Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā – pēdējā – kārtā pašreizējais valsts galva Gitans Nausēda pārliecinoši apsteida premjerministri Ingrīdu Šimonīti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc balsu saskaitīšanas visos vēlēšanu iecirkņos. Tādējādi Nausēda pārvēlēts Lietuvas prezidenta amatā uz otru piecu gadu termiņu. 

Lietuvā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pašreizējais valsts galva Gitans Nausēda būtiski apsteidz premjerministri Ingrīdu Šimonīti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti.

Pirmo reizi vairāku mēnešu laikā teroristu grupējums «Hamās» veicis raķešu uzbrukumu Izraēlas pilsētai Telavivai. 

Lielbritānijas Konservatīvā partija vēlēšanu uzvaras gadījumā sola atjaunot obligāto militāro dienestu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Harkivā, kura pēdējās dienās ir cietusi no Krievijas armijas apšaudēm. Video uzrunā no šīs pilsētas Zelenskis aicināja pasaules līderus, tostarp ASV prezidentu Džo Baidenu un Ķīnas līderi Sji Dziņpinu, aktīvāk iesaistīties jūnijā Šveicē gaidāmā Miera samita sagatavošanā. 

Lietuvā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Tajā sacenšas pašreizējais prezidents Gitans Nausēda un premjerministre Ingrīda Šimonīte. Aptaujas un eksperti prognozē, ka vēlēšanās uzvarēs un vēl piecus gadus prezidenta amatu ieņems Nausēda. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies Harkivā, kura pēdējās dienās ir cietusi no Krievijas armijas apšaudēm. Video uzrunā no šīs pilsētas Zelenskis aicināja pasaules līderus, tostarp ASV prezidentu Džo Baidenu un Ķīnas līderu Sji Dziņpinu, aktīvāk iesaistīties jūnijā Šveicē gaidāmā Miera samita sagatavošanā. 

«Šeit aug mani bērni, un mani ir svarīgi, kādā valstī viņi dzīvos,» – tā saka Dace Džavašvili, Gruzijas latviete. Viņa ir viena no dalībniecēm plašajos protestos pret tā saukto «Krievijas aģentu likumu», kas turpinās arī šajā nedēļas nogalē. Gruzijā pastāvīgi dzīvo vairāki desmiti latviešu. Darbojas diasporas organizācija «Ave Sol», kas rīko dažādus kultūras un saviesīgus pasākumus. Gan organizācija, gan vairums tur mītošo tautiešu protestos un politikā neiesaistās – šīs lietas esot jāizlemj gruzīniem pašiem. Taču Dace un viņas ģimene nevar stāvēt malā. 

Daudzām galēji labējām un nacionālistiskām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās tradicionāli ir labāki rezultāti nekā nacionālo parlamentu vēlēšanās. Labējo popularitāti veicinājusi gan atteikšanās no idejas par savas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, gan pēdējo laiku krīzes – pandēmija, ekonomikas stagnācija un karš. Kas notiek ar labējām un galēji labējām partijām pirms vēlēšanām un kas gaidāms pēc?

«Šeit aug mani bērni, un mani ir svarīgi, kādā valstī viņi dzīvos,» – tā saka Dace Džavašvili, Gruzijas latviete. Viņa ir viena no dalībniecēm plašajos protestos pret tā saukto «Krievijas aģentu likumu», kas turpinās arī šajā nedēļas nogalē. Gruzijā pastāvīgi dzīvo vairāki desmiti latviešu. Darbojas diasporas organizācija «Ave Sol», kas rīko dažādus kultūras un saviesīgus pasākumus. Gan organizācija, gan vairums tur mītošo tautiešu protestos un politikā neiesaistās – šīs lietas esot jāizlemj gruzīniem pašiem. Taču Dace un viņas ģimene nevar stāvēt malā. 

Daudzām galēji labējām un nacionālistiskām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās tradicionāli ir labāki rezultāti nekā nacionālo parlamentu vēlēšanās. Labējo popularitāti veicinājusi gan atteikšanās no idejas par savas valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, gan pēdējo laiku krīzes – pandēmija, ekonomikas stagnācija un karš. Kas notiek ar labējām un galēji labējām partijām pirms vēlēšanām un kas gaidāms pēc?

Krievijas pirms divām nedēļām sāktais iebrukums Harkivas apgabalā rezultējies ar krievu zaudējumiem, kas ir astoņkārt lielāki par ukraiņu. Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Putinam viņa cilvēku zaudējumi absolūti nerūp.

Krievija sestdien apšaudījusi celtniecības lielveikalu Harkivas dzīvojamā rajonā, nogalinot vismaz divus cilvēkus un 24 ievainojot, ziņo amatpersonas

Ukrainas armija pašlaik piedzīvo īpaši spēcīgu uzbrukumu Harkivas apgabalā. Par Harkivas krišanu satraukties nav pamata, jo Ukrainas otrās lielākās pilsētas ieņemšana šobrīd nav Krievijas spēkos, bet tas arī nav okupantu galvenais mērķis – Krievijas prioritāte ir Ukrainas dienvidi un austrumi, Latvijas Radio raidierakstā «Drošinātājs» pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.