Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Mediji naktī uz otrdienu, 10. martu, neziņoja par plašiem Izraēlas un ASV uzbrukumiem objektiem Irānā un tās prettriecieniem, tomēr Izraēla pirmdien turpināja gaisa triecienus pa grupējuma «Hizbullāh» mērķiem Libānā, bet Bahreinas pārstāvji ziņoja par Irānas triecienos bojā gājušu sievieti.

NATO dalībvalstu kaujas grupas karavīriem Baltijas valstīs, tostarp Lietuvā, galvenais uzdevums ir iespējamās agresijas atvairīšana. Taču tā vienlaikus ir iespēja trenēt iemaņas, ko parasti siltākajā Rietumeiropā ir sarežģīti apgūt. Apmēram 270 Nīderlandes karavīri kopā ar grupas vadošās valsts Vācijas un citu bloka dalībvalstu militārpersonām poligonā netālu no Lietuvas pilsētas Ruklas trenēja izdzīvošanas spējas. 

Meteorīta fragments sabojājis kādas ēkas jumtu Vācijas pilsētā Koblencā. Cilvēki negadījumā nav cietuši. 

Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma vērsusies pie ASV prezidenta Donalda Trampa ar aicinājumu darīt vairāk, lai samazinātu ieroču kontrabandu no ASV uz Meksiku. Šeinbauma sacīja, ka no ASV ievestie ieroči stiprina organizētās noziedzības grupējumus Meksikā, kas regulāri piedzīvo vardarbības uzliesmojumus. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 9. marta fotogrāfijas.  

Pirmdien zvērestu parlamentā nodevis jaunais Portugāles prezidents – centriski kreisās Sociālistiskās partijas līderis Antoniu Zužē Seguru. Savā uzrunā viņš apliecināja gatavību strādāt, lai veicinātu politisko stabilitāti valstī. 

Glāzgovas centrā noticis plašs ugunsgrēks, kura dēļ pirmdien traucēta vilcienu satiksme Skotijā. Ugunsdzēsēji turpina darbu vietā, kur liesmas nopostīja četru stāvu vēsturisko ēku pie noslogotākās dzelzceļa stacijas Skotijā.

Irānā nedēļas nogalē izvēlēts jauns augstākais līderis – Izraēlas un ASV triecienos nogalinātā līdzšinējā valsts vadītāja ājatollas Alī Hāmenejī dēls Modžtaba Hāmenejī. Lai arī ilgu laiku viņš turējies ēnā, ietekme varas gaiteņos Modžtabam ir liela. Sabiedrībā viņa izvēle gan varētu izraisīt zināmas pretrunas – gan mantotās varas un šim amatam, iespējams, neatbilstošas reliģiskās pakāpes dēļ, gan arī tāpēc, ka Modžtaba iepriekš Irānā ierauts gan vēlēšanu, gan korupcijas skandālos.

Vairāki Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diplomāti ir izteikuši neapmierinātību ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas rīcību saistībā ar ASV un Izraēlas militārajām darbībām pret Irānu, vēsta izdevums «Politico».

Kipras varas iestādes aizdomās par terorismu un spiegošanu aizturējušas Azerbaidžānas pilsoni un Igaunijas valstspiederīgo, vēsta vietējie mediji. Policijas sniegtā informācija liecina, ka 28 gadus vecā vīrieša un 27 gadus vecās sievietes aizturēšana notikusi Larnakā neilgi pirms aizdomās turamo plānotās izlidošanas no salas. 

Irānas islāmistu režīms nav noskaņots padoties karā ar ASV vai mainīt valsts kursu. Tādi secinājumi izskan pēc ultrakonservatīvā Modžtabas Hāmenejī iecelšanas par islāma republikas augstāko garīgo līderi un faktisko vadītāju. 

Polijas lielākā opozīcijas partija «Likums un taisnīgums» (PiS) par savu vadītāju un premjerministra amata kandidātu izraudzījusies Pšemislavu Čarneku, kura vadībā nacionālkonservatīvais spēks cer uzvarēt nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās.

Tuvo Austrumu reģionā jau otro nedēļu turpinās karadarbība, kas sākās pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.

Ieslodzītais Turcijas lielākās pilsētas Stambulas mērs Ekrems Imamoglu pirmdien stāsies tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām smagajām apsūdzībām korupcijā. 

Par jauno Irānas augstāko līderi izraudzīts ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī dēls, 56 gadus vecais Modžtaba Hāmenejī, pavēstījuši Irānas valsts mediji.

Pilsoniskā sabiedrība daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir pakļauta spiedienam vai pat uzbrukumiem. Nesena aptauja atklāja, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 65 % organizāciju ziņoja par tiešsaistē izteiktiem draudiem, bet 40 % ziņoja par finansējuma samazināšanu. Kā pilsoniskajai sabiedrībai izdzīvot šādos apstākļos – par to Briselē sprieda Eiropas pilsoniskās sabiedrības nedēļas dalībnieki, kuriem institucionālā līmenī pievienojusies arī Latvija.

ASV un Izraēlas karam pret Irānu ritot jau otro nedēļu, Islāma republikā drīzumā šķietami tiks iecelts jauns garīgais līderis un faktiskais valsts vadītājs. Saskaņā ar vietējā medija publiskoto informāciju, Irānas Ekspertu sapulce faktiski pieņēmusi lēmumu par to, kurš būs ASV un Izraēlas triecienos nogalinātā ājatollas Alī Hāmenejī pēctecis, tomēr viņa vārdu vēl neatklāj. Tikmēr Izraēlas armija paziņojusi, ka turpinās vērsties pret jauno faktisko Irānas līderi.

Krievijas armija, visticamāk, pārvieto elites vienības uz Ukrainas dienvidiem, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām Zaporižjas un Dņepropetrovskas sektoros. Šīs vienības ir no 76. gaisa desanta divīzijas, kas iepriekš izvietota, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām dažādos sektoros. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka Maskava 2026. gada pavasarī un vasarā bija iecerējusi izvērst ofensīvu šajos sektoros, taču veiksmīgā Ukrainas operācija to izjauca.

Japānā 8. februārī notikušās ārkārtas vēlēšanas ir iezīmējušas izšķirošu brīdi valsts iekšpolitikai un ārpolitikai. Vēlēšanās uzvarējusi Liberāldemokrātiskā partija (LDP), bet tās līdere Sanaje Takaiči atkārtoti apstiprināta par premjeri. Uzvara vēlēšanās kļuva par Takaiči stratēģisko triumfu. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» analizē, kādēļ Takaiči vēlas stiprināt Japānas aizsardzības spējas, mainot valsts konstitūcijā noteiktos pacifisma principus.

Krievijas armija, visticamāk, pārvieto elites vienības uz Ukrainas dienvidiem, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām Zaporižjas un Dņepropetrovskas sektoros. Šīs vienības ir no 76. gaisa desanta divīzijas, kas iepriekš izvietota, reaģējot uz Ukrainas bruņoto spēku veiksmīgajām operācijām dažādos sektoros. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka Maskava 2026. gada pavasarī un vasarā bija iecerējusi izvērst ofensīvu šajos sektoros, taču veiksmīgā Ukrainas operācija to izjauca.

Turpinoties ASV un Izraēlas karam pret Irānu, aizvadītajā naktī vairāki Islāma republikas naftas nozares objekti tika pakļauti triecieniem. Pēc šiem uzbrukumiem Izraēla signalizēja, ka tuvākajās dienās konflikta eskalācija pastiprināsies. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps apliecinājis vēlmi spēlēt izšķirošu lomu jaunā Irānas līdera iecelšanā.

Svētdienas rītā 5,3 magnitūdu zemestrīce satricināja daļu Grieķijas ziemeļrietumu un reģionu ap populāro kūrortsalu Korfu.

No divām apņēmīgām dāmām līdz tīklam ar vairāk nekā 800 brīvprātīgajiem visā pasaulē – «Šūšanas rota» četros gados ir sašuvusi simtiem tūkstošu adaptīvā apģērba vienību, palīdzot apģērbt neskaitāmus ievainotos karā Ukrainā un saglabāt viņu cieņu. Viena no kustības aizsācējām Ksenija Samoiliča Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» stāstīja, kā šī iniciatīva spēj palīdzēt ne tikai karavīriem, bet arī pašām šuvējām.

Izraēlas armija paziņojusi, ka veikusi triecienu Irānas elitāro spēku «Quds» galvenajiem komandieriem Beirūtā. Tikmēr Irāna aizvadītajā naktī turpinājusi apšaudīt Persijas līča valstis, vainojot tās sadarbībā ar ASV un Izraēlas spēkiem.

Svētdienas agrā rītā pie ASV vēstniecības Oslo nograndis sprādziens, taču neviens cilvēks nav cietis, paziņoja Norvēģijas galvaspilsētas policija.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien noraidīja iespēju iesaistīt kurdu kaujiniekus karā Irānā.

Pagājuši četri gadi kopš rīta, kad pamodāmies un sapratām – Eiropā ir sācies pilna mēroga karš. 2022. gada 24. februāris: Krievijas tanki Ukrainā, raķetes Kijivā, miljoniem cilvēku bēg. Tomēr Ukrainas konflikts ar Krieviju nesākās vienā dienā.

Zviedrijas krasta apsardze un policija piektdien aizturēja kravas kuģi ar viltotiem reģistrācijas dokumentiem, un pastāv aizdomas, ka kuģis pieder Krievijas «ēnu flotei» un pārvadā zagtus Ukrainas graudus, sestdien paziņoja Zviedrijas varasiestādes.

Francijas prezidents Emmanuels Makrons paziņojis par būtisku izmaiņu valsts kodolieroču politikā – Francija palielinās savu kodolieroču skaitu un piedāvās ciešāku sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, lai stiprinātu kontinenta drošību. Eiropā uz šo lēmumu raugās kā uz vēsturisku pagrieziena punktu.

Turpinoties ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu, Islāma republikas varasiestādes paziņoja, ka nedēļas laikā amerikāņu un izraēliešu triecienos nogalināti vairāk nekā 1330 civiliedzīvotāju. Arī aizvadītajā naktī vairākus Irānas reģionus satricināja spēcīgi sprādzieni. Tikmēr Irānas prezidents Masuds Pezeškjāns nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja, ka Teherāna vairs neīstenos triecienus Persijas līča valstīm.

Naktī uz sestdienu Krievija pret Ukrainu palaidusi kopumā 29 raķetes un 480 dronus, vēsta Ukrainas Gaisa spēki. Pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja vai neitralizēja 19 raķetes un 453 dronus, savukārt uzbrukumos Harkivā nogalināti septiņi cilvēki.

Karš Tuvajos Austrumos var palīdzēt Krievijas ekonomikai, taču paradoksālā kārtā tas var pavērt iespējas arī Ukrainai, jo ASV interese par miera sarunām ir atslābusi, uzskata bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Viņš intervijā Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik frontē nav iestājusies situācija, kad kāda no karojošajām pusēm būtu patiesi ieinteresēta miera sarunās. Tāpēc Eiropai ir jādara viss, lai panāktu, ka Krievija nopietni runātu par kara izbeigšanu, uzsvēra Landsberģis.

Persijas līcī kara dēļ ir iestrēguši aptuveni 20 000 jūrnieku, piektdien paziņoja Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) ģenerālsekretārs Arsenio Domingess.

Irānas droni piektdien trāpīja lidostām un naftas rūpniecības objektiem Irākā, un ASV vadītie spēki notrieca vēl dažus dronus virs Irākas Kurdistānas galvaspilsētas Erbīlas pēc brīdinājuma par iespējamiem uzbrukumiem viesnīcām.