sarunām ar Krieviju par kara Ukrainā izbeigšanu, vēsta itāļu laikraksts «La Repubblica». Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju šo jautājumu šonedēļ Parīzē apsprieda Francijas prezidents Emanuels Makrons, Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta.

ASV neredz Krieviju kā draudu savai drošībai, tomēr atzīst, ka Eiropas valstis uzskata to par apdraudējumu. ASV uzsver, ka Eiropai pašai ir jātiek galā ar šo draudu. Tā ir fundamentāla pārbīde ASV ārpolitikā. Latvijas Radio raidījumā «Brīvības bulvāris» Minhenes Bundesvēra universitātes politikas zinātnes profesors un grāmatas «Ja Krievija uzvar. Scenārijs» autors Karlo Mazala analizē, kāda ir Eiropas drošības arhitektūra pēc izmaiņām ASV retorikā par NATO un kā tai būtu jārīkojas, lai atturētu iespējamo Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstīm tuvākā nākotnē.

Krievija naktī veica masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un citiem objektiem, izšaujot aptuveni 40 raķetes un palaižot vairāk nekā 400 dronu, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.

ASV prezidents Donalds Tramps atteicies atvainoties par viņa sociālo mediju kontā publicēto un vēlāk dzēsto video, kurā bijušais prezidents Baraks Obama un viņa sieva Mišela attēloti kā pērtiķi. Tramps uzstāja, ka nav redzējis video beigu kadrus ar aizvainojošo saturu, un notikušajā vainoja kādu no Baltā nama darbiniekiem. Tikmēr apskatnieku vidū izskan viedoklis, ka gan demokrātu gan republikāņu partijas pārstāvju nosodījumu izpelnījušais notikums atbalsosies novembrī gaidāmajās starpvēlēšanās.

Japānā svētdien,  8. februārī, gaidāmas pirmstermiņa vēlēšanas, kurās premjere Sanaje Takaiči cer gūt vairākumu parlamenta apakšnamā jeb Pārstāvju palātā. Takaiči šobrīd bauda plašu vēlētāju atbalstu, tomēr kārtējās vēlēšanas Japānā apdraud pērn ceturtās lielākās ekonomikas pasaulē politisko stabilitāti. Vēlēšanām cītīgi seko arī ASV, cerot uz Takaiči uzvaru, un Ķīna, sagaidot, ka Takaiči zaudēs vairākumu. 

Turpinoties lietavām, Lielbritānijā izsludināti vairāk nekā 80 brīdinājumi par iespējamiem plūdiem.

Slovākijas ziemeļos Augsto Tatru kalnos piektdien notika sniega lavīnas nogruvums, kurā gājuši bojā divi Ungārijas pilsoņi, paziņoja vietējās varas iestādes.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir izsūtījis vēstuli dalībvalstīm ar brīdinājumu, ka organizācija ir bankrota priekšā. Valstu iemaksas ir sarukušas līdz tādai pakāpei, ka tas apdraud ANO pastāvēšanu. Kopš ASV ir apstiprinājušas jauno budžetu, kurā ir paredzēts maksājums ANO, ir parādījusies cerību gaisma, taču tas vēl nav piešķirts un nav pilnas skaidrības, kā situācija attīstīsies tālāk. 

ASV vēstnieks Varšavā sarāvis kontaktus ar Polijas Seima priekšsēdētāju. Amerikāņu diplomātu Tomu Rozu aizvainojis Vlodzimeža Čažastija teiktais, ka viņš neatbalstīs Donalda Trampa kandidatūru Nobela miera prēmijai, jo ASV prezidents to neesot pelnījis. 

Ar vēstuli e-pastā no darba atbrīvota trešā daļa ietekmīgā izdevuma «The Washington Post» darbinieku. Slēgti biroji arī ārzemēs, tostarp Ukrainā. Izdevums, kura žurnālistu raksti vairāk nekā 70 reižu ir apbalvoti ar prestižo Pulicera balvu, šobrīd nav drošs par savu pastāvēšanu. Tā īpašnieks, miljardieris Džefs Bezoss notikušo sauc par restartu, taču darbinieki domā citādāk – viņuprāt, tas ir trauksmes signāls visai ASV žurnālistikai kopumā. 

Ukrainas frontē samazinājušies agresorvalsts uzbrukumi, kas sekoja Ukrainas un uzņēmuma «SpaceX» lēmumam valsts teritorijā bloķēt nereģistrētus satelīta interneta «Starlink» lietotājus. Pirms tam Ukrainā arvien biežāki bija kļuvuši «Šahed» un cita tipa kaujas dronu, kas darbojās ar «Starlink» palīdzību, uzbrukumi.

Kamēr globālā uzmanība pievērsta Grenlandei, Krievija un Ķīna plāno pastiprināt savu klātbūtni Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā, piektdien paziņojis Norvēģijas militārais izlūkdienests.

Itālijā jau šovakar atklās ziemas olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs tās vēsturē lielākā delegācija – 68 sportisti. Ceremonija Milānā «San Siro» stadionā sāksies plkst. 21 pēc Latvijas laika, un tai sekot varēs arī sabiedriskā medija tiešraidēs. 

Polijas premjera Donalda Tuska politiskais bloks «Pilsoniskā koalīcija» plāno iesniegt parlamentā likumprojektu, kas paredz ieviest sodus par Eiropas Savienības (ES) karoga apgānīšanu, vēsta radiostacija RMF FM.

Omānā piektdien sākušās ASV un Irānas diplomātiskās sarunas, kurās tiek spriests par Irānas kodolprogrammas nākotni un citiem reģiona drošībai būtiskiem jautājumiem. ASV prezidents Donalds Tramps iepriekš brīdinājis: ja Irāna nepiekritīs amerikāņu prasībām, tad Vašingtona esot gatava ar spēku atrisināt šo jautājumu, veicot jaunus triecienus pret Irānu.

Francija atklājusi ar Krieviju saistītu dezinformācijas mēģinājumu, kurā nepatiesi apgalvots, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons itkā bija saistīts ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu, ziņu aģentūrai AFP piektdien pastāstīja avots Francijas valdībā.

ASV pilsoņiem ir nekavējoties jāpamet Irāna un jābūt gataviem to darīt bez Savienoto Valstu valdības atbalsta, piektdien mudināja ASV virtuālā vēstniecība Irānā.

Milānas un Kortīnas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija piektdien radīs iespēju itāliešiem lepoties ar sevi un savu valsti. Pēdējo gadu Itālijas panākumos liels nopelns ir arī valdības vadītājai Džordžai Meloni, kura spējusi nodrošināt stabilu ekonomikas attīstību un negaidīti lielu stabilitāti arī valsts iekšpolitikā. 

Izraēlu satricinājis korupcijas skandāls, kas var apdraudēt valsts ārējā izlūkošanas dienesta «Shin Bet» vadītāja krēslu.

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu slēgt nakts satiksmei divus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju. Tas pamatots ar robežincidentiem, kuros iesaistīta kaimiņvalsts.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps izteicis atbalstu Ungārijas labējam premjerministram Viktoram Orbānam drīzumā gaidāmajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ar darba likuma maiņu padarījusi vieglāku valsts darbinieku atlaišanu. Šī norma attiecas uz apmēram 50 000 federālo aģentūru darbiniekiem. 

Bez īpašiem panākumiem Abū Dabī beigusies Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunu otrā kārta par mieru Ukrainā. Tomēr sarunu vedēji tās nodēvējuši par konstruktīvām.

Vairākas valstis paudušas atbalstu ASV un Irānas sarunām. Tās plānotas piektdien Omānā. To, ka abu valstu sarunas piektdien notiks Omānā, trešdien vēlu vakarā pēc Latvijas laika apstiprināja gan Teherānā, gan Vašingtonā. 

Lietuvā ceļ trauksmi par mēģinājumiem atgriezt savulaik protestus raisījušos grozījumus sabiedriskā medija darbu regulējošajā likumā. Pagājušā gada nogalē Lietuvas sabiedriskā medija (LRT) darbinieku, kā arī sabiedrības neapmierinātību raisīja valdošās koalīcijas rosinājums grozīt kārtību, kādā atstādināms raidsabiedrības vadītājs. To uztvēra kā mēģinājumu ierobežot vārda brīvību. 

Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ nosūtījis savu padomnieku uz Maskavu, ceturtdien atklāja informēts avots. Makrona birojs un Kremlis šo vizīti nedz apstiprinājis, nedz noliedzis.  

Ukraina un Krievija ceturtdien apmainījās ar 314 karagūstekņiem. Vienošanās par gūstekņu apmaiņu tika panākta Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabī notiekošo trīspusējo sarunu laikā. Trīspusējās sarunas jau ir noslēgušās.

Vašingtona neizslēdz sadarbību ar Maskavu atsevišķās jomās, un tas nav pretrunā ar ASV nostāju pret Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu. Tā platformā «Youtube» publiskotajā intervijā amerikāņu politikas komentētājai Meginai Kellijai izteicies ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Azerbaidžānas karatiesa ceturtdien piespriedusi mūža ieslodzījumu bijušajam Kalnu Karabahas jeb Arcahas «de facto» neatkarīgās armēņu republikas prezidentam Araikam Arutjunjanam, vēsta Azerbaidžānas mediji.