Irānas galvaspilsētā Teherānā tūkstošiem cilvēku trešdien apmeklēja nedēļas nogalē helikoptera avārijā bojāgājušā Irānas prezidenta Ibrahima Raisi bēru procesiju. Tuvo Austrumu politikas pētniece Sintija Broka spriež, ka Raisi nāve var ietekmēt situāciju reģionā, kur saskaras daudzu valstu intereses.

Divarpus nedēļas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir grūti koncentrēties uz proeiropeisko vēstījumu vēlētājiem, jo franču uzmanība vērsta uz situāciju ar noziedzību Francijā un nemieriem Francijas pārvaldītajā Jaunkaledonijā. Francijas prezidents trešdien devies uz tropisko salu arhipelāgu Jaunkaledoniju, lai rastu politisku risinājumu nemieriem.

Pirmie amerikāņu iznīcinātāju «F-16» apkopes speciālisti sākuši atgriezties Ukrainā no apmācībām ārzemēs. Par to paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Iļja Jevlašs. Iznīcinātāju parādīšanās Ukrainas debesīs gaidāma šovasar.

Lielbritānijas valdības vadītājs Riši Sunaks trešdien paziņoja, ka Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas notiks 4. jūlijā. Sunaka vadītā Konservatīvā partija jau 14 gadu ir pie varas Lielbritānijā, taču sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pēc vēlēšanām pie varas varētu nākt pašlaik opozīcijā esošā Leiboristu partija.

Polija pašlaik neapsver iespēju atjaunot obligāto militāro dienestu, jo interese par iestāšanos bruņotajos spēkos joprojām ir liela, trešdien parlamentā paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs.

Nepilnas trīs nedēļas pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām notikusi šķelšanās Eiropas galēji labējo spēku nometnē. Francijas galēji labējā partija «Nacionālā apvienība» paziņojusi, ka nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā tā vairs nestrādās vienā frakcijā ar Vācijas labējo populistu partiju «Alternatīva Vācijai» («AfD»).

Četras Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis - Čehija, Igaunija, Nīderlande un Zviedrija - aicina bloku atcelt bezvīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem, ja tur tiks galīgi pieņemts un stāsies spēkā likums par «ārvalstu aģentiem».