Lietuvā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tajā sacenšas pašreizējais prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte. Aptaujas un eksperti prognozē, ka vēlēšanās uzvarēs un vēl piecus gadus prezidenta amatu ieņems Nausēda.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Harkivā, kura pēdējās dienās ir cietusi no Krievijas armijas apšaudēm. Video uzrunā no šīs pilsētas Zelenskis aicināja pasaules līderus, tostarp ASV prezidentu Džo Baidenu un Ķīnas līderu Sji Dziņpinu, aktīvāk iesaistīties jūnijā Šveicē gaidāmā Miera samita sagatavošanā.
«Šeit aug mani bērni, un mani ir svarīgi, kādā valstī viņi dzīvos,» – tā saka Dace Džavašvili, Gruzijas latviete. Viņa ir viena no dalībniecēm plašajos protestos pret tā saukto «Krievijas aģentu likumu», kas turpinās arī šajā nedēļas nogalē. Gruzijā pastāvīgi dzīvo vairāki desmiti latviešu. Darbojas diasporas organizācija «Ave Sol», kas rīko dažādus kultūras un saviesīgus pasākumus. Gan organizācija, gan vairums tur mītošo tautiešu protestos un politikā neiesaistās – šīs lietas esot jāizlemj gruzīniem pašiem. Taču Dace un viņas ģimene nevar stāvēt malā.
Daudzām galēji labējām un nacionālistiskām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās tradicionāli ir labāki rezultāti nekā nacionālo parlamentu vēlēšanās. Labējo popularitāti veicinājusi gan atteikšanās no idejas par savas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, gan pēdējo laiku krīzes – pandēmija, ekonomikas stagnācija un karš. Kas notiek ar labējām un galēji labējām partijām pirms vēlēšanām un kas gaidāms pēc?
«Šeit aug mani bērni, un mani ir svarīgi, kādā valstī viņi dzīvos,» – tā saka Dace Džavašvili, Gruzijas latviete. Viņa ir viena no dalībniecēm plašajos protestos pret tā saukto «Krievijas aģentu likumu», kas turpinās arī šajā nedēļas nogalē. Gruzijā pastāvīgi dzīvo vairāki desmiti latviešu. Darbojas diasporas organizācija «Ave Sol», kas rīko dažādus kultūras un saviesīgus pasākumus. Gan organizācija, gan vairums tur mītošo tautiešu protestos un politikā neiesaistās – šīs lietas esot jāizlemj gruzīniem pašiem. Taču Dace un viņas ģimene nevar stāvēt malā.
Daudzām galēji labējām un nacionālistiskām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās tradicionāli ir labāki rezultāti nekā nacionālo parlamentu vēlēšanās. Labējo popularitāti veicinājusi gan atteikšanās no idejas par savas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, gan pēdējo laiku krīzes – pandēmija, ekonomikas stagnācija un karš. Kas notiek ar labējām un galēji labējām partijām pirms vēlēšanām un kas gaidāms pēc?
Krievijas pirms divām nedēļām sāktais iebrukums Harkivas apgabalā rezultējies ar krievu zaudējumiem, kas ir astoņkārt lielāki par ukraiņu. Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Putinam viņa cilvēku zaudējumi absolūti nerūp.
Krievija sestdien apšaudījusi celtniecības lielveikalu Harkivas dzīvojamā rajonā, nogalinot vismaz divus cilvēkus un 24 ievainojot, ziņo amatpersonas
Ukrainas armija pašlaik piedzīvo īpaši spēcīgu uzbrukumu Harkivas apgabalā. Par Harkivas krišanu satraukties nav pamata, jo Ukrainas otrās lielākās pilsētas ieņemšana šobrīd nav Krievijas spēkos, bet tas arī nav okupantu galvenais mērķis – Krievijas prioritāte ir Ukrainas dienvidi un austrumi, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
NATO flangā no Baltijas līdz Balkāniem gaisa desantnieki slīpē savas iemaņas, lai ātri reaģētu uz jebkuriem draudiem alianses teritorijai, lai arī no kurienes tie nāktu. Mācībās arī īstenota lielākā gaisa desanta izsēdināšana kopš Otrā pasaules kara. Daudzviet Eiropā noslēgumam tuvojas mēnesi ilgās mācības «Swift Response», kurā kopumā iesaistīti 13 tūkstoši karavīru no 17 valstīm.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs šorīt paziņojis, ka Krievija kopš tās pilna mēroga iebrukuma divu gadu laikā ir zaudējusi pusmiljonu karavīru. To vidū ir kā bojāgājušie, tā ievainotie. Aizvadītajā diennaktī frontē ievainoti vai nogalināti 1140 Krievijas karavīru. Šonakt un arī šorīt krievu spēki uzbrūk Harkivas apgabalam, naktī Harkivā raķešu triecienā daļēji sagrauta liceja ēka. Bet šorīt notikušajā uzbrukumā Harkivas tuvumā ievainots viens cilvēks.
Iebrukums Ukrainā ir prasījis Krievijai milzīgus cilvēkresursus, ko agresorvalsts lielā mērā ir smēlusies no saviem reģioniem. Militārajām vajadzībām tiek atvēlēti jau 6,7 procenti no iekšzemes kopprodukta, un tas nozīmē, ka Krievijas reģioniem atvēlētais rieciens kļūst plānāks.
«Mīnu piesārņojuma blīvums dažās Ukrainas vietās ir vienkārši vājprātīgs,» saka nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas organizācijas «The Halo Trust» Ukrainas nodaļas operāciju vadītājs Denisu Golovetskis. Latvijas Radio podkāstā «Drošinātājs» viņš atklāj, kā norisinās pretmīnēšana un cik būtisku lomu tajā civiliedzīvotāji, kuri pamet citas profesijas, lai kļūtu par atmīnētājiem.
Krievija izmantos jebkuru pamieru, lai sagatavotos turpmākām uzbrukuma operācijām Ukrainā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.
Izraēlai ir jāpilda ANO Starptautiskā tiesas lēmums, ka tai ir nekavējoties jāpārtrauc uzbrukums Rafahai, sestdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārpolitikā un drošības politikā Žuzeps Borels.
