Sestdien vēlētāji Austrālijā izvēlēsies jauno valsts parlamentu. Šajā valstī, gluži kā daudzās citās Rietumu demokrātijās pēdējā laikā, vēlētāju izvēli ietekmē ne tikai dzīves dārdzība, bet arī ģeopolitiskie jautājumi. Turklāt nestabilā situācija pasaulē, ko izraisa ASV ieviestās ievedmuitas, tai skaitā arī pret savu Klusā okeāna reģiona sabiedroto, šajās vēlēšanās varētu palīdzēt uzvaru gūt šobrīd pie varas esošajai varas partijai. 

Tieši pirms 50 gadiem komunistiskās Ziemeļvjetnamas armija un partizāni ieņēma ASV atbalstītās Dienvidvjetnamas galvaspilsētu Saigonu un beidzās 20 gadus ilgais karš. Taču ar tā mantojumu nākas cīnīties arī mūsdienās.

Kanādas premjerministra Marka Kārnija vadītājai Liberālajai partijai, kas uzvarēja pirmdien notikušajās parlamenta vēlēšanās, tomēr nav izdevies iegūt vairāk nekā pusi mandātu jeb absolūto vairākumu apakšnamā, tādēļ tai atkal būs jāveido mazākuma valdība, ziņo raidsabiedrība CBC.

Francija otrdien apsūdzēja Krievijas militāro izlūkdienestu kiberuzbrukumu rīkošanā, tai skaitā pret organizāciju, kas bija iesaistīta Parīzes Olimpiskajās spēlēs un prezidenta Emanuela Makrona pirmajā vēlēšanu kampaņā 2017. gadā.

78 gadus vecais Donalds Tramps janvārī atkārtoti stājās ASV prezidenta amatā kā visu laiku vecākais šajā postenī ievēlētais politiķis, bet pirmo 100 dienu laikā Trampa valdība izcēlusies ar nerimstošu aktivitāti gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Trampa īstenotā politika ir iedragājusi gadu desmitiem ierasto pasaules kārtību, priekšstatus par diplomātijas normām un ASV lomu pasaulē.

Amerikas Savienoto Valstu amatpersonas kārtējo reizi draudējušas pārtraukt vidutāja centienus starp Ukrainu un Krievija. Tā iemesls ir abu pušu nespēja vienoties par uguns pārtraukšanu.

«Zelta pasu» programmas, kas paredzētas turīgiem ārvalstu investoriem, ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, otrdien nolēma ES Tiesa, izskatot Briseles prasību pret Maltu.

Vācijas prokuratūra otrdien spiegošanā Ķīnas izlūkdienesta labā apsūdzēja eiroskeptiķu partijas «Alternatīva Vācijai» (AfD) Bundestāga deputāta Maksimiliāna Krā bijušo palīgu.

Apšaudē Zviedrijā, kādā Upsalas frizētavā, otrdien nogalināti vismaz trīs cilvēki, vēsta vietējie mediji. 

Eiropas Savienībā (ES) tiek apsvērta iespēja virzību par pievienošanos Eiropas Savienībai turpināt atsevišķi ar Moldovu, bez Ukrainas. Šāda abu valstu nodalīšana pievienošanās procesā varētu notikt Ungārijas iebildumu dēļ, kas uzstāj uz ungāriski runājošās minoritātes tiesību uzlabošanu Ukrainā.

Kremlis otrdien noraidīja priekšlikumu par 30 dienu pamieru, ko ierosinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atbildot uz Krievijas vadoņa Vladimira Putina piedāvāto uguns pārtraukšanu no 8. līdz 10.maijam.

Beļģijā otrdien notiek streiks pret valdības ierosināto pensiju reformu, kura dēļ būtiski traucēta gaisa satiksme, kā arī vilcienu un cita sabiedriskā transporta kustība.

ASV prezidenta Donalda Trampa pirmās 100 dienas amatā bijušas haotiskas, jo ļoti grūti saprast, ko viņš vēlas darīt, intervijā LSM.lv atzina Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pēdējo mēnešu laikā apturējusi lielu daļu federāli finansētu pētījumu un centienos samazināt valsts tēriņus uzsākusi darbinieku masveida atlaišanu dažādās federālajās struktūrās. Šāda politika neapskaužamā situācijā nostādījusi tūkstošiem amerikāņu pētnieku, daļai no tiem apsverot iespējas pamest valsti un meklēt darbu citur. Vairākas pasaules valstis, tostarp Eiropā, steidz izmantot izdevību, meklējot veidus, kā piesaistīt amerikāņu pētniekus un atvilināt tos pie sevis. 

Lielākajā daļā Spānijā un Portugāles otrdien atjaunota elektroapgāde, kas tika pārtraukta pirmdienas pēcpusdienā, iesprostojot pasažierus vilcienos un liftos un atstājot cilvēkus bez telefonsakariem un interneta.

ASV Ilinoisas štatā pirmdien bērnu centra ēkā ietriecās automašīna, nogalinot četrus bērnus un pusaudžus vecumā no četriem līdz 18 gadiem, paziņoja policija, kas izmeklē šo katastrofu.

Otrdien, 29. aprīlī, aprit simtā diena, kopš sācies ASV prezidenta Donalda Trampa otrais pilnvaru termiņš. Par godu šim notikumam Baltā nama saimnieks rīkos pasākumu Mičiganas štata Vorenas pilsētā, kas pēc Latvijas laika risināsies naktī uz trešdienu. 

Kijivas Podilas rajona tiesa bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam aizmuguriski piespriedusi 15 gadu cietumsodu, atzīstot viņu par vainīgu nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanā un kūdīšanā uz dezertēšanu.

Amerikāņu aktīviste Džodija Viljamsa, kas savulaik saņēma Nobela Miera prēmiju par ieguldījumu kājnieku mīnu aizliegšanā, kritizējusi vairāku Krievijas pierobežas valstu lēmumu atjaunot šīs mīnas savā arsenālā.

Ukrainas publicists Valērijs Pekars sarunā ar Latvijas Televīziju spriež, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pašlaik nemaz nevēlas sēsties pie miera sarunu galda, jo pašlaik viņam vēl pietiek resursu kara turpināšanai. Taču rudenī situācija varētu mainīties.

Vatikāns pirmdien paziņoja, ka konklāvs, kurā tiks ievēlēts nākamais pāvests, sāksies 7. maijā. Kardinālu uzdevums būs izraudzīties garīdznieku, kurš stāsies pāvesta Franciska vietā. Pāvests Francisks aizgāja mūžībā 21. aprīlī 88 gadu vecumā.

Daļā Spānijas un Portugāles pārtrūkusi elektroenerģijas padeve. Miljoniem cilvēku palikuši bez elektrības, apstājusies arī satiksme, jo nedarbojas luksofori. Tāpat atcelti vilcienu un lidmašīnu reisi. Būtiski traucēti arī sakari.

Kremlis pirmdien paziņoja, ka Krievijas karaspēks karā ar Ukrainu ievēros pamieru no 8. līdz 10. maijam. Krievija aicinājusi Ukrainu sekot Maskavas piemēram. Kijiva pagaidām nav komentējusi šo Maskavas aicinājumu.

Kanādas varasiestādes ir izvirzījušas apsūdzības slepkavībās vīrietim, kurš sestdien ar savu auto ietriecās cilvēku pūlī Vankūverā, nogalinot vismaz 11 cilvēkus un ievainojot vēl vairākus desmitus. Incidents notika laikā, kad simtiem cilvēku piedalījās vietējās filipīniešu kopienas svētkos.

Vatikānā šodien sapulcēsies kardināli no visas pasaules, lai vienotos par datumu, kad notiks konklāvs jeb slepenā sapulce, kuras laikā izraudzīsies nākamo katoļu baznīcas vadītāju jeb pāvestu.

Kazahstānā vairākās pilsētās 9. maijā ir aizliegts aizvadīt tradicionālo «Nemirstīgo pulka» gājienu, kura laikā iedzīvotāji iziet ielās, nesot rokās savu senču, Otrā pasaules kara dalībnieku portretus.

Omānas galvaspilsētā Maskatā noslēgusies Amerikas Savienoto Valstu un Irānas pārstāvju kodolsarunu trešā kārta. Izrāvienu tajās pagaidām nav izdevies panākt, taču konsultācijas turpināsies.

Jauno apgaismojuma tehnoloģiju attīstības dēļ visā pasaulē aizvien retāk var redzēt klasiskās spilgtās neona izkārtnes. Tomēr Honkongā cenšas saglabāt to izgatavošanas mākslu.

Ziemeļkoreja pirmdien pirmo reizi oficiāli atzinusi sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu, vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra «Yonhap», atsaucoties uz Ziemeļkorejas aģentūru KCNA.

Vīnes reģionālā parlamenta vēlēšanās svētdien visvairāk balsu saņēmusi līdzšinējā mēra Mihaela Ludviga sociāldemokrātu partija (SPÖ), liecina prognozes pēc daļējo rezultātu apkopošanas.

Krievijas karaspēkam svētdien Doneckas apgabalā bombardējot Kostjantiņivku, trīs civiliedzīvotāji nogalināti, vēl četri ievainoti, pavēstījis apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu nākamā nedēļa būs kritiski svarīga, intervijā telekanālam NBC svētdien sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.

Buča – pilsēta, kas reiz pati smagi cieta Krievijas okupācijā, tagad palīdz bēgļiem no citām kara postītām Ukrainas pilsētām. «Viņi zina, kā tas ir,» Latvijas Televīzijai Bučā teica kara bēglis no Pokrovskas Serhijs Horoško. Viņa dēls brīvprātīgi devās aizstāvēt Ukrainu, kā kaujas mediķis tika smagi ievainots Donbasā un nomira slimnīcā vecāku acu priekšā. Cerot, ka reiz izdosies atgriezties patlaban Krievijas postītajā Porkovskā, viena no pirmajām lietām būs apraudzīt dēla kapu. 

Romas Katoļu baznīcas konklāvs, kurā tiks izraudzīts jaunais pāvests, visticamāk, sāksies 5. vai 6. maijā un varētu ilgt tikai pāris dienu, žurnālistiem pieļāva kardināli no Luksemburgas un Vācijas.

Kanādas pilsētā Vankūverā automašīna ietriekusies pūlī, nogalinot deviņus cilvēkus. Uzbrukums noticis vietējās filipīniešu kopienas svinību laikā. Automašīnas šoferis ir aizturēts. Zīmīgi, ka uzbrukums ir pastrādāts īsi pirms pirmdien gaidāmajām Kanādas parlamenta vēlēšanām.