Islandē sestdien norisinās prezidenta vēlēšanas, un tajās par valsts galvas amatu cīnās 12 kandidāti. Vēlēšanu kandidāti tradicionāli startē kā neatkarīgie, bez partiju piederības, un Islandē ikviens pilsonis, kurš savāc 1500 parakstus, var kandidēt uz amatu.

Jau pēc mazliet vairāk nekā mēneša Lielbritānijā notiks parlamenta vēlēšanas, kur sīva cīņa gaidāma starp valdošajiem konservatīvajiem ar premjeru Riši Sunaku priekšgalā, un opozīcijā esošajiem leiboristiem ar Kīru Stārmeru. Līdz ar ekonomiku un veselības aprūpi, imigrācija ir starp trīs vēlētājiem svarīgākajiem jautājumiem. Migrantu laivas pāri Lamanšam no Francijas bijusi pieaugoša problēma Londonai.

Kopš gada sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā ieņēmis 752 kvadrātkilometrus, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW), balstoties savās aplēsēs.

Meksikā svētdien gaidāmas īpašas vispārējās un arī prezidenta vēlēšanas. Tā būs ne tikai pirmā reize valsts vēsturē, kad šogad ievēlētos deputātus būs ļauts amatā pārvēlēt arī nākamajās vēlēšanās, bet arī diena, kas, visticamāk, iezīmēs jaunu ēru Meksikas pārvaldē – konservatīvajā valstī par prezidenta amatu sacenšas divas sievietes, no kurām viena kļūs par pirmo sievieti valsts vadītāju Meksikas vēsturē.

Krievija piektdien klasificēja mobilizēto karavīru sievu organizāciju, kas pieprasa viņu atgriešanos no Ukrainas, kā «ārvalstu aģentu».

Palestīniešu kaujinieku grupējums «Hamās» piektdien paziņoja, ka «uztver pozitīvi» Izraēlas piedāvāto «ceļa karti» pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā, par kuru paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņojis, ka Izraēla esot piedāvājusi jaunu «ceļa karti» pastāvīga miera sasniegšanai Gazas joslā.

Nīderlandes valdība apsver iespēju aizliegt jogu ar kucēniem. Pēdējos mēnešos šādas nodarbības kļuva ārkārtīgi populāras, it sevišķi Amsterdamā. Tās apvieno tradicionālās jogas pozas ar dažādām darbībām, kas ietver mazus kucēnus. Valdība, kā arī dzīvnieku labturības sargi uzskata, ka suņi šādās nodarbībās cieš.

Pēdējie mēneši NATO bijuši militāriem manevriem bagāti. Piedaloties vairāk nekā 90 000 karavīru, visā aliansē īstenotas «Steadfast Defender» – lielākās alianses militārās mācības kopš Aukstā kara. To paspārnē vairākas nedēļas aizsardzības spējas stiprināja arī kaimiņvalstī Lietuvā. Mērķis – uzlabot atturēšanas spējas un kolektīvās aizsardzības stāju, lai agresoru atturētu no potenciāla uzbrukuma. Šādas mācības arī uzsver NATO pausto apņemšanos aizsargāt katru tās centimetru.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien pārmetis NATO mēģinājumus Ungāriju ievilkt karā par Ukrainu, premjeram velkot paralēles ar to, kā Ungārija tika ierauta Otrajā pasaules karā.

Piektdien iepriekš neizziņotā vizītē Stokholmā ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai ar Ziemeļvalstu līderiem pārrunātu militāro palīdzību Ukrainai. Valstu līderi runāja arī par atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO.

ASV valdība pagaidām nav apstiprinājusi mediju ziņoto, ka prezidents Džo Baidens esot daļēji atkāpies no aizlieguma Ukrainai izmantot ASV piegādātos ieročus, lai veiktu uzbrukumus Krievijas teritorijā. Tikmēr arvien vairāk Eiropas valstu paziņo, ka Ukraina drīkst izmantot to piegādāto bruņojumu, lai īstenotu triecienus pa mērķiem agresorvalstī. 

Krievijas armijas papildspēki Harkivas apgabalā liecina par okupantu mēģinājumiem piespiest Ukrainas armiju atvilkt spēkus no kritiskajiem frontes posmiem austrumos, teikts jaunākajā ASV Kara studiju institūta ziņojumā. Eksperti uzskata, ka šādā veidā Krievija mēģina izstiept aktīvo frontes līniju, lai pēc tam uzsāktu Harkivas apgabala ofensīvas otro posmu.