ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV neatļauj izmantot tās ieročus triecieniem pa Maskavu un Kremli.
Šodien aprit tieši gads kopš Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta uzspridzināšanas, izraisot milzu plūdus, appludinot simtiem kvadrātkilometru un nodarot postījumus mājām, infrastruktūrai un videi. Ukraina dambja spridzināšanā ir apsūdzējusi Krieviju, kas savukārt vaino Kijivu. Ukraina iepriekš solījusi, ka dambi atjaunos, tomēr Ukrainā par šāda soļa nepieciešamību vismaz pagaidām vienprātības nav.
Francijas ziemeļos Normandijas piekrastē ceturtdien atzīmē 80. gadadienu, kopš Rietumu sabiedrotie izcēlās krastā «D-dienas» operācijā. Tā bija sākums nacisma sagrāvei Rietumeiropā un būtiski paātrināja Otrā pasaules kara beigas. Atceres pasākumos piedalās arī daļa vēl dzīvo «D–dienas» veterānu, kuri tagad ir ap 100 gadu veci. Viņiem tā, visticamāk, ir pēdējā iespēja apmeklēt senās cīņu vietas.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņojis, ka noziedzniekus, kas izdarījuši smagus noziegumus, vajadzētu deportēt pat tad, ja viņi nāk no Sīrijas vai Afganistānas. Kanclers ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad Manheimā patvēruma meklētājs no Afganistānas sadūra policistu, kurš no gūtajiem ievainojumiem mira.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā arī mūsu reģionā ar jaunu sparu licis saprast aizsardzības un bruņošanās lielo nozīmi. Taču tas jādara ne tikai fiziski – mūsdienu tehnoloģiju laikmetā īpaši nozīmīga ir arī kiberdrošība. Cik attīstīta tā ir Latvijā un kādiem kiberdrošības izaicinājumiem šobrīd pretī nākas stāties Ukrainai, – par to Latvijas Radio raidījumā «Labrīt» stāstīja kiberdrošības speciāliste un Ukrainas digitālās transformācijas ministrijas kiberdrošības padomniece Ieva Ilvesa.
Paredzams, ka Dānija, Grieķija, Pakistāna, Panama un Somālija ceturtdien Ģenerālajā asamblejā aizklātā balsojumā iegūs vietas ANO Drošības padomē.
Ukraiņu lidroboti naktī uz ceturtdienu uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā, ziņo amatpersonas un mediji.
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 5. jūnija fotogrāfijas.
Ukrainas amatpersonas pieprasa, lai ASV un citas valstis paātrina iznīcinātāju F-16 pilotu apmācību, vēsta izdevums «Politico». Kijiva atzīmē, ka pašreizējā programma nespēj apmācīt pietiekami daudz pilotu, lai lidotu ar šiem iznīcinātājiem.
Ceturtdien, 6. jūnijā, aprit 80 gadi kopš tā dēvētās «D-dienas» jeb sabiedroto izcelšanās Normandijā. Šodien tur pulcēsies vairāku valstu līderi, lai ceremonijā atzīmētu šo dienu.
Vilcienu sadursmē Čehijas pilsētā Pardubicē gājuši bojā četri cilvēki, bet vismaz 23 guvuši ievainojumus. Katastrofas iemesls pagaidām nav noskaidrots.
Lielbritānija atļāvusi Ukrainai ar tās piegādātajiem ieročiem veikt triecienus Krievija teritorijā. To tālruņa sarunā ar Ukrainas prezidentu apliecināja britu premjers Riši Sunaks.
Ceturtdien, 6. jūnijā, oficiāli sākas sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Kā pirmie pie balsošanas urnām dosies Nīderlandes iedzīvotāji.
«Jāpanāk, lai Krievija vairs nespēj uzturēt savu aizsardzības industriju,» sarunā ar LTV raidījumu «Pasaules panorāma» uzsver ASV Valsts departamenta galvenais ekonomists Čads Bouns. Taču problēmas rada valstis, kuras joprojām kalpo kā koridors nepieciešamo lietu piegādēm Krievijai un tādējādi atbalsta tās karu Ukrainā. Viens no lielākajiem tranzīta ceļiem joprojām ir Ķīna.
Tanki un droni frontē, vārdi un attēli internetā. Tie ir divi dažādi, bet vienlīdz spēcīgi karalauki. Tā atzīst eksperti un viedokļu līderi no visas pasaules, kuri Rīgā pulcējušies gadskārtējā drošībai veltītajā konferencē «Rīgas Stratcom dialogs».
