Ziemas laikapstākļi un lielais sals Ukrainā šogad nopietnas problēmas un izaicinājumus radījis ne tikai civiliedzīvotājiem, kuriem Krievijas triecienu dēļ nākas sadzīvot ar traucējumiem elektrības, apkures un ūdens piegādē, bet arī frontē esošajiem valsts aizstāvjiem. 

Francijā aizliegs valsts pārvaldes darbiniekiem videokonferenču rīkošanai izmantot ASV platformas, tostarp «Google Meet», «Zoom» un «Microsoft Teams». Šāds lēmums ir daļa no plašākiem centieniem pārorientēt valsts iestāžu darbu uz pašmāju tehnoloģisko platformu, ņemot vērā Eiropā pieaugošo jutīgumu pret atkarību no ASV digitālajiem pakalpojumiem. 

Interviju laikrakstam «Evropeiska Pravda» sniedzis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš norādījis, ka Krievijas delegācijā, kura piedalījusies miera sarunās ar Ukrainu, ir notikušas kvalitatīvas pārmaiņas. 

Lietuvas sabiedriskais medijs vēsta par Valsts kontroles revīziju par Lietuvas civilās aizsardzības līdzekļu krājumu valstī 2024. gadā. Secināts, ka 2024. gadā valsts rezerve 100 % apmērā bija nodrošināta tikai ar transporta krājumiem. Savukārt lielākās problēmas saistītas ar pārtikas rezervju uzkrāšanu un pārvaldību. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija sagaida, ka miera vienošanās starp Krieviju un Ukrainu tiks noslēgta līdz šā gada 15. maijam. Par to, atsaucoties uz saviem avotiem, tiešsaistes raidījumam «Ranok.LIVE» pavēstīja Ukrainas parlamenta jeb Augstākās radas deputāts Oleksijs Hončarenko no opozīcijas partijas «Eiropas solidaritāte». 

Šā gada 26. janvārī Francijas parlamenta apakšpalāta apstiprināja likumu, kas ierobežo bērnu un pusaudžu piekļuvi sociāliem medijiem. Austrālijā šāds likums ir spēkā jau gandrīz pusotru mēnesi, taču vērtējums par tā efektivitāti ir pretrunīgs.

Krievija naktī uz trešdienu, 28. janvāri, atkal uzbrukusi Ukrainai ar droniem un pretgaisa aizsardzība centusies notriekt ienaidnieka mērķus Kijivā un tās apgabalā. Kijivas apgabala Bilohorodā cietusi dzīvojamā ēka, nogalināti divi cilvēki.

Saskaņā ar Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ziņojumu, Krievija ir cietusi vairāk zaudējumu nekā jebkura lielvara jebkurā karā kopš Otrā pasaules kara.

Krievijas karaspēkam ar droniem Ukrainā veicot triecienu pasažieru vilcienam, nogalināti četri cilvēki, otrdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Teroristu grupējums «Hamās» vēlas, lai tam pakļautā policijas dienesta virsnieki tiktu iekļauti jaunajā palestīniešu vadītajā Gazas joslas pārvaldē, kuru atbalstīs ASV. Tā otrdien ziņo aģentūra «Reuters», atsaucoties uz tās avotiem. Šādai «Hamās» prasībai varētu iebilst Izraēla.

Nedēļu pēc tam, kad visā Latvijā dega ugunskuri, skanēja atmiņu stāsti un visi atcerējās drosmi, ar kādu tūkstošiem cilvēku aizstāvēja Latviju barikādēs, Eiropas Parlamentā (EP) Briselē atklāta fotoizstāde, kas veltīta Latvijas barikāžu atceres 35. gadadienai. Tā ir tapusi sadarbībā ar Barikāžu muzeju. Izstādes atklāšanā piedalījās EP priekšsēdētāja Roberta Metsola, ka arī daudzi Baltijas valstu eiroparlamentārieši.

Irānā notikusī plaša interneta pakalpojumu, tostarp satelītinterneta «Starlink», signālu slāpēšana, visticamāk, ir saistīta ar Krievijā izstrādātu pretsatelītu tehnoloģiju. LSM.lv skaidro, kas līdz šim zināms par radioelektroniskās karadarbības sistēmu «Kalinka» un kāpēc tā raisījusi bažas tehnoloģiju ekspertu vidū.

Sekojot Austrālijas piemēram, arī Francija cer ierobežot bērnu un jauniešu iespējas patērēt sociālo mediju saturu. Francijas parlamenta apakšpalāta pieņēmusi likumprojektu, kas aizliegs sociālo mediju platformas lietot tiem, kas jaunāki par 15 gadiem.

Ja Eiropa uzskata, ka var sevi aizstāvēt bez ASV atbalsta, tā var turpināt sapņot. Tik kritiski izteicies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Viņš arī slavēja ASV prezidentu Donaldu Trampu par Arktikas drošības jautājuma izvirzīšanu dienaskārtībā, vienlaikus atzīstot, ka šī ASV prezidenta aizstāvēšana, visticamāk, daudzus kaitinās.

Eiropieši ir pesimistiski noskaņoti par stāvokli pasaulē, savās valstīs, savu situāciju un briesmām, ko rada ASV prezidents Donalds Tramps, liecina tīmekļa izdevuma «Politico» pirmdien publicētie aptaujas rezultāti.

Simtiem cilvēku otrdien Tokijā atvadījušies no divām pandām, kuras Japāna atdevusi Ķīnai, saasinoties abu Āzijas valstu diplomātiskajām attiecībām. Pekina lielos lāčus iznomā tikai sev draudzīgajām valstīm, tādēļ Tokijā dzīvojošo divu dvīņu pandu atdošana Ķīnai ir nopietns signāls par abu valstu attiecību pasliktināšanos.

ASV pēdējā laikā sevišķi liela uzmanība pievērsta notikumiem Mineapoles pilsētā, kur ASV valdības atsūtītie aģenti turpina migrantu aizturēšanas operācijas. Aģentu darbība saskārusies ar lielu pretestību, jo vietējie iedzīvotāji ir sašutuši par aģentu visatļautību. Latvijas Radio sazinājās ar Mineapolē dzīvojošiem latviešiem, kuri ar bažām vēro notikumu attīstību pilsētā. 

ASV pēdējā laikā sevišķi liela uzmanība pievērsta notikumiem Mineapoles pilsētā, kur ASV valdības atsūtītie aģenti turpina migrantu aizturēšanas operācijas. Aģentu darbība saskārusies ar lielu pretestību, jo vietējie iedzīvotāji ir sašutuši par aģentu visatļautību. Latvijas Radio sazinājās ar Mineapolē dzīvojošiem latviešiem, kuri ar bažām vēro notikumu attīstību pilsētā. 

Agresorvalsts Krievija otrdienas naktī Ukrainā uzbrukusi Odesai un tās apgabalam, valsts dienvidos. Cietuši cilvēki, bojāta infrastruktūra un dzīvojamās ēkas. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 26. janvāra fotogrāfijas.  

ASV otrdien sāksies zīmīga tiesas prāva, kurā izskatīs pret sociālajiem medijiem «Meta», «TikTok» un «YouTube» vērstas apsūdzības par jauniešu garīgās veselības krīzes veicināšanu.

Amerikāņu darbības Tuvo Austrumu reģionā liecina, ka ASV varētu gatavoties triecieniem Irānā. Uz to norādot vairāki eksperti, vēstīja «Radio Brīvā Eiropa».

Amerikas Savienotajās Valstīs turpinās ziemas vētra, kurā bojā gājuši vismaz 30 cilvēki. Vētra piemeklējusi valsts ziemeļaustrumu un dienvidu štatus, atstājot daudzus iedzīvotājus bez elektrības ziemas salā.

Agresorvalsts Krievija otrdienas naktī Ukrainā uzbrukusi Odesai un tās apgabalam, valsts dienvidos. Tā kā rezultātā cieta cilvēki, bojāta infrastruktūra un dzīvojamās ēkas.

Krievijas vadība un tās līderis Vladimirs Putins nav gatavs nekādam citam risinājumam kā tikai Ukrainas kapitulācijai. To Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. 

ASV aviācijas bāzes kuģa «Abraham Lincoln» trieciengrupa ieradusies Tuvajos Austrumos, pirmdien pavēstīja ASV Centrālā pavēlniecība. 

Izraēlas bruņotie spēki paziņojuši, ka Gazas joslā atrastas pēdējā izraēliešu ķīlnieka mirstīgās atliekas. Tās pieder Ranam Gvili, kurš teroristu grupējuma «Hamās» kaujinieku iebrukuma laikā Izraēlā 2023. gada 7. oktobrī paša spēkiem devās cīnīties ar kaujiniekiem kāda kibuca teritorijā. 

Ukrainā noslodze hospitāļiem ir liela, nereti ievainotos piegādā ar piepildītiem vilcienu vagoniem. Tikt galā palīdz arī Latvijas mediķi. Kopš kara sākuma mūsu ārsti – mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris – Ukrainā ir operējuši simtiem pacientu. 

Tīmekļa datu plūsma Irānā pirmdien joprojām ir ap 30 % no ierastā apjoma salīdzinājumā ar laiku pirms interneta blokādes sākuma pirms vairāk nekā divām nedēļām, liecina informācijas tehnoloģiju kompānijas «Cloudflare» dati.

Pēc trīspusējām Ukrainas, Krievijas un ASV sarunām Abū Dabī problemātisku jautājumu ceļā uz mieru Ukrainā kļuvis mazāk, tomēr būtiska virzība tuvāk tam arī pagaidām nav redzama.

Krievija paliks drauds Eiropas drošībai, pirmdien atzina gan Latvijas, gan arī Vācijas ārlietu ministri Baiba Braže un Johans Vādefūls. Vācijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka tāds stāvoklis saglabāsies, pat ja starp Kijivu un Maskavu tiks noslēgta vienošanās par mieru.

Stiprs un ilgstošs sals valda ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstī Igaunijā. Lai dotu cilvēkiem iespēju izbaudīt ziemu neparastos apstākļos, kāds uzņēmums nedēļas nogalē izveidojis mobilo kafejnīcu uz aizsalušā Pērnavas līča ledus. 

Ukraina joprojām cīnās ar Krievijas uzbrukumu sekām, cenšoties atjaunot elektrību un citus pakalpojumus valsts iedzīvotājiem.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Krievija ļaunprātīgi izmanto Interpolu, lai vērstos pret Kremļa kritiķiem ārzemēs. 

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka vēlas paātrināt juridisko procesu, lai nodrošinātu, ka sociālo mediju lietošanas aizliegums bērniem līdz 15 gadu vecumam stājas spēkā jau līdz jaunā mācību gada sākumam septembrī.