Ukrainas armija un Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde ziņo par vairākām sekmīgām operācijām Ukrainas austrumu frontē. Savukārt hakeriem Krievijas iekšzemē izdevies uzlauzt televīzijas kanālus un vairākas stundas demonstrēt video par agresorvalsts patiesajiem zaudējumiem tās sāktajā karā pret Ukrainu. 

Izraēlas triecienā Nāsera slimnīcai Hānjūnisas rajonā Gazas joslas dienvidos nogalināti 20 cilvēki, tostarp vismaz pieci žurnālisti, paziņoja Gazas joslas Veselības ministrijas Medicīnas nodaļas vadītājs Zahers al Vahidi. Izraēlā bāzētā Ārzemju preses asociācija pieprasīja militārpersonām un premjerministra birojam nekavējoties sniegt skaidrojumu par notikušo.

Polijas prezidents Karols Navrockis apturējis likumprojektu, kas paredzēja palielināt finansiālo palīdzību bēgļiem no Ukrainas. Viņš norādīja, ka tas šos cilvēkus stimulē nestrādāt, tāpēc viņi kļūst par slogu nodokļu maksātājiem.

Peipusa ezerā Krievijas robežas pusē dažus kilometrus no Igaunijas robežas nogāzies bezpilota lidaparāts, savukārt Tallinas lidostā ārkārtas nolaišanos veikusi Ēģiptes privātās kompānijas lidmašīna ar Krievijas tūristiem, kas Sanktpēterburgas lidostā nevarēja nolaisties Ukrainas dronu uzbrukuma dēļ. 

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš šovasar jau devis rīkojumu izvietot karaspēku Losandželosas un Vašingtonas ielās, brīdinājis, ka varētu nosūtīt Nacionālās gvardes karavīrus arī uz Baltimoras pilsētu Mērilendas štatā. Tramps apgalvo, ka tikai šādā veidā esot iespējams apkarot noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Izraēla turpina cīņu pret tās kaimiņu reģiona kaujiniekiem. Valsts premjers Benjamins Netanjahu pirmdien atzinīgi novērtējis Libānas valdības lēmumu strādāt pie kaujinieku grupējuma «Hizbullāh» atbruņošanas. Tikmēr Izraēlas uzlidojumos Jemenas galvaspilsētā Sanā aizvadītajā diennaktī nogalināti vismaz seši cilvēki.

«Lielākā vērtība šajā karā ir cilvēki un viņu dzīvība, un latviešu piegādātā palīdzība karavīriem to palīdz saglabāt» – tā Ukrainā, saņemot dažādu iekārtu sūtījumu no kustības «Support Azov Latvija», brīvprātīgajiem teica 1. «Azov» korpusa pārstāvji. «Azov» Ukrainā sauc par vienu no elites vienībām, un viņiem bija izšķiroša loma, nesen atsitot ienaidnieku pie Dobropiļļas un Pokrovskas Ukrainā. «Azov» karavīrus mēdz nosūtīt tur, kur frontē klājas vissmagāk un steidzami jāstabilizē situācija. 

Dzelteni ziedošajos saulespuķu laukos Ukrainas austrumu frontē klejo nāve, ko nes Krievijas droni un apšaudes – tā Latvijas Televīzijai (LTV) teica artilēristi pozīcijās, no kurām frontē tiek turēts Krievijas spiediens Donbasā. Un Ukrainas karavīri tur fronti, lai nāve nespiestos tālāk, lai pārējā valsts varētu dzīvot. Kamēr samitos runā politiķi, frontē runā ieroči. Un tieši frontē tiek veidota pasaules vēsture, uzskata karavīri. LTV filmēšanas grupa apmeklēja Ukrainas bruņoto spēku 148. atsevišķo artilērijas Žitomiras brigādi. 

Ukrainas Neatkarības dienu svētdien plaši atzīmē arī vairākos ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā. Neatslābstoša ASV un citu rietumvalstu palīdzība ir tas, ko ASV dzīvojošie ukraiņi gaida visvairāk.

Bijušais Izraēlas aizsardzības ministrs Benijs Gancs aicinājis premjerministru Benjaminu Netanjahu kopā ar opozīcijas pārstāvjiem izveidot vienotības valdību ar sešu mēnešu mandātu, lai palīdzētu atbrīvot Gazas joslā ieslodzītos ķīlniekus.

Ukrainas droni svētdien uzbrukuši vairākos Krievijas reģionos – notikuši uzbrukumi kompānijas «Novatek» sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā Ļeņingradas apgabalā un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.

«Ir pilnīgi skaidrs, un tas ir jāpienaglo, ka šis atbalsts, šī cīņa turpināsies līdz taisnīgam mieram,» tā par Latvijas atbalstu Ukrainai tās cīņā par brīvību intervijā Latvijas Televīzijai sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds («Progresīvie»), kurš svētdien apmeklēja Ukrainas Neatkarības dienai veltītu pasākumu Kijivā. 

«Mēs būvējam Ukrainu, kas būtu tik spēcīga, lai varētu dzīvot drošībā un mierā, lai neviens vairs neuzdrošinātos mums uzbrukt,» Ukrainas Neatkarības dienas uzrunā tautai svētdien, 24. augustā, norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Vairāku pasaules valstu līderi veltījuši savus apsveikumus Ukrainai, daži arī devušies uz Kijivu, lai paustu savu atbalstu.

ASV pilsētās vai mazākās apdzīvotās vietās ik pa laikam var redzēt pie mājām, balkoniem vai logos izkārtus Ukrainas karogus, kas liecina, ka tur ir cilvēki, kuri dzīvo līdzi un nosoda Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Ja ne citādi, tad vismaz ar labu vārdu karavīrus frontē cenšas atbalstīt arī Sāra Heiza, kura savā garajā mūžā ir piedzīvojusi kara atbalsis un vienmēr iestājusies par cilvēku tiesībām uz savu zemi un brīvību.

Ar lielu Ukrainas karogu vienā un ASV karogu otrā rokā Jurijs Deičakivskis stāv uz celiņa blakus apstādījumiem Lafajeta parkā tieši pretī Baltā nama ēkai. Mugurā – Ukrainas Aizsardzības ministrijas t-krekls haki krāsā, galvā cepure ar Ukrainas atbalstītāju organizācijas emblēmu, uz krūtīm – milzīgs plakāts koši dzeltenā krāsā, uz kura ar melnu krāsu rakstīti cipari – 1277. Tie katru dienu mainās, skaitot Krievijas sāktā kara dienas Ukrainā.

Lielākā daļa Somijas iedzīvotāju atbalsta valsts iesaisti Ukrainas drošības garantiju nodrošināšanā, liecina pēc somu laikraksta «Iltalehti» pasūtījuma pētījumu kompānijas «Taloustutkimus» veiktā aptauja.

Ķīna izteikusi gatavību nosūtīt savus karavīrus miera uzturēšanas misijā uz Ukrainu, ar ko izraisījusi neviennozīmīgu reakciju Eiropas diplomātiskajās aprindās. Par to, atsaucoties uz Eiropas Savienības (ES) diplomātiem, vēsta laikraksts «Welt am Sonntag».

Ar simbolisku sadošanās rokās vairāk nekā 500 cilvēku, 23. augustā, Japānas pilsētā Osakā, kur notiek pasaulē lielākā izstāde jeb EXPO, atzīmēta Baltijas ceļa 36. gadadiena. Baltijas dienas mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ne tikai ar Latvijas un Lietuvas dziesmu svētku tradīcijām, bet arī ar Baltijas ceļa lomu mūsu valstu vēsturēs.

Zili dzeltenais karogs Ukrainā sestdien īpaša goda vietā, valstij atzīmējot Nacionālā karoga dienu.

Neraugoties uz to, ka Turkmenistānā ir viens no zemākajiem smēķēšanas rādītājiem pasaulē, autoritārais līderis Gurbanguli Berdimuhamedovs 2022. gadā izvirzīja mērķi – trīs gadu laikā pilnībā izskaust smēķēšanu. Valdības stingrā cīņa pret to veicināja melnā tirgus attīstību.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova pēdējie izteikumi, kas liek noprast, ka Krievijas vadītāja Vladimira Putina tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski tuvākajā laikā varētu nenotikt, ir izraisījuši neapmierinātību Baltajā namā. Par to, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta amerikāņu raidsabiedrība NBC. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka tuvāko divu nedēļu laikā noteiks savu pozīciju attiecībā uz Krieviju un Ukrainu, neizslēdzot Vašingtonas izstāšanos no centieniem panākt mieru kara plosītajā valstī. 

Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Meteoroloģijas organizācija publicējušas pirmo ziņojumu, kas veltīts ārkārtēja karstuma briesmām darba vietā. Tajā brīdināts, ka miljardiem darbinieku visā pasaulē ir nepieciešama labāka aizsardzība pret ārkārtēju karstumu darba vietā, jo klimata pārmaiņas padara svelmainus apstākļus biežākus. 

Citam pie cita nostājoties cieši blakus ar karogiem un vienota likteņa izjūtām, ASV galvaspilsētā Vašingtonā pieminēta 36. gadadiena kopš brīvības akcijas «Baltijas ceļš», kā arī noziedzīgā Molotova-Ribentropa pakta parakstīšana 1939. gadā. Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstniecību un kopienu pārstāvji, spīdot košai rīta saulei, pulcējās Makfersona skvērā pašā Vašingtonas pilsētas centrā. Sanākušie atzina, ka laikā, kad Krievija izvērsusi karu Ukrainā, Baltijas vienotība iegūst vēl dziļāku jēgu. 

Lietuvā nākamo valdošo koalīciju veidos trīs politiskie spēki. Šovakar pēc sarunām panākta vienošanās, ka valdošās Sociāldemokrātiskās partijas un populistiskās partijas «Nemunas rītausma» koalīcijai pievienosies Zemnieku un Zaļo savienība. Jauna valdība dienvidu kaimiņvalstī tiek veidota pēc tam, kad skandālu dēļ no premjerministra amata atkāpās Gintauts Palucks.

Kijivā iepriekš neizziņotā vizītē piektdien ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Tiekoties ar prezidentu Volodimiru Zelenski, viņš uzsvēra, ka drošības garantijas Ukrainai ir prioritāte miera sarunu ceļā. 

Kijivā iepriekš neizziņotā vizītē piektdien ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Tiekoties ar prezidentu Volodimiru Zelenski, viņš uzsvēra, ka drošības garantijas Ukrainai ir prioritāte miera sarunu ceļā. 

65 Ukrainas pilsoņi, kas bija iestrēguši uz Krievijas un Gruzijas robežas, atgriezušies Ukrainā, pavēstīja Ukrainas Ārlietu ministrija. Viņu vidū ir desmit sievietes un astoņi smagi slimi cilvēki. 

Piektdien Romā bāzētās Pārtikas drošības stadiju kompleksās klasifikācijas iniciatīvas (IPC) ekspertu grupas izplatītajā ziņojumā norādīts, ka Gazā ir bads. Izraēla noraida šo ziņojumu par badu Gazas joslā, norādot, ka secinājumi ir balstīti uz teroristu grupējuma «Hamās» meliem.

ASV prezidenta un Krievijas vadoņa tikšanās Aļaskā bija iespēja Kremļa saimniekam ne vien izspēlēt kārtējās veiksmīgās kārtis, bet arī parādīt sabiedrībai, ka Maskava joprojām ir svarīga un pasaules varas ar to ne vien rēķinās, bet arī sarunājas, Latvijas Radio raidījumā «Divas puslodes» vērtē eksperti. 

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojumi, ka Maskava nepiekrīt Rietumu karavīru izvietošanai Ukrainā Kijivai sniegto drošības garantiju ietvaros, ir noveduši pie tā, ka Vašingtonas un Maskavas tālākās sarunas ir apdraudētas, vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz Eiropas amatpersonu, kas ir pazīstama ar situāciju.

Ukrainas Jūras spēku vienības okupētajā Krimā Sevastopolē veikušas triecienu dronu bāzei lidlaukā «Hersonēsa», piektdien pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Aizdomās par uzbrukumu gāzes cauruļvadiem «Nord Stream 1» un «Nord Stream 2» arestētais Ukrainas pilsonis esot bijušais Ukrainas armijas virsnieks, raksta izdevums «The Wall Street Journal». 

Lai arī Krievija ne uz mirkli nav apturējusi savus postošos uzbrukumus Ukrainai, ukraiņi nesēž, rokas klēpī salikuši, un pamazām sākusies Krievijas uzbrukumos smagāk cietušo pilsētu atjaunošana. Borodjankā – nelielā pilsētiņā stundas brauciena attālumā no Kijivas – jau nākamgad plānots pabeigt visu 2022. gada sākumā izpostīto ēku atjaunošanu. 

Helsinku apgabaltiesā pirmdien sāks izskatīt krimināllietu pret Gruzijas pilsoni Davitu Vadačkoriju, kura vadītais tankkuģis «Eagle S» pērn decembrī sabojāja vairākus zemūdens kabeļus Somu līcī.

Lietuvā turpinās valdības veidošana. Kamēr sociāldemokrāti mēģina vienoties par kopīgu koalīciju ar populistisko partiju «Nemunas rītausma» un Zemnieku un zaļo savienību, prezidents Gitans Nausēda ceturtdien oficiāli iesniedzis Seimam apstiprināšanai premjera amatā sociāldemokrāti Ingu Ruģinieni.