Epstīna failu izraisītā sekas Lielbritānijā vēršas plašumā. Lielbritānijas policija pirmdien aizturējusi bijušo Lielbritānijas vēstnieku ASV Pīteru Mandelsonu aizdomās par amata pilnvaru pārkāpumiem saistībā ar viņa saitēm ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.

Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs pirmdien Hāgā pieņēma jaunās mazākuma valdības zvērestu. Stājoties valdības vadītāja amatā, 38 gadus vecais Robs Jetens kļuvis par jaunāko premjerministru Nīderlandes vēsturē.

Valsts policija sadarbībā ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm 17. februārī apturējusi organizētas noziedzības tīkla darbību, kas Ukrainas pilsētā Dņipro uzturēja vairākus krāpnieciskus zvanu centrus. Noziedznieki īstenoja investīciju krāpšanas pret daudziem Eiropā dzīvojošajiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem. Aizturētas 11 personas. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 22. februāra fotogrāfijas.  

Krievijas izvērstais karš Ukrainā norit ne tikai kaujas laukā, bet arī informatīvajā telpā. Līdztekus militārajai agresijai turpinās mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas, kas izmanto skaļākos starptautiskos notikumus, lai grautu Ukrainas reputāciju un mazinātu tai sniegto atbalstu. Par vienu no šādiem mērķiem kļuva Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskās spēles. Kā dezinformācijas izplatītāji tās izmantoja, lai vērstos pret Ukrainu?

Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums «Ukrainska pravda», atsaucoties uz avotiem.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem sekojuši vairāki slāņi ar rietumvalstu sankcijām. Visu šo laiku tiek gaidīts brīdis, kad ekonomikas pasliktināšanās dēļ Krievija nespēs karu turpināt. Taču līdz šim tas nav noticis. Krievijas ekonomika šobrīd izaugsmi uztur mākslīgi, pateicoties militāriem tēriņiem, bet zem virspusējiem statistikas rādītājiem slēpjas augsta inflācija, darbaspēka trūkums un finanšu nestabilitāte. Pēdējā laikā Krievijas stāvokli sliktāku padara notikumi naftas tirgū. Un pa šo sektoru notēmētas arī jaunās Eiropas Savienības sankcijas, kuras gan vēl jāpieņem, vēstīja LTV raidījums «De facto». 

ASV Slepenais dienests apgalvo, ka nošāvis apmēram 20 gadus vecu vīrieti, kurš mēģinājis iekļūt prezidenta Donalda Trampa rezidencē Mar-a-Lago Palmbīčā, Floridā. Prezidents Tramps tobrīd atradās Vašingtonā.

Lai pieminētu Krievijas kara ceturto gadadienu, Vašingtonā pulcējies plašs ukraiņu un Ukrainas atbalstītāju pulks, aicinot neaizmirst Krievijas zvērības un atbalstīt Ukrainu, tik cik vien iespējams. Daudzi cer, ka šī būs pēdējā demonstrācija un taisnīgs miers būs iespējams.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV uz Grenlandi nosūtīs hospitāļu kuģi, lai parūpētos par turienes iedzīvotāju veselību. Dānijas valdība ir atbildējusi, ka tai piederošajā Grenlandē tiek nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpe, tādēļ ASV nav jāiejaucas.

Meklējot līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un sirdsapziņu, arvien vairāk vizītēs uz Ķīnu dodas Eiropas līderi. Turklāt tas notiek laikā, kad Ķīnas attiecības ar ASV kļūst tikai saspringtākas. Eksperti norāda, ka Eiropa šādi reaģē uz ASV mainīgo lomu uz pasaules skatuves.

Tuvākajās trīs nedēļās varētu notikt jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju par kara izbeigšanu, paziņojis Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viņš neizslēdza iespēju, ka drīzumā varētu tikties arī karojošo valstu vadītāji.

Šonedēļ sākās musulmaņu svētais mēnesis ramadāns, kad islāmticīgie no saullēkta līdz saulrietam neēd, nedzer pat ūdeni, aizliegts arī smēķēt un mīlēties. Dažviet jau sākušies pārkāpēju aresti, un jautājums ir – kā tas var skart tūristus?

Sprādzienos Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā naktī uz svētdienu nogalināta policiste un ievainoti 24 cilvēki, pavēstīja amatpersonas, kas notikušo nosauca par teroraktu.

Krievijas militārie zaudējumi Ukrainā ir vairāk nekā miljons kritušo, ievainoto un pazudušo karavīru – tā var spriest pēc Rietumu izlūkdienestu un pētījumu centru secinātā. Krievija gan negrib rādīt, cik daudz dzīvību tā zaudējusi un kāda ir patiesā milzīgā cena par niecīgo virzību frontē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik grūti savākt no karadarbības zonām kritušos. Tā uzskata ukraiņu brīvprātīgie, kuri ikdienā veic karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu, lai pēc tam tos apmainītu pret kritušajiem ukraiņiem.

Ukrainas spēki pretuzbrukumā valsts dienvidos no Krievijas okupācijas atbrīvojuši 300 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukraina karu nezaudē.

Lielbritānijas valdība apsver iespēju svītrot Endrū Mauntbatenu-Vindzoru no troņmantnieku vidus. Karaļa Čārlza III brāli, kuru kādreiz pazina kā princi Endrū, šonedēļ arestēja saistībā ar aizdomām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Policija izmeklē, vai viņš ir nodevis konfidenciālus valdības dokumentus par pedofiliju notiesātajam amerikāņu finansistam Džefrijam Epstīnam.

Stāstīt un atgādināt par Ukrainu tik daudz, cik tas vien iespējams - ar šādu apņemšanos ASV darbojas simtiem ukraiņu organizāciju. Vismaz reizi gadā tās sabrauc galvaspilsētā Vašingtonā, lai satiktos, dalītos pieredzē un vēlreiz klauvētu arī pie augstākās varas gaiteņiem. Kā ukraiņi neļauj atslābt Amerikas uzmanībai pret Krievijas sākto karu?

ASV prezidents Donalds Tramps bieži vien lepojas ar astoņiem viņa vadībā izbeigtiem kariem. Daļa šo vienošanos gan laika gaitā sākušas irt. Taču vistuvāk Baltā nama saimnieka apgalvojumam nonākušas tieši Armēnija un Azerbaidžāna, un lielu nozīmi šeit spēlē tieši ASV solītās investīcijas reģionā, kas izdevīgas abām gadu desmitiem konfliktā ierautajām pusēm, sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu «Pasaules panorāma» norāda aptaujātie eksperti. 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ar lēmumu diskvalificēt ukraiņu skeletonistu par piemiņas ķiveri nodemonstrēja selektīva taisnīguma pieeju, Latvijas Radio raidījumā «Drošinātājs» pauda Ukrainas sporta preses asociācijas vadītājs Oleksandrs Hļivinskis. Sarunā ukraiņu sporta žurnālists piemin SOK «neitralitātes» robežas, dubultos standartus un to, kāpēc citu valstu solidaritāte šādos brīžos nav tikai simbolisms.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņojis, ka apsver ierobežotu triecienu Irānai, kuru vēlas piespiest noslēgt vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu. 

Frančeska Albanēze, kura ir ANO īpašā ziņotāja par okupētajām palestīniešu teritorijām, negrasās atkāpties no amata pēc tam, kad to aicināja darīt Francija, Vācija un Čehija. 

Gulaga vēstures muzejs Maskavā, kas iepriekš vēstījis par komunistiskā režīma koncentrācijas nometņu sistēmu Padomju Savienībā diktatora Josifa Staļina laikā, tiks pārveidots par muzeju, kas stāstīs par noziegumiem, ko Otrā pasaules kara laikā Padomju Savienībā pastrādāja nacistiskā Vācija. 

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka sadarbībā ar Moldovas drošības dienestiem ir izdevies novērst Krievijas specdienestu mēģinājumu nogalināt dažādās jomās aktīvus ukraiņus. Iespējamo upuru vidū bijušas ne tikai Ukrainas militārpersonas, bet arī sabiedrībā zināmi cilvēki.

Saistībā ar šā gada septembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām Krievijas vadītāja Vladimira Putina administrācijas politiskais bloks stingri ieteicis Kremlim lojāliem medijiem biežāk ziņot par valdošās partijas «Vienotā Krievija» sociālajām iniciatīvām.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija turpina demonstrēt labvēlīgu attieksmi pret labējiem politiskajiem spēkiem Eiropā. To apliecina arī valsts sekretāra Marko Rubio nesenā vizīte Slovākijā un Ungārijā. Lai gan Vašingtona, iespējams, šīs valstis saskata kā iespēju ietekmēt Eiropas Savienības (ES) politiku plašākā mērogā, pašlaik ES drīzāk vērojama pretestība pret Trampa politisko kursu, nevis simpātijas vai gatavība to atbalstīt, Latvijas Radio raidījumā «Divas puslodes» vērtē ārpolitikas eksperti. 

Saistībā ar šā gada septembrī gaidāmajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām Krievijas vadītāja Vladimira Putina administrācijas politiskais bloks stingri ieteicis Kremlim lojāliem medijiem biežāk ziņot par valdošās partijas «Vienotā Krievija» sociālajām iniciatīvām.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir draudējusi atriebties Eiropas valstīm, ja Eiropas Savienības apbruņošanās centienos Brisele dos priekšroku vietējiem ieroču ražotājiem, vēsta izdevums «Politico».

Polijas prezidents Karols Navrockis parakstījis likumu, ar kuru tiek izbeigta vienkāršotā Ukrainas bēgļu atbalsta sistēma. Uz ukraiņiem turpmāk attieksies vispārīgi noteikumi par ārvalstnieku pagaidu aizsardzību. 

Venecuēlas parlaments pieņēmis un pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa parakstījusi likumu par amnestiju, kas varētu ļaut atgūt brīvību daudziem politieslodzītajiem. Tomēr ir bažas par likuma piemērošanu.   

Vietnē «Truth Social» publicētā ierakstā ASV prezidents Donalds Tramps atklāj, ka uzliks par pienākumu ASV aizsardzības ministram Pītam Hegsetam un citiem aģentūru vadītājiem apkopot un publiskot visus failus, kas saistīti ar citplanētiešu un ārpuszemes dzīvību, neidentificētām gaisa parādībām un neidentificētiem lidojošiem objektiem (NLO), kā arī jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar  «šiem ļoti sarežģītajiem, bet ārkārtīgi interesantajiem un svarīgajiem jautājumiem».

Epstīna faili – šis vārdu salikums pēdējās nedēļās ir pārpludinājis ziņu virsrakstus, sociālos medijos, komentārus. Dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas publiskoto dokumentu gūzmā paliek grūti saprast – kas no visa ir fakti un ko no tā var secināt. 

ASV un Irānas attiecību dinamika liecina, ka ASV armija varētu uzbrukt Irānai jau šajā nedēļas nogalē. Amerika tam esot gatava – tā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo medijs CNN. ASV prezidents Donalds Tramps gan vēl neesot pieņēmis galīgo lēmumu un joprojām cer uz diplomātisku risinājumu Teherānas kodolprogrammas jautājumā. 

Sociālists Hosē Marija Balkazars kļuvis par Peru pagaidu prezidentu. 83 gadu vecais politiķis vadīs Dienvidamerikas ceturto lielāko valsti līdz jūlijam, kad amatā stāsies jaunais prezidents, kuru izraudzīsies vispārējās vēlēšanās aprīlī. 

Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumiem, ka ar amerikāņu starpniecību notikušās Maskavas un Kijivas sarunas būtiski tuvinājušas iespējas panākt mieru Ukrainā, vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu vadītāji sarunā ar ziņu aģentūru «Reuters» norādīja, ka Krievijas vadība nav ieinteresēta mierā un neplāno ātri izbeigt karu.