Ar centriski labējo spēku panākumu ir noslēgušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Labus rezultātus guvušas arī eiroskeptiskās un galēji labējās partijas, bet zaudējumus cieta liberālie un zaļie spēki. ES ietekmīgākajās dalībvalstīs Vācijā un Francijā sakāvi piedzīvoja valdošās partijas. Reaģējot uz to, Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par nacionālā parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanām.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien noliedza runas, ka Krievijas spēki ieņēmuši ukraiņu ciematu Sumu apgabala austrumos. Par to svētdien paziņoja Čečenijas vadonis Ramzans Kadirovs. Viņš apgalvoja, ka okupanti pārņēmuši kontroli Riživkas ciemā pie Krievijas robežas.
Vācijas galēji labējā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) nolēmusi izslēgt no partijas delegācijas Eiropas Parlamentā (EP) partijas EP vēlēšanu saraksta līderi Maksimiliānu Krā.
«Tas ir Orbāna varas fabrikas beigu sākums,» pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātu paziņošanas Ungārijā pavēstīja opozīcijas jaunais līderis Pēters Maģars. Lai arī šajā valstī lielāko daļu balsu joprojām ieguvusi varas partija «Fidesz», atbalsts tai bijis zemākais 14 gadu laikā. Zaudējumu piedzīvojusi arī Slovākijas prokremliskā premjera Roberta Fico pārstāvētā «Smer». Eksperti un opozīcija lēš, ka šie rezultāti iezīmē tautas vēlmi pēc būtiskām pārmaiņām abās valstīs.
Laikā, kad turpinās militārā operācija Gazas joslā, Izraēlas ārkārtas kara kabinetu pametis opozīcijas līderis Benijs Gancs. Viņš arī aicināja sarīkot valstī ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Naktī uz pirmdienu spēcīgi sprādzieni atskanējuši vairākās vietās Krievijas okupētajā Krimas pussalā, bet uz Krimas tilta, kas savieno pussalu ar Krieviju, tika apturēta autosatiksme.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs labus panākumus guvušas labējo populistu partijas, kas savā programmā un priekšvēlēšanu kampaņā lielu uzsvaru likušas uz imigrācijas ierobežošanu.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vēlētāju aktivitāte Igaunijā bijusi augstāka nekā Latvijā, bet Lietuvā tā bija zemākā no Baltijas valstīm.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās daudzās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs labus panākumus guvušas labējo populistu partijas, kas savā programmā un priekšvēlēšanu kampaņā lielu uzsvaru likušas uz imigrācijas ierobežošanu.
