Beļģijas galvaspilsētā Briselē šodien notiks Eiropadomes sēde, kurā viens no svarīgākajiem jautājumiem būs iesaldēto Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai. Latviju pasākumā pārstāvēs premjere Evika Siliņa.

Ziemassvētki jau pavisam tuvu, un nu pienācis īstais laiks iegādāties svētku egli. Iespēju daudz – pirkt veikalā, var doties uz īpaši šim nolūkam radītiem tirdziņiem. Var tā īsti tradicionāli doties mežā un meklēt pats savu eglīti. Taču Polijā arvien populārāks kļūst šo visu iespēju apkopojums, proti, īpašās mežu teritorijās audzē Ziemassvētkiem paredzētas eglītes, kuras par samaksu pats var nocirst.

Maskavas signāli par to, ka tā plāno turpināt karu arī nākamgad, ir jāredz sabiedrotajiem un uz tiem arī jāreaģē. Tā savā ikvakara uzrunā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsevišķi izceļot, ka uz šādiem Krievijas signāliem reaģē arī Amerikas Savienotās Valstis.

Zviedrijas karaflote paziņojusi, ka uz Krievijas «ēnu flotes» kuģiem, ko Maskava izmanto sankciju apiešanai, parādījusies bruņota apsardze.

Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas okupēto Ukrainas teritoriju administrācijām dod tiesības konfiscēt no šīm teritorijām aizbraukušo ukraiņu mājokļus. 

NATO «kodoldrošības lietussargs» sargā arī Latviju, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) uzsvēra NATO kodolpolitikas direktors Džims Stouks. Rīgā notikušajā sarunā ar Latvijas Televīzijas ārzemju ziņu korespondentu Gintu Amoliņu viņš komentēja Krievijas draudu retoriku un to, kā aliansei vislabāk nodrošināties pret jebkāda veida kodoluzbrukumu.  

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstījuši rezolūciju, kurā aicina atcelt iekšējās robežas karaspēka un militārā aprīkojuma pārvietošanai Eiropas Savienībā (ES) un modernizēt dzelzceļus, ceļus, tuneļus un tiltus.

Lielbritānija atgriezīsies Eiropas Savienības (ES) studentu apmaiņas programmā «Erasmus+», ko tā pameta drīz pēc izstāšanās no ES, teikts trešdien publicētajā Lielbritānijas un ES kopīgajā paziņojumā.

Visās lielākajās Eiropas pilsētās, tai skaitā pie mums Rīgā, pilnā sparā darbojas Ziemassvētku tirdziņi. Šveices pilsētā Montrē apmeklētājiem tajā iespējams apbrīnot arī lidojošu Santa Klausu ar viņa pajūgu. 

Jau daudzus gadus ziemā  kādā apdzīvotā vietā pie Zviedrijas ziemeļu pilsētas Kirūnas no vietējas upes ledus top viesnīca. Šogad tajā uzbūvētas arī unikālas ledus klavieres, ko var ne tikai apskatīt, bet arī izmantot tiešajam mērķim. 

Lietuvas Seims turpina skatīt daudz kritizētos grozījumus likumā, kas paredz atvieglot kārtību, kādā tiktu atlaists raidsabiedrības LRT ģenerāldirektors. Otrdien pie parlamenta ēkas sākās žurnālistu un kultūras nozares darbinieku rīkotais protests, kas ilgs līdz piektdienai.

Lietuvas varasiestādes otrdien arestēja 21 cilvēku, kurus tur aizdomās par saistību ar noziedzīgu grupējumu, kas, izmantojot meteoroloģiskos balonus, no Baltkrievijas ieveda kontrabandas cigaretes. Balonu dēļ pēdējos mēnešos regulāri ir nācies slēgt gaisa telpu virs Viļņas lidostas.

Ukrainas lielākais privātais elektroenerģijas piegādātājs «DTEK» pastāvīgi strādā krīzes režīmā, jo Krievija regulāri veic uzbrukumus valsts energoinfrastruktūrai, uzņēmuma vadītājs Maksims Timčenko pastāstīja intervijā raidsabiedrībai BBC. 

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps ir ielūdzis viņu apmeklēt nākamvasar gaidāmo Pasaules kausa futbolā finālturnīru, kas notiks ASV, un parakstīt vienošanos par sadarbību kodolenerģijas jomā.

Ukraina un Krievija uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas veikušas apmaiņu ar civiliedzīvotājiem, otrdien pavēstīja amatpersonas.

Lietuvas valdošā koalīcija, par spīti sabiedrībā valdošajai neapmierinātībai, turpina virzīt likuma izmaiņas Lietuvas Sabiedriskā medija LRT darbībā. Reaģējot uz medija padomes nespēju aizstāvēties, divas trešdaļas sabiedriskā medija darbinieku izteikuši neuzticību padomei un aicinājuši to atkāpties. 

Eiropas Parlamenta Andreja Saharova balva, ko piešķir par domas brīvību, šogad tiek diviem žurnālistiem – viens atrodas ieslodzījumā Baltkrievijā, bet otra – Gruzijā. «Abi ir samaksājuši augstu cenu par patiesības paušanu, kļūstot par brīvības un demokrātijas cīņas simboliem,» balvu pasniedzot, atzina Eiroparlamenta prezidente Roberta Mersola. 

Francijā plašumā plešas lauksaimnieku protesti, kuros lopkopji iebilst pret valdības plāniem izkaut liellopu ganāmpulkus, lai apkarotu bīstama vīrusa izplatību. Zemnieki pauduši gatavību protestēt tik ilgi, kamēr valdība plānu pārskatīs.

Svaigi publicētā ziņojumā nav atklāti jauni prāmja «Estonia» nogrimšanas cēloņi. Saskaņā ar Igaunijas, Zviedrijas un Somijas izmeklētāju veiktās izmeklēšanas galīgo ziņojumu pasažieru prāmis pirms 31 gada nogrima, jo tas nebija piemērots kuģošanai.

Arī tad, ja Ukrainā tiks panākts miers, Eiropai būs jāstiprina sava drošība. Tā samitā Helsinkos šodien uzsvēra Somijas premjers Peteri Orpo, norādot, ka Austrumu flanga valstīm ir jādara vairāk savas drošības stiprināšanā un jādara tas sadarbība ar Eiropas Savienību (ES) un NATO.

Eiropas līderi samitā Hāgā otrdien nodibinājuši Starptautisko prasību komisiju Ukrainai, kas lems par reparācijām saistībā ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Starptautiskā prasību komisija Ukrainai, kura izveides dokumentus parakstījušas 35 valstis, izvērtēs un lems par reparāciju prasībām, tostarp par izmaksājamo summu. Komisija būs bāzēta Hāgā.

ASV biznesa žurnāls «Forbes» par šogad pasaulē ietekmīgāko sievieti atzinis Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, bet no Baltijas valstīm vienīgā topā iekļautā sieviete ir Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene, kas ieņem 81. vietu. 

Eiropas Savienības (ES) un ASV starpā, kopš amatā stājies Baltā nama saimnieks Donalds Tramps, iestājies pavisam jauns attiecību posms. To apliecina arī decembra sākumā publicētā Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās drošības stratēģija. Tāpēc Eiropai nu jāsāk atgūties no šoka un jāpieņem jaunā Amerika, arī jāveido jauna komunikācija ar to, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» atzīmē ārpolitikas eksperti.

Austrālijas varasiestādes publiskojušas jaunas detaļas par uzbrucējiem, kuri svētdien sarīkoja masu apšaudi Bondi pludmalē Sidnejā un nogalināja vismaz 15 cilvēkus. 

Serbijas prokuratūra cīņā pret organizēto noziedzību pirmdien apsūdzēja kultūras ministru Nikolu Sekaloviču un vēl trīs amatpersonas amata pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un dokumentu viltošanā, lai dotu zaļo gaismu nekustamā īpašuma projektam, kas bija saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa znotu Džaredu Kušneru.

Francijas pirmā lēdija Brižita Makrona atvainojusies sieviešu tiesību aktīvistēm, kuras viņa bija apsaukājusi rupjos vārdos, izpelnoties plašu sašutumu un kritikas gūzmu sociālajos medijos.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņojis, ka Ukraina neatzīs Donbasu par Krievijai piederošu nedz «de facto», nedz «de iure». 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņa administrācija izmeklē, vai Izraēla pārkāpa Gazas pamieru, sarīkojot uzbrukumu, kurā nogalināja vienu no teroristu grupējuma «Hamās» komandieriem Raadu Saadu.

Polijas prezidents Karols Navrockis pirmdien, 16. decembrī, parakstījis likumu, kas atvieglo ogļraktuvju slēgšanu un paredz izmaksāt 170 tūkstošu zlotu (40 tūkstošu eiro) lielu kompensāciju katram atlaistajam strādniekam. Šis likums ir svarīgs solis Polijas pārejā uz tīrākas enerģijas izmantošanu. 

Spēcīga vētra «Emīlija» izraisījusi plašus plūdus Spānijā un Marokā. Ziemeļāfrikas valstī tā arī prasījusi 37 cilvēku dzīvības. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 15. decembra fotogrāfijas. 

Ukrainas Drošības dienests (SBU) paziņoja, ka pirmo reizi SBU zemūdens aparāti «Sub Sea Baby» uzspridzinājuši Krievijas «Varšavjanka» klases zemūdeni, kuras vērtība ir vismaz 400 miljoni ASV dolāru, un zemūdene faktiski ir izsista no ierindas. 

Ukraina un ASV panākušas reālu progresu Berlīnē šajās dienās notiekošajās sarunās, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas uzsākto karu. Tā pirmdien paziņoja Kijiva, kuru pie sarunu galda pārstāv kādreizējais Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Viņš ierakstā sociālajā tīklā «X» arī mudināja cilvēkus neklausīties baumās un nepaļauties provokācijām, kas saistītas ar šo sarežģīto sarunu procesu. 

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Francijā tikās ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kā arī ar abu parlamenta palātu – Senāta un Nacionālās asamblejas – vadītājiem. 

Elektroskrejriteņi kļuvuši par pilsētu ielu ikdienu – tas ir veids, kā ērti un lēti pārvietoties, apbraucot sastrēgumus un izbraucot vietas, kur ar auto nevarētu tikt. Taču tie rada arī vairākas problēmas. Anonīmās nomas dēļ Briselē tos nereti izmanto noziegumu pastrādāšanā, tāpēc amatpersonas ieviesušas jaunu likumu – katram lietotājam jānoskenē īpašā lietotnē pase vai ID karte, un tikai tad varēs braukt ar nomas skūteriem.