Venecuēlas parlaments pieņēmis un pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa parakstījusi likumu par amnestiju, kas varētu ļaut atgūt brīvību daudziem politieslodzītajiem. Tomēr ir bažas par likuma piemērošanu.   

Vietnē «Truth Social» publicētā ierakstā ASV prezidents Donalds Tramps atklāj, ka uzliks par pienākumu ASV aizsardzības ministram Pītam Hegsetam un citiem aģentūru vadītājiem apkopot un publiskot visus failus, kas saistīti ar citplanētiešu un ārpuszemes dzīvību, neidentificētām gaisa parādībām un neidentificētiem lidojošiem objektiem (NLO), kā arī jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar  «šiem ļoti sarežģītajiem, bet ārkārtīgi interesantajiem un svarīgajiem jautājumiem».

Epstīna faili – šis vārdu salikums pēdējās nedēļās ir pārpludinājis ziņu virsrakstus, sociālos medijos, komentārus. Dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas publiskoto dokumentu gūzmā paliek grūti saprast – kas no visa ir fakti un ko no tā var secināt. 

ASV un Irānas attiecību dinamika liecina, ka ASV armija varētu uzbrukt Irānai jau šajā nedēļas nogalē. Amerika tam esot gatava – tā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņo medijs CNN. ASV prezidents Donalds Tramps gan vēl neesot pieņēmis galīgo lēmumu un joprojām cer uz diplomātisku risinājumu Teherānas kodolprogrammas jautājumā. 

Sociālists Hosē Marija Balkazars kļuvis par Peru pagaidu prezidentu. 83 gadu vecais politiķis vadīs Dienvidamerikas ceturto lielāko valsti līdz jūlijam, kad amatā stāsies jaunais prezidents, kuru izraudzīsies vispārējās vēlēšanās aprīlī. 

Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumiem, ka ar amerikāņu starpniecību notikušās Maskavas un Kijivas sarunas būtiski tuvinājušas iespējas panākt mieru Ukrainā, vairāku Eiropas valstu izlūkdienestu vadītāji sarunā ar ziņu aģentūru «Reuters» norādīja, ka Krievijas vadība nav ieinteresēta mierā un neplāno ātri izbeigt karu.

Krievija karam Ukrainā savervējusi vairāk nekā 1000 kenijiešu, un vairums no viņiem ar viltu piespiesti parakstīt militāros kontraktus, teikts izlūkdienesta un likumsargu ziņojumā, kas prezentēts Kenijas parlamentā.

Eiropas Savienība (ES) iespējamās Ukrainas miera vienošanās ietvaros plāno pieprasīt Krievijai izvest tās karaspēku no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras. Šāds punkts ir iekļauts diskusiju dokumentā, ko ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa izplatījusi starp ES dalībvalstīm, vēsta raidsabiedrība «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība». 

Eiropas Savienība (ES) iespējamās Ukrainas miera vienošanās ietvaros plāno pieprasīt Krievijai izvest tās karaspēku no Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas un Piedņestras. Šāds punkts ir iekļauts diskusiju dokumentā, ko ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa izplatījusi starp bloka dalībvalstīm, vēsta raidsabiedrība «Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība».

Lielbritānijas varasiestādes ceturtdien arestējušas bijušo britu princi Endrū, kurš ilgu laiku bijis saistīts ar amerikāņu dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu un tiek turēts aizdomās arī par slepenas Lielbritānijas biznesa informācijas nodošanu Epstīnam.

Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem trešdien Ženēvā bijusi atsevišķa tikšanās jau pēc trīspusējām sarunām, kurās piedalījās arī ASV pārstāvji, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija, atsaucoties uz Ukrainas delegācijas vadītāja Nacionālās aizsardzības un drošības padomes sekretāra Rustema Umerova preses sekretāri Diānu Davitjanu.

Polijā sašūpojies valdošās centriski liberālās koalīcijas vairākums parlamentā. Klimata ministre Paulīna Henniga–Kloska trešdien paziņoja par aiziešanu no valdībā pārstāvētās partijas «Polija 2050» un jaunas parlamenta frakcijas izveidi. 

ASV paplašina savu bruņoto spēku klātbūtni tuvu Irānas teritorijai. Tas audzē bažas par iespējamiem militāriem triecieniem. Tas notiek laikā, kad turpinās ASV un Irānas kodolsarunas, kurās zināms progress esot panākts, taču priekšā vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu. 

Ukrainas armijas gūstā krituši arī daudzi Āfrikas un citu tālu valstu pilsoņi. Visi kā viens apgalvo, ka aizvilināti uz Krieviju ar solījumiem par darbu civilās profesijās vai studijām, bet tā vietā piespiesti parakstīt līgumu ar armiju un attapušies frontē. Tomēr ziņas no Kenijas liecina, ka algotņi labi zina, kur dodas.

Trīspusējās sarunās Ženēvā, kas ilgušas divas dienas, Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji mēģināja vienoties par pasākumiem, kas kaut mazliet pietuvinātu Maskavas sāktā kara beigas. No amatpersonu paziņojumiem var secināt, ka dažos jautājumos ir panākta vienprātība, tomēr svarīgākajos saglabājas domstarpības.

Dienvidāustrumāzijas valsts Filipīnu viceprezidente Sāra Duterte trešdien paziņoja par nodomu kandidēt 2028. gada prezidenta vēlēšanās. 47 gadus vecā politiķe sacīja, ka viņa ir gatava ziedot «savu dzīvi, spēku un nākotni», lai kalpotu Filipīnu labā.

Krievijas karš pret Ukrainu būtiski ietekmē valstis un reģionus, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Tā atzīst Eiropas Komisija, kas šodien nāca klajā ar stratēģiju, kā sniegt papildu atbalstu deviņām Eiropas Savienības valstīm, tostarp arī Latvijai.

Šveices pilsētā Ženēvā trešdien noslēdzās kārtējā trīspusējo Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunu kārta. Nekādu būtisku progresu ceļā uz mieru šajās sarunās nav izdevies panākt.

Ukraina trešdien piemērojusi sankcijas Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko par materiālās palīdzības sniegšanu Krievijai, atbalstot tās iebrukumu Ukrainā un ukraiņu nogalināšanu. 

Japānas parlaments trešdien premjerministra amatā atkārtoti apstiprinājis valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP) līderi Sanaji Takaiči.

Tiesa Ukrainā piemērojusi 60 dienu apcietinājumu aizturētajam bijušajam enerģētikas ministram Hermanam Haluščenko. Viņam izvirzītas apsūdzības par naudas atmazgāšanu un līdzdalību noziedzīgā organizācijā. 

Savukārt Gruzijas valdošā partija «Gruzijas sapnis» vēlas veikt izmaiņas kriminālkodeksā, paredzot, ka pastāvīgi publiski aicinājumi uz masveida nepakļaušanos valdības institūcijām tiktu uzskatīti par krimināli sodāmiem un paredzētu cietumsodu līdz trim gadiem.

Francijas varas iestādes atbrīvojušas aizturēto naftas tankkuģi «Grinch», ko pieskaitīja tā dēvētai  Krievijas «ēnu flotei». Tas kļuva iespējams pēc kuģa īpašnieku samaksātās soda naudas.

Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs nācis klajā ar vairāku miljardu dolāru vērtu plānu Kanādas militāro spēju stiprināšanai un tās atkarības mazināšanai no Amerikas Savienotajām Valstīm.

ASV sabiedrības atbalsts prezidenta Donalda Trampa imigrācijas politikai ir nokrities līdz zemākajam līmenim kopš viņa atgriešanās Baltajā namā, liecina aģentūru « Reuters» un «Ipsos» rīkota aptauja.

Atklājoties Krievijas vervēšanas shēmām, Nigērija brīdinājusi savus pilsoņus uzmanīties no mēģinājumiem savervēt viņus dalībai bruņotos konfliktos ārzemēs. Valsts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā paustas «nopietnas bažas par pieaugošajiem un satraucošajiem gadījumiem, kad Nigērijas pilsoņi tiek nelikumīgi vervēti dalībai ārvalstu bruņotos konfliktos». Nigērijas paziņojumā Krievija netika pieminēta.

Spānija un Īrija otrdien paziņojušas, ka sāk izmeklēšanu pret tehnoloģiju milžiem saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu bērnu pornogrāfijas radīšanai.

84 gadu vecumā miris Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsoņu tiesību kustības līderis un politiķis Džesijs Džeksons, šodien paziņoja viņa ģimene.

Šveices pilsētā Ženēvā noslēgušās Irānas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) netiešās diplomātiskās sarunas. To centrālais temats bija islāma republikas kodolprogramma, ko par eksistenciālu draudu uzskata ASV sabiedrotā Izraēla. Pirms sarunām Irāna paziņoja par militārajām mācībām Hormuza jūras šaurumā, caur kuru tiek pārvadāts ievērojams daudzums pasaulē patērētās naftas.

Izraēla plāno 2023. gada 7. oktobra uzbrukumos apsūdzētos nodot īpašam kara tribunālam, otrdien, atsaucoties uz ģenerālprokurori Gali Baharavu-Miaru, ziņo Izraēlas mediji.

«Mēs gatavojamies karam ar Franciju,» visā nopietnībā paziņojis Nigēras militārās huntas līdera labā roka, Ģenerālštāba priekšnieks Amadū Ibro, aicinot šīs Rietumāfrikas valsts pilsoņus būt gataviem mobilizācijai.

Kārtējās pret Krieviju vērstās Eiropas Savienības sankciju pakotnes pieņemšanu varētu aizkavēt Ungārijas nostāja. Kā vēsta izdevums «Politico», atsaucoties uz saviem avotiem, šī valsts mēģina panākt vadošo Krievijas sporta funkcionāru izņemšanu no saraksta.

Savulaik Baltkrievijas vadonim Aleksandram Lukašenko pietuvinātā, vēlāk uzticību zaudējušā oligarha Jurija Čiža dēli 12 gadus esot izmantojuši Lietuvas pases. Par to vēstīts kopīgā Lietuvas pētnieciskās žurnālistikas centra «Siena» un neatkarīgā baltkrievu izdevuma «Bjuro» pētījumā. Žurnālisti atklāja, ka abām Čiža atvasēm pilsonība tika piešķirta laikā, kad viņu tēvs bija iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. 

Krievijas radītie apdraudējumi un ASV atsvešināšanās no sabiedrotajiem ir likuši Eiropai sasparoties un palielināt savus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā. Šajā ziņā paraugs pārējai Eiropai ir Baltijas valstis, Ziemeļvalstis un Polija, kas ne tikai palielina savas militārās spējas, bet arī efektīvi cīnās pret Krievijas hibrīddraudiem, kā arī turpina sniegt visa veida atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. 

Ukrainā prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis Gaisa spēkiem, Aizsardzības ministrijai un uzņēmumam «Ukrenergo» sagatavot papildu aizsardzības pasākumus, ņemot vērā izlūkdienestu ziņojumus, ka Krievija gatavo jaunu masveida triecienu.