Kultūras diplomātijā valoda, māksla, izglītība un kultūra kļūst par instrumentu valstu attiecību stiprināšanai un pozitīva tēla radīšanai. Demokrātiskās valstīs tā balstās uz līdzvērtību, atklātību un draudzību, taču ne visas valstis to pielieto līdzīgiem mērķiem. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kā Krievijas nami, tostarp Maskavas nams Latvijā, ir kļuvuši par ietekmes rīkiem informācijas ieguvei un prokrievisko naratīvu izplatīšanai.

Sestdien, 28. februārī, ASV un Izraēla veikušas gaisa triecienus Irānai, mērķējot arī valsts līdera ājatollas Alī Hāmenejī rezidencei. Naktī uz svētdienu valsts režīmam pakļautā Irānas valsts televīzija pārraidīja, ka Hāmenejī ir nogalināts un valstī ir izsludināts 40 dienu ilgs sēru periods. Tikmēr citās Persijas valstīs svētdienas rītā ir dzirdami jauni sprādzieni.

Droni ir radikāli mainījuši situāciju kara laukā, un Latvijas karavīriem jāmāk lietot dronu tikpat labi kā šaut ar šaujamieroci. To intervijā Latvijas Radio sacīja Darja Borisenko, Ukrainas Nacionālās gvardes bezpilota lidaparātu sistēmu apkalpes komandiere. Intervijā viņa norādīja, ka Ukrainas partneriem jādomā par to, kā dronu tehnoloģijās izglītot iedzīvotājus jau no mazotnes. Darja atzīst – darbā ar droniem jūtas visnoderīgākā, taču kara laikā nācies bombardēt arī savu pilsētu, kas ļoti sāp.

Izraēlas mediji sestdien vakarā ziņo, ka triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka Hāmenejī «vairs nav ar mums».

Izraēlas mediji sestdien vakarā ziņo, ka triecienos pret Irānu ir nogalināts šīs valsts līderis ājatolla Alī Hamenejī. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu izteicies, ka Hāmenejī «vairs nav ar mums».

Ārlietu ministrija (ĀM) pagaidām nav paredzējusi speciālus reisus Latvijas valstspiederīgo aizgādāšanai prom no Tuvo Austrumu valstīm, bet tur nokļuvušajiem iedzīvotājiem sniedz telefoniskas un rakstiskas konsultācijas, izriet no ĀM sniegtās atbildes aģentūrai LETA.

ASV un Izraēlas gaisa triecieni var nodarīt lielu kaitējumu Irānā valdošajam režīmam, taču bez sauszemes karaspēka operācijām būs ļoti grūti sasniegt ASV un Izraēlas līderu deklarēto mērķi par režīma maiņu Irānā, intervijā Latvijas Televīzijai secina Tuvo Austrumu politikas pētnieks Toms Rātfelders.

ASV sabiedrībā uzreiz pēc triecieniem Irānai parādījušies ļoti dažādi viedokļi. Atbalstu prezidenta Donalda Trampa lēmumam pauduši Republikāņu partijas līderi abās Kongresa palātās. Tā kā republikāņiem ir vairākums Kongresā, tad šis atbalsts ir svarīgs.

Tuvojas Baltijas interešu aizstāvības dienas ASV, kad Vašingtonā atkal pulcēsies baltiešu izcelsmes amerikāņi un Baltijas reģiona atbalstītāji, lai tiktos ar ASV Kongresa locekļu biroju komandām – senatoru un kongresmeņu padotajiem. Tieši viņi ir cilvēki, kuri sagatavo likumdošanas pozīcijas, raksta politikas memorandus un konsultē ievēlētās amatpersonas. Pasākuma mērķis ir nodrošināt, lai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības jautājumi ASV politiskajā procesā tiek aktualizēti īstajos «atslēgas» brīžos.

Stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir būtiska globālajai drošībai, aģentūrai LETA uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība»). Viņa norādīja, ka Latvija rūpīgi seko notikumiem Tuvajos Austrumos un ir pastāvīgā saskarsmē ar Latvijas vēstniecībām, Eiropas Savienības (ES) valstīm un citām valstīm.

«Ķīna kļūst redzama visās arēnās, un dažādo sistēmu sadursme nonāk arī pie mums. Tāpēc vajag kritizēt vai slavēt, pārzinot reālo situāciju. Lēmumiem jābalstās faktos, nevis priekšstatos,» Radio NABA raidījumā «Zinātnes vārdā» pauž Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja un Āzijas programmas vadītāja Latvijas Ārpolitikas institūtā Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Eksperte intervijā klāsta svarīgākās atziņas par Ķīnas iekšpolitiku, ārpolitiku un ekonomisko stratēģiju, kas nu nesusi augļus.

Nodziestot gaismai, var izdzist dzīvība. Ukrainas mediķiem šī nav metafora, bet gan skarba ikdiena operāciju zālēs. Pateicoties Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, uz Kijivas «Sirds institūtu» ir nogādātas sešas jaudīgas uzlādes stacijas. Tās kalpo kā drošības spilvens kritiskajos mirkļos, kad pazūd kopējais spriegums, bet līdz ģeneratoru iedarbināšanai vēl jāgaida vairākas sekundes.

Bijušais Hersonas mērs Volodimirs Nikolajenko pievienojās Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēkiem Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā. Kad Krievijas karaspēks 2022. gada marta sākumā okupēja dienvidu pilsētu, 62 gadus vecais bijušais ierēdnis devās pagrīdē. Tā paša gada aprīlī Krievijas spēki viņu nolaupīja. Viņš vairāk nekā divas nedēļas tika turēts Hersonas policijas iecirknī, kuru Krievijas armija bija pārveidojusi par pagaidu aizturēšanas un spīdzināšanas vietu. Saskaņā ar gūsta ziņojumiem viņš tika pakļauts atkārtotai sišanai, pratināšanai un vardarbībai. 

Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, raķešu apšaudes un gaisa telpas slēgšanu, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas. Tāpat ministrija piekodina tos ceļotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, sazināties ar konsulāro departamentu. Šobrīd ministrija ir informēta par četriem ceļotājiem, kas reģistrēti Konsulārajā dienestā.

Viņi nolika malā dzīvi mierā un drošībā. Paņēma rokās ieročus un devās aizstāvēt Ukrainu. Vitālijs Smirnovs, Edgars Platonovs un Ņikita Sļadzevskis – viņi ir trīs publiski zināmie brīvprātīgie karavīri no Latvijas, kas ir krituši kaujās kopš Krievijas pilnapmēra iebrukuma sākuma. Sākoties nu jau piektajam šī kara gadam, Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju piemin mūsu pilsoņus, kas samaksājuši augstāko cenu par Ukrainas, Eiropas un arī mūsu brīvību.

ASV un Izraēlas spēki ir sākuši uzbrukumu Irānai, lai mēģinātu gāzt režīmu, kas jau gadu desmitiem vairo nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Izraēlas drošības politikas pētnieks Kobi Maikls šonedēļ intervijā LTV raidījumam «Pasaules Panorāma» gan atzina, ka nav pilnīgas pārliecības, vai šāds uzbrukums patiešām novedīs pie režīma maiņas Irānā.

Ņemot vērā jaunāko eskalāciju Tuvo Austrumu reģionā, raķešu apšaudes un gaisa telpas slēgšanu, Ārlietu ministrija aicina ceļotājus atturēties no Izraēlas apmeklēšanas. Tāpat ministrija piekodina tos ceļotājus, kuriem nepieciešama palīdzība, sazināties ar konsulāro departamentu. Šobrīd ministrija ir informēta par četriem ceļotājiem, kas reģistrēti Konsulārajā dienestā.

Nīderlandes pilsētas Utrehtas pašvaldība oficiāli pārtraukusi piemērot naudas sodus cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas par nakšņošanu zem klajas debess. Attiecīgais lēmums pēc ilgstošām diskusijām tika pieņemts ar pārliecinošu pilsētas domes deputātu balsu vairākumu. 

Bijušais ASV prezidents Bils Klintons piektdien kongresmeņiem paziņojis, ka neesot neko zinājis par Džefrija Epstīna noziegumiem un pārtraucis ar viņu attiecības, pirms tie nākuši gaismā. 

Krievija noliegusi jebkādu saistību ar Zviedrijā notikušo incidentu, kad Francijas lidmašīnu bāzes kuģim «Charles de Gaulle» pietuvojies nezināmas izcelsmes drons. Zviedrijas amatpersonas iepriekš pieļāvušas, ka tā bijusi kārtējā Krievijas provokācija pret NATO. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs šādus apgalvojumus nosaucis par absurdiem. 

Polijā plāno aizliegt bērniem līdz 15 gadu vecumam izmantot sociālos medijus. Kā intervijā aģentūrai «Bloomberg» pavēstīja Polijas izglītības ministre Barbara Novacka, šāds aizliegums varētu stāties spēkā 2027. gada sākumā.

Valsts departaments «drošības risku dēļ» atļāvis daļai ASV vēstniecības darbinieku atstāt Izraēlu, piektdien pavēstīja vēstniecība.

Irāna un vidutāja Omāna paziņojušas, ka Ženēvā notikušajās ASV un Irānas sarunās par kodolprogrammu esot «sasniegts ievērojams progress». Jau panākta vienošanās par turpmākām sarunām nākamnedēļ. Lai gan sarunas nav vieglas un domstarpības saglabājas, šķiet, ka ASV ir apņēmīga panākt diplomātisku risinājumu, jo militāras darbības Irānā varētu nenest rezultātu. 

Kamēr Eiropas Savienība (ES) lielāko uzmanību velta bloka paplašināšanai uz austrumiem, trīs ziemeļu zemes – Islande, Norvēģija un Dānijas sastāvā esošā Grenlande – arvien biežāk sākušas runāt par iespējamo pievienošanos ES. Vēlme ietekmēt Briselē pieņemtos lēmumus, ASV mainīgā politika un tirdzniecības kari, kā arī pieaugošais apdraudējums no Krievijas puses mudina visas trīs nācijas apsvērt dalību ES. Grenlande savulaik jau bija ES sastāvā, bet 1985. gadā no tās izstājās. 

Eiropas Komisija (EK) uzdevusi Eiropas birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēt bijušā Lielbritānijas vēstnieka ASV Pītera Mandelsona saistību ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu laikā, kad Mandelsons bija ES tirdzniecības komisārs.

Pakistānas gaisa spēki naktī uz piektdienu bombardējuši Kabulu un citas Afganistānas lielākās pilsētas. Islāmābāda to dēvē par atbildi kaimiņvalsts uzbrukumiem uz robežas, savukārt Kabula vaino Pakistānu par iepriekš īstenotajiem gaisa triecieniem. 

Medijs «Kyiv Independent» raksta par Krievijas centieniem ietekmēt Ukrainas karagūstekņu radiniekus. Kā norāda Petro Jacenko, Ukrainas Koordinācijas štāba rīcībai ar karagūstekņiem pārstāvis, Krievija jau kopš 2022. gada cenšas noskaņot ģimenes pret Ukrainas varas iestādēm.

Igaunijas prokuratūra ir nosūtījusi valsts tieslietu kancleram bezpartejiskā politiķa Tenisa Meldra krimināllietas materiālus un oficiālu pieprasījumu iesniegt Igaunijas parlamentam priekšlikumu par viņa imunitātes atcelšanu.

Kāds velobraucējs no Bukarestes pēc 12 gadus ilgušās tiesvedības uzvarējis lietā pret Rumānijas galvaspilsētas pašvaldību saistībā ar smagu traumu, ko viņš guva, iebraucot dziļā bedrē uz ceļa. 

Ženēvā ceturtdien noslēgušās ASV un Irānas pārstāvju sarunas. Pēc to beigām vidutājas Omānas ārlietu ministrs Badrs al Busaidi paziņoja, ka nākamnedēļ Vīnē notiks pušu sarunas tehniskā līmenī. 

Islandieši drīzumā balsos par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par ziemeļvalsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Islandē atkal nopietni domā par iestāšanos blokā, jo bažas ir radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme sagrābt kaimiņos esošo Grenlandi. Islandes pievienošanās ES paplašinātu bloka klātbūtni stratēģiski svarīgajā Arktikas reģionā.

Francijas aviācijas bāzes kuģim «Charles de Gaulle» Zviedrijā bija pietuvojies Krievijas spēku drons. Tā šodien vēsta Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT.

Polijas vicepremjers un ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šodien uzrunāja Polijas Seimu un izklāstīja valsts ārpolitikas prioritātes. Cita starpā Polijas ārlietu resora vadītājs norādīja uz apdraudējumiem, kas izriet no Krievijas rīcības. 

Pēc mēneša, 24. martā, Dānijas iedzīvotāji dosies vēlēt jauno valsts likumdevēju. Par vēlēšanu izsludināšanu ceturtdien, uzrunājot parlamentu, paziņoja Ziemeļvalsts premjere Mete Frederiksena. Šāds valdošās sociāldemokrātu partijas politiķes gājiens sperts laikā, kad Kopenhāgena starptautiskajā vidē cenšas sev nodrošināt atbalstu strīdā ar ASV par Grenlandes turpmāko piederību.

Islandieši drīzumā balsos par to, vai Reikjavīkai vajadzētu atsākt sarunas ar Briseli par ziemeļvalsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Islandē atkal nopietni domā par iestāšanos blokā, jo bažas ir radījusi ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme sagrābt kaimiņos esošo Grenlandi. Islandes pievienošanās ES paplašinātu bloka klātbūtni stratēģiski svarīgajā Arktikas reģionā.