Lietuvā svētdien darbosies kopumā 1895 iecirkņi, kas durvis vēruši jau no septiņiem rītā un tiks slēgti plkst.20. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka prezidenta vēlēšanās nevienam no astoņiem kandidātam svētdien neizdosies iegūt vismaz pusi balsu, tāpēc 26.maijā gaidāma vēlēšanu otrā kārta.

Polijas galvaspilsētā Varšavā agrā svētdienas rītā aizdedzies tirdzniecības centrs. Notikuma vietā strādā desmitiem ugunsdzēsēju vienību un virs ēkas pacēlušies biezi dūmi. Apkārtnē dzīvojošie cilvēki aicināti aizvērt logus un izvariīties no došanās ārpus mājām.

Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi sestdienas vakarā desmitiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret valdības atbalstīto pretrunīgi vērtēto «ārvalstu aģentu» likumprojektu.

Polijas nacionālā prokuratūra nolēmusi izvirzīt apsūdzības bijušajam Varšavas tiesnesim Tomašam Šmitam, kurš šīs nedēļas sākumā aizbēga uz Baltkrieviju un lūdza tur politisko patvērumu. Saskaņā ar prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām, Šmitam varētu draudēt mūža ieslodzījums.

Desmitiem tūkstošu protestētāju sestdienas, 11. maija, vakarā pārpludinājuši Tbilisi ielas – tur notiek Eiropas gājiens, paužot kategorisku «nē» pozīcijas virzītajam tā dēvētajam «ārvalstu aģentu» likumam. Pret likumu, kas jau pirmdien varētu nonākt uz parlamenta komisijas galda, iebilst ne tiksi protestētāji, bet arī Rietumu partneri.

Dienu pēc tam, kad Krievijas karaspēks sāka sauszemes ofensīvu Harkivas apgabalā, Ukraina no apgabala evakuējusi vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Harkivas apgabala ziemeļos aizvien turpinās sīvas kaujas.

Lietuvā svētdien, 12. maijā, balsstiesīgie dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos nākamo Valsts prezidentu. Uz šo vietu cer astoņi kandidāti, bet pagaidām vislielākās izredzes sola līdzšinējam līderim Gitanam Nausēdam. Svētdien gaidāms arī referendums par to, vai atļaut dubultpilsonību.

Izraēlas armija sestdien, 11. maijā, likusi Rafahas iedzīvotājiem evakuēties no līdz šim uzbrukumā neskartiem Gazas joslas dienvidu pilsētas rajoniem, kas varētu liecināt par plāniem paplašināt militāro operāciju, lai gan arvien vairāk izskan aicinājumi Izraēlai atturēties no tādas ofensīvas.

Tieši pēc mēneša Latvijā, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības valstīs, notiks Eiroparlamenta vēlēšanas. Tās notiks no 6.­­–9. jūnijam visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Latvijas iedzīvotāji pie vēlēšanu urnām dosies 8. jūnijā. Kopumā būs jāievēl 720 deputāti. Visvairāk deputātu vietas parlamentā būs Vācijai – 96, Francijai – 81, Itālijai – 76, Lietuvai – 11, Latvijai – 9, Igaunijai – 7 deputāti.

Lietuvā svētdien gaidāmas prezidenta vēlēšanas, bet priekšvēlēšanu kampaņa šoreiz bijusi diezgan rāma, Lietuvas medijos tā pat nosaukta par garlaicīgu. Prezidenta vēlēšanās ir izteikts favorīts – tagadējais valsts galva Gitans Nausēda, un priekšvēlēšanu kampaņā iztika bez lieliem skandāliem.

«Ir ļoti nomācoši, kad saka: »Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?« Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: »Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?« Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?» sarunā ar Latvijas Radio norādīja palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas «MIFTAH» pārstāve Džohara Bakera. Viņa kopā ar savu kolēģi Hadīdžu Ibrahimu stāstīja par dažādiem sabiedrībā izplatītiem uzskatiem par Gazas joslu un palestīniešiem, kā arī skaidroja palestīniešu nostāju šajos jautājumos.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons apstiprinājis, ka Ukraina drīkst izmantot britu ieročus arī triecieniem Krievijā. Ukrainai tiek dota lielāka rīcības brīvība, bet nevis tāpēc, ka Ukrainai ietu vieglāk, tieši otrādi – frontē iet arvien sliktāk, un karot vajag ar visu, kas pieejams, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Krasi saasinājusies situācija uz Harkivas un Belgorodas robežas. Krievija aktīvi mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā. Kā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš, tuvākie mēneši Ukrainai būs ļoti grūti.