Pērn samazinājies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Latviju esošo lietu skaits, bet pieaudzis spriedumu skaits, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums.

«Putina beigas nenozīmē, ka Krievijā kaut kas mainīsies, jo Kremli vada Krievijas Federālais drošības dienests, nevis Putins vienpersoniski,» sarunā ar raidījumu «Pasaules panorāma» sacīja ASV dzīvojošais krievu izcelsmes vēsturnieks Jurijs Felštinskis.

Lielbritānijas valdība plāno būtiski ierobežot migrantu uzņemšanu. Jaunie noteikumi padarīs iespēju palikt Apvienotajā Karalistē krietni sarežģītāku. Politiķi Londonā jau ilgstoši mēģina samazināt iebraucēju skaitu, tomēr tūkstošiem cilvēku tik un tā katru gadu dodas nelegālos braucienos ar nelielām laivām pāri Lamanša šaurumam.

Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā brīvības saglabāšana vairs nav tikai ideja, tā ir praktiska nepieciešamība. 2025. gada NATO samitā Hāgā dalībvalstis pieņēma jaunus plānus aizsardzības politikas veidošanai. Latvijas Radio raidījums «(ne)Diplomātiskās pusdienas» skaidro, vai NATO dalībvalstu jaunā apņemšanās ir pietiekama, lai veidotu kolektīvo aizsardzību mainīgajā (ne)drošības vidē.

«Karš Ukrainā ir tikai sekas zaudētajam hibrīdkaram. Pasaules karš jau ir sācies – hibrīdkarš,» Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» sacīja pulkvežleitnants Arsens Dmitriks, Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa «Azov» štāba priekšnieks, kurš pats pārdzīvojis gūstu Olenivkā un atgriezies dienestā. Sarunā viņš stāstīja par mācībām, ko no Ukrainas kara pieredzes vajadzētu ņemt vērā Latvijai, kā arī par kara turpinājumu un to, ko Ukraina var dot saviem partneriem.

Kvantitāte nav galvenais, un nav jābaidās no ienaidnieka apmēra – tā no savas pieredzes intervijā Latvijas Televīzijai pauž Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa «Azov» štāba priekšnieks Arsens Dmitriks, pazīstamas arī kā «Lemko». Viņš bija ieradies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem, un uzsvēra, ka galvenais ir neapstāties. 

Kvantitāte nav galvenais, un nav jābaidās no ienaidnieka izmēra – tā no savas pieredzes intervijā Latvijas Televīzijai pauž Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa «Azov» štāba priekšnieks Arsens Dmitriks, pazīstamas arī kā «Lemko». Viņš bija ieradies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem, un uzsvēra, ka galvenais ir neapstāties. 

Dažādu cilšu pārstāvji, kā arī klimata aktīvisti sestdien, 15. novembrī, Brazīlijas pilsētā Belenā devās vērienīgā protesta gājienā. Viņi vēlējās pievērst ANO Klimata konferences dalībnieku uzmanību problēmām un izaicinājumiem, ar ko sastopas gan Amazones cilšu pārstāvji, gan citi iezemieši.

Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas tuvumā esošajā industriālajā parkā piektdienas, 14. novembra, vakarā nogranduši spēcīgi sprādzieni, izraisot milzīgu ugunsgrēku un ievainojot vairāk nekā 20 cilvēkus.

Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors apstiprina ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, proti, Krievija un Ķīna patiesi veikušas slepenus pazemes kodolizmēģinājumus. Trampa ieskatā tas ir arguments, lai to atsāktu darīt arī ASV. Iespējams, jau tā nestabilajā starptautiskajā drošības vidē atkal tiks veikti atomieroču izmēģinājumi, ko lielākā daļa valstu nav darījušas kopš 90. gadiem.

Baltkrievijas kontrabandas baloni, kas līdz šim traucējuši Lietuvas gaisa satiksmi, nākotnē varētu lidot arī citos virzienos – tostarp uz Latviju. Turklāt Baltijas valstīm šīm agresorvalsts darbībām būtu cieši jāseko līdzi, kopīgi uz tām jāreaģē un jāuztver kā potenciāls apdraudējums, Latvijas Radio raidījumā «Divas Puslodes» sprieda ārpolitikas eksperti.

ASV prezidents Donalds Tramps samazinājis muitas tarifus vairākām importētām precēm, tostarp kafijai, banāniem un avokado, kā arī tomātiem un liellopu gaļai, ko uz vietas nespēj saražot pietiekami. Visticamāk, šādi Tramps reaģē uz nesenajiem Republikāņu partijas kandidātu zaudējumiem vēlēšanās, kur galvenais jautājums bija dzīves dārdzība.

Krievija naktī uz sestdienu, 15. novembri, uzbrukusi Ukrainai ar trīs raķetēm un 135 dažādu tipu droniem, bet ukraiņu karavīri divas raķetes un 91 dronu notriekuši, pavēstīja Gaisa spēki.

Krievija plāno piespiedu kārtā pārvietot Ukrainas okupēto teritoriju iedzīvotājus uz Sibīriju un Krievijas Tālajiem Austrumiem. Par to pavēstījis Nacionālās pretošanās centrs, kas ir Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju spēku struktūra.

Vācijas dienvidu pilsētā Nirnbergā piektdienas vakarā evakuēti 21 000 iedzīvotāju Otrā pasaules kara laika aviobumbas dēļ.

Zviedrijas mediji vēsta, ka piektdien pēcpusdienā divstāvu autobuss ietriecies pieturā galvaspilsētas Stokholmas centrā. Zviedrijas policija apstiprinājusi, ka negadījumā trīs cilvēki ir gājuši bojā un trīs cilvēki ievainoti.

Somija ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) pieteikumu par vairāk nekā 16 miljonu eiro papildu finansējumu, lai pastiprinātu uzraudzības spējas uz valsts austrumu robežas, kā arī Baltijas jūras Somu līča reģionā. 

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē piektdien tikušies piecu NATO valstu jeb tā sauktās E5 grupas – Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas un Polijas – aizsardzības ministri, lai apspriestu drošības situāciju Eiropā. 

Krievijai sāk pietrūkt darbaroku «Šahed» tipa tālās darbības dronu ražošanai, tāpēc tā lūgusi palīdzību Ziemeļkorejai. Par to vēsta Ukrainas militārais izlūkdienests.

Rīgā piektdien notika ikgadējā Baltijas Asamblejas sesija un Baltijas Padomes tikšanās, kurā piedalījās Baltijas valstu parlamentu pārstāvji un ārlietu ministri. Sarunās viņi vienojās par nepieciešamību stiprināt ārējo robežu, palielināt ieguldījumus aizsardzībā, kā arī turpināt atbalstīt Ukrainu un mēģināt ierobežot Krieviju.

Zviedrijas mediji vēsta, ka piektdien pēcpusdienā divstāvu autobuss ietriecies pieturā galvaspilsētas Stokholmas centrā; vairāki cilvēki ir gājuši bojā vai ievainoti.

Karēlijā netālu no Somijas robežas mācību lidojuma laikā avarējis iznīcinātājs Su-30, un tā ekipāža ir gājusi bojā, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. 

Uz Poliju izņēmums attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) noteikto pienākumu uzņemt patvēruma meklētājus tiks attiecināts, kamēr valstī atradīsies bēgļi no Ukrainas, paziņoja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. 

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ceturtdien paziņoja par militāru operāciju «narkotiku teroristu aizvākšanai» laikā, kad pieaug bažas, ka ASV jūras spēku klātbūtnes palielināšanai Latīņamerikas ūdeņos varētu sekot sauszemes triecieni un plašāks konflikts.

Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene apsolījusi noteikt stingras kvotas imigrantiem. Tā iemesls ir pieaugošais ieceļotāju skaits no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Krievijas gaisa triecienos šonakt nopietni postījumi nodarīti Ukrainas galvaspilsētā Kijivā un tās apkaimē. Uzbrukumā izmantoti gan droni, gan ballistiskās raķetes. Uzbrukumos vismaz 12 cilvēki guvuši ievainojumus.

Izraēlas armija Rietumkrastā aizturējusi 50 palestīniešu kaujinieku grupējuma «Hamās» pārstāvjus. Tomēr pamiera vienošanās Gazas joslā joprojām ir spēkā, un Izraēla atguvusi vēl viena nogalinātā ķīlnieka mirstīgās atliekas.

Lielbritānijas raidorganizācija BBC ir atvainojusies ASV prezidentam Donaldam Trampam par viņa runas rediģēšanu savā programmā «Panorama» 2024. gada oktobrī.

Melnkalnes valdība apstiprinājusi grozījumus likumā «Par ārvalstniekiem», būtiski pastiprinot prasības termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai un pagarināšanai citu valstu pilsoņiem, tostarp Krievijas valstspiederīgajiem. 

Interneta brīvība pasaulē samazinājusies 15. gadu pēc kārtas, turklāt šis rādītājs ir pazeminājies arī vairākās valstīs, kas joprojām tiek klasificētas kā brīvas, tai skaitā ASV un Vācijā, liecina ceturtdien publiskotais ASV nevalstiskās organizācijas «Freedom House» ikgadējais pētījums.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apstiprinājušas papildu finanšu palīdzības piešķiršanu Ukrainai gandrīz 6 miljardu eiro apmērā, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena. 

Sīrija palīdzēs ASV cīņā ar bruņotiem grupējumiem, tai skaitā Irānas Revolucionāro gvardi, palestīniešu teroristu grupējumu «Hamās» un Libānas šiītu kaujinieku grupējumu «Hizbullāh», ko atbalsta Irāna, ceturtdien paziņojis ASV īpašais sūtnis Toms Baraks. 

Saskaņā ar ziņu aģentūrai «Wirtualna Polska» (WP.pl) pieejamo informāciju kāds Krievijas politiskais bēglis Polijā atzinās, ka sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB). Viņam un viņa sievai izvirzītas apsūdzības par spiegošanu, par ko abiem draud vismaz astoņi gadi cietumā.

Latvija un Igaunija ir apliecinājušas gatavību nepieciešamības gadījumā rīkoties solidāri ar Lietuvu, kas ir slēgusi savu robežu ar Baltkrieviju tāpēc, ka tā turpina hibrīduzbrukumus. Par to paziņojusi Lietuvas premjerministre Inga Ruģiniene. Sarunas par valstu rīcību vēl turpinās.

Ukrainā kārtējo dienu jauni pavērsieni korupcijas apkarotāju izgaismotajā skandālā enerģētikas sektorā. Trīs dienu laikā amatus zaudējuši 2 ministri, «Energoatom» uzraudzības padome un virkne citu amatpersonu. Savukārt pret diviem no Ukrainas aizbēgušajiem krimināllietā iesaistītajiem, tostarp bijušo valsts prezidenta Volodimira Zelenska biznesa partneri Timuru Mindiču, Kijiva ieviesusi sankcijas.