Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs uzskata, ka Krievija ir saistīta ar to, kā Irāna karā ar ASV un Izraēlu izmanto dronus «Šahed», vēsta laikraksts «The Guardian». 

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem. 

Latvijas Radio sāk jaunu stāstu sēriju par Eiropas sabiedrisko mediju ikdienu un aktuālajām problēmām. Pirmajā epizodē stāsts par Lietuvu, kuras sabiedriskajam medijam LRT tuvākie mēneši varētu būt izšķiroši. Ceturtdien kaimiņvalsts likumdevējā sākta raidsabiedrības darbu regulējošā likuma grozījumu izskatīšana. Izskan bažas, ka tie varētu būt vēl nelabvēlīgāki LRT nekā tie, kas raisīja plašus žurnālistu un Lietuvas sabiedrības protestus pagājušā gada nogalē. 

Ungārija ir atdevusi Ukrainai divas inkasācijas automašīnas, kuras aizturēja pagājušajā nedēļā policijas operācijas laikā. Taču Ungārijas varasiestādes ir paturējušas no automašīnām izņemto zeltu un naudu aptuveni 82 miljonu dolāru vērtībā. Ungārijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, ko Ukraina noliedz.

Pakistāna naktī uz piektdienu veikusi jaunus aviācijas uzbrukumus Afganistānas galvaspilsētai Kabulai un vairākām provincēm, kas robežojas ar Pakistānu. Kabulas policija paziņoja, ka uzlidojumos ir nogalināti vismaz četri cilvēki, bet vēl 15 ievainoti.

Kanāda pastiprinās savas militārās spējas Arktikā, paziņojis Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs. Šim mērķim atvēlēs 35 miljardus Kanādas dolāru (22,3 miljardi eiro), vēsta ziņu aģentūra «Reuters».

Eiropas Savienības (ES) valstīm ir jāizsniedz transpersonām personu apliecinoši dokumenti, kuros ņemts vērā viņu izvēlētais dzimums, lai viņi varētu dzīvot jebkurā bloka valstī bez diskriminācijas, ceturtdien nolēma ES Tiesa.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute mudinājis militārās industrijas uzņēmumus ražot vairāk un ātrāk. Ar šādu publisku aicinājumu Rute nāca klajā ceturtdien, apmeklējot militārās nozares izstādi «Bedex», kas norisinājās Briselē. 

ASV Mičiganas štatā Detroitas priekšpilsētā ceturtdien auto ietriekts sinagogas ēkā, un bruņots uzbrucējs iesaistījies apšaudē ar apsardzi, pavēstīja likumsargi.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu turpinoties jau otro nedēļu, nav pazīmju, ka konflikts, kurš skāris arī daudzas Persijas līča valstis, varētu mazināties. Par to liecina signāli, ar kuriem apmainījās karojošās puses.

Maskavas tiesa ceturtdien notiesāja 19 cilvēkus par līdzdalību 2024. gadā notikušajā apšaudē Maskavas koncertzālē «Crocus City Hall», kur tika nogalināti 149 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 600.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Centienos izbeigt sabiezējušo konfliktu ar kaujinieku grupējumu «Hizbullāh» Libānas prezidents aicinājis uz tiešām sarunām ar Izraēlu. Vienlaikus viņš asi kritizēja Irānas atbalstīto grupējumu par valsts ievilkšanu plašākā reģionālā karā. Libānas prezidenta pārstāvis Lielbritānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC sacīja, ka Libāna ir gatava sarunām, bet ne laikā, kad to apšauda Izraēla. Tikmēr Irāna paziņojusi, ka pie sarunu galda nav gatava sēsties.

Pieliekot punktu gadsimtiem senai britu politiskajai tradīcijai, Lielbritānijas parlaments nolēmis atteikties no tiesībām aristokrātiem mantot vietu Lordu palātā.

ASV un Izraēlas karš pret Irānu var apdraudēt Ukrainas spējas aizsargāties pret Krievijas raķešu uzbrukumiem, jo ASV un tās sabiedrotie tērē daudz pretgaisa aizsardzības resursu, vēsta izdevums «Politico».

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 11. marta fotogrāfijas.  

Kalnos dzīve ziemā var būt skarba ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Turcijas ziemeļaustrumos kādā kalnu ciematā vietējie iedzīvotāji devās neparastā glābšanas operācijā, lai palīdzētu vairākus mēnešus sniegā iesprostotiem zirgiem. 

ASV prezidents Donalds Tramps gadiem ilgi ir sludinājis, ka amerikāņiem galvenokārt ir jārūpējas par savām lietām un jācenšas atturēties no iesaistīšanās ārzemju konfliktos. Taču šogad Tramps pamanījies uzsākt jau divas militārās operācijas, kuru mērķis ir panākt valdošā režīma maiņu: Venecuēlā un Irānā. Abos gadījumos amerikāņiem izdevās ļoti strauji aizvākt ilggadējos režīmu līderus, taču ne Venecuēlā, ne Irānā pagaidām nekas neliecina par valdošo režīmu beigām un jaunu spēku nākšanu pie varas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (UNICEF) paziņoja, ka konflikts starp ASV, Izraēlu un Irānu radījis katastrofālu situāciju miljoniem bērnu Tuvo Austrumu reģionā.

Konflikts starp Kijivu un Budapeštu par cauruļvadu «Družba», pa kuru tiek transportēta Krievijas nafta, trešdien saasinājies, Ungārijai paziņojot, ka tā nosūtījusi uz Ukrainu delegāciju sarunām, taču Kijiva noliegusi, ka šai delegācijai būtu oficiāls statuss. 

Ungārijā tuvojas parlamenta vēlēšanas un priekšvēlēšanu kampaņā Krievijas uzsāktais pilna apmēra karš Ukrainā ieņēmis nozīmīgu lomu. Satraukums valda liels, jo jau 15 gadus premjera krēslā sabijušais Viktors Orbāns 12. aprīlī savu amatu varētu zaudēt opozīcijas līderim Pēteram Maģaram. Aptaujas rāda – tikai mēnesi pirms vēlēšanām viņš Orbānam ir priekšā. Laikraksts «Financial Times» vēsta, ka Kremlis sācis informātīvo kampaņu, lai palīdzētu Orbānam tomēr uzvarēt. 

Norvēģijā aizturēti trīs brāļi aizdomās par spridzināšanu pie ASV vēstniecības Oslo nedēļas nogalē, paziņojusi policija.

Maskavā un citās Krievijas pilsētās šajās dienās konstatēti tīkla darbības traucējumi. Kremlis norāda, ka tie turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams, lai garantētu iedzīvotāju drošību.

Pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai izdevies gandrīz pilnībā atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas Dņipropetrovskas apgabalā, kā arī atstumt agresorvalsts karaspēku atpakaļ Zaporižjas apgabalā. Lai gan Ukrainai izdevās īstenot veiksmīgu operāciju, atbrīvojot vairākas teritorijas, šobrīd nav zināms, vai tajās izdosies nostiprināties. Paredzams, ka Krievija pavasarī vai vasarā varētu veikt lielu pretuzbrukumu.

Krievija un Ķīna joprojām ir visaktīvāk spiegojošās valstis Somijā, teikts otrdien publicētajā Somijas Drošības un izlūkošanas dienesta «Supo» jaunākajā pārskatā par nacionālo drošību. 

Ķīna un Ziemeļkoreja pēc sešu gadu pārtraukuma atjauno tiešo dzelzceļa satiksmi starp galvaspilsētām, un šis solis atspoguļo abu valstu attiecību uzlabošanos. 

ASV un Izraēlas triecieni pret Irānu karā neviļus ierāvuši vairākas reģiona valstis. Un teju pašā šī kara sākumā Baltā nama saimnieks Donalds Tramps izteicies arī par iespēju cīņā pret Teherānas režīmu iesaistīt kurdus – tieši viņu sauszemes spēki varētu ienākt Irānā un palīdzēt gāzt režīmu. LSM.lv un Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka-Kovalevska skaidro, kas ir kurdi un kāpēc ASV tos uzlūko kā iespējamu sabiedroto. 

Ukrainas Aizsardzības spēki Brjanskā, Krievijā, veikuši triecienu raķešu vadības sistēmu rūpnīcai, otrdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 

Vācijā Drēzdenē pēc Otrā pasaules kara aviobumbas atrašanas līdz trešdienas plkst.9 no pilsētas centra jāevakuējas 18 000 cilvēku, otrdien pavēstīja policija.

Latviešu ārstei un zinātniecei Sandrai Lejniecei kopā ar vairākiem citiem eiropiešiem ir piešķirts Eiropas Nopelnu ordenis. Par to šodien Strasbūrā paziņoja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. 

Otrdien Irānā būs paši intensīvākie un smagākie ASV uzlidojumi, preses konferencē Vašingtonā paziņoja ASV aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets. Viņš uzsvēra, ka karš beigsies tikai tad, kad ienaidnieks būs pilnīgi un galīgi sakauts. Tikmēr Baltā nama saimnieks Donalds Tramps liek saprast, ka kara beigas ir tuvu, tomēr līdz šim nepaužot, cik ilgi konflikts Tuvajos Austrumos varētu turpināties.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņam pirmdien bijusi «ļoti laba saruna» ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par kara izbeigšanu Ukrainā un šī brīža saspringto situāciju Tuvajos Austrumos. Tikmēr Kremlis ziņojis, ka Tramps un Putins nav detalizēti apsprieduši sankciju pret Krieviju mazināšanu.

Mūsu pieredze un mūsu kaimiņu pieredze rāda tikai to, ka valstu izolācija nenovedīs pie labākas situācijas. Eiropā mums vajag vairāk sadarboties, vairāk integrēties un cieši strādāt kopā ar partneriem, ja gribam nākotnē nodrošināt drošību un labklājību, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Šodienas jautājums» pauda Čehijas prezidents Petrs Pavels.

Latvija un Čehija ir līdzīgi domājošas valstis, kuru kopīgajās ilgtermiņa interesēs ir mierīga un spēcīga Eiropa, tāpēc nedrīkst pieļaut, ka Krieviju atalgo, nevis soda par postošo agresiju Ukrainā. To otrdien, tiekoties Rīgā, uzsvēra Čehijas prezidents Petrs Pavels un Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Pavels ir uzsācis divu dienu valsts vizīti Latvijā, kuras laikā paredzēts nostiprināt abu valstu jau tā ciešās attiecības.

Turpinoties karam Tuvajos Austrumos, atkal atliktas šonedēļ iecerētās Ukrainas, ASV un Krievijas sarunas par karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Par sarunu atlikšanu vēsta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka partneru uzmanība pašlaik ir pievērsta situācijai Irānā, tādēļ šonedēļ iecerētās sarunas nenotiks.