Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums atbrīvot no amata vienu ģenerāli pēc otra visdrīzāk atspoguļo viņa vēlmi nostiprināt savas varas pozīcijas. Vienlaikus Krievijā arī, ticams, notiek cīņa par varu starp Krievijas Federālo drošības dienestu un armiju, vēstīja Igaunijas sabiedriskais medijs, atsaucoties uz vēsturnieka Andreja Hvostova teikto intervijā radio.
Beļģijas un Francijas izmeklētāji trešdien veica kratīšanu Eiropas Parlamenta (EP) telpās Briselē un Strasbūrā, kā arī kāda parlamenta darbinieka mājās. Kratīšana ir saistīta ar Krievijas mēģinājumiem ietekmēt EP darbu, kā arī sabiedrisko domu par labu Maskavai.
Zviedrija trešdien apsolīja sniegt Ukrainai militāro palīdzību 13,3 miljardu kronu jeb 1,15 miljardu eiro apmērā. Skandināvijas valsts, kas martā oficiāli pievienojās NATO aliansei, ziedos virkni militārās tehnikas, tostarp novērošanas lidmašīnas ASC 890, vidēja darbības rādiusa raķetes «Rb 99» un artilērijas munīciju, kā arī visas savas 302. modeļa bruņotās kājnieku kaujas mašīnas.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstījis dekrētu, ar kuru aptur Baltkrievijas dalību līgumā, kas ierobežo konvencionālo bruņoto spēku izvietošanu Eiropā.
Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili aicina sarīkot referendumu par valsts turpmāko ārpolitisko kursu pēc tam, kad valdošās partijas «Gruzijas sapnis» kontrolētais parlaments otrdien atcēla viņas uzlikto veto tā dēvētajam «ārvalstu aģentu» likumprojektam.