Katara nav iesaistīta sarunās starp ASV un Irānu. Tā žurnālistiem skaidroja šīs Tuvo Austrumu valsts Ārlietu ministrijas pārstāvis Madžids al Ansari.
Ukrainas mediji vēsta, ka ASV kopā ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai ukraiņi piekristu atkāpties no Donbasa reģiona, bet progresa trūkuma gadījumā ASV draud pamest sarunu procesu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus.
Madagaskaras prezidents un armijas komandieris Maikls Randrianirina pretkorupcijas politikas ietvaros nolēmis ministru amata kandidātus vērtēt ar melu detektora palīdzību.
Tokijas un Pekinas attiecībām pasliktinoties, Japāna savā ikgadējā diplomātiskajā ziņojumā mainīja raksturojumu par valsts saitēm ar Ķīnu, vairs nedefinējot tās kā «vienas no svarīgākajām», vēsta ziņu aģentūra «Reuters».
Polijas valsts prezidents Karols Navrockis nedrīkstēja tikties ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu. Šādu viedokli šodien komerciālās radiostacijas «Radio Zet» ēterā izteica Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks.
Lietuvā, Varēnas rajonā netālu no robežas ar Baltkrieviju, pirmdien nokritušais un eksplodējušais lidojošais objekts ir Ukrainas drons, kas bija paredzēts triecieniem Krievijā, otrdien apstiprināja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.
ASV un Irāna ir nākušas klajā ar atšķirīgiem paziņojumiem par it kā notikušām sarunām starp abām valstīm, lai izbeigtu karu Tuvajos Austrumos. ASV prezidents Donalds Tramps apgalvo, ka šādas sarunas ir notikušas, bet Irānas amatpersonas to noliedz.
Karš Tuvajos Austrumos izraisījis debates Vācijā par potenciālo bēgļu pieplūdumu no Irānas, vairumam vāciešu aptaujā paužot, ka valsts netiks galā ar jaunu migrantu vilni.
Persijas līča karaļvalsts Bahreina ir iesniegusi ANO Drošības padomē rezolūcijas projektu, kas valstīm atļautu izmantot «visus nepieciešamos līdzekļus», kas diplomātiskā valodā nozīmē spēku, lai aizsargātu komerckuģu satiksmi Hormuza šaurumā un tā tuvumā, vēsta ziņu aģentūra «Reuters».
Ķīnas pārvaldītajā daļēji autonomajā Honkongā varasiestādes vēl vairāk ierobežos pilsoņu brīvības. Honkongas policija turpmāk varēs pieprasīt, lai personas, kas tiek turētas aizdomās par nacionālās drošības likuma pārkāpšanu, atklātu savu mobilo telefonu vai datoru paroles, kā arī sniegt policijai «jebkādu saprātīgu un nepieciešamu informāciju vai palīdzību».
Dānijā šodien norisināsies parlamenta vēlēšanas. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sacensība starp kreiso un labējo bloku būs visai sīva, taču eksperti paredz, ka sociāldemokrātu premjere, lai gan jaunā koalīcijā, tomēr savu amatu noturēs un premjera krēslā vadīs valsti jau trešo reizi pēc kārtas.
Speciālisti Baltijas jūrā pie Vācijas krastiem turpina uz sēkļa uzskrējušā kuprvaļa glābšanu. Tomēr izredzes, ka lielais jūras dzīvnieks izdzīvos, ir niecīgas.
Kolumbijas armija pirmdien paziņoja, ka valsts dienvidos avarējusi militārā transporta lidmašīna ar 125 cilvēkiem.
Igaunijas valdība virza grozījumus Ieroču likumā, kas paredz privātpersonu tiesības glabāt lielāku munīcijas apjomu. Ja pašlaik Igaunijā sporta šaujamieroču īpašniekiem atļauts glabāt līdz 5000 patronām, tad, grozījumiem stājoties spēkā, atļautais daudzums tiks palielināts līdz 10 000.
Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, pirmdien nokritis lidojošs objekts, kas, pēc visa spriežot, ir drons, paziņoja Lietuvas armija.
Bažās par iespējamu informācijas nodošanu Maskavai Eiropas Savienības (ES) līderi ierobežojuši Ungārijas piekļuvi konfidenciālām apspriedēm. Tā izdevumam «Politico» atklājuši anonīmi avoti diplomātu aprindās.
Saistībā ar situācijas pasliktināšanos Tuvajos Austrumos un iespējama konflikta eskalācijas dēļ no NATO misijas Irākā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izveduši 3 Latvijas karavīrus. Viņi jau ir atgriezušies Latvijā
Izraēla pārliecināja ASV sākt karu pret Irānu, pamatojoties uz izlūkdienestu novērtējumiem par iespējamu masu sacelšanos valsts iekšienē, vēsta laikraksts «New York Times», atsaucoties uz avotiem.
Ukraina šajās dienās turpina cīņu ne vien pret iebrucējiem no Krievijas un to raidītajiem kaujas droniem un raķetēm, bet arī ienaidniekiem valsts iekšienē. Šorīt nogranda divi sprādzieni Kijivas piepilsētā Bučā. Varasiestādes notikušo raksturo kā teroraktu un aizturēts arī aizdomās turamais.
Saūda Arābija cenšas panākt vienošanos ar Jemenas hutiešu nemierniekiem, lai tie nepievienotos Irānai karā, ko pret Islāma republiku izvērsa ASV un Izraēla. Par to, atsaucoties uz informētu avotu, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal».
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien negaidīti paziņoja, ka amerikāņiem pēdējo pāris dienu laikā bijušas «ļoti labas un produktīvas» sarunas ar Irānu par pilnīgu karadarbības izbeigšanu Tuvo Austrumu reģionā. Sarunas šonedēļ turpināsies, tādēļ Tramps devis rīkojumu Pentagonam uz piecām dienām atlikt jebkādus triecienus pa Irānas spēkstacijām un enerģētikas infrastruktūru.
Lietuvas Iekšlietu ministrija (IeM) rosina ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam sodīt personas, kuras regulāri vada transportlīdzekli bez vadītāja apliecības, kā arī piemērot arestus tiem autovadītājiem, kas nemaksā par pārkāpumiem piemērotos naudas sodus.
ASV piederošās Havaju salas nedēļās nogalē piedzīvoja spēcīgus un ilgstošus nokrišņus, kas izraisīja plūdus vairākās apdzīvotās vietās. Stihija vissmagāk skāra Oahu salu, kur dzīvo aptuveni miljons cilvēku.
Laika posms no 2015. līdz 2025. gadam bijuši 11 karstākie gadi pasaulē kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas 1850. gadā, paziņojusi Starptautiskā Meteoroloģijas organizācija (PMO).
Centrālāfrikas valsts Čada gatavojas nosūtīt 800 policistu uz Haiti, lai iesaistītos starptautiskajā drošības misijā šajā Karību jūras reģiona valstī, ko ir pārņēmusi bandu vardarbība. Sagaidāms, ka Čadas spēki Haiti sāks ierasties jūnijā. Tikmēr cita Āfrikas valsts Kenija sāk izvest savus spēku no Haiti, noslēdzot 2024. gadā uzsākto misiju.
Ar Kristīgo demokrātu savienības (CDU) uzvaru noslēgušās vēlēšanas Reinzemes–Pfalcas federālajā zemē Vācijas rietumos.
Izraēlas bruņotie spēki pirmdienas rītā paziņoja par jauniem triecieniem Irānas galvaspilsētā Teherānā. Uzbrukumi esot vērsti galvenokārt pret islāmistu režīmam būtiskiem infrastruktūras objektiem. Arī Irānas valdības kontrolētie mediji ziņoja par spēcīgiem sprādzieniem vairākos Teherānas rajonos.
Jau otrdien, 24. martā, Dānijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos nākamo parlamentu. Sociāldemokrātu premjere Mete Frederiksena šajās vēlēšanās pretendē uz trešo termiņu valdības vadītājas krēslā. Viņa cer iegūt no nelielā popularitātes pieauguma, ko viņas partijai sniedza strīds ar ASV par Grenlandes turpmāko piederību. Tomēr lielākoties priekšvēlēšanu kampaņas laikā dāņi spriež par sociālekonomiskiem, nevis ģeopolitiskiem jautājumiem.
Sociālistu partija un tās sabiedrotie guvuši panākumus svētdien notikušajā Francijas pašvaldību vēlēšanu otrajā kārtā.
Svētdien notikušajās Slovēnijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu saņēmusi premjerministra Roberta Goloba liberālā partija, ar nelielu pārsvaru apsteidzot ekspremjera Janeza Janšas konservatīvo partiju, liecina balsotāju aptaujas.
Irāna šodien piedraudēja pastiprināt triecienus enerģētikas infrastruktūrai Persijas līča reģionā, ja ASV un Izraēla uzbruks islāma republikas spēkstacijām. Trīs nedēļas ilgušā kara eskalācija var pastiprināt naftas un citu energoresursu cenu kāpumu, ko izjūt visā pasaulē.
Sudānas kārtējais pilsoņu karš sākās 2023. gadā, un vietā jautājums – kas finansē asinspirti, kurā gājuši bojā 300 000 līdz 500 000 cilvēku un bēgļu gaitās devušies 12 miljoni? Kur nemiernieki ņem līdzekļus ieročiem un savai iztikai? Atbilde ir – zelta eksports, un galvenie pircēji un tātad kara finansētāji ir Apvienotie Arābu Emirāti (AAE).
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija sākusi provizoriskas diskusijas par to, kā varētu izskatīties miera sarunas ar Irānu, vēsta amerikāņu tīmekļa medijs «Axios», atsaucoties uz diviem avotiem, kas ir pazīstami ar diskusiju gaitu.
Sankciju vājināšanās ir ļāvusi Krievijai palielināt ieņēmumus no naftas eksporta, kas tiek izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu, platformā «Telegram» pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Valstu nosaukumi piešķir vietām unikalitāti, veidojot arī iedzīvotāju nacionālo identitāti. Tie ir ne tikai simboliski vārdi, bet bieži vien arī noteicošais faktors, kas veido cilvēku piederību vietai. Tomēr asociācijas, kas rodas ar vietām piešķirtajiem nosaukumiem, ne vienmēr ir pozitīvas, tādēļ valstis tos maina. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ valstis maina nosaukumus un kā izmantotie termini ietekmē valstu identitātes.
