Baltijas valstis un Polija ir lūgušas Eiropas Savienībai (ES) tās nākamajā daudzgadu budžetā atvēlēt vairāk līdzekļu bloka austrumu robežas stiprināšanai. 

Ukrainā dronu triecienā nogalināti 12 Krievijas Federālā drošības dienesta virsnieki. Viņi tobrīd atradušies komandpunktā, kas izvietots okupētajā Ukrainas teritorijā Doneckas apgabalā. Uzbrukums notika 22. aprīlī.

Gūstekņu apmaiņas ietvaros Ukrainā atgriezušies 193 karavīri, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš paudis, ka mājās no gūsta atgriezušies karavīri un virsnieki, kas aizstāvēja valsti visos frontes virzienos, ir arī ievainotie. Tikmēr Krievijas nakts uzlidojumos Ukrainai plaši postījumi nodarīti Odesā. Glābēji ziņo par diviem nogalinātajiem un 14 ievainotajiem. 

Video koplietošanas vietne «YouTube» Holivudas slavenībām un šovbiznesa pārstāvjiem piedāvājusi bezmaksas rīku, lai palīdzētu cīnīties pret viņu dziļviltojumiem.

Pateicoties Vašingtonas pūliņiem, ceturtdien pamieru starp Izraēlu un Libānu izdevās pagarināt vēl par trim nedēļām. Tomēr šī pamiera trauslumu izceļ tas, ka turpinās Izraēlas spēku triecieni Libānas dienvidos pret grupējuma «Hizbullāh» mērķiem. Tikmēr jaunākā informācija liecina, ka Pakistānā varētu notikt nākamā ASV un Irānas pamiera sarunu kārta.

Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu darīt vairāk, lai palīdzētu tās dalībvalstīm pārvarēt Irānas konflikta ekonomiskās sekas. Tā šodien Kiprā notiekošajā valstu bloka līderu samitā izteicās Latvijas premjere Evika Siliņa («Jaunā Vienotība»). Tāpat ES dalībvalstu vadītāju samitā Kiprā viens no galvenajiem sarunu tematiem bija drošība. Turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu un karadarbībai Tuvajos Austrumos, arvien skaļāk izskan jautājums, cik pati Eiropa ir gatava sevi aizsargāt.

Priekšlikums par Eiropas aizsardzības savienības izveidi nekādā gadījumā nav vērsts uz NATO aizstāšanu, taču vienlaikus tas ļautu stiprināt Eiropas balstu alianses ietvaros un padarītu Eiropu drošāku. Tā intervijā Lietuvas Sabiedriskā medija radio «LRT Radijas» izteicies Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus. 

Pēc tam, kad Eiropas līderi neformālajā samitā Kiprā svinēja panākumus saistībā ar 90 miljardu eiro atbloķēšanu Ukrainai, uzmanība tika pievērsta kara plosītās valsts ceļam uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Kamēr prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicina Briseli paātrināt valsts uzņemšanu blokā, vairāku valstu līderi Kiprā tomēr atkārtoti likuši noprast, ka ES joprojām ir ne mazums to, kas paātrinātai Ukrainas uzņemšanai iebilst.

Kompānija «Meta» plāno atlaist desmito daļu darbinieku un palielināt investīcijas mākslīgā intelekta izstrādē. Par strādājošo skaita samazināšanu paziņojušas arī vairākas citas jauno tehnoloģiju kompānijas. 

Arvien vairāk ASV iedzīvotāju šobrīd sākuši pētīt savus radurakstus un ģimenes vēsturi. Tomēr tā nav tikai interese par savu identitāti – daudzos gadījumos tas ir praktisks solis nākotnei. Pēc izmaiņām Kanādas pilsonības likumā pieaudzis to ASV pilsoņu skaits, kuri var pretendēt arī uz Kanādas pilsonību. 

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2026. gada 23. aprīļa fotogrāfijas.  

Šonedēļ aprit 40 gadi kopš Čornobiļas katastrofas, un pasaule kara Ukrainā dēļ saskārusies ar jauna veida draudiem – kodolterorismu. Taču Eiropa un pārējā pasaule joprojām nav gatava situācijai, kurā to atomelektrostacijas (AES) potenciāli tiktu okupētas, intervijā Latvijas Radio norādīja ukraiņu zinātniece Katerina Šavanova.

Eiropas Savienība apstiprinājusi 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis solīja Eiropas Savienības (ES) apstiprināto 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai izmantot valsts aizsardzībai un energosistēmas sagatavošanai nākamajai ziemai.  

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmo reizi komentējis pieaugošo neapmierinātību ar mobilā interneta bloķēšanu valstī. Interneta un lietotnes «Telegram» ierobežojumus valstī Putins attaisnoja kā būtisku aizsardzību pret teroristu uzbrukumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps pavēlējis jūras spēkiem iznīcināt jebkādus kuģus, kas Hormuza šauruma dzelmē liek mīnas. Savā sociālajā medijā «Truth Social» viņš piebildis, ka ASV spēki tagad attīrot šo jūras ceļu no mīnām. 

ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālo mediju platformā «Truth Social» paziņojis, ka nestabilais pamiers starp Izraēlu un Libānu tiks pagarināts par trim nedēļām.

Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs paziņojis, ka Ukraina kļuvusi par pirmo valsti, kas plaši izmanto attālināti vadāmus pārtvērēju dronus, kas spēj veikt tālas distances triecienus, piebilstot, ka sistēmas jau tiek izmantotas, lai iznīcinātu gaisa mērķus kaujas apstākļos.

Zēdelgema Beļģijā ir neliela pilsēta apmēram stundas un divdesmit minūšu braucienā no Briseles. Pat daudzi Briselē dzīvojošie latvieši par to neko daudz nav dzirdējuši, taču Latvijas vēsturē šai vietai ir īpaša nozīme. Pēc Otrā pasaules kara tur, karagūstekņu nometnē Nr. 2227, atradās gandrīz 12 000 latviešu karavīru. Pavisam nesen grupiņa latviešu Briselē attapuši, ka arī viņu ģimenes ar šo vietu saistītas, un devušies izpētes braucienā. 

Rumānijā valdošo koalīciju pametuši sociāldemokrāti. Šai partijai ir visvairāk vietu parlamentā, tāpēc šis solis raisījis jaunu politisko krīzi valstī. Sociāldemokrāti bija viens no valdību veidojošajiem spēkiem kopš pagājušā gada jūnija.

Lietuvas parlaments apstiprinājis, ka pie Baltijas drošībai stratēģiski svarīgā Suvalku koridora būs militārais poligons. Lietuvas valdība lēmumu par poligona izveidi pieņēma jau pagājušomēnes, bet tam bija vajadzīgs tautas pārstāvju balsojums.

Eiropas valstīm vajag darīt vairāk, lai atbalstītu irāņus, kas cīnās par demokrātiju, pasākumā Berlīnē pauda pēdējā Irānas šaha dēls Reza Pehlevī. Viņš sevi mēģina pozicionēt kā spēlētāju valsts nākotnē. Pēc pasākuma kāds vīrietis apšļāca Pehlevī ar tomātu mērci.

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju kārtu Krievijai. «Strupceļš ir beidzies,» pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. «Krievijas kara ekonomikā pieaug spriedze, bet Ukraina saņem lielu atbalstu.»

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ceturtdien atklāts Kijivas Drošības forums, uz kuru ieradušās augstas NATO valstu militārpersonas, arī britu princis Harijs. Forumā tiek spriests, kā vēl vairāk palīdzēt Ukrainai cīņā pret agresoru un kā pasargāt citas valstis no šādas agresijas.

Pilnīga Hormuza šauruma attīrīšana no Irānas mīnām varētu aizņemt vismaz sešus mēnešus. Par to slēgtā brīfingā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejas locekļiem paziņojuši Pentagona pārstāvji, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta laikraksts «The Washington Post».

Irāna solījusi neatvērt Hormuza šaurumu, kamēr turpināsies ASV jūras blokāde, kuru amerikāņi īsteno, neskatoties uz pamiera pagarinājumu.

Degvielas cenu kāpums ASV saasinājis republikāņu problēmas pirms vidustermiņa vēlēšanām.

Igaunija nopietni strādā pie savas militārās rūpniecības stiprināšanas, un viens no virzieniem ir munīcijas ražošana. Bet, kā izrādās, vienā no projektiem varētu būt saskatāmi riski.

Otrdien Eiropas Savienības (ES) valstu vadošo diplomātu tikšanās laikā tika noraidīts ierosinājums apturēt ES un Izraēlas asociācijas līgumu. Sanāksme parādīja, ka Eiropā valstu līmenī atbalsts attiecību maiņai ar Izraēlu ir neliels, tomēr, visticamāk, Izraēlas kritiķu balsis kļūs vēl skaļākas. 

Ukraina lūgusi Turcijai rīkot Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos. 

16. aprīlī stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz atbildību par intīma rakstura materiālu publiskošanu bez personas piekrišanas, kā arī par draudiem tos izplatīt. Tie attiecas arī uz gadījumiem, kad šādi materiāli radīti ar mākslīgo intelektu, jeb dziļviltojumiem. Šāda satura izplatība ir problēma, ar kuru saskaras ne tikai Latvijas sabiedrība, bet arī citas valstis. 

Bulgārijā pēc gadiem ilgās politiskās nestabilitātes vēlētāji beidzot devuši skaidru mandātu vienam politiskajam spēkam. Pagājušās nedēļas nogalē notikušajās Bulgārijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva bijušā prezidenta Rumena Radeva vadītā trīs partiju alianse. Taču šī uzvara raisa jautājumu – vai valsts varētu mainīt savu ārpolitisko kursu un kļūt par jauno prokrievisko balsi Eiropas Savienībā (ES)?

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka dosies uz Maskavu, lai atzīmētu Otrā pasaules kara beigas, taču nepiedalīsies 9. maija militārajā parādē. Pērn viņš tajā piedalījās, bet Latvija un Lietuva liedza viņa lidmašīnai šķērsot savu gaisa telpu, lai nokļūtu agresorvalstī. 

Reaģējot uz valdības likumprojektu, kas ietekmētu Čehijas sabiedrisko mediju finansējuma modeli, Čehijas Radio un Čehijas Televīzijas arodbiedrības brīdinājušas par streiku. Tikmēr valsts galvaspilsētā un citur notikuši vidusskolēnu un studentu protesti pret valdības lēmumu.

Vācijas valdība trešdien nāca klajā ar jaunu militāro stratēģiju, kurā saglabāts 2025. gadā noteiktais aktīvā militārā dienesta karavīru skaita mērķis, neraugoties uz augsta ranga militārpersonu aicinājumu būtiski palielināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Vācijas plāni sadalīti divos dokumentos, no kuriem liela daļa ir slepena, taču daļa svarīgāko punktu arī publicēti sabiedrībai.

[Pakistānas maršals – red.] Asims Munirs. Mēs viņu redzam maz, taču viņa ietekme sniedzas tālu aiz Pakistānas robežām. Pakistānas bruņoto spēku vadītājs Munirs šobrīd ir kļuvis par nozīmīgu spēlētāju reģionā. Viņš trīs dienu vizītē apmeklēja Irānu, kur rīkoja vairākas tikšanās ar augstām amatpersonām, tostarp [Irānas parlamenta spīkeru – red.] Mohammadu Bāgeru Galibafu. Viņa mērķis: atsākt ASV un Irānas sarunas Islāmābādā. Kas ir ietekmīgākais cilvēks Pakistānā, kurš spēlē centrālo lomu diplomātijā starp ASV un Irānu, maršals Asims Munirs?