Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko otrdien, uzstājoties Baltkrievijas mediju forumā Mogiļevā, pavēstīja, ka baltkrievu medijiem esot nepieciešams pastiprināt propagandas darbu, lai stātos pretī Rietumu ietekmei.
Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva nemitīgi tiek pakļauta Krievijas veiktām apšaudēm, bet dzīve pilsētā turpinās, par spīti briesmām. Latvijas Radio korespondente Ukrainā Indra Sprance devās uz Harkivu, lai noskaidrotu, kā pilsēta pārdzīvo raķešu un vadāmo aviobumbu uzlidojumus, kā arī uzņem bēgļus no piefrontes ciemiem.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 27. maija fotogrāfijas.
ANO Drošības padome otrdien rīkos ārkārtas sanāksmi saistībā svētdien Izraēlas īstenoto triecienu Gazas joslas dienvidu pilsētai Rafahai, kur izraisītā ugunsgrēkā telšu pilsētiņā gājuši bojā vismaz 45 palestīnieši un vēl 200 guvuši ievainojumus. Ārkārtas sanāksmes rīkošanu pieprasīja Alžīrija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vizītes laikā Spānijā parakstījis divpusēju drošības līgumu un saņēmis solījumus par papildu militāro palīdzību miljarda eiro apmērā.
Glābēji vakar, 27. maijā, turpināja pārmeklēt Krievijas triecienā izpostīto Harkivas lielveikalu, bet okupanti īstenoja jaunu uzbrukumu pa daudz cietušo Ukrainas pilsētu. Par līdzīgiem uzbrukumiem tiek ziņots arī no citām apdzīvotam vietām.
Lietuva plāno veidot fortifikācijas būves un izmantot mobilo aprīkojumu, lai stiprinātu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Robežsargi arī saņems dažādus papildu ieroču veidus.
Eiropas Savienības (ES) gaiteņos briest arvien lielāka neapmierinātība par Ungārijas politiku pret Ukrainu. Budapešta ne tikai pati atsakās palīdzēt Ukrainai, bet jau ilgstoši kavē militārā atbalsta sniegšanu caur Eiropas Miera fondu. Tur gada laikā uzkrāti un bloķēti jau 9 miljardi eiro.
Ukrainā arvien skaļāk izskan iebildumi pret to, ka gūstā nonākušajiem Krievijas karavīriem ir iespēja piezvanīt uz mājām. Ženēvas konvencija paredz, ka karagūstekņiem ir tiesības nosūtīt vēstules un kartītes tuviniekiem vismaz divas reizes mēnesī. Ukraina ir gājusi tālāk, atļaujot 15 minūšu telefonsarunas. Tas darīts ar cerību, ka Krievija atbildēs ar to pašu. Taču attiecīgs atbildes žests no Krievijas puses nav sekojis.
Polijas Aizsardzības ministrija pirmdien iepazīstinājusi ar plānu, kā nostiprināt 700 kilometru garo Polijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tuvāko gadu laikā šim mērķim plānots atvēlēt 10 miljardus zlotu (2,4 miljardi eiro).
Harkivā pirmdien izsludināta kārtējā sēru diena. Pilsētā piemin 25. maijā Krievijas uzbrukumā Harkivas lielveikalam nogalinātos iedzīvotājus. Ukrainas prezidents aicināja sabiedrotos būt izlēmīgākiem un atļaut izmantot sabiedroto ieročus triecieniem pa krievu karaspēka militārajām bāzēm, no kurām tiek veikti uzbrukumi Ukrainas pilsētām.
Gruzijas parlamenta Tieslietu komiteja pirmdien noraidījusi Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili veto likumam par «ārvalstu ietekmi», kas izprovocējis ilgstošus masveida protestus.
