Kazahstāna izdevusi Krievijai 25 gadus veco Ukrainas pilsoni, IT speciālistu Aleksandru Kačkurkinu, kas Maskavā jau apcietināts par «valsts nodevību», vēsta tīmekļa izdevums «Meduza».

Francija izsaukusi miljardieri Īlonu Masku uz brīvprātīgu nopratināšanu, kibernoziedzības apkarošanas iestādēm otrdien pārmeklējot viņa sociālā tīkla «X» birojus Francijā, paziņoja Parīzes prokuratūra.

Krievija ir sākusi atjaunot pēc Padomju Savienības sabrukuma pamestu garnizonu valsts ziemeļrietumos aptuveni 160 kilometrus no robežas ar Somiju, vēsta Somijas sabiedriskais medijs YLE.

Oslo otrdien sāksies prāva pret Norvēģijas kroņprinceses Metes Māritas dēlu Mariusu Borgu Hoibiju. Viņu apsūdz 38 noziegumos, tostarp par četru sieviešu izvarošanu, kā arī par draudu izteikšanu bijušai draudzenei un viņas dzīvokļa izdemolēšanu. Tāpat starp apsūdzībām ir arī ar narkotikām saistītie pārkāpumi.

Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma solījusi šonedēļ nosūtīt humāno palīdzību Kubai, kas arvien smagāk izjūt ASV centienus ierobežot naftas piegādes komunistiskajai valstij. Prezidente arī paziņoja, ka Meksika «izskata visas diplomātiskās iespējas, lai varētu piegādāt degvielu Kubai».

Krievija šonakt veikusi kārtējos masveida dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainai, galvenokārt mērķējot pa enerģētikas infrastruktūru. Uzbrukumus piedzīvojusi galvaspilsēta Kijiva, valsts otra lielākā pilsēta Harkiva, kā arī Dnipro, Odesa un citas pilsētas.

Krievijas sabiedrotās Irānas vadībai pastiprinās bažas par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iespējamo militāro uzbrukumu, kas varētu vēl vairāk sašūpot islāma republikas autoritāro režīmu, vēsta ziņu aģentūra «Reuters», atsaucoties uz vairākām esošām un bijušām Irānas amatpersonām.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 2. februāra fotogrāfijas.  

Vairākas pazīmes liek domāt par mēģinājumiem mazināt spriedzi ASV un Irānas attiecībās. Pirmdienas pievakarē portāls «Axios» ziņo, ka Turcijas pilsētā Stambulā piektdien gaidāma ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīvena Vitkofa un Irānas ārlietu ministra Abasa Aragči tikšanās. 

Pagājušajā gadā Lielbritānijas militāro objektu tuvumā tika reģistrēti 266 dronu incidenti, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 126 gadījumiem 2024. gadā. Uz šī fona Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs paziņoja, ka bruņotajiem spēkiem tiks piešķirtas plašākas pilnvaras vērsties pret droniem, kas tiks manīti militāro objektu tuvumā. 

Amerikāņu miljonārs, sabiedrībā labi pazīstama persona un smagos noziegumos apsūdzēts dzimumnoziedznieks. Tā īsumā varētu raksturot Džefriju Epstīnu, kura vārds turpina skanēt vēl ilgi pēc viņa nāves. Un viņa noziegumu tīkls arvien ciešāk sažņaudzas ap dažādu savulaik sabiedroto kakliem – gan veiksmīgiem uzņēmējiem un zinātniekiem, gan arī slavenībām un politiķiem. LSM.lv skaidro, kā Epstīns ieguva tik plašu ietekmi un kas ir tā dēvētā «Epstīna lieta».

ASV dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas materiālu publicēšana atbalsojusies arī Lietuvā un Igaunijā. Lietuvas policija paziņojusi, ka pagaidām nesāks pirmstiesas izmeklēšanu Epstīna lietas epizodēs, kurās minēts Lietuvas vārds. Tikmēr bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass noliedzis, ka viņam jebkad būtu bijis tiešs vai netiešs kontakts ar Epstīnu.

Starp NATO dalībvalstīm faktiski nepastāv šķelšanās. Tā pirmdien sarunā ar žurnālistiem pirms Oslo Drošības konferences izteikusies Eiropas Savienības (ES) galvenā diplomāte Kaja Kallasa.

Ukrainas galvaspilsētā no janvāra sākuma bija traucēta elektrības, apkures un ūdens padeve pēc Krievijas uzbrukumiem Kijivas enerģētikas infrastruktūrai. Lai gan postījumu novēršana vēl joprojām turpinās, pirmdien pēc vairāku nedēļu ilga pārtraukuma daudzās Kijivas skolās atsācies mācību process.

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins faktiski ir pārņēmis pilnīgu kontroli pār valsts bruņotajiem spēkiem, atbrīvojot no amata pēdējos augsta ranga militāros vadītājus, kas varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Ar ģenerāļa Džana Jousja, Sji ilggadējā sabiedrotā un bērnības drauga, arestu tika apklusināts jebkādas iekšējas ietekmīgās balsis, kas varētu ierobežot Pekinas darbības attiecībā uz Taivānu, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal». 

Par dzimumnoziegumiem notiesātais amerikāņu finansists Džefrijs Epstīns varētu būt sadarbojies ar Krievijas izlūkdienestiem, piegādājot tiem kompromitējošu informāciju par slaveniem un ietekmīgiem cilvēkiem. Tas secināts no ASV Tieslietu ministrijas piektdien publicētajiem trīs miljoniem dokumentu, kas ir iegūti, izmeklējot Epstīna noziegumus. Dokumentos vairāk nekā 1000 reižu ir minēts arī Krievijas diktators Vladimirs Putins.

Vācijas federālā prokuratūra paziņojusi par piecu personu aizturēšanu lietā par iespējamu noziedzīgas organizācijas izveidi, kas nodarbojās ar aizsardzības nozares iepirkumiem Krievijas uzņēmumu interesēs.

Pirmdien, 2. februārī, darbu varētu atsākt Rafahas robežšķērsošanas punkts uz Gazas joslas un Ēģiptes robežas. Tās ir pozitīvas ziņas daudziem kara nopostītās Gazas iedzīvotājiem, kam Rafahas robežšķērsošanas punkts ir vienīgā izeja uz ārpasauli.

Irānas augstākais līderis un faktiskais vadītājs ājatolla Alī Hāmenejī brīdinājis, ka jebkāds ASV uzbrukums islāma republikai izraisītu plašāku karu Tuvajos Austrumos. 

Krievijas drona triecienā Dņipropetrovskas apgabalā Ukrainā nogalināti 16 kalnrači. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis to nodēvējis par demonstratīvu noziegumu, kas pierāda Maskavas atbildību par konflikta eskalāciju.  

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 1. februāra fotogrāfijas.  

Politiskas sekas vairākās valstīs izraisījuši nedēļas nogalē publicētie dokumenti, kas izgaismo pedofilijā notiesātā amerikāņu finansista Džefrija Epstīna ciešās saites ar slaveniem un ietekmīgiem cilvēkiem ASV un Eiropā.

Desmitiem tūkstoši cilvēku svētdien sapulcējās Čehijas galvaspilsētas Prāgas centrā, lai paustu atbalstu valsts prezidentam Petram Pavelam, kurš ir atteicies apstiprināt eiroskeptiskās koalīcijas valdības izvirzīto vides ministra amata kandidātu.

Šodien Abū Dabī paredzētās sarunas starp Ukrainas un Krievijas delegācijām ir pārceltas uz trešdienu. Tā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Visticamāk, tas ir saistīts ar pašreizējo krīzi Irānā un ASV spēku pastiprinātu izvietošanu Tuvo Austrumu reģionā. Savukārt sestdien ASV īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam Floridā notika sarunas ar Krievijas pārstāvi Kirilu Dmitrijevu.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs paziņoja, ka viņam ir notikušas konstruktīvas sarunas ar Krievijas pārstāvi Kirilu Dmitrijevu. Tikšanās ir notikusi Floridā, dienu pirms Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunām, kas paredzētas Abū Dabī. Kaut gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieļauj, ka Irānas notikumu dēļ šī tikšanās varētu tikt atlikta.

1. februārī aprit pieci gadi, kopš Mjanmā bruņotie spēki gāza demokrātiski noskaņoto Aunas Sunas Su Či valdību. Drīz pēc tam sākās pilsoņu karš, kurā pret armiju cīnījās plašs opozīcijas spēku loks. Militārais režīms šajā laikā centies rast izeju no starptautiskās izolācijas, meklējot palīdzību arī autoritāro režīmu pārvaldītajās Krievijā un Baltkrievijā. Latvijas Radio uzrunāto ekspertu teiktajā secināms: nekas neliecina, ka tuvākajā laikā šajā Dienvidaustrumāzijas valstī iestāsies miers.

Ukraiņi ir apņēmības pilni atgūt savas okupētās zemes, pauž brīvprātīgais latviešu karavīrs ar segvārdu «Krusttēvs». Uzņēmējs no Rīgas tagad Ukrainas armijā ir komandiera vietnieks triecienpulkā «Skeļa» jeb «Klints». Tas ir pulks, kas tieši pakļauts Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlniekam Oleksandram Sirskim. Pulka komandiera vietnieku – latvieti – Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa satika vienā no pulka štābiem, kas atbildīgs par Pokrovskas virzienu – frontes karsto posmu Donbasā.

Kārtējās produktīvās sarunas ar Krieviju – tā par sestdien, 31. janvārī, Maiami aizvadīto tikšanos starp ASV un Krievijas delegācijām izteicies amerikāņu delegācijas pārstāvis Stīvs Vitkofs. Tās notiek dienu pirms Abudabī plānota otrā trīspusējo sarunu kārta starp ASV, Krieviju un Ukrainu, taču pagaidām nav skaidrs, vai tā notiks norunātajā vietā un laikā.

Mineapoles iedzīvotāji vienojušies kopīgā akcijā, lai brīdinātu par demokrātijas apdraudējumu pilsētā. Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija uz Mineapoli ir nosūtījusi imigrācijas dienesta aģentus un divi ASV pilsoņi reidu laikā ir gājuši bojā, mineapolieši ceļ trauksmi par valdības spiedienu uz demokrātu pārvaldīto pilsētu.

Bijušais Lielbritānijas princis Endrū no jauna ir ierauts tā dēvētajā Epstīna skandālā. ASV varasiestāžu publicētās fotogrāfijas parāda viņu kopā ar kādu uz grīdas guļošu sievieti. Savukārt sarakste apliecina, ka mirušais finansists Džefrijs Epstīns 2010. gadā piedāvāja šim britu karaļnama loceklim satikties ar krievu sievieti.

Ukrainā elektroenerģijas padeve pārtrūkusi Kijivas, Dņipropetrovskas, Odesas, Čerņihivas, Žitomiras, Sumu un Harkivas apgabalos. Traucējumi Ukrainas energosistēmā skāruši arī kaimiņvalsti Moldovu, kuras galvaspilsētā Kišiņevā neesot darbojušies arī luksofori. Vietām elektropadevi izdevies atjaunot, bet citur darbs pie atjaunošanas vēl turpinās.

Izraēlas armijas raķešu apšaudē ir nogalināti vismaz 30 Gazas iedzīvotāji. Tas ir viens no asiņainākajiem uzbrukumiem kopš oktobrī noslēgtā pamiera.

Uzņēmums «Air3F» ir visaptverošu bezpilota sistēmu vadības risinājumu izstrādātājs ar plašu pieredzi. Ihors Berehovenko organizē un kontrolē visus ražošanas posmus – sākot no plānošanas un prototipu izveides līdz produktu testēšanai un palaišanai. Ihors ir atbildīgs par dronu, zemes robotu sistēmu un citu «Air3F» risinājumu kvalitāti. Viņš koordinē komandas darbu un optimizē procesus maksimālai efektivitātei.

Venecuēlā no cietumiem ir atbrīvoti visi zināmie tur ieslodzītie amerikāņi, piektdien paziņoja ASV varas iestādes.

Mineapoles ielās piektdien, 30. janvārī, izgāja tūkstošiem protestētāju, paužot sašutumu par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas stingro imigrācijas politiku.