ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja par 10% muitas tarifu noteikšanu vairākām Eiropas valstīm un piedraudēja to paaugstināt līdz pat 25% apmērā, kamēr netiks panākta vienošanās par Dānijas autonomās teritorijas Grenlandes pārņemšanu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu, tostarp sliežu ceļi, stacijas un depo, paziņojis Ukrainas pašvaldību un teritoriju attīstības ministra vietnieks Oleksijs Balesta.

ASV prezidents Donalds Tramps izrādījis interesi par pasaules lielākās salas Grenlandes nopirkšanu, bet viņš nebūt nav pirmais amerikāņu līderis, kurš centies šādā veidā palielināt ASV teritoriju. Jau kopš ASV pirmssākumiem jaunu teritoriju pirkšana bijusi ierasta prakse, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ mūsdienās ASV ir viena no lielākajām valstīm pasaulē.

Irānas augstais līderis ājatolla Alī Hāmenejī vaino ASV prezidentu Donaldu Trampu pēdējā laika protestos notikušajās cilvēku nāvēs, postījumos, kā arī neslavas celšanā pret irāņu tautu. Tikmēr ASV Valsts departaments brīdinājis Irānu atturēties no uzbrukumiem amerikāņu bāzēm reģionā. 

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izveidot «miera padomi» pēc Gazas joslas parauga, kas varētu uzraudzīt vienošanās īstenošanu par kara izbeigšanu Ukrainā, vēsta laikraksts «Financial Times».

Uz Maiami, ASV devusies Ukrainas delegācija, lai turpinātu konsultācijas un pabeigtu līgumu par drošības garantijām un Ukrainas ekonomisko labklājību, apstiprina Ukrainas vēstniecībā ASV.  Ukrainas delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta biroja vadītājs Kirils Budanovs un parlamentārās frakcijas «Tautas kalps» vadītājs Davids Arahamija. No ASV puses sarunās piedalīsies īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Donalda Trampa znots Džareds Kušners.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien iecēla ASV valsts sekretāru Marko Rubio un bijušo Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru par Gazas joslas «miera padomes» locekļiem dibinātājiem.

Mēs jūtamies kā filmas «Trūmena šovs» galvenais varonis. Tā pašreiz valdošo noskaņojumu Grenlandē raksturo pasaules lielākās salas iedzīvotāji. ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme iegūt Grenlandi amerikāņu īpašumā ir radījusi satraukumu un neziņu vairumam no 57 tūkstošiem teritorijas iedzīvotāju.

Vācijas federālā policija veic operāciju Baltijas jūrā saistībā ar Krievijas kuģiem. To piektdien apliecinājis Vācijas federālās Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Latvijas un Zviedrijas aizsardzības ministri piektdien parakstīja ceļvedi, kas paredz paplašināt aizsardzības nozares sadarbību gaisā, jūrā un uz sauszemes, ar mērķi iespējami drīz šajās jomās sasniegt taustāmus rezultātus.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs apgalvo, ka Vladimirs Putins pieliekot savus pūliņus, lai mazinātu spriedzi Tuvajos Austrumos. Tāds Peskova paziņojums izskanējis pēc piektdien notikušajām Putina tālruņa sarunām ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un Irānas prezidentu Masudu Pezeškiānu. Tikmēr no Irānas pienākošās ziņas liecina, ka valstī turpina apsīkt protesti.

Spāņu dziedātājs Hulio Iglesiass piektdien noraidīja apsūdzības, ka viņš būtu seksuāli uzbrucis divām bijušajām darbiniecēm, un nosauca apsūdzības par «pilnīgi nepatiesām».

Pieci gadi cietumā par mēģinājumu aizkavēt arestu un varas ļaunprātīgu izmantošanu. Tādu spriedumu tiesa Seulā piesprieda bijušajam Dienvidkorejas prezidentam Junam Sukjolam pirmajā no četriem procesiem, kas saistīti ar 2024. gadā izsludināto karastāvokli, kuru Juns atcēla vien dažas stundas pēc tā noteikšanas.

Lietuvā aizdomās par mēģinājumu veikt teroraktu Šauļos privātā uzņēmumā, kas piegādā militāro palīdzību Ukrainai, apsūdzēti seši ārvalstnieki, piektdien paziņoja prokuratūra.

Ukrainā pēc Krievijas triecieniem joprojām ļoti sarežģīta ir situācija enerģētikas nozarē. Ņemot vērā, ka energoinfrastruktūras remonts nebūt nav ātrs, daudziem Kijivā un citās pilsētās nākas iztikt bez apkures un citiem pakalpojumiem. Tikmēr Ukrainas nosodījumu saistībā ar izteikumiem par sarežģīto humāno situāciju Krievijā saņēmis Starptautiskais Sarkanais Krusts. 

Dienvidkorejas tiesa piektdien piespriedusi piecu gadu cietumsodu bijušajam prezidentam Junam Sukjolam par tiesiskuma kavēšanu un citiem noziegumiem saistībā ar viņa mēģinājumu pērn valstī izsludināt karastāvokli. 

Grenlande arvien biežāk nonāk pasaules uzmanības centrā gan savas stratēģiskās vietas, gan arī resursu dēļ. Tās dzīlēs glabājas daudz vērtīgu minerālu, kas nepieciešami moderno tehnoloģiju ražošanai, taču pirms to ieguves ir jāpārvar vairāki izaicinājumi. 

Eiropas Savienības robežapsardzes aģentūra «Frontex» informē, ka nelegālā migrācija uz bloka dalībvalstīm turpina samazināties. Populārākais vēl joprojām ir tā dēvētais Vidusjūras centrālās daļas maršruts, bet lielākais samazinājums vērojams Balkānu valstīs. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par Gazas joslas «miera padomes» izveidošanu. Tā ir svarīgs  ASV atbalstītā Gazas joslas miera plāna otrā posma elements. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 13. janvāra fotogrāfijas. 

Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado vizītes laikā Vašingtonā ir pasniegusi ASV prezidentam Donaldam Trampam savu Nobela miera prēmijas medaļu. To Mačado apstiprināja, tiekoties ar žurnālistiem jau pēc Baltā nama apmeklējuma, sakot, ka tā ir bijusi vēsturiska diena venecuēliešiem un neatkārtojama tikšanās. To, ka viņa šādi gatavojas pateikties Trampam par autoritārā prezidenta Nikolasa Maduro gāšanu, Mačado izteikusies jau agrāk, taču Norvēģijas Nobela komiteja, kas piešķir balvu, ir skaidri norādījusi, ka to nevar dalīt vai nodot citai personai. 

ASV piemēro jaunas sankcijas Irānas amatpersonām, kas apsūdzētas par valsts mēroga protestu apspiešanu, ceturtdien pavēstīja ASV Finanšu ministrija.

Aktuālie ģeopolitiskie jautājumi no Grenlandes līdz Ukrainai bija to vidū, ko darba vizītē Latvijā, tiekoties ar ārlietu ministri Baibu Braži no «Jaunās Vienotības», pārrunāja vadošais Francijas diplomāts Žans Noels Baro. 

Trešā mazākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Kipra šajā pusgadā pārņem ES Padomes prezidentūru. Eiropas Komisijas (EK) komisāri ieradušies Kipras ostas pilsētā Limasolā, lai tiktos ar Kipras valdību. 

Pagājušajā gadā par 26 % samazinājies reģistrēto nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits Eiropas Savienībā (ES). Tas ir mazākais skaits kopš 2021. gada, ceturtdien paziņoja Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras «Frontex».

Ar sirsnīgiem pateicības vārdiem Latvijai par nenogurstošo atbalstu ceturtdien Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks uzņēma Latvijas parlamenta delegāciju Kijivā. Šī ir bijusi pēdējā šī parlamenta sasaukuma deputātu vizīte Ukrainas galvaspilsētā, tādēļ Latvijas delegācija pasniegusi atzinības rakstu Stefančukam par abu valstu attiecību stiprināšanu.

Saūda Arābija, Katara un Omāna vadījušas sarunas, lai pārliecinātu ASV prezidentu Donaldu Trampu «dot Irānai iespēju parādīt labos nodomus», tādējādi atturot ASV no trieciena veikšanas Irānai, par ko Tramps bija draudējis iepriekš, ziņu aģentūrai AFP ceturtdien sacīja Saūda Arābijas augsta ranga amatpersona.

Divas Japānas opozīcijas partijas paziņojušas, ka pirms drīzumā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām apvienosies. Lielākais opozīcijas spēks Konstitucionālā demokrātiskā partija un iepriekš ilggadējais koalīcijas partneris «Komeito» vēlas apvienot centriski noskaņotos spēkus, lai pretotos valdošās Liberāldemokrātiskās partijas veidotajai koalīcijai. Tās politiku šie abi spēki vērtē kā pārāk labējas ievirzes.

No Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) ceturtdien priekšlaicīgi atgriezās četri astronauti, jo vienam no apkalpes locekļiem pasliktinājās veselības stāvoklis. Šī ir pirmā reize SKS vēsturē, kad visa apkalpe uz Zemes atgriezusies agrāk astronauta veselības problēmu dēļ.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ceturtdien paziņoja, ka tiks izveidota darba grupa, lai apspriestu iespējas uzlabot drošību Arktikā, bet uzsvēra, ka tas nemaina faktu, ka ASV ambīcijas iegūt Grenlandi paliek nemainīgas.

Lietuvas sabiedriskais medijs LRT) atteicies no iepriekš paziņotā lēmuma neaicināt uz radio un televīzijas tiešraidēm populistiskās partijas «Nemunas rītausma» priekšsēdētāju Remiģiju Žemaitaiti.

Tramps intervijā «Reuters» pievērsās Irānai, kur vairāk nekā divu nedēļu laikā norisinājās vērienīgi protesti, ko izraisīja plaša ekonomiskā krīze un straujais valūtas kursa kritums.

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar ziņu aģentūru «Reuters» izteicies, ka Ukraina, nevis Krievija, kavē iespējamo miera vienošanās panākšanu. Baltā nama saimnieka teiktais, krasi atšķiras no Eiropas sabiedroto valstu viedokļa, kuras konsekventi uzsver, ka Maskavai nav ieinteresēta izbeigt karu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī ārkārtējo stāvokli enerģētikas nozarē. Vissarežģītāka situācija izveidojusies galvaspilsētā Kijivā, kur Krievijas gaisa triecienu dēļ enerģijas padeves traucējumi varēti ilgt līdz pavasarim.

Somija atsāks kājnieku mīnu ražošanu un gatavojas apmācīt karavīrus to lietošanā, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Anti Hekenens.