Zviedrijā nolaidušies 800 izpletņlēcēji, lai kopīgi trenētos stāties pretī iespējamai agresijai. Šāda iespaidīga gaisa desanta ierašanās nekad iepriekš nav bijusi. Zviedrijā, kas nesen kļuva par Rietumu militārās alianses dalībvalsti, sākušās pirmās lielās NATO mācības.

Novosibirskas militārā tiesa pirmdien notiesājusi Krievijas pilsoni Iļju Baburinu par plānu uzbrukt iesaukšanas punktam un piesprieda viņam 25 gadus cietumā, lai gan ļaunprātīga dedzināšana tā arī nekad nenotika. Cilvēktiesību organizācijas nosaukušas vīrietim piespriesto cietumsodu par rekordlielu.

Polijas prezidents Andžejs Duda izpelnījies līdzpilsoņu kritiku par to, ka salīdzinājis Irānas prezidenta Ibrahima Raisi nāvi helikoptera katastrofā ar Polijas prezidenta Leha Kačiņska bojāeju lidmašīnas katastrofā pirms 14 gadiem.

«Skaidrs, ka notikušais ir satricinājums Irānas iekšienē, bet jāatceras, ka Irānas prezidents nav valsts augstākais līderis,» norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns. Tāpēc notikušais procesus Irānā būtiski nemainīs, taču iespējami jauni protestu viļņi.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta jau pirmdien varētu nodot izskatīšanai likumprojektu, kas paredz pakļaut sankcijām Gruzijas politiķus, kuri ir atbildīgi par tā dēvētā «ārzemju aģentu likuma» virzīšanu un pieņemšanu, vēsta izdevums «Politico».

Irānā pēc prezidenta Ibrahima Raisi nāves izsludinātas piecas sēru dienas. Viņš kopā ar ārlietu ministru Hoseinu Amiru-Abdollahiju un vairākiem citiem cilvēkiem svētdien Austrumazerbaidžānas provincē gāja bojā helikoptera avārijā. Sabiedrībā ziņas par Raisi nāvi tiek uztvertas ļoti dažādi, sērām mijoties pat ar svētkiem. Pretrunām pilna bijusi arī viņa karjera un ceļš līdz prezidenta krēslam.

Turpinoties kaujām Harkivas apgabala ziemeļos, Krievijas armija joprojām cenšas ieņemt dzīvojamos rajonus Vovčanskas pilsētā, taču pilsētas aizstāvji turpina nepieļaut ienaidnieka nostiprināšanos teju nopostītajā Vovčanskā. Ukrainas armija pavēstījusi, ka tā kontrolē vairāk nekā pusi pilsētas teritorijas.

«Skaidrs, ka notikušais ir satricinājums Irānas iekšienē, bet jāatceras, ka Irānas prezidents nav valsts augstākais līderis,» norādīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda universitātes viespētnieks Māris Andžāns. Tāpēc notikušais procesus Irānā būtiski nemainīs, taču iespējami jauni protestu viļņi.

Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) galvenais prokurors Karīms Hans pirmdien intervijā telekanālam CNN paziņojis, ka SKT gatavojas izdot gan «Hamās» līderu, gan Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu aresta orderus. Viņiem draud apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas saistīti ar 7. oktobrī notikušo «Hamās» uzbrukumu Izraēlai un sekojošiem Izraēlas atbildes triecieniem Gazas joslā.