Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā radikāli mainīja pasaules kārtību un Eiropas drošības vidi. Jautājums, kas agrāk šķita hipotētisks, šodien tiek apspriests militāro plānotāju kabinetos: vai un kad NATO varētu saskarties ar tiešu Krievijas uzbrukumu, un – ja tas notiktu, kas šādā karā uzvarētu? 

Ņujorkā otrdien notika ANO Ģenerālās asamblejas sēde, kas bija īpaši veltīta Krievijas karam Ukrainā. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže («Jaunā Vienotība») savā runā norādīja uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, kas atbilst genocīda definīcijai.

«Četri gadi, kopš Putins ieņem Kijivu trīs dienās» – ar šādiem vārdiem otrdien, Krievijas pilna apmēra iebrukuma ceturtajā gadadienā, iedzīvotājus uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr Ukrainā iedzīvotāji kara ceturto gadadienu sagaida drūmā noskaņojumā, atceroties pirmās iebrukuma dienas. 

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro otrdien pieprasīja paskaidrojumus saistībā ar to, ka uz Francijas Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai izsauktais ASV sūtnis Čārlzs Kušners ministrijā tā arī nav ieradies.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā uzsvēra, cik nozīmīga būtu ASV prezidenta vizīte Ukrainā, lai viņš skaidri apzinātos — spiediens jāpastiprina pret Krieviju. 

Lielbritānijas policija otrdien vairākas stundas pēc aizturēšanas pret drošības naudu atbrīvojusi bijušo šīs valsts vēstnieku ASV Pīteru Mandelsonu, kurš tiek turēts aizdomās par amata pilnvaru pārkāpumiem saistībā ar viņa saitēm ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu. 

Igaunija otrdien, 24. februārī, atzīmē Neatkarības proklamēšanas 108. gadadienu. 1918. gada 24. februārī Glābšanas komiteja proklamēja Igaunijas Republikas izveidošanu un sastādīja pirmo valdību. 

Neraugoties uz nelabvēlīgo starptautisko situāciju, Ukraina joprojām spēj sekmīgi aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Taču Ukrainas agrākās galvenās sabiedrotās ASV tagad vairāk traucē, nekā palīdz cīņā pret agresorvalsti, jo prezidents Donalds Tramps cer uz ienesīgiem darījumiem ar Krieviju. Tomēr ukraiņi ar citu sabiedroto atbalstu saglabā cīņassparu gan kaujas laukā, gan diplomātiskajā frontē.

Ukrainā karš arvien biežāk nonāk arī piefrontes pilsētās, kur joprojām dzīvo cilvēki. Krievija regulāri izmanto nelielus kaujas dronus uzbrukumiem frontes tuvumā, tāpēc vairākās pilsētās un uz piegādes ceļiem parādījies neparasts aizsardzības risinājums – pretdronu tīkli. Tie kļuvuši par ikdienas ainavas daļu, parādot, cik ļoti mainījusies dzīve kara laikā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 23. februāra fotogrāfijas.  

Četrus gadus pēc tam, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins uzsāka «speciālo militāro operāciju», lai panāktu Ukrainas «denacifikāciju un demilitarizāciju», okupantu karaspēks joprojām ir ļoti tālu no Kremļa izvirzīto mērķu īstenošanas. Gluži pretēji, kaujās norūdītā Ukrainas armija ir kļuvusi arvien modernāka un spēcīgāka, savukārt ukraiņu naids pret Krieviju pēc katra Maskavas raķešu un dronu trieciena ir tikai audzis un vairojies.

Ukrainas galvaspilsēta Kijiva pilnapmēra kara ceturto gadskārtu sagaida ar pamatīgiem kritiskās infrastruktūras objektu postījumiem. Krievijas uzbrukumu rezultātā daļa Kijivas palikusi aukstumā, bet elektrība pieejama ierobežotā apmērā. Latvijas Sabiedriskā medija korespondente Ukrainā Indra Sprance stāsta, kā cilvēki izdzīvo šo smago periodu, palīdz viens otram un cenšas nezaudēt optimismu. 

Ja Ukrainas turpinās kaitēt Slovākijas interesēm stratēģisko izejvielu piegādes jomā, Slovākijas valdība pārskatīs līdzšinējo konstruktīvo pozīciju attiecībā uz Ukrainas dalību Eiropas Savienībā (ES) un sagatavos turpmākus pasākumus. Tā pirmdien, publiski izziņojot rīkojumu pārtraukt ārkārtas elektroenerģijas piegādes Ukrainai, izteicies Slovākijas premjerministrs Roberts Fico. 

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs dienu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtās gadadienas aicināja pastiprināt spiedienu uz Maskavu, kā arī nosodīja Kremļa vadību par sistemātiskiem kara noziegumiem. 

Putins jau ir sācis Trešo pasaules karu. Ar skarbu vēstījumu pirms Krievijas kara gadadienas intervijā BBC nācis klajā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Epstīna failu izraisītā sekas Lielbritānijā vēršas plašumā. Lielbritānijas policija pirmdien aizturējusi bijušo Lielbritānijas vēstnieku ASV Pīteru Mandelsonu aizdomās par amata pilnvaru pārkāpumiem saistībā ar viņa saitēm ar amerikāņu finansistu un notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.

Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs pirmdien Hāgā pieņēma jaunās mazākuma valdības zvērestu. Stājoties valdības vadītāja amatā, 38 gadus vecais Robs Jetens kļuvis par jaunāko premjerministru Nīderlandes vēsturē.

Valsts policija sadarbībā ar ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm 17. februārī apturējusi organizētas noziedzības tīkla darbību, kas Ukrainas pilsētā Dņipro uzturēja vairākus krāpnieciskus zvanu centrus. Noziedznieki īstenoja investīciju krāpšanas pret daudziem Eiropā dzīvojošajiem, tostarp Latvijas iedzīvotājiem. Aizturētas 11 personas. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 22. februāra fotogrāfijas.  

Krievijas izvērstais karš Ukrainā norit ne tikai kaujas laukā, bet arī informatīvajā telpā. Līdztekus militārajai agresijai turpinās mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas, kas izmanto skaļākos starptautiskos notikumus, lai grautu Ukrainas reputāciju un mazinātu tai sniegto atbalstu. Par vienu no šādiem mērķiem kļuva Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskās spēles. Kā dezinformācijas izplatītāji tās izmantoja, lai vērstos pret Ukrainu?

Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums «Ukrainska pravda», atsaucoties uz avotiem.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms četriem gadiem sekojuši vairāki slāņi ar rietumvalstu sankcijām. Visu šo laiku tiek gaidīts brīdis, kad ekonomikas pasliktināšanās dēļ Krievija nespēs karu turpināt. Taču līdz šim tas nav noticis. Krievijas ekonomika šobrīd izaugsmi uztur mākslīgi, pateicoties militāriem tēriņiem, bet zem virspusējiem statistikas rādītājiem slēpjas augsta inflācija, darbaspēka trūkums un finanšu nestabilitāte. Pēdējā laikā Krievijas stāvokli sliktāku padara notikumi naftas tirgū. Un pa šo sektoru notēmētas arī jaunās Eiropas Savienības sankcijas, kuras gan vēl jāpieņem, vēstīja LTV raidījums «De facto». 

ASV Slepenais dienests apgalvo, ka nošāvis apmēram 20 gadus vecu vīrieti, kurš mēģinājis iekļūt prezidenta Donalda Trampa rezidencē Mar-a-Lago Palmbīčā, Floridā. Prezidents Tramps tobrīd atradās Vašingtonā.

Lai pieminētu Krievijas kara ceturto gadadienu, Vašingtonā pulcējies plašs ukraiņu un Ukrainas atbalstītāju pulks, aicinot neaizmirst Krievijas zvērības un atbalstīt Ukrainu, tik cik vien iespējams. Daudzi cer, ka šī būs pēdējā demonstrācija un taisnīgs miers būs iespējams.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV uz Grenlandi nosūtīs hospitāļu kuģi, lai parūpētos par turienes iedzīvotāju veselību. Dānijas valdība ir atbildējusi, ka tai piederošajā Grenlandē tiek nodrošināta kvalitatīva veselības aprūpe, tādēļ ASV nav jāiejaucas.

Meklējot līdzsvaru starp ekonomiskajām interesēm un sirdsapziņu, arvien vairāk vizītēs uz Ķīnu dodas Eiropas līderi. Turklāt tas notiek laikā, kad Ķīnas attiecības ar ASV kļūst tikai saspringtākas. Eksperti norāda, ka Eiropa šādi reaģē uz ASV mainīgo lomu uz pasaules skatuves.

Tuvākajās trīs nedēļās varētu notikt jaunas sarunas starp Ukrainu un Krieviju par kara izbeigšanu, paziņojis Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs. Viņš neizslēdza iespēju, ka drīzumā varētu tikties arī karojošo valstu vadītāji.

Šonedēļ sākās musulmaņu svētais mēnesis ramadāns, kad islāmticīgie no saullēkta līdz saulrietam neēd, nedzer pat ūdeni, aizliegts arī smēķēt un mīlēties. Dažviet jau sākušies pārkāpēju aresti, un jautājums ir – kā tas var skart tūristus?

Sprādzienos Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā naktī uz svētdienu nogalināta policiste un ievainoti 24 cilvēki, pavēstīja amatpersonas, kas notikušo nosauca par teroraktu.

Krievijas militārie zaudējumi Ukrainā ir vairāk nekā miljons kritušo, ievainoto un pazudušo karavīru – tā var spriest pēc Rietumu izlūkdienestu un pētījumu centru secinātā. Krievija gan negrib rādīt, cik daudz dzīvību tā zaudējusi un kāda ir patiesā milzīgā cena par niecīgo virzību frontē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik grūti savākt no karadarbības zonām kritušos. Tā uzskata ukraiņu brīvprātīgie, kuri ikdienā veic karavīru mirstīgo atlieku meklēšanu, lai pēc tam tos apmainītu pret kritušajiem ukraiņiem.

Ukrainas spēki pretuzbrukumā valsts dienvidos no Krievijas okupācijas atbrīvojuši 300 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukraina karu nezaudē.

Lielbritānijas valdība apsver iespēju svītrot Endrū Mauntbatenu-Vindzoru no troņmantnieku vidus. Karaļa Čārlza III brāli, kuru kādreiz pazina kā princi Endrū, šonedēļ arestēja saistībā ar aizdomām par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Policija izmeklē, vai viņš ir nodevis konfidenciālus valdības dokumentus par pedofiliju notiesātajam amerikāņu finansistam Džefrijam Epstīnam.

Stāstīt un atgādināt par Ukrainu tik daudz, cik tas vien iespējams - ar šādu apņemšanos ASV darbojas simtiem ukraiņu organizāciju. Vismaz reizi gadā tās sabrauc galvaspilsētā Vašingtonā, lai satiktos, dalītos pieredzē un vēlreiz klauvētu arī pie augstākās varas gaiteņiem. Kā ukraiņi neļauj atslābt Amerikas uzmanībai pret Krievijas sākto karu?

ASV prezidents Donalds Tramps bieži vien lepojas ar astoņiem viņa vadībā izbeigtiem kariem. Daļa šo vienošanos gan laika gaitā sākušas irt. Taču vistuvāk Baltā nama saimnieka apgalvojumam nonākušas tieši Armēnija un Azerbaidžāna, un lielu nozīmi šeit spēlē tieši ASV solītās investīcijas reģionā, kas izdevīgas abām gadu desmitiem konfliktā ierautajām pusēm, sarunā ar Latvijas Televīzijas raidījumu «Pasaules panorāma» norāda aptaujātie eksperti. 

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ar lēmumu diskvalificēt ukraiņu skeletonistu par piemiņas ķiveri nodemonstrēja selektīva taisnīguma pieeju, Latvijas Radio raidījumā «Drošinātājs» pauda Ukrainas sporta preses asociācijas vadītājs Oleksandrs Hļivinskis. Sarunā ukraiņu sporta žurnālists piemin SOK «neitralitātes» robežas, dubultos standartus un to, kāpēc citu valstu solidaritāte šādos brīžos nav tikai simbolisms.