Aizdomās par retu un ļoti vērtīgu grāmatu zagšanu no bibliotēkām Eiropas valstīs aizturēti vairāki Gruzijas pilsoņi. Uzskata, ka tā ir daļa no lielākas noziedznieku grupas, kas savulaik apzaga arī Latvijas Nacionālo bibliotēku. No bibliotēkām Eiropā galvenokārt zagti Aleksandra Puškina un Nikolaja Gogoļa darbu izdevumi, kas pēc tam pārdoti Krievijā rīkotās izsolēs.
Krievija naktī uz sestdienu atkal izvērsa plašu uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai – apšaudīti objekti trijos valsts apgabalos. Apšaudē nodarīti postījumi četrām termoelektrostacijām, ir arī cietušie.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā, uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.
Nīderlandē sestdien, 27. aprīlī, plaši atzīmē Karaļa dienu. Tradīcija paredz, ka daudzi valsts iedzīvotāji šajā dienā velk oranžas drēbes, kas simbolizē Nīderlandes karaļnama oficiālo krāsu, un piedalās dažādos ielu svētkos un sarīkojumos.
ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Jau vairāk nekā trīs gadus Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notiek militārais konflikts starp apvērsuma ceļā pie varas nākušā militārā režīma pārstāvjiem un plaša mēroga opozīciju, kurā ietilpst gan dažādas etniskās organizācijas, gan arī militāristu apvērsumā gāztās demokrātiski ievēlētās varas pārstāvji. Šonedēļ Latvijā viesojās viena no cilvēktiesību aktīvistēm, kura strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem Mjanmā un palīdz apmācīt vietējo kopienu aktīvistus.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 26. aprīļa fotogrāfijas.
Teroristiskā grupējuma «Hamās» pārstāvji sestdien paziņoja, ka pēta jauno Izraēlas pamiera piedāvājumu. Tas izteikts pēc tam, kad Ēģiptes delegācija ieradās Izraēlā, lai mēģinātu atjaunot iestrēgušās sarunas par uguns pārtraukšanu starp abām pusēm. Visi līdzšinējie mēģinājumi atrast kopsaucēju starp Izraēlas vadību un «Hamās» nav vainagojušies ar panākumiem.
Ja video lietotnes «TikTok» īpašnieks – Ķīnas interneta gigants «ByteDance» – izsmels visas likumīgās iespējas lietotnei darbībai ASV teritorijā, tas, visticamāk, atdos priekšroku lietotnes slēgšanai ASV, nevis tās pārdošanai. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja ziņu aģentūra «Reuters».
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins piektdien paziņoja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai sešu miljardu dolāru (5,6 miljardu eiro) apmērā, Vašingtonai cenšoties aizpildīt nepilnības, kas radušās pēc mēnešiem ilgās ierobežotās ASV palīdzības.
Krievija spēja pārņemt iniciatīvu kaujaslaukā, kamēr Ukraina gaidīja uz jaunas ASV militārās palīdzības apstiprināšanu, piektdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Spānija no savām rezervēm Ukrainai piegādās raķetes «Patriot», tomēr ne palaišanas iekārtas un radarus, piektdien vēsta laikraksts «El Pais», atsaucoties uz avotiem valdībā.
Pretgaisa aizsardzības sistēmu nepietiekamība Ukrainā ir traģēdija, un tiek zaudētas cilvēku dzīvības, intervijā Latvijas Televīzijai piektdien Kijivā teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš atklāja, vismaz cik «Patriot» sistēmas ir nepieciešamas šobrīd un kā tiek risinātas sarunas ar Rietumu partneriem.