Kosovā 28. decembrī notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanas, jo pašreizējā sasaukuma deputāti nespēj vienoties par valdības izveidošanu, paziņojusi valsts prezidente Vjosa Osmani.
Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā agresīvi protestētāji uzbrukuši Polijas vēstniekam Krievijā Kšištofam Krajevskim, vēsta poļu mediji un amatpersonas.
Francijas ģenerālis Fabjēns Mandons ar saviem izteikumiem Francijas mēru ikgadējā sanāksmē Parīzē raisījis Francijas labējo un kreiso politiķu sašutumu. Ģenerālis mudināja vietējās amatpersonas sagatavot pilsoņus tam, ka viņiem, iespējams, būs jāpieņem ciešanas potenciāla kara ar Krieviju gadījumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tuvāko dienu laikā ir gatavs runāt ar ASV prezidentu Donaldu Trampu par Vašingtonas piedāvātā miera plāna projektu, paziņojis Zelenska birojs.
Polija trešdien pieprasījusi Baltkrievijai izdot divus Ukrainas pilsoņus, kuri tiek turēti aizdomās par dzelzceļa līnijas sabotāžu Krievijas labā, pavēstīja Polijas Ārlietu ministrija.
Pēc tam, kad aizvadītajā naktī tika atjaunota Lietuvas–Baltkrievijas robežšķērsošanas punktu darbība Medininkos un Šalčininkos, vēl joprojām baltkrievu puse nav ļāvusi Lietuvā reģistrētajiem kravas auto izbraukt no valsts. Tā norāda Lietuvas robežzsardzes pārstāvis un Lietuvas autopārvadātāju asociācija «Linava».
Katara ir nosodījusi Izraēlas veiktos triecienus Gazas joslā, nosaucot tos par «bīstamu eskalāciju». Palestīniešu amatpersonas Gazas joslā vēsta, ka kopš trešdienas Izraēlas triecienos nogalināti vairāk nekā 30 cilvēku.
Pēc skandalozās zādzības Luvrā tiks uzstādītas jaunas novērošanas kameras un drošības sistēmas, trešdien paziņoja Luvras vadība.
ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu «miera plānu» starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām, atsaucoties uz augsta ranga ASV amatpersonu, ziņo televīzijas kanāls NBC.
Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar pasākumu kompleksu militārās mobilitātes uzlabošanai Eiropas Savienībā (ES). Vienlaikus plānots vēl aktīvāk atbalstīt bloka aizsardzības rūpniecību.
Polijā piektdien, 21. novembrī, sāksies plaša operācija kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Tās laikā Polijas bruņotie spēki nosūtīs aptuveni 10 000 karavīru apsargāt tādus kritiskās infrastruktūras objektus kā lidostas un sakaru līnijas, paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2025. gada 19. novembra fotogrāfijas.
Rietumāfrikas valsts Mali centieni norobežoties no Francijas kā agrākās koloniālās varas un citām rietumvalstīm, vienlaikus stiprinot saites ar Krieviju, ne tikai nav nesuši mieru, bet arī raisa bažas, ka šis reģions var kļūt par jaunu globālā terorisma epicentru.
Ukraina saņēmusi jaunus miera piedāvājumus no ASV, kas pieprasa Kijivai atteikties no Krievijas kontrolētajām teritorijām un vairāk nekā uz pusi samazināt savu armiju, trešdien aģentūrai pavēstījusi augsta ranga amatpersona, kas informēta par šiem priekšlikumiem.
Latvijas būtība mīt gan dziļās tradīcijās, gan personīgos dzīves stāstos, gan sīkumos. Katram tā ir sava, un tieši tāpēc Latvijas dzimšanas dienu var godināt visdažādākajos veidos. To skaidri parāda latvieši Īrijā, kuri mūsu valsts svētkus svinējuši vairāk nekā piecos pasākumos.
Krievijas izlūkkuģis «Jantar» iebraucis Lielbritānijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos un vērsis lāzeru pret britu novērošanas lidmašīnu pilotiem, kas uzraudzījuši krievu kuģa darbības, trešdien pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.
Plašs ugunsgrēks skāris Japānas dienvidu pilsētu Oitu, kur nodegušas vairāk nekā 170 dzīvojamās mājas. Varasiestādes ziņo, ka viens vīrietis gājis bojā un simtiem cilvēku evakuēti.
Kosovas parlaments trešdien atkal noraidīja premjerministra kandidātu, tā izbeidzot līdzšinējā valdības vadītāja Albina Kurti cerības uz trešo pilnvaru termiņu.
Lietuvas valdība trešdienas Ministru kabineta sēdē lēmusi atvērt divus robežšķērsošanas punktus ar Baltkrieviju pirms sākotnēji plānotā termiņa. Apsvērt robežas atvēršanu otrdienas sanāksmē valdībai ieteica Nacionālās drošības komisijas locekļi, norādot, ka apstākļi ir mainījušies.
Polijas drošības iestādes saistībā ar sabotāžu uz dzelzceļa līnijas aizturējušas vairākas personas, trešdien paziņojis valdības pārstāvis, piebilstot, ka lietas izmeklēšana strauji attīstās un iespējami citi aresti.
Neraugoties uz plašiem Krievijas uzbrukumiem un to seku novēršanai, Ukrainā turpinās korupcijas skandāla izraisītie iekšpolitiskie satricinājumi. Trešdien Ukrainas parlamenta deputāti vienbalsīgi atbalstīja tieslietu ministra un enerģētikas ministres atcelšanu no amatiem.
Brazīlijas Augstākā tiesa otrdien piesprieda ilgus cietumsodus trim karavīriem un vienam policistam par plāniem nogalināt valsts prezidentu Luisu Inasiu Lulu da Silvu. Viņiem piesprieda 21 līdz 24 gadus ieslodzījumā.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongress atbalstījis likumprojektu, kas uzdod Tieslietu ministrijai publicēt izmeklēšanas materiālus par pedofilijā notiesāto ietekmīgo finansistu Džefriju Epstīnu.
Spēcīgu Krievijas uzbrukumu aizvadītajā naktī piedzīvojusi Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva. Dronu uzbrukumos cietuši vismaz 32 cilvēki, tajā skaitā 2 bērni. Vienlaikus Krievija turpina triecienu pa Ukrainas energoapgādes sistēmu. Taču Ukrainas iekšējo satricinājumu centrā arvien ir korupcijas skandāls enerģētikas nozarē.
Polijā pēc pagājušās nedēļas nogalē notikušajiem diviem sabotāžas gadījumiem dzelzceļa apsargāšanā iesaistīs armijas vienības. Vienlaikus turpinās izmeklēšana un noziegumā vainojamo personu meklēšana.
Oregonas štats Rietumu krastā ir viens no tālākajiem ASV, kur savulaik apmetušies latvieši, kas pēc Otrā pasaules kara emigrēja uz ASV. Taču tur nokļuvuši, tautieši sāka veidot baznīcu un savu centru, un tagad svin jau tā 75. gadadienu. Oregonas latviešu biedrība pazīstama arī ar to, ka tajā aktīvi darbojušies vairāki trimdas rakstnieki, toskait Anšlavs Eglītis.
No rūpīgi austiem gobelēniem Kanādā līdz dokumentālajai filmai par pēckara latviešu bēgļu gaitām Vācijā un Latvijas lomu stratēģiskajā partnerībā pat tālajā Japānā – Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadiena šogad godināta daudzviet pasaulē. Latvieši un viņu draugi Japānā, Grieķijā, Kanādā, Zviedrijā, Austrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā un Nīderlandē apliecināja, ka arī svešumā saglabājas domas un darbi par dzimteni – dziesmās, dejās, vēstures liecībās, svecīšu liesmās, kopīgās maltītēs un sarunās.
Krievijas armija aizvadītajā naktī uzbrukusi Ukrainai ar četrām ballistiskajām raķetēm un 114 droniem. Apšaudes skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Dņepropetrovskas, Harkivas, un Černihivas apgabalu, un tajās tika nogalināti trīs cilvēki, bet vēl 13 ievainoti.
Liela daļa pasaules līderu cīņai ar klimata pārmaiņām šķietami atmetuši ar roku. Šobrīd par globālu prioritāti kļuvusi drošība un līdz ar to – arī ekonomikas stiprināšana. Taču spēcīga ekonomika ir lielā mērā atkarīga no spēcīgas rūpniecības, Latvijas Radio raidījumā «Divas puslodes» spriež ārpolitikas eksperti.
ANO Drošības padome pirmdien apstiprināja rezolūciju, kuras galvenie nosacījumi balstās ASV prezidenta Donalda Trampa ierosinātajā Gazas joslas miera plānā.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver scenāriju, kurā Venecuēlas autoritārais vadītājs Nikolass Maduro saņem «zaļo gaismu» atkāpties no varas un pamest valsti, piekrītot brīvprātīgai izraidīšanai uz Krieviju. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem Baltajā namā, vēsta ietekmīgais tīmekļa medijs «Politico».
Polijā svētdien sabojātas dzelzceļa sliedes līnijā Varšava–Ļubļina, un policija uzskata notikušo par sabotāžu, pirmdien paziņojis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Rumānija pirmdien evakuējusi ciematu netālu no Ukrainas robežas pēc tam, kad Krievijas dronu uzbrukumā Donavas upes ostai Ukrainas dienvidos naktī aizdegās kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.
Brazīlijas pilsētā Belenā no 10. līdz 21. novembrim notiek ANO Klimata konference COP30, kurā valstis spriež par jauniem klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem. Eiropa ir ambiciozākais reģions cīņā pret klimata pārmaiņām, bet lielākā siltumnīcefekta gāzu radītāja pasaulē ir Ķīna. Tomēr Pekina ne vien rada visvairāk globālo sasilšanu veicinošo izmešu, bet arī kļuvusi par pasaulē lielāko zaļās enerģijas tehnoloģiju ražotāju un eksportētāju.
Ukraina un Krievija ir atsākušas netiešas sarunas par jaunu gūstekņu apmaiņas kārtu, kuras ietvaros mājās varētu atgriezties vairāk nekā 1000 ukraiņu. Tikmēr ārvalstu mediji vēsta, ka, ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku resursu koncentrēšanos Pokrovskas aizsardzībā, pieaug ielenkuma draudi stratēģiski svarīgajām pilsētām Zaporižjas virzienā.
