Ķīnā miljoniem cilvēku dzīvo uz iegrimstošas zemes, liecina jaunākā pētījuma dati, kas publicēti zinātniskajā žurnālā «Science». Gandrīz puse Ķīnas pilsētas teritoriju, kurās dzīvo kopā 29% valsts iedzīvotāju, iegrimst straujāk par 3 milimetriem gadā. Visvairāk plūdu un jūras līmeņa celšanās riskam pakļauti piekrastes rajoni.

Francijas policija piektdien Parīzē ielenkusi Irānas konsulātu, jo ēkā esot iekļuvis kāds cilvēks ar sprāgstvielām. Jaunākā informācija liecina, ka vīrietis ir aizturēts un izvests no ēkas.

Indijā piektdien sākušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Balsojums kopumā ilgs septiņās kārtās līdz jūnija sākumam. Pirms vēlēšanām vairāki Indijas iedzīvotāji norādīja, ka no jaunās valdības sagaida gan lielāku atbalstu lauku rajoniem, gan arī plašākas darba iespējas valstī.

Krievijas triecienā Dņipropetrovskas apgabalā Ukrainā piektdien nogalināti vismaz astoņi cilvēki, bojāgājušo vidū ir arī divi bērni.

Stavropoles novadā Krievijā piektdien nogāzies Ukrainas spēku notriektais Krievijas tālas darbības rādiusa bumbvedējs Tu-22M3, piektdien pavēstīja Ukrainas un Krievijas amatpersonas.

Polijā aizturētas divas personas, kuras tur aizdomās par martā Viļņā notikušo uzbrukumu Krievijas opozīcijas pārstāvim Leonīdam Volkovam, piektdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. 

Ugunsgrēks Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas biržas ēkā ir pilnībā nodzēsts, bet liesmas iznīcinājušas pusi šī arhitektūras pieminekļa, tai skaitā slaveno torni četru savstarpēji savītu pūķu astes formā.

Oligarha Oļega Deripaskas rūpnīcas, brāļu Rotenbergu tirdzniecības centrs un Putina līdzgaitnieka Viktora Medvedčuka superjahta – šie ir tikai daži no sankcionēto krievu oligarhu īpašumiem, kas konfiscēti pilna apmēra kara laikā Ukrainā.

Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 18. aprīļa fotogrāfijas.

Neskatoties uz domstarpībām valdošajā koalīcijā, Zviedrijas parlaments trešdien pieņēmis pretrunīgi vērtēto Dzimumu identitātes likumu.

Nemierīga nakts bijusi Gruzijā. Pēc tam kad parlaments pirmajā lasījumā apstiprināja pretrunīgi vērtēto ārvalstu aģentu likumu, ielās atkal izgāja tūkstošiem cilvēku. Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas darbojas ārvalsts interesēs.

Vienas un tās pašas bažas izskan kā Kijivā, tā Eiropā. Situācija frontē ir smaga, Ukrainai nepieciešami ieroči, pretgaisa aizsardzība un munīcija. To visu Ukrainai vajadzēja jau vakar – tā, komentējot nedēļas nogalē gaidāmo ASV Pārstāvju palātas balsojumu par palīdzības piešķiršanu, sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs. Šis jautājums ceturtdien izskan arī Itālijā, kur norit G7 valstu ārlietu ministru sanāksme, un Briselē, kur pulcējas Eiropadome.