Serbijā astoto nakti pēc kārtas notikuši nemieri. Protestētāji uzbruka valdošās Progresīvas partijas birojiem, bet policija atbildēja, ar spēku izdzenājot demonstrantus. Varasiestādes brīdinājušas, ka sauks pie atbildības nemieru dalībniekus. Serbijā deviņus mēnešus turpinās protesti pret valdību, kuras priekšgalā jau 13 gadus ir prezidents Aleksandrs Vučičs, kam pārmet autoritārismu.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs svētdien paziņoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu piekritis atļaut ASV un Eiropas sabiedrotajiem piedāvāt Ukrainai drošības garantijas, kas līdzinātos NATO kolektīvās aizsardzības mandātam, kā daļu no iespējamās vienošanās, lai izbeigtu trīsarpus gadus ilgstošo karu.

Izraēlā notikuši plaši protesti pret valdības plāniem sagrābt Gazas pilsētu. Demonstrācijās piedalās arī grupējuma «Hamās» sagūstīto ķīlnieku tuvinieki, kuri uzskata, ka valdības plāni apdraud ķīlnieku dzīvību.

Krievijā valdošais režīms sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu simboliski ieguvis ļoti daudz – Krievijas diktators Vladimirs Putins sēdējis pie viena galda ar ASV un ilgtermiņā uztur Krievijas mērķi būt vienai no valstīm, kas diktē noteikumus visā pasaulē, bet tuvāk mieram Ukrainā nav nonākts, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis.

Krievija paudusi gatavību atteikties no ieņemtajām teritorijām Sumu un Harkivas apgabalos, bet pieprasa, lai Ukrainas spēki pilnībā atkāpjas no teritorijām Doneckas un Luhanskas apgabalos, kuras okupantu karaspēkam nav izdevies ieņemt.

Pagājušajā nedēļā vismaz 40 cilvēki nomiruši no zarnu infekcijas slimības holeras Dārfūras reģionā kara pārņemtajā Sudānā, paziņojusi palīdzības organizācijas «Ārsti bez robežām». Organizācija aizvadītās nedēļas laikā ir reģistrējusi vairāk nekā 2300 saslimšanas gadījumu ar holeru. Bīstamās slimības uzliesmojums ir saistīts ar tīra dzeramā ūdens nepieejamību un veselības aprūpes sistēmas sabrukumu.

Ukrainas sabiedrotie Eiropā plāno pavadīt prezidentu Volodimiru Zelenski uz ASV, lai stiprinātu viņa sarunu pozīcijas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un izvairītos no konflikta atkārtošanās Baltajā namā, vēsta izdevums «Politico», atsaucoties uz Eiropas diplomātiem un informētiem avotiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Krievija apzināti sarežģī iespējas izbeigt karu Ukrainā. Zelenskis pirmdien ieradīsies Vašingtonā, lai ar ASV prezidentu Donaldu Trampu runātu par tālākajiem soļiem ceļā uz mieru. Trampa un Zelenska tikšanās notiks dažas dienas pēc Trampa un kara noziegumos apsūdzētā Krievijas diktatora Vladimira Putina sarunām piektdien Aļaskā.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās Aļaskā bija kārtējais apliecinājums tam, ka Tramps nevēlas izbeigt Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā, uzskata pazīstamais amerikāņu vēsturnieks un domātājs Timotijs Snaiders.

ASV prezidents Donalds Tramps informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Donbasa teritorijas, sestdien vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz avotiem.

Ir jāturpina izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai izbeigtu karu Ukrainā, un jāpanāk spēcīgas drošības garantijas Ukrainai, lai karš neatsāktos. To sestdien, 16. augustā, uzsvēra Ukrainas un Eiropas līderi, reaģējot uz piektdien, 15. augustā, aizvadīto Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos Aļaskā. Samita laikā Putins nepaziņoja par gatavību ievērot pamieru Ukrainā, bet tikmēr viņa armija turpināja apšaudīt Ukrainas civiliedzīvotājus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien, 16. augustā, paziņoja, ka viņš pirmdien, 18. augustā, Vašingtonā tiksies ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu, lai runātu par iespējām izbeigt vairāk nekā trīs gadus ilgušo Krievijas karu Ukrainā. Viņš pateicās Trampam par ielūgumu.

Šonedēļ Ukraina un Krievija apmainījās ar karagūstekņiem. Mājās Ukrainā atgriezās 84 cilvēki – viņu vidū gan nelikumīgi aizturētie civiliedzīvotāji, gan karavīri. 

«Saturiski ASV un Krievijas samits bija nekāds, bet simboliski [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ņēma virsroku ar to, ka ieradās ASV, viņš tika tik silti sagaidīts, izvizināts ar slaveno ASV prezidenta limuzīnu, sagaidīts uz sarkanā paklāja.» Tā Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos Aļaskā intervijā Latvijas Radio vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Nevar teikt, ka Amerikas Savienoto valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās būtu beigusies bez rezultātiem. Putins vēlējās likt uzsvaru uz Krievijas un ASV divpusējām attiecībām, un viņam tas izdevās, Latvijas Radio sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders. Taču Putina galvenais nolūks bija nepieļaut ASV sankciju piemērošanu Krievijas lielākajiem tirdzniecības partneriem.

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins pēc piektdien Aļaskā notikušajām sarunām tās novērtēja kā «ļoti produktīvas», taču nekas neliecina, ka abiem līderiem būtu izdevies panākt progresu Ukrainas kara izbeigšanas jautājumā.

Aļaskā gaidāmās sarunas būs Donalda Trampa un Vladimira Putina otrā oficiālā tikšanās aci pret aci pēc septiņu gadu pauzes. Bet kopš PSRS sabrukuma ASV un Krievijas prezidenti ir tikušies vairāk nekā 30 reizes. Sarunu gaisotne vienmēr bijusi ļoti mainīga. Tikšanās tematus un iznākumu noteica ģeopolitiskā situācija. 

Krievijas diktators Vladimirs Putins kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir izvairījies apmeklēt viņam naidīgās rietumvalstis, bet piektdien viņš ieradīsies Aļaskas štatā ASV, kur tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu. Pirms gaidāmās vizītes izskanējuši arī aicinājumi ASV varas iestādēm apcietināt Putinu kā starptautiskā meklēšanā izsludinātu kara noziedznieku, taču šāds scenārijs ir teju neiespējams. 

Aļaskas štatā ASV piektdien sākusies ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, kuras laikā abu valstu līderi plāno apspriest virkni svarīgu jautājumu. Lielākā uzmanība būs pievērsta centieniem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.

Bez rezultātiem noslēdzies ANO rīkotais samits par globālā plastmasas piesārņojuma samazināšanu. 184 valstu pārstāvji pēc vairāku dienu sarunām Šveices pilsētā Ženēvā nespēja vienoties par juridiski saistošu nolīgumu, kas uzliktu par pienākumu valstīm samazināt plastmasas piesārņojumu. 

Krievijā, Rjazaņas apgabalā, šaujampulvera rūpnīcā piektdien noticis sprādziens, kurā dzīvību zaudējuši pieci cilvēki un 20 ievainoti, pavēstīja Ārkārtas situāciju ministrija un vietējie mediji.

Dienu pirms ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina tikšanās Aļaskas pilsētā Ankoridžā notika protesti Ukrainas atbalstam. Sanākušie pauž gan neizpratni par to, kā kara noziedznieks Putins ticis līdz Amerikai, gan arī salīdzina šobrīd notiekošo ar Otro pasaules karu. Ar protestētājiem sarunājās LSM korespondente ASV Ina Strazdiņa. 

Polijas drošības dienestiem izdevies izjaukt kiberuzbrukumu ūdens un kanalizācijas sistēmai vienā no lielākajām pilsētām, paziņoja digitālo lietu ministrs Kšištofs Gavkovskis, piebilstot, ka kiberkarš ar Krieviju turpinās. 

Turcijas varasiestādes piektdien aizturējušas Stambulas Bejolu rajona mēru Inanu Guneju un vēl aptuveni 40 amatpersonas, kas saistītas ar opozīciju, vēsta ziņu aģentūra «Anadolu».

Ķīnas galvaspilsētā Pekinā sākušās pavisam citādas starptautiskās sporta spēles. Tur savā starpā spēkosies nevis cilvēki, bet dažādās pasaules universitātēs un pat vidusskolās radītie humanoīdie roboti. 

ASV prezidents Donalds Tramps jūlijā negaidīti piezvanījis bijušajam NATO ģenerālsekretāram, Norvēģijas finanšu ministram Jensam Stoltenbergam, lai apspriestu tirdzniecības tarifus, kā arī savus centienus iegūt Nobela Miera prēmiju, raksta izdevums «Politico». 

Ukrainā arī dienu pirms ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina tikšanās maz kas liecināja par Kremļa gatavību mieram. Agresors uzbruka ar raķetēm un droniem, kā arī sīvas cīņas turpinājās frontē. Tikmēr Ukraina devusi veiksmīgus triecienus vairākiem Krievijas armijai svarīgiem mērķiem.

Aļaska, kur notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas vadoņa Vladimira Putina tikšanās, nav izraudzīta nejauši. ASV vistālāk rietumos esošajam štatam ir simboliska nozīme Maskavas un Vašingtonas attiecībās, kurām ir gadsimtiem sena vēsture.

Serbijā ceturtdienas vakarā atkal uzliesmojušas sadursmes starp protestētāju grupām, ziņo policija. Mēnešiem ilgie protesti pret korupciju šonedēļ pārauguši ielu vardarbībā.

ASV Aļaskas štata lielākajā pilsētā Ankoridžā, militārajā bāzē, piektdien notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās. Pilsētā ieviesti lieli drošības pasākumi, kā arī jau notikuši un vēl gaidāmi jauni protesti, lai paustu atbalstu Ukrainai un nosodījumu Putinam.

Spānijas izmeklētāji ceturtdien paziņoja, ka aizdomās par meža ugunsgrēku izraisīšanu aizturējuši četrus cilvēkus, līdz ar to kopējais šovasar apsūdzēto skaits sasniedzis 30. 

Smaidi un rokasspiedieni – tādu saulainu ainu pasaules mediju fotogrāfi fiksēja 8. augustā Baltajā namā, kur tika parakstīta Armēnijas, Azerbaidžānas un Savienoto Valstu trīspusējā deklarācija par mierīgu noregulējumu teju četras desmitgades konfliktējušo Aizkaukāza valstu starpā. Ieguvējas no šīs vienošanās ir visas iesaistītās valstis, Latvijas Radio raidījumā «Divas puslodes» atzīmēja ārpolitikas vērotāji. Visas, izņemot Krieviju.  

Pastāv 25% iespējamība, ka piektdien Aļaskā gaidāmās sarunas ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu par Ukrainu varētu ciest neveiksmi, ceturtdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps. 

Šveicē kādam autovadītājam piespriests 10 000 Šveices franku (10 600 eiro) naudassods par ātruma pārsniegšanu, bet tas var sasniegt pat 90 000 franku (95 000 eiro), ja nākamo trīs gadu laikā viņš tiks pieķerts par līdzīgu pārkāpumu. 

Septembra vidū gaidāmajās Krievijas un Baltkrievijas militārajās mācībās «Zapad 2025» militārpersonas praktizēs kodolieroču un raķešu sistēmas «Orešņik» izvietošanas plānošanu. Par to ziņo Baltkrievijas ziņu aģentūra «Belta», atsaucoties uz aizsardzības ministru Viktoru Hreņinu.