Berlīnē trešdien sākas starptautiskā Ukrainas atjaunošanas konference. Tā būs jau trešā reize, kad vairāku valstu, organizāciju un iestāžu amatpersonas pulcējas šādā konferencē, lai veicinātu partneru iesaisti Ukrainas attīstības un atjaunošanas centienos. Sanāksmē no vairāk nekā 60 valstīm piedalās aptuveni 2000 politiķu, politisko līderu un amatpersonu no starptautiskajām organizācijām.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 10. jūnija fotogrāfijas.

Daudzos Ukrainas reģionos atmīnētāji spiesti strādāt arī zem ūdens. Lielās briesmas dažādi spridzekļi rada teritorijās, kas applūda pēc Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšanas.

Ir pagājis nedaudz vairāk par gadu, kopš Somija ir Ziemeļatlantijas līguma alianses jeb NATO dalībvalsts. Atbalsts valsts dalībai militārajā aliansē ir saglabājies ļoti augsts, par ko liecina jaunākie sabiedriskās domas pētījumi. Somijas domnīcas pētnieks izceļ, ka izšķiroša nozīme atbalstā dalībai NATO bija un ir Krievijas klātbūtne.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Igaunijā lielāko vēlētāju atbalstu guva opozīcijā esošā partija «Isamaa» jeb «Tēvzeme». No tās saraksta kandidējušais bijušais Igaunijas premjers Jiri Ratass, kas ir ieguvis eiroparlamentārieša vietu, neslēpa gandarījumu par politiskā spēka panākumiem. Viņa ieskatā balsojuma rezultāti dod signālu valdošajai koalīcijai.

Daļa no F-16 iznīcinātājiem, kurus rietumvalstis nodos Ukrainai, tiks izvietota ārvalstu aviobāzēs, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku Aviācijas pavēlniecības priekšnieks Serhijs Holubcovs.

Igaunijas parlamenta opozīcijā esošās Centra partijas līderis Mihails Kelvarts, kurš Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguvis partijas vienīgo mandātu, varētu no tā atteikties un turpināt darbu Igaunijā, vēsta laikraksts «Postimees».

Lielbritānijas izlūkdienesti savā ziņojumā par situāciju Ukrainā norādījuši, ka Krievija pastiprina savus mēģinājumus savervēt Āfrikas valstu, jo īpaši Ruandas, Burundi, Kongo un Ugandas, pilsoņus karam pret Ukrainu.

Ar centriski labējo spēku panākumu ir noslēgušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Labus rezultātus guvušas arī eiroskeptiskās un galēji labējās partijas, bet zaudējumus cieta liberālie un zaļie spēki. ES ietekmīgākajās dalībvalstīs Vācijā un Francijā sakāvi piedzīvoja valdošās partijas. Reaģējot uz to, Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par nacionālā parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanām. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien noliedza runas, ka Krievijas spēki ieņēmuši ukraiņu ciematu Sumu apgabala austrumos. Par to svētdien paziņoja Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs. Viņš apgalvoja, ka okupanti pārņēmuši kontroli Riživkas ciemā pie Krievijas robežas.

Vācijas galēji labējā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) nolēmusi izslēgt no partijas delegācijas Eiropas Parlamentā (EP) partijas EP vēlēšanu saraksta līderi Maksimiliānu Krā.